Ģeopolitiskā situācija mudina sakārtot juridiskās lietas

Lielākoties iedzīvotāji apmeklē notāru, lai sakārtotu īpašuma jautājumus: slēgtu pirkuma–pārdošanas līgumus, dāvinājuma, aizdevumu un uzturlīgumus, veidotu testamentus, izdotu pilnvaras. Vai pērn līdz ar ģeopolitiskās nedrošības pieaugumu kaut kas ir mainījies iedzīvotāju interesēs, vēršoties pie notāra?

Iedzīvotāju paradumus ir mainījusi ne tikai ģeopolitiskā situācija, karš Ukrainā. Pirms tam bija pandēmijas gadi, kad lielākoties viss notika attālināti un kad cilvēki saprata, – ir jāsakārto lietas, kas līdz šim nav izdarītas. Iespējams, tās ir senas lietas, kuras nav bijis gribas vai iespējas novest līdz galam, kuras ir sarežģītas.

Ir gan senas mantojuma lietas, gan nesakārtoti īpašuma jautājumi. Daudz neskaidrību joprojām ir jautājumos par mantojuma lietām.

Nāk cilvēki ar nodzeltējušām dokumentu mapītēm, jāsāk šķetināt “zirnekli” un saprast, kurā brīdī kurš ir īpašnieks.

Cilvēki vēlas sakārtot īpašumtiesības uz būvēm, kas nav ierakstītas zemesgrāmatā, taču šajos gados kāds tās jau ir pārpircis. Diemžēl laikus neizdarītais vienmēr ir ar negatīvām sekām. Ne katrreiz ir iespējams iegūt visus vajadzīgos dokumentus, un tad lieta paliek “karājoties gaisā”.

Kad cilvēki vēlas kārtību un drošību, viņi nāk pie notāra, un notārs taisa publiskus dokumentus. Paskatieties, kā tagad ir Ukrainā! Ja kādam mājās grāmatā stāvēja testaments, kur tas ir tagad? Māja sabombardēta, dokumenti – sadeguši. Latvijas iedzīvotāji šajā aspektā ir privileģētā stāvoklī, jo ziņas par viņu sastādītajiem testamentiem glabājas Testamentu reģistrā. Tas ir elektronisks, nevar sadegt, un, pat ja ar reģistru kaut kas notiktu, datu glabāšanas drošības standarts paredz kopiju glabāšanu vairākās valstīs. Turklāt informāciju no cietajiem diskiem ir iespējams atjaunot.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) statistika liecina, ka pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 19% pieaudzis dāvinājuma līgumu, par 8% – uzturlīgumu, par 9% – aizdevuma līgumu skaits. Savukārt testamenti kārtoti par 13% vairāk.

Gan pērn, gan šogad ir ārkārtīgi pieaugusi vēlme atstāt testamentu – pēdējās gribas rīkojumu –, lai manta tiktu tam cilvēkam, kuram to vēlas atstāt testators. Ir gadījumi, kad nav kopīgu bērnu un īpašumus novēl partnera bērniem, par kuriem cilvēks ir visu dzīvi rūpējies, un dzīves laikā viņi ir kļuvuši kā paša bērni. Novēlot īpašumu kādam no bērniem, otram laulātajam var paredzēt iespēju tur dzīvot un lietot īpašumu līdz mūža beigām.

Testamenti paliek sarežģītāki, jo sarežģītāka kļūst cilvēka dzīve.

Persona atnāk pie notāra, diskrētā sarunā izstāsta savu rūpi, un notāra pienākums ir to “ietērpt” juridiski korektā tekstā, lai testaments nākotnē būtu izpildāms. Mājās uzrakstīts privātais testaments diemžēl ne katrreiz ir izpildāms, jo rakstītājam trūkst zināšanu. Piemēram, novēlējums par labu pēdējai krustmeitai, visticamāk, paliks vien “uz papīra”, jo nebūs iespējams identificēt krustmeitu, līdz ar to nevarēs izpildīt pēdējo gribu.

Iepriekšējā gadā jūtami ir pieaudzis arī pie notāriem noslēgto dāvinājumu skaits. Ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuri vēlas dzīves laikā īpašumu uzdāvināt bērnam, mazbērnam, vienlaikus nodrošinoties, ka viņš varētu palikt dzīvot konkrētajā īpašumā. Šādā gadījumā notārs taisīs darījumu ar personālservitūtu, aizliegumu par labu dāvinātājam.

