FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Agrāk mantiniekiem tiešām bija jāpārzina mantošanas process, jo pretējā gadījumā viņi varēja kļūdīties un, piemēram, nokavēt svarīgu dokumentu iesniegšanu. Pēc mantojuma tiesību reformas tā vairs nav – viss process tagad ir notāra rokās, intervijā norāda Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs AIGARS KAUPE, aicinot nevilcināties ar mantojuma lietas kārtošanu.
Latvijas Civillikums nosaka trīs mantošanas veidus – likumisko, līgumisko un testamentāro. Kā tie atšķiras?
Cilvēkam vajadzētu izvēlēties to mantošanas veidu, kas ir piemērots viņa konkrētajai vajadzībai un vēlmei. Nav tā, ka viens veids ir labāks par otru.
Kāds grib, lai pats vēl dzīves laikā varētu brīvi rīkoties ar mantojumu, piemēram, mantu pārdot, – tad viņam jāizvēlas testamentārā vai likumiskā mantošana.
Testamentu mantojuma atstājējs dzīves laikā var gan pilnībā atcelt, gan daļēji grozīt un turpināt rīkoties ar mantu pēc saviem ieskatiem.
Cits savukārt noteikti zina, ka mantu vairs nepārdos, un konkrēto mantinieku vai mantiniekus mainīt neplāno. Tad lietderīgāks ir visspēcīgākais mantojuma atstāšanas instruments – mantojuma līgums, kuru pēc parakstīšanas vairs nevar vienpusēji grozīt.
Ar mantojuma līgumu tiek izslēgts arī risks, ka nākotnē kāds no mantojuma atstājēja varētu izkrāpt īpašumu.
Noslēdzot šo līgumu, cilvēks var būt drošs, ka neviens viņu sirmā vecumā neapkrāps, jo mantinieka vārds ir atzīmēts zemesgrāmatā. Tādējādi ar līgumu ieceltajam mantiniekam īpašumtiesības tiek rezervētas un garantētas.
Līgumiskā un testamentārā mantošana vienmēr ir arī finansiāli izdevīgāka, ja mantojumā atstāts nekustamais īpašums. Tādos gadījumos jāmaksā mazāka nodeva par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Laulātajam un ar aizgājēju kopā dzīvojušajiem mantiniekiem līdz pat trešajai šķirai šī nodeva ir uz pusi mazāka, pārējiem pirmās un otrās šķiras mantiniekiem (bērniem, mazbērniem, vecākiem, brāļiem un māsām) – pat četras reizes mazāka, bet trešās šķiras mantiniekiem (pusbrāļiem, pusmāsām) – pat 12 reizes mazāka.
Kuru mantojuma veidu cilvēki parasti izvēlas?
Pārsvarā izvēlas likumisko mantošanu – neuzraksta ne testamentu, ne mantošanas līgumu.
Bet situācijas mēdz būt dažādas. Ja mantinieku grupa nāk no vienas ģimenes, viņiem ir labas attiecības un ir zināms, ka neizcelsies strīdi, tad var izvēlēties likumisko mantošanu, par spīti lielākām izmaksām.
Taču citos gadījumos pastāv bažas, ka vienas ģimenes mantinieki par atstāto mantojumu varētu strīdēties, vai mantojuma atstājējam dzīves laikā ir bijušas vairākas ģimenes, ir pusbrāļi un pusmāsas, laulātais, kas nav bērnu māte vai tēvs. Tad bieži mēdz rasties interešu konflikts.
Lai potenciālos strīdus neatstātu mantinieku ziņā, ļoti iesakāms sagatavot testamentu vai mantojuma līgumu.
Šogad veiktā SKDS aptauja liecina, ka tikai nepilni 10% aptaujāto ir juridiski sakārtojuši savas mantojuma lietas, t. i., uzrakstījuši testamentu vai kā citādi sadalījuši mantojumu, piemēram, parakstot dāvinājuma līgumu. Mantojuma līgumi tiek slēgti ļoti maz. Iespējams, pie vainas ir zināšanu trūkums par šāda līguma sniegtajām priekšrocībām.
