Vēlos noskaidrot apsaimniekošanas uzņēmuma rīcības tiesiskumu attiecībā uz mūsu mājas iedzīvotāju kopību. Mūsu mājas Rīgā apsaimnieko uzņēmums, kas pēc juridiskās formas ir kooperatīvs. Tā darbības laikā ir izveidojies rezerves fonds aptuveni 300 000 eiro apmērā. Kooperatīva biedru sapulcē tika pieņemts lēmums šos līdzekļus novirzīt māju labiekārtošanai. Mūsu mājā iedzīvotāju kopība dalās aptuveni uz pusēm – daļa ir kooperatīva biedri, bet daļa ir jaunie dzīvokļu īpašnieki, kuri nav kooperatīva biedri. Vēsturiski tas bija padomju laika kooperatīvs, kurā dzīvokļi tika būvēti un pakāpeniski izpirkti. Šobrīd visi dzīvokļi ir privatizēti un atrodas privātīpašumā, nevis kooperatīva īpašumā. Kādēļ apsaimniekošanas uzņēmums (kooperatīvs), balstoties tikai uz savu biedru lēmumu, drīkst rīkoties ar rezerves fondu, kas faktiski ir izveidojies no visu iedzīvotāju paaugstinātajām apsaimniekošanas maksām un nav pilnībā izlietots? Kooperatīvs ir nolēmis par šiem līdzekļiem mainīt ūdens skaitītājus. Kādēļ tiek pieņemts šāds lēmums, ja konkrētās mājas iedzīvotāji nav par to lēmuši? Vai kooperatīvam ir pienākums veikt atsevišķu uzskaiti par katru māju –, cik līdzekļu rezerves fondā ir iemaksājusi konkrētā māja, kāds ir atlikums un kā notiek līdzekļu sadale? Man šķiet, ka šajā situācijā varētu būt piemērojami vairāki normatīvie akti, un vēlētos saņemt skaidrojumu par to, cik lielā mērā apsaimniekošanas uzņēmuma (kooperatīva) rīcība ir tiesiska. Jau iepriekš pateicos par atbildi!
Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”.
Skaidro asociācijas valdes priekšsēdētāja Dace Vārna: “Šāda situācija ir samērā izplatīta bijušajos dzīvokļu celtniecības kooperatīvos (DzĪK), kuri pēc privatizācijas turpina darboties kā apsaimniekotāji/pārvaldnieki. Tomēr šeit jānodala divas lietas:
Tieši minētā robeža ir galvenais jautājums jūsu situācijā.
Ja rezerves fonds ir izveidots no dzīvokļu īpašnieku maksājumiem par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, tad šie līdzekļi nav uzskatāmi par kooperatīva brīvi izmantojamu mantu.
Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma principiem pārvaldnieks rīkojas kā dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvarotā persona un nedrīkst izmantot mājas līdzekļus citiem mērķiem – vien tiem, kurus noteikusi dzīvokļu īpašnieku kopība vai paredz normatīvie akti. Tas nozīmē, ka kooperatīva biedru sapulce nevar aizstāt konkrētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
Ja mājā ir dzīvokļu īpašnieki, kuri nav kooperatīva biedri, viņu īpašuma tiesības nevar ierobežot ar kooperatīva iekšējiem lēmumiem.
Ūdens skaitītāju nomaiņai parasti nepieciešams mājas kopības lēmums. Jāņem vērā, ka normatīvais regulējums paredz pakāpenisku pāreju uz vienotu ūdens patēriņa uzskaites sistēmu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tādējādi noteiktos gadījumos ūdens skaitītāju nomaiņa var būt saistīta ar normatīvo aktu prasību izpildi, nevis tikai dzīvokļu īpašnieku brīvu izvēli.
Neatkarīgi no tā, vai ūdens skaitītāju nomaiņa ir nepieciešama normatīvo aktu prasību izpildei, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības saņemt skaidru informāciju par līdzekļu piederību, uzkrājumu apmēru, pieņemto lēmumu tiesisko pamatu un plānoto finanšu līdzekļu izlietojumu.
Vienlaikus, ja šādu pasākumu finansēšanai tiek izmantoti dzīvokļu īpašnieku uzkrātie līdzekļi vai citi mājas finanšu resursi, dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par plānotajiem darbiem, to izmaksām, finansēšanas avotiem un lēmuma pieņemšanas tiesisko pamatojumu.
Ja kooperatīvs apsaimnieko vairākas mājas, tam jāspēj uzrādīt informāciju par katras mājas ieņēmumiem, izdevumiem, uzkrājuma fonda atlikumu un veiktajiem maksājumiem no uzkrājuma fonda. Pretējā gadījumā rodas risks, ka vienas mājas līdzekļi tiek izmantoti citas mājas vajadzībām, kas nav pieļaujams.
Tomēr, pirms vērtēt iespējamu pārkāpumu, jāsaņem atbildes uz šādiem jautājumiem:
Ja rezerves fonds ir veidots no dzīvojamās mājas īpašnieku maksājumiem par apsaimniekošanu, tad būtībā šie līdzekļi ir saistīti ar konkrētās mājas pārvaldīšanu un to izlietojumam jābalstās uz dzīvokļu īpašnieku kopības, nevis tikai kooperatīva biedru sapulces lēmumiem.
Tādēļ šajā situācijā ieteicams vispirms rakstveidā pieprasīt pārvaldniekam:
Tikai pēc minēto dokumentu saņemšanas iespējams precīzi izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā noticis dzīvokļu īpašnieku tiesību pārkāpums.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