Būtiski ir palielinājies noslēgto uztura līgumu skaits (uztura ņēmējs ar līgumu nodod sev piederošā īpašuma tiesības uztura devējam – cilvēkam, ar kuru tiek slēgts līgums, – apmaiņā pret aprūpes pakalpojumu; šeit un turpmāk – red. piez.).

Kāpēc priekšroka tiek dota dāvinājumam, nevis testamentam?

Daudzi vēlas, lai jau viņu dzīves laikā cits kļūst par īpašnieku. Dāvinājums parasti notiek gadījumos, kad ir vairāki īpašumi. Dāvinātājs zina, ka īpašumu grib atstāt bērnam vai laulātajam, lai viņš jau tagad tur varētu saimniekot – ņemt kredītu, izdarīt ieguldījumus īpašumā, maksāt nodokļus.

Mani novērojumi liecina –, ja cilvēkam ir vienīgais īpašums, tad viņš biežāk taisa testamentu.

Svarīgi akcentēt: ja ar testamentu ir novēlēts īpašums, zemesgrāmatā ir mazāka valsts nodeva, proti, 0,125% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības laulātajam un pirmās, otrās un trešās šķiras mantiniekiem.

Vai ir vēl kādas tendences, kas nebija novērotas iepriekš?

Esmu pamanījusi, ka cilvēki jau pirms došanās laulībā vēlas sakārtot mantiskās attiecības un slēdz laulības līgumu. Tas rada skaidrību par abu laulāto mantiskajām attiecībām. Tomēr ir kāds mīts.

Cilvēki nereti domā, ka, slēdzot laulības līgumu par visas mantas šķirtību, laulātā nāves gadījumā otrs neko nemanto. Tā nav – otrs manto. Pārdzīvojušais laulātais vienmēr ir mantinieks.

Kuras juridiskās situācijas interesē klientus un kuras to nesakārtošanas gadījumā rada problēmas?

Šādu situāciju ir daudz. Lietas vēlas sakārtot tie pāri, kuri dzīvo nereģistrētās attiecībās, piemēram, viņi ir partneri, kuri ir kopā jau 20 gadus, abiem ir kopīgi bērni, taču nav noslēgta laulība. Arvien vairāk cilvēku vēršas pie notāra ar jautājumu –, kā, pastāvot šībrīža normatīvajam regulējumam, kad nav pieņemts Dzīvesbiedru likums, varētu iegūt minimālu juridisko drošību?

Kas notiek tad, ja kāds no viņiem aiziet mūžībā, kā tiek īstenota mantošana? Ja, piemēram, dzīvesbiedrs nokļūst ārstniecības iestādē, vai otrs var viņu apmeklēt, saņemt informāciju par veselības stāvokli? Šie ir nopietni jautājumi, un ļoti labi, ka cilvēki pievēršas to sakārtošanai.

Mantojuma lietas ir ļoti svarīgas, jo, ja partneris, uz kura vārda zemesgrāmatā reģistrēts nekustamais īpašums, aiziet mūžībā, bet īpašums ir iegādāts par abu līdzekļiem, tad otrs likuma izpratnē ir svešs cilvēks un nav mantinieks. Tas ir jāņem vērā.

Tāpat svarīgi ir padomāt par pilnvaras izsniegšanu, lai partneris, ar kuru dzīvo kopā, vajadzības gadījumā varētu pavadīt bērnus ceļojumā vai pie ārsta.

Ir arī gadījumi, kad pārim ir kopīgs bizness, kompānija, kas reģistrēta uz viena partnera vārda. Ja ar viņu kaut kas notiek, otrs likuma priekšā nav mantinieks. Daudzus no šiem aspektiem var sakārtot pie notāra.

Arvien biežāk cilvēki domā par nākotnes pilnvarojumiem. Nav nekādu satraukumu, kamēr viss ir labi. Visu pats izdara, bet, ja kaut kas notiek ar veselību? Ja ir iegūta smaga trauma, piemēram, cilvēks nonāk komā un nespēj vadīt savu rīcību, kā tad rīkoties? Šādiem gadījumiem ir paredzēts nākotnes pilnvarojums.

Kādā mērā šobrīd juridiski ir iespējams sakārtot nereģistrētu kopdzīvi?

Ar pašreizējo regulējumu var sakārtot vairākas lietas. Pirmkārt, mantojums – slēdzot mantojuma līgumu vai rakstot testamentu. Otrkārt, ir svarīgi saprast lietas, kuras viens partneris vēlas uzticēt otram, piemēram, īpašuma apsaimniekošanu. Pamatā situācijas ir saistītas ar medicīnu –, lai var saņemt informāciju par partnera veselības stāvokli, izrakstītajiem medikamentiem, apciemot ārstniecības iestādē.

