Vispārīgi automašīnas novietošana un stāvēšana dzīvojamās zonas zālājā nav atļauta (arī ziemā). 

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka jautājumā nav norādīts, kam pieder īpašums (pagalms, stāvvieta), proti, vai attiecīgais zemesgabals ir kopīpašnieku īpašums, privātīpašums vai valsts/pašvaldības īpašums. Tādējādi sniedzam vispārīgu atbildi.  

Ceļu satiksmes likuma (CSL) 57. panta ceturtās daļas 8. punkts noteic, ka par stāvēšanu vietās, kur nav iespējams piebraukt, nepārkāpjot Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) prasības, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam sešu naudas soda vienību apmērā (30 eiro apmērā).  

Piemēram, saskaņā ar CSN 141. punktu transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamajās zonās ir atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, tad transportlīdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. 

Iepriekšminētā prasība attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem. 

Kā iepriekš LV portālam norādījusi Valsts policija, jēdzienam “zaļā zona” nav vienotas juridiskās definīcijas ne CSL, ne CSN: 

“Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” definē terminu “apstādījumi”, proti, šo noteikumu 2.4. punkts noteic, ka apstādījumi ir iekoptas un mākslīgi apaudzētas dabas teritorijas (piemēram, parki, dārzi, skvēri, alejas, koku rindas, ielu un ceļu stādījumi). 

CSL 54. panta astotajā daļā tiek minēts termins “apstādījumi”, proti, normatīvais regulējums paredz, ka “par braukšanu pa ietvēm, gājēju ceļiem, velosipēdu ceļiem vai citām vietām (sadalošām joslām, ceļa nomalēm, apstādījumiem u. tml.), kas nav paredzētas transportlīdzekļu braukšanai”, tiek piemērots sods. Valsts policijas ieskatā termins “apstādījumi” ietilpst  terminā “zaļā zona””. 

Vienlaikus Valsts policija ir uzsvērusi: ja transportlīdzeklis ir novietots stāvēšanai publiski pieejamā teritorijā (apstādījumos, zālienā, zaļajā zonā), kas nav pašvaldības/valsts īpašums, bet ir privātīpašnieka teritorija, policija nav tiesīga piemērot administratīvo sodu par transportlīdzekļa novietošanu stāvēšanai uz privātīpašuma zemes. 

Proti, ja attiecīgā zeme pieder, piemēram, dzīvokļu īpašniekiem, tad policijai nav tiesību piemērot administratīvo sodu. 

Saskaņā ar Civillikuma 1067. pantu īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.  

Katram ir pienākums respektēt īpašuma tiesības, ko paredz Civillikuma 927. pants, proti, īpašnieka tiesības valdīt un lietot šo īpašumu, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties u. tml. Vienlaikus kopīpašnieku savstarpējās attiecībās ir pienākums ievērot arī pārējo kopīpašnieku tiesības uz šo īpašumu, kas būtiski aprobežo katra kopīpašnieka individuālās īpašuma tiesības. 

Civillikuma 1068. panta pirmā daļa noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.   

Civillikuma 1779. pants noteic: katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Līdz ar to pastāv tiesības celt prasību par zaudējumu piedziņu vispārējās jurisdikcijas tiesā pret kopīpašnieku, kurš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis zaudējumus. 

Katrā ziņā, ja strīds ir starp kopīpašniekiem un tiek rosināts celt prasību tiesā, tad iesakām vispirms konsultēties ar juridiskās palīdzības sniedzējiem.