Ārpus nodarbinātību regulējošajiem tiesību aktiem nav atsevišķa normatīvā akta, kas noteiktu maza vecuma bērnu iesaisti darbā. Tiesiskais regulējums darbiem, kuros var būt nodarbināti bērni, ir noteikts Darba likumā, kurā ir konkrēti ierobežojumi vecumam un darba laikam un prasības veselības pārbaudei. Likumā ir paredzēti arī izņēmumi, kuri regulēti Ministru kabineta noteikumos, un tajos savukārt tiek prasīta vecāku iesaiste un tātad arī atbildība.

Darba likuma 37. pants aizliedz bērnus nodarbināt pastāvīgā darbā. Bērns Darba likuma izpratnē ir persona, kura ir jaunāka par 15 gadiem vai kura līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai turpina iegūt pamatizglītību. Izņēmuma gadījumā bērnus vecumā no 13 gadiem, ja viens no vecākiem (aizbildnis) devis rakstveida piekrišanu, no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt vieglā, bērna drošībai, veselībai, tikumībai un attīstībai nekaitīgā darbā.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 10 “Noteikumi par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem” paredz, ka bērnus vecumā no 13 gadiem no mācībām brīvajā laikā var nodarbināt šādos darbos:

2.1. dārzu ravēšana un laistīšana;

2.2. ražas novākšana;

2.3. ziedu novākšana;

2.4. ārstniecības augu vākšana;

2.5. augļu, dārzeņu un ogu iepakošana;

2.6. koku, ziedu un augu stādīšana un kopšana;

2.7. stādu sagatavošana;

2.8. mājdzīvnieku barošana, apkopšana un ganīšana, ja darbs nenotiek vietās, kurās mākslīgi apsēklo un aplecina dzīvniekus, un ja darbs nav saistīts ar plēsīgu dzīvnieku, vaislas ērzeļu un buļļu kopšanu;

2.9. nemehanizēta siena sagatavošana;

2.10. laukumu un skvēru sakopšana;

2.11. tīrās veļas šķirošana un gludināšana;

2.12. mājstrādnieka darbu veikšana;

2.13. kantoru, viesnīcu, kafejnīcu un citu līdzīgu telpu uzkopšana;

2.14. transportlīdzekļu, logu un citu priekšmetu mazgāšana, ja darbs nav saistīts ar dažādu tilpņu un iekārtu attīrīšanu, kā arī cauruļu, krāšņu, gāzes vadu un ventilācijas iekārtu tīrīšanu;

2.15. kurjera darbu veikšana;

2.16. preču iesaiņošana un iepakošana;

2.17. etiķešu līmēšana uz precēm un izstrādājumiem;

2.18. apavu tīrīšana un citu vienkāršu ielu pakalpojumu sniegšana (plakātu līmēšana, logu mazgāšana, izsūtāmā pienākumu veikšana);

2.19. preču piegādāšana mājās;

2.20. pārtikas un nepārtikas preču pārdošana uz ielām.

Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību” uzskaitītas gan uzraugošās institūcijas, gan prasības konkrētiem darbiem un pakalpojumiem.

LV portāls jau ir skaidrojis, ka atļaujas ielu tirdzniecībai izsniedz pašvaldības, kuras prasības nosaka detalizētāk. Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-286-sn “Par kārtību, kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība” noteic, kad un ko drīkst pārdot. Noteikts arī, ka ielu tirdzniecības vietā atrasties ar preci un veikt tirdzniecību var:

67.1. tirdzniecības atļaujā norādītā persona;

67.2. tirdzniecības atļaujā norādītās fiziskās personas, kas nav reģistrējusi savu saimniecisko darbību, laulātais, vecāki, bērni, brāļi vai māsas, vecvecāki, mazbērni.

Tāpēc jums kā vecākam savā pašvaldībā ieteicams noskaidrot, kādas ir pašvaldības noteiktās prasības bērnu iesaistei ielu tirdzniecībā.

Ja tiek gūti ienākumi par atlīdzību, var būt jāreģstrē saimnieciskā darbība. Nodokļu normatīvie akti neliedz un neierobežo nepilngadīgajam uz sava vārda Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrēt saimniecisko darbību. Tomēr šajā gadījumā tas ir jādara ar vecāku kā likumisko pārstāvju starpniecību.

Tas, kādas darbības jāveic, jums jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā. Lai sazinātos ar VID, zvaniet uz dienesta konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdodiet jautājumus rakstveidā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Sarakste ar VID”.

Saimniecisko darbību var nereģistrēt par ienākumiem, kas nepārsniedz 3000 eiro gadā un ir gūti no: 

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; 
• piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības (t. sk. no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas); 
• parka vīngliemežu ieguves un pārdošanas (nemedījamā suga Helix pomatia).

Par līgumu slēgšanu juriste Olga Lauva LV portāla e-konsultācijā ir skaidrojusi, ka atbilstoši Civillikuma 1405. pantam, lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesībspēja un rīcībspēja šā darījuma taisīšanai, pretējā gadījumā darījums nav spēkā. Savukārt minētā likuma 1408. pants noteic, ka nepilngadīgajiem trūkst rīcībspējas. Līdz ar to, lai darījums vispār būtu spēkā, nepilngadīgo tiesiskos darījumos pārstāv viņa vecāki, aizbildņi, kā arī aizgādņi (minētā likuma 1411. pants).

Par šo tēmu informācija ir sniegta arī LV portāla publikācijās >>

• Nepilngadīga persona var uzsākt saimniecisko darbību
• Kādos darbos var nodarbināt bērnu
• Nepilngadīgām personām trūkst rīcībspējas
• Pusaudzis, dibinot darba attiecības, pats var parakstīt darba līgumu