Saskaņā ar Darba likuma 51. pantu darbiniekam ir pienākums veikt tos darbus, kuri nepieciešami viņa saistības pienācīgam izpildījumam, savukārt, darba devējam ir pienākums nodrošināt tādu darba organizāciju un darba apstākļus, lai darbinieks varētu izpildīt viņam noteikto darbu.

Atbilstoši Darba likuma 52. panta pirmajai daļai darbiniekam ir pienākums veikt darbu noteiktā darba laika ietvaros. Līdz ar to uzsverams, ka papildu darba gadījumā likumdevējs nav paredzējis darbinieka nodarbināšanu virsstundu darbā, jo papildu darbs tiek veikts līdztekus nolīgtajam pamatdarbam darbiniekam nolīgtajā darba laikā (intensīvāk strādājot un darbu paveicot sev nolīgtajā darba laikā). Ja darbu nav iespējams paveikt nolīgtā normālā darba laika ietvaros, pusēm jāvienojas par darba veikšanu virs nolīgtā darba laika (ja nolīgts nepilns darba laiks) vai par virsstundu darba veikšanu (ja darbiniekam nolīgts normālais darba laiks).

Līdz ar to, ja darbinieks ar darba devēju ir vienojušies par papildu darba veikšanu, darba devējam ir pienākums nodrošināt pamatdarba un papildus darba organizēšanu tā, lai darbinieks nolīgtā darba laika ietvaros būtu spējīgs izpildīt abos darbos nolīgtos pienākums.

Par paskaidrojuma pieprasīšanu norādāms, ka Darba likuma 90. panta otrajā daļā ir noteikts, ka pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par izdarīto pārkāpumu. Atbilstoši Darba likuma 101. panta otrajai daļai, ja darba devējs ir nodomājis uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz minētā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. vai 5. punktu, viņam ir pienākums pieprasīt no darbinieka rakstveida paskaidrojumu. Lemjot par iespējamo darba līguma uzteikumu, darba devējam ir pienākums izvērtēt izdarītā pārkāpuma smagumu, apstākļus, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka personiskās īpašības un līdzšinējo darbu.

Darba likuma 90. panta otrajā daļā un 101. panta otrajā daļā ietverto tiesību normu mērķis ir vispirms dot iespēju darbiniekam rakstiski paskaidrot un izskaidrot savu rīcību. Proti, dot darbiniekam aizsardzības iespēju pret viņam izvirzītajiem pārmetumiem. Savukārt darba devējam pēc iepazīšanās ar paskaidrojumu ir iespēja izvērtēt, vai pārkāpums patiešām ir tāds, lai tas būtu par pamatu darba līguma uzteikumam. Tādējādi paskaidrojums ir viens no līdzekļiem lietas patieso apstākļu, pārkāpuma smaguma un vainas noskaidrošanai.