Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Freepik
Paredzēts, ka rudenī pakāpeniski tiks ieviests mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums pacienta dzīvesvietā – pavisam jauns veselības aprūpes pakalpojums, kas ietvers veselības un sociālo komponenti.
Veselības ministrija (VM) sagatavojusi informatīvo ziņojumu, ar ko iepazīstināja valdību. Ziņojumā “Par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā attīstību” precīzāk ieskicēts pakalpojuma saturs un darbības princips.
LV portāls jau vēstīja, ka Saeimā tiek skatīti grozījumi Ārstniecības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, lai ieviestu mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
Veselības ministrijas valdībai sagatavotajā ziņojumā, kura mērķis ir sniegt informāciju par pakalpojuma ieviešanu un attīstību jau piešķirtā veselības nozares finansējuma ietvaros, kā arī iezīmēt nepieciešamību veikt noteiktus pasākumus pakalpojuma sociālās komponentes nodrošināšanai integrētā pakalpojumā, detalizētāk norādīts plānotā pakalpojuma saturs.
Paredzēts, ka pakalpojuma veselības komponente ietvers:
Savukārt sociālā komponente ietvers:
Nacionālajam veselības dienestam (NVD) kā atbildīgajai institūcijai par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlasi un līgumu slēgšanu ar ārstniecības iestādēm jāveic veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlase, nolikumā iekļaujot prasību arī par sociālās komponentes piesaisti integrēta pakalpojuma nodrošināšanai, vēstīts ziņojumā.
“Lai nodrošinātu pilnvērtīgu mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, nepieciešams nodrošināt visu pakalpojumu sniedzēju darbu vienotā komandā, neatstājot pakalpojumu nepieciešamības izvērtēšanu un koordinēšanu tikai tuvinieku kompetencē. Pakalpojumu organizēšanai, apjomam un saņemšanai nevajadzētu būt atkarīgai no tuvinieka prasmēm un zināšanām par dažādu resoru pakalpojumu un atbalsta pieejamību,” skaidrots Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā.
Tātad, lai pakalpojums tiktu sniegts organizēti un samazinātos slogs tuviniekiem, plānots piesaistīt speciālistu – koordinatoru –, kas savedīs kopā pacientu ar viņam nepieciešamo pakalpojuma komponenti. Piemēram, ja pacientam būs nepieciešams tehniskais palīglīdzeklis, tā nodrošināšanu savu iespēju robežās kārtos koordinators, sazinoties gan ar pacientu vai viņa tuviniekiem, gan organizāciju, kas nodrošina nepieciešamā palīglīdzekļa pieejamību.
Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā saņemšanai būs nepieciešams klīniskās universitātes vai reģionālās slimnīcas konsīlija lēmums, nosakot diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, kā arī prognozējamo ierobežoto dzīvildzi (līdz sešiem mēnešiem).
Uz konsīliju pacients varēs nokļūt gan ar ģimenes ārsta nosūtījumu, gan slimnīcā veiktās aprūpes ietvaros, kā arī, pacientam vai viņa tuviniekiem vēršoties slimnīcā.
Slimnīcas ārstu konsīlijs izvērtēs pacienta anamnēzi un veselības stāvokli, nosakot prognozējamo dzīvildzi un mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma nepieciešamību pacienta dzīvesvietā. Slimnīca, kas nodrošinājusi attiecīgo konsīliju, informēs dzīvesvietas teritorijai atbilstošu attiecīgā pakalpojuma sniedzēju, kas savukārt ar koordinatora starpniecību tālāk organizēs mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma saņemšanu pacienta dzīvesvietā.
Veselības ministrija no 2021. gada 1. novembra līdz 2023. gada 30. aprīlim īstenoja pilotprojektu Liepājas pilsētā un Dienvidkurzemes novadā ar mērķi pilotēt jaunu uz pacientu orientētu pakalpojuma veidu paliatīvajiem pacientiem viņu dzīvesvietās mobilo brigāžu veidā. Ņemot vērā pilotprojektā veikto konsīliju skaitu par paliatīvi aprūpējama pacienta statusa piešķiršanu, valstiskā līmenī aprēķināts, ka vidējais paliatīvo pacientu skaits, kam vajadzīga paliatīvā aprūpe mājās, varētu būt 150 pacientu uz 100 000 iedzīvotāju gadā.
Atbilstoši pieejamajiem finanšu līdzekļiem tiek plānots mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu personas dzīvesvietā nodrošināt aptuveni 2800 pacientu gadā visā Latvijas teritorijā, norādīts Veselības ministrijas ziņojumā.
Iepriekš vēstījām, ka šī starpnozaru pakalpojuma sociālās komponentes nodrošināšanai vajadzīgais finansējums valsts budžetā 2023. gadam nav paredzēts, tāpēc tika plānots, ka komponentes nodrošināšanai vismaz daļējā apmērā būs jāiesaista pašvaldības, tādējādi riskējot ar to, ka pacienti nesaņems pakalpojumu vienādā kvalitātē visā Latvijā.
Ziņojums liecina, ka vismaz šogad abu komponenšu stabila nodrošināšana tomēr būs iespējama, Labklājības ministrijai (LM) piesaistot līdzekļus no izmēģinājuma projekta resursiem. Turpretī jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu sociālās komponentes nodrošināšanai 2024. un turpmākajos gados izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas procesā.
Veselības komponente ir stabili nodrošināma, pateicoties Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam par ministrijām atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem 2023.–2025. gadam. Šajā lēmumā Veselības ministrijai tika piešķirti papildu finanšu līdzekļi pieejamības un kvalitātes uzlabošanai paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās kā daļai no uzlabojamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem onkoloģijas jomā. Pakalpojumam plānotie finanšu līdzekļi 2023. gadam ir 1 720 493 eiro, bet 2024. gadam un turpmāk ik gadu – 6 762 991 eiro.
“Papildu jau izteiktajiem priekšlikumiem ilgtermiņa perspektīvā ir vērtējama ideja par jauna atbalsta veida ieviešanu hospisa aprūpes pacientiem, proti, jauna valsts sociālā pabalsta ieviešanu – kopšanas pabalsts personai, kurai nepieciešama hospisa aprūpe,” vēstīts ziņojumā.
Šāda hospisa pabalsta nepieciešamība tika identificēta jau konceptuālajā ziņojumā “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā”, paredzot finansiālā atbalsta sniegšanu to vajadzību nodrošināšanai, kas saistītas ar ļoti smagiem veselības traucējumiem personām, kuras nav valsts finansiālā atbalsta saņēmējas invaliditātes sistēmā.
Jāpiebilst, ka laikā, kad tika izstrādāts konceptuālais ziņojums, nebija plānots veidot mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, kas, kā vērtēts ziņojumā, pilnībā nosedz mērķa grupas vajadzības pēc veselības un sociālās jomas atbalsta pakalpojumiem, tādējādi aizstājot sākotnēji paredzētā hospisa pabalsta mērķi.
Vienlaikus Labklājības ministrija neizslēdz, ka ilgtermiņā (trīs vai piecu gadu perspektīvā), vērtējot mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā efektivitāti, būs izskatāms jautājums par papildu instrumentu ieviešanu, tai skaitā valsts sociālo pabalstu veidā, mērķēta atbalsta nodrošināšanai personu labāko interešu sekmēšanai.
