No jautājuma saprotams, ka runa ir par obligātajām veselības pārbaudēm, kuras veic ģimenes ārsts, ja personas darbs ir saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Līdz šim, lai veiktu šādus darbus, bija nepieciešama ģimenes ārsta atļauja, kurš veica attiecīgu ierakstu medicīniskajā jeb tā sauktajā sanitārajā grāmatiņā.  

Taču šī gada 31. jūlijā stājās spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 447 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”, kas pilnveido līdzšinējo obligāto pirmreizējo un periodisko veselības pārbaužu veikšanas kārtību, precizē to personu loku, kuras ir pakļautas minētajām veselības pārbaudēm, kā arī veselības pārbaužu periodiskumu un apjomu.

Minēto noteikumu Nr. 447 9. punkts paredz, ka turpmāk pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes obligāti ir jāveic personām, kuras ir nodarbinātas (ieskaitot mācību praksi, amata apguvi un brīvprātīgā darbu):

• darbos, kuros darbinieks ir regulārā tuvā kontaktā vai epizodiski tuvā kontaktā ar bērnu iekštelpās (piemēram, bērnudārzā, visa veida izglītības iestādēs, bērnu nometnēs, bērnu uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vietās, ārstniecības iestādē, kas sniedz pakalpojumus bērniem u. c.);
• darbos kādā no pārtikas (tai skaitā dzeramā ūdens) aprites posmiem, kuros ir tieša saskare ar nefasētu pārtiku;
• darbos pārtikas primārajā ražošanā, kuros darbinieks veic darba pienākumus tiešā saskarē ar pārtiku lauksaimniecības dzīvnieku novietnē; dīgstu ražošanas uzņēmumā; biškopības produktu aprites uzņēmumā.

Savukārt noteikumu 10. punkts paredz, ka obligātās pirmreizējās un periodiskās veselības pārbaudes neattiecina uz personām, kuru darbs ir saistīts ar šādiem pārtikas aprites posmiem:

• graudu malšanas produktu, rauga, iesala, cietes un cietes produktu ražošana un uzglabāšana;
• vīnogu vīna, augļu vīna, sidra, destilētu alkoholisko dzērienu ražošana un uzglabāšana;
• etilspirta ražošana no raudzētiem materiāliem un tā uzglabāšana;
• nedestilētu dzērienu ražošana no raudzētiem materiāliem un šo dzērienu uzglabāšana;
• bezalkoholisko dzērienu ražošana slēgtā tehnoloģiskā procesā un šo dzērienu uzglabāšana;
• fasētu pārtikas produktu uzglabāšana, pārvadāšana un izplatīšana vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;
• fasētu gatavo ēdienu izdalīšana ar pārtikas apriti nesaistītā uzņēmumā, ja produkta saturam nevar piekļūt, to neatverot vai nemainot iepakojumu;
• augu izcelsmes, zvejniecības un medniecības primāro produktu ražošana, pārvadāšana, uzglabāšana un laišana tirgū, ja produktu apstrāde ražošanas vietā būtiski nemaina produktu sākotnējās īpašības (piemēram, mazgāšana, žāvēšana, augu lakstu nogriešana, zivju spuru nogriešana vai zivju ķidāšana);
• darbs ar dzeramā ūdens apgādes sistēmām, nenonākot saskarē ar dzeramo ūdeni.

Ja ģimenes ārsts konstatē, ka persona nerada risku citu cilvēku veselībai, viņš izsniedz atzinumu, ka personas veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam (veidlapa Nr. 027/u), kas aizstāj līdzšinējo medicīnisko grāmatiņu.

Cenas par šo pakalpojumu var būt atšķirīgas, un, tāpat kā iepriekš, tās nosaka katrs ģimenes ārsts savā maksas pakalpojumu cenrādī.