Iepriekš LZNP informēja, ka kopš kara sākuma Ukrainā netipiski daudz klientu vēlējušies grozīt testamentu un savus īpašumus novēlēt radiniekam nevis ar Krievijas, bet Latvijas pilsonību. Par ko tas liecina?

Jā, tiesa.

Ir pieaugusi Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu un ar viņiem saistīto iedzīvotāju vēlme mainīt lēmumus, kas tika pieņemti pirms kara.

Netipiski daudz klientu vēlējušies grozīt testamentu un savus īpašumus novēlēt nevis radiniekam, kurš ir Krievijas pilsonis, bet radiniekam, kuram ir Latvijas pilsonība.

Pēdējā laikā tie Krievijas pilsoņi, kuri uz gadu ir saņēmuši terminētās uzturēšanās atļaujas (TUA) saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā un kuriem tā šajā pavasarī beidzas, ļoti aktīvi mēģina vai nu atrast pircējus dzīvokļiem Rīgas centrā, vai uztic radiniekiem, kuri Latvijā dzīvo pastāvīgi un ir pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, tos apsaimniekot un pārvaldīt.

Cilvēkus ietekmē arī cenu dārdzība saistībā ar īpašumu apsaimniekošanu un uzturēšanu. Viņi sāk pārdomāt, vai ir vajadzīgs tik liels īpašums, varbūt lielāko pārdot un iegādāties tā vietā mazāku.

Savukārt novados ir pieaudzis darījumu skaits, kuros īpašumus novēl cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā un ir pilsoņi. Kāpēc? Ir nedrošība, ka īpašums varētu pazust, tāpēc labāk, lai kāds par to rūpētos. Ņemot vērā, ka ir karš, neviens nezina, vai cilvēki ar TUA kādreiz varēs atgriezties Latvijā.

Nekustamo īpašumu darījumu kārtošana ar notāra palīdzību nav obligāta, tomēr daudz tiek runāts par krāpšanas vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem šajā jomā.

Daudzus gadus notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti (kaut arī pastāv dažādi likumi) ir iedzīvotāji. Tomēr līdz šim nav bijušas būtiskas izmaiņas, lai novērstu nepilnības likumos, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki.

Jautājums ir arī par bāriņtiesu izdotajām pilnvarām saistībā ar nekustamo īpašumu. Ja tās ir taisītas pie kolēģa, uzreiz to redzu pilnvaru reģistrā, un ir pārliecība, ka tā nav viltota. Taču bāriņtiesas izdotās pilnvaras mēdz būt juridiski nekorektas, arī to īstums nav pārbaudāms (LV portāls jau rakstīja, ka daļu notariālo funkciju no bāriņtiesām pārņems notāri).

Vislabākais veids, kā samazināt krāpnieku iespējas ļaunprātīgi izmantot iedzīvotāju zināšanu trūkumu vai uzticību, ir ar likumu noteikt, ka darījuma dokumenti ir jāsagatavo un darījuma process jāpārrauga neatkarīgam speciālistam. Latvijas tiesību sistēmā tas būtu notārs.

Nedrošības dēļ daļa iedzīvotāju ir kļuvuši uzmanīgāki darījumos ar nekustamo īpašumu un, izvērtējot iespējamos riskus, darījuma sagatavošanu biežāk uztic notāram. Īpaši šī tendence ir aktuāla novados.

Lai apkopotu krāpšanas upuru stāstus, brīdinātu līdzcilvēkus un tādējādi nepieļautu līdzīgu krāpšanas gadījumu atkārtošanos, notāri ir izveidojuši īpašu interneta vietni www.daliespieredze.lv.

Šajā interneta vietnē ir iesūtīti gandrīz 20 stāsti par krāpniecību, daudzi prasa atbildi, kā rīkoties konkrētos gadījumos, kas jau ir nosūtīti Valsts policijai.

Kā liecina www.daliespieredze.lv iesūtītie stāsti, iedzīvotāji nereti saskārušies ar grūtībām nekustamā īpašuma darījumos, pat kārtojot tehniskas lietas valsts iestādēs. Ar šīs lapas starpniecību notāru redzeslokā nonākuši arī krāpšanas gadījumi, kuros cietuši cilvēki, kuri pārlieku uzticējušies līdzcilvēkiem, tostarp tuviniekiem.

