FOTO: Freepik.
Šī gada sākumā tika ieviests paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pacienta dzīvesvietā. Pacientiem, kuriem noteikta dzīvildze līdz sešiem mēnešiem, tiek sniegta veselības un sociālā aprūpe, bet pacientu tuviniekiem – psihosociālais atbalsts. Pakalpojuma sniedzēji un pacientu organizācija LV portālam norāda: nepieciešami uzlabojumi, lai pakalpojumu būtu iespējams saņemt savlaicīgi.
Pakalpojuma piešķiršanas un īstenošanas kārtību nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi “Paliatīvās aprūpes noteikumi”.
Tajos paredzēts, ka paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu dzīvesvietā var saņemt pacienti ar prognozētu dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem pēc IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlija lēmuma.
Nacionālajā veselības dienestā (NVD) norāda, ka pacientiem, kuri atrodas stacionārā, konsīliju organizē stacionārā ārstniecības iestāde, savukārt ambulatoros pacientus uz konsīliju nosūta ģimenes ārsts vai ārsts speciālists.
Saskaņā ar MK noteikumiem: ja konsīliju organizējis stacionārs, tad pēc lēmuma pieņemšanas stacionārā ārstniecības iestāde, vienojoties ar pacientu vai viņa tuvinieku par pakalpojuma piešķiršanu, pati sazinās ar paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzēju un piesaka pacientu attiecīgā pakalpojuma saņemšanai.
Turpretī ambulatoro pacientu pakalpojumam piesaka ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, kuram pēc konsīlija slēdziena saņemšanas jānoformē nosūtījums pakalpojuma piešķiršanai.
Atbilstoši NVD datiem paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu pacienta dzīvesvietā visā Latvijas reģionā nodrošina četri pakalpojuma sniedzēji. LV portālam izdevās sazināties ar diviem – SIA “Hospiss māja” un SIA “CILVĒKS”.
Pakalpojuma sniedzēja SIA “Hospiss māja” pārstāve Ilze Zosule un SIA “CILVĒKS” pārstāvis Aigars Lavrinovičs LV portālam norāda, ka nav būtisku problēmu stacionāra darbā pakalpojuma pieteikšanai. Tāpat arī konsīliji parasti notiek laikus.
I. Zosule piebilst, ka atsevišķos gadījumos organizācija pasteidzina dokumentu saņemšanu, sociālajam darbiniekam vai koordinatoram sazinoties ar ārstniecības iestādi, kuras konsīlija atzinums nepieciešams. Turklāt jāiesaistās arī retāku diagnožu gadījumā, lai ārstniecības iestādei norādītu normatīvos aktus, kas paredz, ka konkrētajam pacientam pienākas paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums.
Atšķirīgu viedokli pauž Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes locekle Olga Valciņa.
“Onkoalianse” uzsver, ka laiks, līdz tiek sasaukts konsīlijs un pieņemts lēmums, mēdz būt par ilgu.
“Par konkrēto problēmu pagājušajā gadā runāju ar NVD direktoru Āri Kasparānu. Saprotu, ka problēma ir arī tajā, ka ārstiem par piedalīšanos konsīlijos nemaksā,” skaidro O. Valciņa.
SIA “CILVĒKS” pārstāvis A. Lavrinovičs LV portālam stāsta, ka viņu pieredzē lielākās problēmas, kas kavē pakalpojuma saņemšanu, sākas ģimenes ārsta kabinetā, pacientam atrodoties ambulatorajā aprūpē.
“Nereti gadās, ka konsīlija lēmums ir nosūtīts, bet tas kavējas ģimenes ārsta dokumentu kalnos, vai arī ģimenes ārsts, neņemot vērā konsīlija lēmumu par mobilās komandas paliatīvo aprūpi mājās, turpina sniegt mājas aprūpes pakalpojumu. Pieredzēts, ka ģimenes ārsti pēc lēmuma saņemšanas neraksta nosūtījumu par mūsu aprūpi, jo pacients vēl staigā,” dažādās situācijas ieskicē A. Lavrinovičs.
Viņš ir pārliecināts: ja ambulatoros pacientus pēc konsīlija lēmuma pakalpojuma saņemšanai pieteiktu stacionāri, aprūpe ievērojami biežāk tiktu savlaicīgi uzsākta.
