Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
28. septembrī Saeimā trešajā – galīgajā – lasījumā plānots skatīt grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas cita starpā paredz ieviest jauna pakalpojuma – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā – ieviešanu.
Likumprojekts – “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” – un ar to saistītie “Grozījumi Ārstniecības likumā” sākumā tika izstrādāti, lai paliatīvās aprūpes pacientiem nodrošinātu integrētu aprūpi un atbalstu starpnozaru līmenī.
Plašāk par ieceri nodrošināt normatīvo bāzi paliatīvās aprūpes pakalpojuma pilnveidei LV portāls jau rakstīja 12. jūlija publikācijā “Top regulējums mobilu speciālistu komandu izveidei paliatīvajai aprūpei mājās”.
Otrajā lasījumā Saeima lēma papildināt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu ar regulējumu jauna pakalpojuma – atbalsta personas lēmumu pieņemšanā – ieviešanai.
Vairāk par tēmu >>
Labklājības ministrija: Būs pieejams jauns atbalsta pakalpojums cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem
Labklājības ministrijas (LM) pārstāvis, iepazīstinot Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju ar atbalsta personas lēmuma pieņemšanā pakalpojuma ieviešanas iniciatores, tobrīd vēl labklājības ministres Evikas Siliņas priekšlikumu, skaidroja: “Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, sniedzot viņiem atbalstu lēmumu pieņemšanā vairākās lēmumu pieņemšanas jomās, kā, piemēram, finansiālu un juridisku lēmumu pieņemšanā.”
Ieviešot jauno pakalpojumu, paredzēts, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums tiks papildināts ar diviem jauniem terminiem un to skaidrojumiem:
Svarīgi, ka pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem plānots nodrošināt tikai tām personām, kurām ir noteikta invaliditāte. Taču pašvaldībām būs tiesības šo pakalpojumu par saviem līdzekļiem nodrošināt arī citām personu grupām, nostiprinot to pašvaldības saistošajos noteikumos.
Valsts apmaksātais pakalpojums varētu būt pieejams no šī gada 1. novembra, un vispirms to varēs izmantot pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem un I vai II invaliditātes grupu, savukārt pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem un III invaliditātes grupu šo pakalpojumu par valsts budžeta līdzekļiem varētu saņemt no 2026. gada 1. janvāra.
Plānots, ka pakalpojumu nodrošinās biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda””, savukārt pakalpojuma jomas, atbalsta intensitātes līmeņus un apjomu, kā arī pakalpojuma piešķiršanas, saņemšanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.
|
SABIEDRISKĀ APSPRIEŠANA Līdz 2. oktobrim publiskajā apspriešanā nodots MK noteikumu projekts “Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma noteikumi”. Tas izstrādāts, lai normatīvajos aktos nostiprinātu kārtību, kādā biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”” nodrošinās no valsts budžeta finansēto atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta invaliditāte. Tāpat noteikumu projektā paredzētas atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalsta intensitātes līmeņi un apjoms, kā arī pakalpojuma piešķiršanas, saņemšanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumi un kārtība. Iepazīties ar noteikumu projektu un izteikt savu viedokli par to iespējams tiesību aktu projektu publiskajā portālā. |
Labklājības ministrijas 2022. gadā sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu” skaidrots, ka 2012. gadā Latvijā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, kas noslēdzās ar grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Ar šiem grozījumiem tika mainīta kārtība, kādā personai var ierobežot rīcībspēju.
Iepriekš personai, kurai trūka lielākās daļas vai visu garīgo spēju, rīcībspēju varēja ierobežot pilnībā, savukārt no 2013. gada 1. janvāra tiesa personai var daļēji ierobežot rīcībspēju tikai mantiskajās tiesībās, t. i., par finanšu jautājumiem un tiesībām pārvaldīt mantu. Turklāt rīcībspēju personai var ierobežot tikai tad, ja tas ir nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā to aizsargāt.
Realizējot minēto reformu, Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests ne vien ierobežotas rīcībspējas institūts, bet arī jauni tiesību institūti. Viens no tiem – pagaidu aizgādnība, kuru var izmantot, ja vajag aizsargāt personas tiesības un intereses, saglabājot personai pilnu rīcībspēju visās dzīves jomās. Personai, kurai ir garīga rakstura vai citi veselības traucējumi un kura nespēj saprast savas darbības nozīmi vai nespēj savu darbību vadīt, tiesa var nodibināt pagaidu aizgādnību ne ilgāk kā uz diviem gadiem.
Savukārt no 2013. gada 1. jūlija spēkā stājās vēl viens tiesību institūts – nākotnes pilnvarojums –, ar kuru ikviena persona var uzdot citai personai pārzināt savas lietas, ja veselības traucējumu vai arī citu iemeslu dēļ persona nespēs saprast savas darbības nozīmi un vadīt savu darbību.