Piemēram, kāda sieviete, šķiroties no vīra, veica mantas sadali. Plānojot dzīvot ārvalstīs, viņa bāriņtiesā izrakstīja pilnvaru dēlam, lai vajadzības gadījumā viņš varētu veikt ikdienišķas saimnieciskas lietas, kas attiecas uz īpašumu, – izņemt meža ciršanas biļeti utt. Bijušais vīrs izzaga dokumenta eksemplārus cietušajai no rokassomiņas, vēlāk dēls viltoja pilnvaru jau krietni izvērstākā versijā un uz tās pamata bez mātes piekrišanas par centiem “pārdeva” visus mātes īpašumus tēvam – šķirtajam vīram. Sievietes zaudējumi tiek lēsti 300 000 eiro apmērā.

Gandrīz katrs notārs savā praksē ir saskāries ar viltotiem dokumentiem. Jāteic, ne vienmēr tos ir viegli atpazīt, jo mūsdienu tehnika ļauj izgatavot viltojumus, kurus atpazīt ir teju neiespējami.

Ja vēl darījumu procedūra ir vienkāršota līdz bezgalībai, krāpniecībai tiek radīta ideāla vide.

Pirms dažiem gadiem aktuāla bija naudas atmazgāšana, iegādājoties nekustamo īpašumu.

Notāri ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 3. panta subjekti. Ja līgumu slēdz notariālā formā, ir jāievēro NILLTPFN likuma prasības, ir jāpārbauda naudas izcelsme.

Notārs ir kā vārtsargs, lai noziedznieka raidītā ripa neiekļūtu vārtos. Tomēr aptuveni tikai 10% no valstī noslēgtajiem nekustamā īpašuma līgumiem tiek gatavoti pie notāra. Pārējie 90% ir privātie līgumi.

Ik pa laikam lasītāji vēršas LV portālā ar jautājumu, kad beidzot tiks pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, lai vienotā īpašumā apvienotu zemi ar nezināmas izcelsmes būvi, kas celta pirms 1993. gada. Vai saskaraties arī ar šādu problēmu?

Lielākoties nezināmas izcelsmes būves ir “sāpe”, es to redzu, slēdzot zemes pirkuma–pārdevuma līgumus. Uz zemes ir nereģistrētas būves, šķūnīši no padomju laikiem, nav pat zināms, kam tie pieder. Pērn Saeimā bija iniciatīva pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā, kas ļautu zemesgrāmatā ierakstīt uz īpašnieka zemes esošu nezināmas izcelsmes padomju laika ēku. Taču iniciatīva netika turpināta, jo bija neskaidrības saistībā ar būvniecības regulējumu.

Par 9% ir pieaudzis aizdevuma līgumu skaits. Kāpēc?

Pie notāra ir iespējams noslēgt līgumu Notariāta likuma D¹ sadaļas kārtībā. Ko tas nozīmē? Darījumu sastāda notariālā akta formā ar klauzulu, ka parādnieks piekrīt piespiedu izpildei, bet ar notāra, nevis tiesas starpniecību. 

Ja termiņā netiek atdota nauda, kreditors vēršas pie notāra un trīs dienu laikā var saņemt notariālo izpildu aktu, kuru tālāk var iesniegt piedziņai tiesu izpildītājam.

Šādu kārtību var izmantot arī nomaksas pirkuma līgumos, tāpat jebkuros citos līgumos, kuros ir terminēti naudas maksājumi, kā arī iespējams pielīgt izlikšanu no nomātajām telpām, ja, nomas termiņam beidzoties, nomnieks labprātīgi neatbrīvo nomāto telpu.

Minēto kārtību var paredzēt arī, vecākiem vienojoties par uzturlīdzekļu samaksu, piemēram, šķirot laulību. Ja vienošanās netiek pildīta, vecāks, kuram netiek maksāti uzturlīdzekļi, var vērsties pie notāra, saņemt izpildu aktu un nodot to tiesu izpildītājam, kurš tālāk veic piedziņas darbības.

Tas ir ļoti efektīvi. Cilvēki arvien biežāk sāk novērtēt notāra taisīto dokumentu priekšrocības.

Vēl viena priekšrocība notāra taisītam dokumentam ir tā arhīviskā vērtība – satura nozīmīgums un dokumenta pierādījumu vērtība. Notariālie akti tiek rūpīgi glabāti, un cilvēks jebkurā brīdī tos var saņemt atkārtoti.