No 2025. gada 1. janvāra ir ieviesta vērienīga mantojuma tiesību reforma. Vai cilvēki ir informēti par jauno kārtību?
Nē, nav. Agrāk mantiniekiem tiešām bija jāpārzina mantošanas process, jo pretējā gadījumā viņi varēja kļūdīties un, piemēram, nokavēt svarīgu dokumentu iesniegšanu. Pēc reformas tā vairs nav – viss process ir pilnībā notāra rokās. Par tām dažām lietām, kas ir atkarīgas no mantiniekiem, notārs informēs, un mantinieki nevarēs neko palaist garām savas nezināšanas dēļ. Ir tikai jāaiziet pie notāra, kurš novadīs visu procesu.
Viena no svarīgākajām izmaiņām ir tā, ka mantojumu vairs nevarēs pieņemt klusējot, ja cita ieinteresētā persona būs uzsākusi mantojuma lietu. Kāpēc tagad ir tiešām svarīgi nevilcināties un aiziet pie notāra, lai nokārtotu mantojuma lietu?
Svarīgi ir vērsties pie notāra pēc iespējas ātrāk, lai, pirmkārt, nenokavētu mantojuma pieņemšanas termiņu, kas ir izsludināšanas termiņš. Otrkārt, lai neveidotos bezmantinieka manta, ja mantiniekam pašam par to ir interese. Manta jau nekad nav bez īpašnieka. Ja neviens nav pieņēmis mantojumu, tad par īpašnieku kļūst valsts.
No 1. janvāra notārs Fizisko personu reģistrā noskaidro potenciālos mantiniekus un informē viņus par šo procesu, ja kāds no radiniekiem ir sācis kārtot mantojuma lietu. Tātad vairs nevar nezināt, ka brālis vai māsīca ir pieteikušies uz mantojumu.
Agrāk viegli varēja pazaudēt mantošanas tiesības, jo notāram nebija pienākuma meklēt mantiniekus. Viņš to darīja tad, ja mantojuma pieņēmējs pateica, kam un kur ziņot.
Tagad notārs sameklē visus potenciālos mantiniekus reģistros un nosūta ziņu uz visām iespējamajām adresēm – deklarēto dzīvesvietu, e-adresi un uz papildu deklarēto adresi, ja tāda ir.
Bet ir svarīgi, vai šis mantinieks tiešām saņem notāra ziņojumu. To neviens droši nezina.
Ja cilvēks nepārbauda savu e-adresi vai nedzīvo deklarētajā dzīvesvietā, tad viņš vēstuli no notāra var arī nesaņemt. Viņam pašam ir jābūt atbildīgam par visu datu ievadi valsts sistēmās un savlaicīgu to aktualizāciju.
Bet, ja personai ir interese par mantojumu, tad nav jāgaida uzaicinājums, ir jāiet pie notāra, kurš praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.
Ja mantinieks mantojumu ir pieņēmis, notārs ir konstatējis viņa tiesības mantot, tad nokavēt mantojuma apliecības saņemšanu nevarēs – šīs tiesības mantiniekam būs neierobežotu laiku pēc mantojuma lietas izsludināšanas termiņa notecējuma.
Notārs aicina mantot aizgājēja radiniekus līdz trešajai šķirai (ieskaitot) un pārdzīvojušo laulāto. Kādi radinieki ietilpst šajās kategorijās?
Tie ir bērni, vecāki, brāļi, māsas, pusbrāļi, pusmāsas, mantojuma atstājēja mirušo māsu un brāļu bērni. Bet ne katrā mantojuma lietā visi ir jāapzina.
Nav jēgas aicināt mantot pusbrāļus, pusmāsas un brāļa bērnus, ja uz mantojumu ir pieteicies pirmās šķiras mantinieks – aizgājēja bērns.
Saskaņā ar Civillikuma 405. pantu zemākas šķiras mantinieks nemanto, ja gribu mantot izteicis kāds augstākas šķiras mantinieks.
