Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Saeimas darba kārtībā nonākuši likumprojekti, kas paredz, ka jau no šī gada 1. oktobra darbu varētu uzsākt mobilas paliatīvās aprūpes speciālistu komandas. Tās nodrošinātu diennakts paliatīvo aprūpi dzīvesvietā. Iecerēts, ka pacientam tiks sniegta gan veselības, gan sociālā aprūpe, kā arī psihosociālā rehabilitācija. Organizācijas, kas ikdienā jau sniedz atbalstu nedziedināmi slimiem pacientiem, secina, ka iecerētās izmaiņas ir solis pareizajā virzienā, taču saredz arī vairākus šķēršļus to sekmīgā ieviešanā.
Lai ieviestu pakalpojumu, Saeimā tiek izstrādāti grozījumi Ārstniecības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību gan veselības aprūpes, gan sociālajā jomā.
Ārstniecības likumā plānots iekļaut arī paliatīvās aprūpes definīciju, nosakot, ka tā ir starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei. Paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.
Kā jau ietverts skaidrojumā, paliatīvo aprūpi iecerēts nodrošināt personām ar prognozējami ierobežotu dzīvildzi līdz 6 mēnešiem. Neskaidrs palieks jautājums par to, kas notiks, ja pacientam pakalpojums būs nepieciešams arī pēc noteiktā laika.
Latvijas Samariešu apvienības vadītājs Andris Bērziņš sarunā ar LV portālu atklāj, ka jau šobrīd, īstenojot hospisa aprūpes pilotprojektu, kurā uzdevums ir nodrošināt personisko aprūpi jeb tā saukto sociālo komponenti, bet veselības komponenti organizēt eksistējošās sistēmas ietvaros, nākas saskarties ar veselības sistēmas kritisko nepieejamību.
“Jautājumi, ko uzdodam un uzdosim no mūsu puses, ir šādi: kā rīkoties, ja pēc laba darba un intensīvas aprūpes pacienta veselība un pašaprūpes spējas uzlabosies? Mēs pavisam noteikti esam par dzīvību un arī par korektu nodokļu maksātāju līdzekļu izmantošanu. Vienlaikus fakts ir tāds, ka šādu pacientu “atgriešanās” vispārējā sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu intensitātē var [nelabvēlīgi] ietekmēt gan veselību, gan pašaprūpes spējas,” skaidro A. Bērziņš. Viņš cer, ka veselības sistēmā tomēr tiks atrasti resursi, lai arī pēc sešiem mēnešiem paliatīvās aprūpes pacientam vajadzīgie pakalpojumi būtu tikpat pieejami.
Starpdisciplinārā pieeja noteic, ka mobilajās paliatīvās aprūpes speciālistu komandās bez veselības aprūpes speciālistiem ietilpst arī sociālais darbinieks, sociālais aprūpētājs un psihosociālā atbalsta speciālists – psihologs vai psihoterapeits un kapelāns.
Gan Latvijas Samariešu apvienību, gan nodibinājumu “Hospiss LV” satrauc darbaroku trūkums, kas varētu traucēt nokomplektēt vajadzīgo speciālistu skaitu.
“Latvijā ir mazāk par 10 ārstiem ar specialitāti paliatīvajā aprūpē, un viņi ir nodarbināti lielajās un reģionālajās slimnīcās. Grūti iedomāties, cik pieejami šie ārsti būs pacientiem, kas atrodas mājās. Latvijā ar normatīvajiem aktiem ir noteikts, ka medicīniskas manipulācijas var veikt vienīgi ārstniecības persona (piemēram, injekcijas, vitālo rādītāju kontrole, stomu apkope u. tml.). Zinot, kāds ir māsu trūkums, ļoti sarežģīti būs nodrošināt katram mājas apstākļos mirstošam cilvēkam atbilstošas ārstniecības personas klātbūtni,” paredzamos šķēršļus nodrošināt paliatīvo aprūpi mājas apstākļos prognozē nodibinājuma “Hospiss LV” valdes locekle I. Zosule.
Nodibinājuma “Hospiss LV” pārstāvji uzskata, ka vajadzētu ieviest mācību programmas, kas ļautu daļu no medicīniskajām manipulācijām veikt aprūpes personām.
Savukārt Samariešu apvienību uztrauc tas, ka varētu pietrūkt arī aprūpētāju, uz kuriem lielā mērā balstās paliatīvās aprūpes pakalpojums: “Tā kā ap 80% no paliatīvās aprūpes slodzes un arī finanšu resursu apjoma tiek izmantoti tieši aprūpētāju nodrošināšanai, tad to trūkums un nevienmērīga noslodze var ietekmēt pakalpojuma kvalitāti, un par to ir atklāti jārunā.”
Kā jau minēts, likumprojekta autori iecerējuši mobilo paliatīvo aprūpi uzsākt jau šī gada 1. oktobrī. Ņemot vērā, ka šī starpnozaru pakalpojuma sociālās komponentes nodrošināšanai vajadzīgais finansējums valsts budžetā 2023. gadam nav paredzēts, tās nodrošināšanai vismaz daļējā apmērā būs jāiesaista pašvaldības, kuru pienākumos ietilpst organizēt un finansēt sociālo aprūpi mājās saviem iedzīvotājiem, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Turpat arī minēts, ka sociālās komponentes nodrošināšanu paliatīvās aprūpes pacientiem integrēta pakalpojuma ietvaros no valsts budžeta kā prioritāro pasākumu plānots virzīt 2024. gada budžeta veidošanas procesā. Taču tad, ja arī no 2024. gada sociālās komponentes nodrošināšanai netiks novirzīts valsts budžeta finansējums un turpmākā nodrošināšana paliks kā pašvaldības funkcija tās budžeta resursu ietvaros, pastāv augsts risks, ka atšķirīgās finansiālās un cilvēkresursu kapacitātes dēļ ne visās pašvaldībās šie pakalpojumi kā integrēti pakalpojumi tiks nodrošināti. Tas attiecīgi ietekmēs paliatīvās aprūpes pacientu un viņu ģimenes locekļu vienlīdzīgas iespējas saņemt savām vajadzībām atbilstošu atbalstu.
Likumprojekti “Grozījumi Ārstniecības likumā” un “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” Saeimai vēl jāskata divos lasījumos. Tāpat arī Ministru kabinetam jāsagatavo paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtība.
Tikmēr abas ar paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanu saistītās organizācijas iesākto vērtē atzinīgi.
I. Zosule: “Kopumā mēs pozitīvi vērtējam tiesību aktu virzību. Mēs sekojam līdzi arī Ministru kabineta noteikumu projektam, kas atbilstoši likumos ietvertajam deleģējumam noteiks pakalpojuma saturu, prasības pakalpojuma sniedzējiem utt. Esam iesnieguši savus priekšlikumus arī par šo noteikumu projektu.”
“Šī, protams, vēl nav apstiprinātā likuma redakcija, un arī Ministru kabineta noteikumi, ko paredzēts izstādāt, pamatojoties uz likuma deleģējumu, dos vēl vairāk skaidrības. Tomēr, mūsuprāt, virziens ir pareizs,” ar cerību uz grozījumiem skatās arī Samariešu apvienības vadītājs A. Bērziņš.