“Birokrātiskais slogs konsīlija lēmumam pievienot ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ir nepamatots,” uzskata A. Lavrinovičs.
Arī O. Valciņa norāda, ka ģimenes ārstiem attiecīgajā pacienta aprūpes posmā neklājas viegli.
Ģimenes ārsti no onkologiem bieži vien nesaņem pilnvērtīgu informāciju par to, kas viņiem kurā brīdī jādara.
“Piemēram, viņi saņem diagnozes kodu un izrakstā minēts “atrasties ģimenes ārsta uzraudzībā”. Taču ģimenes ārsts nav onkologs, viņš tik labi nezina, kas onkoloģijas pacientam nepieciešams,” klāsta O. Valciņa.
Vienlaikus viņa piebilst, ka šobrīd norit pastiprināts darbs, lai ģimenes ārsti saņemtu pēc iespējas precīzāku informāciju un norādes.
“Ārstu konsīlija lēmums par pacienta paliatīvo aprūpi ir sensitīvs jautājums pacientam, piederīgajiem un arī pacienta ģimenes vai ārstējošajam ārstam. Tas ir spriedums par neizbēgamo,” akcentē A. Lavrinovičs.
Viņš uzsver, ka dažkārt ne tikai tuviniekiem, bet arī ģimenes ārstiem ir grūti pieņemt notiekošo. Ārsti mēģina meklēt risinājumus un terapijas veidu, lai pacientu ārstētu.
Iespējama arī situācija, ka konsīlijs ir lēmis par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma nepieciešamību, bet piederīgie to neizmanto.
“Ziņa, ka cilvēkam noteikta dzīvildze līdz sešiem mēnešiem, paralizē piederīgo jēgpilnu rīcībspēju, kam seko noliegums par simptomātiskās terapijas uzsākšanu, tāpēc tādos gadījumos aprūpi sniedzam novēloti. Tomēr jāsaprot, ka sociālā aprūpe kopā ar mediķiem liek justies drošāk, – piederīgie vairs nav vieni. Proti, tiek sniegta pacienta profesionāla aprūpe, ir atbilstošs aprīkojums, piederīgie var piezvanīt, viņus uzklausa, viņiem palīdz un iesaka, ko darīt dažādās situācijās,” stāsta A. Lavrinovičs.
Veselības ministrija (VM) sarunā ar LV portālu norāda: kopā ar NVD un Labklājības ministriju tā aktīvi uzrauga paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma ieviešanu un sniegšanu, vērtējot pakalpojuma statistiskos rādītājus, paliatīvās aprūpes procesā iesaistīto viedokļus un no iedzīvotājiem saņemto informāciju. Tāpat arī pakalpojuma sniedzēji regulāri izsaka priekšlikumus konkrētā pakalpojuma pilnveidei, kas tiek vērtēti atbilstoši pieejamajam finansējumam.
VM akcentē, ka, vērtējot līdzšinējos pakalpojuma pieejamības rādītājus, tas tiek nodrošināts visā Latvijā un ik mēnesi ir pieaudzis pakalpojuma saņēmēju skaits, taču tā ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu plānots vērtēt tikai 2025. gadā.
Vienlaikus VM apstiprina, ka jāpilnveido speciālistiem pieejamā informācija gan par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu, gan paliatīvo aprūpi kopumā. Tomēr, kā norāda VM, kopš 2019. gada saskaņā ar Eiropas Sociālā fonda projektu speciālistu, tostarp ģimenes ārstu, zināšanas tiek pilnveidotas.
Attiecībā uz iepriekš minēto administratīvo slogu pakalpojuma saņemšanai VM uzsver, ka esošās kārtības izstrādē iesaistījās visas atbildīgās puses: IV un V līmeņa ārstniecības iestādes, ģimenes ārsti un paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzēji.
“Patlaban, kad ir konstatētas pakalpojuma stiprās un vājās puses, kā, piemēram, šķēršļi pakalpojuma savlaicīgai saņemšanai, iecerēts procesu pārskatīt, atkārtoti pārrunāt ar iesaistītajiem un pilnveidot,” LV portālam apliecina VM.