Ja laulātais ir uzsācis mantojuma lietu, tad viņš manto tikai pusi mantas. Savukārt otru pusi manto tuvākie asinsradinieki līdz trešajai šķirai. Šajā gadījumā gan visi tiek meklēti un informēti par to, ka ir atklājies mantojums. Tad viņiem pašiem ir jātiek skaidrībā, kurš pieteiksies mantojumam. Ja skaidrības nav un kādam attālam radiniekam ir interese, tad viņš iet pie notāra un piesakās. Tas, protams, negarantē, ka tiks apstiprinātas viņa mantojuma tiesības, jo uz mantojumu var pretendēt tuvākas šķiras mantinieks. Bet, ja tuvākas šķiras mantinieks nepieteiksies, tad mantojums piekritīs attālajam radiniekam.
Cilvēki uzskata: esmu radinieks, tāpēc automātiski kļūstu par mantinieku.
Mantojuma tiesības nevienam nepāriet automātiski, tās netiek uzspiestas. Šīs tiesības ir jāizmanto, piesakoties pie notāra.
Arī pirmās šķiras mantiniekam var nebūt mantojuma tiesību, ja ir atstāts testaments.
Bet tad viņš ir neatraidāmais mantinieks.
Jā, tad viņam ir tiesības saņemt kompensāciju par savu neatņemamo daļu. Bet arī šajā gadījumā ir jāpiesakās pie notāra. Ja no mantojuma atstumtais savas tiesības uz neatņemamo daļu nepieteiks, tad tās pēc izsludināšanas termiņa beigām tiks dzēstas.
Mantojums ir ne tikai vērtības – īpašumi un uzkrājumi –, bet arī parādi, visas mirušā saistības. Līdz šim mantinieki mēdza izvēlēties nepieņemt mantojumu, jo iepriekšējais regulējums (Civillikuma 707. pants) lika uzņemties atbildību arī par visiem aizgājēja parādiem. Šī gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais regulējums, kas paredz, ka mantinieku atbildība par mirušā parādiem vienmēr būs ierobežota mantojuma apmērā.
Ja ir skaidri zināms, ka parādi ir lielāki, tad visdrīzāk mantojumu nav jēgas kārtot.
Bet var arī būt tā, ka kreditori paši izsludina mantojuma lietu. Viņi ir tiesīgi to darīt. Tad mantiniekiem izsludināšanas termiņā, kas nevar būt īsāks par trīs mēnešiem un garāks par gadu, pie zvērināta notāra ir jāsniedz skaidra atbilde – vai viņi mantojumu atraida vai pieņem.
Kreditori pie notāra piesakās divu mēnešu laikā no mantojuma izsludināšanas dienas.
Jā, jau uzsāktā mantojuma lietā kreditoriem tagad ir noteikts īsāks termiņš savu pretenziju pieteikšanai – divi mēneši kopš izsludināšanas. Tas dod iespēju mantiniekiem iepazīties ar šīm pretenzijām un izlemt par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu.
Tātad mantojuma pieņēmējam pēc kreditoru pieteikšanās ir vismaz mēnesis laika padomāt, ko darīt.
Bieži vien mantojumā tiek atstāts dzīvoklis, kas ir iegādāts ar hipotekāro aizdevumu. Kurā brīdī kreditors pieprasa mantotā aizdevuma maksājumus aizgājušās personas tuviniekiem? Kad ir jāsāk maksāt parādi?
Ja mantinieks pieņem mantojumu, tad ir vērts turpināt aizdevuma atmaksu, jo tāpat būs jāmaksā kredīts. Tad arī mantiniekam pašam radīsies sapratne, vai viņš spēs kredītu samaksāt. Ja kļūst skaidrs, ka nespēs, tad cilvēks var lūgt bankai atļauju nekustamo īpašumu pārdot, tiklīdz būs apstiprinātas mantojuma tiesības.
Tātad uzreiz pēc pieteikšanās mantojumam kredīti obligāti nav jāsāk atmaksāt?
Periodā, kad mantinieks vēl nav apstiprināts mantojuma tiesībās, viņam netiek piemēroti līgumsodi par maksājumu neveikšanu.
Tad, kad mantojuma lieta ir beigusies un persona ir atzīta par mantojuma saņēmēju, ir jāsāk atmaksāt visi parādi un tiem atkal var tikt piemēroti līgumsodi.