Latvijā kopš 2010. gada 31. marta ir spēkā ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām. Tās 1. pants noteic, ka konvencijas mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt to, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un veicināt tām piemītošās cieņas ievērošanu.
Neraugoties uz 2012. gadā Latvijā uzsākto apjomīgo rīcībspējas institūta reformu un likumu grozījumiem, ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja, vērtējot Latvijas ziņojumu par ANO Konvencijas īstenošanu, secināja, ka paveiktais joprojām saglabā diskriminējošu rīcībspējas regulējumu. Komiteja aicina Latviju likumā nostiprināt rīcībspēju pilnā apjomā visām personām ar invaliditāti, izmantojot atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas respektē personas autonomiju, gribu un izvēli, vēstīts LM konceptuālajā ziņojumā.
2013. gada 19. novembrī MK sēdē tika apstiprināts LM informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem tiesiskajam regulējumam par atbalsta mehānismu personām ar invaliditāti”. Tajā teikts: ņemot vērā citu valstu pieredzi un ANO Konvencijā noteiktās saistības, viens no atbalsta veidiem varētu būt atbalsta personu mehānisma izveide Latvijā, jo aizgādņa institūts un asistenta pakalpojums nenodrošina pilnvērtīgu atbalstu rīcībspējas īstenošanai. Lai izveidotu attiecīgo atbalsta personu mehānismu, ierosināts īstenot pilotprojektu.
Iecere īstenojās, un pilotprojektu no 2017. gada 1. decembra līdz 2019. gada 30. novembrim realizēja biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”” – tā pati organizācija, kas, kā paredz likumprojekts, nodrošinās šo pakalpojumu, stājoties spēkā grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
LM konceptuālajā ziņojumā “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešanu” ietverti arī pilotprojektā gūtie secinājumi.
Ziņojumā vēstīts, ka, pateicoties pilotprojektam, personas ar garīga rakstura traucējumiem uzsākušas mācības izglītības iestādēs, atradušas darbu, attīstījušas dažādas prasmes, vairākām personām pārskatīti rīcībspējas ierobežojumi vai rīcībspēja pilnībā atjaunota, uzsākta dažādu valsts un pašvaldību atbalsta veidu saņemšana – apgādnieka zaudējuma pensija, invaliditātes pensija, iegūts trūcīgās personas statuss, atrisināti īpašumtiesību jautājumi, uzturlīdzekļu jautājumi, personām noteikts cietušā statuss, personas piereģistrējušās pie ģimenes ārsta, veiksmīgāk noritējusi personu komunikācija ar iestāžu darbiniekiem – bāriņtiesu, policiju, sociālo dienestu u. c.
Tāpat pieminēts, ka atbalsta personas klātbūtne un palīdzība bijusi īpaši vajadzīga arī Covid-19 pandēmijas apstākļos, jo personām ar garīga rakstura traucējumiem, sevišķi personām ar intelektuālās attīstības traucējumiem, profesionāls pakalpojuma sniedzējs spēja izskaidrot Covid-19 testu veikšanas kārtību, vakcinēšanās nozīmi utt. “Tas uzskatāmi parāda, ka atbalsta personas klātbūtne personām ar garīga rakstura traucējiem ir sevišķi nozīmīga lēmumu pieņemšanā ārkārtas situācijās, kad nepieciešams pielāgoties jauniem apstākļiem vai prasībām,” skaidrots konceptuālajā ziņojumā.
2018. gadā publiskotajā Valsts kontroles lietderības revīzijas ziņojumā “Sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu ieviešanas procesa novērtējums” LM aicināta, negaidot pilotprojekta rezultātu izvērtēšanu, plānot atbalsta personas pakalpojuma ilgtspēju, lai personas, kuras saņem pakalpojumu pilotprojekta laikā, to varētu saņemt bez pārtraukuma, kā arī lai tiktu īstenotas ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās tiesības personām ar invaliditāti īstenot rīcībspēju visās dzīves jomās. Tomēr, noslēdzoties izmēģinājumprojektam, pakalpojuma sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšana valsts līmenī netika nodrošināta.
“Analizējot statistikas datus, vērojams, ka ik gadu palielinās gan kopējais personu ar invaliditāti skaits, gan arī atbalsta personas lēmuma pieņemšanā pakalpojuma specifiskās mērķa grupas – personu ar garīga rakstura traucējumiem – skaits,” vēstīts LM konceptuālajā ziņojumā.
Turpat pieejamie dati iepriekšminēto apstiprina. Tā, piemēram, 2014. gadā Latvijā bija reģistrēta 3331 persona ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kurai noteika I invaliditātes grupa, savukārt 2021. gadā šādu personu bija jau 5013. Personu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kurām noteikta II invaliditātes grupa, 2014. gadā sasniedza 17 135, 2021. gadā – 18492, savukārt personas ar šiem pašiem funkcionālajiem traucējumiem, kurām noteikta III invaliditātes grupa, 2014. gadā bija 1291, bet 2021. gadā – 1708.