Ja mantinieks ir pieteicies mantojumam, bet mantojuma apliecība vēl nav saņemta, tad viņam ir jānorēķinās par visiem komunālajiem pakalpojumiem, kuri saņemti īpašumā, jāmaksā apsaimniekošanas maksa, uzkrājumi, kas noteikti, nekustamā īpašuma nodoklis.
Ja mantojuma lietas izsludināšanas termiņš ir beidzies, bet mantinieks nav izņēmis mantojuma apliecību, tad tas nav pamats nenorēķināties par aizdevumiem vai komunālajiem pakalpojumiem.
Bankas ir brīdinājušas: kamēr persona nav mantinieks, viņa nedrīkst izmantot mirušās personas kredītkartes un norēķinu kartes.
Jā, nedrīkst lietot mirušas personas bankas kontus un veikt no tiem norēķinus, jo jau pats fakts, ka tas tiek darīts, pat ja nevienai personai netiek nodarīti zaudējumi, var novest līdz kriminālatbildībai.
Ja mantiniekam ir bijusi izdota pilnvara, tad tā zaudē spēku līdz ar pilnvaras devēja nāvi. Tādēļ arī šo dokumentu nevar lietot.
Uzsāktās lietas gan var pabeigt, ja tās mantojumam nodara zaudējumu.
Svarīgi būtu pieminēt nākotnes pilnvarojumu, kurš Latvijā tiek izmantots ļoti reti. Testaments ir svarīgs nāves gadījumā, bet rīcības nespēja kādu citu iemeslu dēļ var iestāties arī jauniem cilvēkiem. Ja ir manta, ko pārvaldīt, tad ekonomiski aktīviem cilvēkiem es ieteiktu apsvērt nākotnes pilnvarojuma taisīšanu.
Nākotnes pilnvarojums var būt daudzveidīgs – tajā pilnvaras devējs var atļaut rīkoties ar īpašumiem pilnā vai ierobežotā apmērā. Var arī iekļaut tiesības pieņemt lēmumus par ārstēšanu, pārstāvēt personu ārstniecības iestādēs paredzēt rīcību citās personiskajās lietās.
Ja ir pieņemts mantojums, vai to var jebkurā brīdī atraidīt, tā teikt, atdot atpakaļ?
Kas ir pieņēmis mantojumu, to nevar atraidīt. Kas vienreiz ir atraidījis mantojumu, nekad vairs nevar to pieņemt. Par atraidīšanu uzskata arī izsludināšanas termiņā nepieņemtu mantojumu.
Jāuzsver, ka jaunā mantošanas kārtība attiecas uz tiem gadījumiem, kad aizgājējs ir miris pēc šī gada 1. janvāra. Ja cilvēks ir aizgājis viņsaulē pirms tam, tad mantojuma lieta tiek kārtota pēc iepriekšējā regulējuma.
Jā, un ir vēl trešā situācija – ja persona mirusi pirms 2025. gada 1. janvāra, bet mantojuma lieta rosināta tikai šogad. Tad procesuālās normas, kā notārs ved lietu, ir saskaņā ar jauno kārtību, bet materiālās normas jeb tas, kam ir mantojuma tiesības, tiek skatītas pēc iepriekšējā regulējuma.
Iepriekš esat teicis, ka reizēm mantojuma lietas netiek nokārtotas līdz galam.
Tāpēc gribu aicināt visus to izdarīt. Nevis tāpēc, ka notāram nepabeigtās lietas krājas kaudzē cita uz citas, bet gan tāpēc, ka redzam, kādas problēmas rodas šādos gadījumos.
Dažās nepabeigtajās lietās jau ir miris arī mantinieks vai pat vairāku kārtu mantinieki. Labi, ja nākamajiem mantiniekiem ir iespēja aiziet pie tā paša notāra, kas kārtoja pirmo nepabeigto lietu, bet ne vienmēr to var izdarīt – dažreiz nākamais mantinieks dzīvo citas apgabaltiesas teritorijā un lieta jāuzsāk tur, vai notārs, kurš vedis mantojuma lietu, vairs nestrādā un lieta nodota valsts arhīvā – tas mantiniekiem apgrūtina visu nepieciešamo dokumentu iegūšanu.
