Vai tuvinieki drīkst izņemt naudu no mirušā konta

Civillikuma 382. pants noteic, ka mantojums ir kopība, kurā ietilpst visa kustamā un nekustamā manta, kā arī citiem atdodamās tiesības un saistības, kas mirušajam vai par mirušu izsludinātajam piederējušas viņa patiesās vai tiesiski pieņemamās nāves laikā. Saskaņā ar Civillikuma 655. pantu mantojums atklājas ar mantojuma atstājēja nāvi. Tas nozīmē, ka mantojuma atstājēja nāves brīdī mantojums kļūst par juridisko personu un atbilstoši Civillikuma 701. pantam tas turpina pastāvēt līdz laikam, kad mantinieki to ir pieņēmuši. Šāds statuss ir nepieciešams, lai apvienotu visu mantu vienā kopumā un ļautu tai piedalīties tiesiskajā apgrozībā, piemēram, dodot iespēju kreditoriem vērst prasījumus pret mantojuma masu.

Sieva pārskaitīja naudu no mirušā vīra konta

Pret mirušā laulāto tika uzsākts kriminālprocess par nelikumīgu sveša maksāšanas līdzekļa izmantošanu lielā apmērā1 (Krimināllikuma 193. panta ceturtā daļa), proti, par to, ka sieva neilgi pēc vīra nāves, izmantojot pieeju vīra internetbankai, uz savu bankas kontu pārskaitīja 16 000 eiro.

Pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa sievu attaisnoja, norādot, ka naudu no vīra konta uz sievas kontu pārskaitīja nevis apsūdzētā, bet gan grāmatvede, pie kuras fiziski atradās kodu karte, kas bija nepieciešama, lai piekļūtu mirušā vīra internetbankai un pārskaitītu naudu. Apsūdzētā liecināja, ka līdzekļu pārskaitīšanas laikā neprata lietot internetbanku, nav lūgusi veikt šādu pārskaitījumu, bet tikai konsultējusies ar grāmatvedi, kura pārskaitījumu veica pēc savas iniciatīvas.

Par apelācijas instances tiesas spriedumu protestu iesniedza prokurors, vēršot uzmanību uz trūkumiem likuma normu interpretācijā un pierādījumu vērtēšanā (piemēram, kā grāmatvede varēja uzzināt sievas jaunatvērtā konta numuru, uz kuru nauda tika pārskaitīta).

Nav jākonstatē, ka nauda izņemta mantkārīgu motīvu dēļ, lai atzītu, ka izdarīts noziedzīgs nodarījums

Izskatot kasācijas protestu, Senāts secināja2, ka zemākās instances tiesa ir pieļāvusi Krimināllikuma 193. panta ceturtās daļas pārkāpumu, tādēļ atcēla apelācijas instances spriedumu, nododot lietu jaunai izskatīšanai. Šajā lietā Senāts uzsvēra, ka:

• rīcība ar mirušās personas kontā esošajiem naudas līdzekļiem ir rīcība ar svešu mantu, proti, ar mantojuma masu kā juridisku personu. Šāda rīcība, ja tai nav tiesiska pamata, samazina mantojuma masu un apdraud visu mantinieku un kreditoru intereses (arī tad, ja rīkojas kāds no mantiniekiem);
• mantkārīga motīva neesamība nav iemesls apsūdzētās personas attaisnošanai, jo svešu internetbankas kodu karti persona var nelikumīgi izmantot ne tikai mantkārīgā nolūkā, bet arī citu motīvu vadīta, taču Krimināllikuma 193. pants neparedz konstatēt īpašu motīvu vai nolūku esamību;
• ja tiesa personas rīcībā konstatē visas Krimināllikuma 193. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tad nav izšķirīgas nozīmes apstākļiem, kas iestājas pēc šī nodarījuma izdarīšanas, piemēram, tam, ka mantinieks atsakās no mantojuma, tiek atzīts par mantot necienīgu, testaments, ar kuru viņš iecelts, tiek atzīts par spēkā neesošu vai kreditors atsakās no sava prasījuma;
• nosakot nodarījuma kaitīgumu, jāņem vērā mantojuma masai nodarītais kaitējums un visu mantinieku un kreditoru interešu apdraudējums kopumā (neatkarīgi no tā, vai tie ir zināmi).

Naudu no konta izmaksā, pamatojoties uz mantojuma apliecību

Tādējādi rīkoties ar aizgājēja kontā glabātajiem līdzekļiem nevajadzētu pat tad, ja līdzekļi nepieciešami aizgājēja bēru rīkošanai.

Mantojuma sakārtošana aizņem zināmu laiku, taču “Luminor” bankas klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa uzsver: “Normatīvie tiesību akti šobrīd neparedz izņēmumu bēru izdevumu apmaksai no mirušās personas konta. Lai sakārtotu mantojuma lietas, potenciālajam mantiniekam ir jāvēršas pie notāra. Aizsargājot atstāto mantojumu, nauda no konta tiek izmaksāta tikai mantiniekiem un tikai pēc tam, kad bankā ir iesniegta mantojuma apliecība.”

Arī “Swedbank” mediju attiecību vadītājs Jānis Krops apliecina, ka standarta kārtībā mantotos līdzekļus var izmaksāt tikai mantiniekiem, kad ir pabeigta mantojuma lieta un viņu rīcībā ir mantojuma apliecība. Vienlaikus “Swedbank” pārstāvis norāda, ka izņēmuma gadījumos ir iespējams vērsties bankā un lūgt individuālu risinājumu: ““Swedbank” cenšas nākt pretim klientu radiniekiem, kuri lūdz palīdzību aizgājēja izvadīšanas laikā, tomēr šādi gadījumi tiek skatīti izņēmumu kārtā. To drīkst pieprasīt aizgājēja laulātais vai pirmās pakāpes radinieks, uzrādot aizgājēja miršanas apliecību. Izņēmumi, kas var ierobežot papildu risinājuma piemērošanu, mēdz būt saistīti ar zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumiem, mantas arestiem, pārmaksātu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pensiju, faktu, ka nauda pēc nāves jau ir izņemta ar maksājumu karti vai pārskaitīta internetbankā, u. tml. Tāpēc jāanalizē katrs gadījums atsevišķi.”

Ko darīt, ja vajag atbalstu tuvinieka bēru izdevumu segšanai

Ja tuvinieka apbedīšanai ir nepieciešams finansiāls atbalsts:

• Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā apbedīšanas pabalstu personai, kura uzņēmusies apbedīšanu:
  • darba ņēmēja, pašnodarbinātā vai tā apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā;
  • bezdarbnieka nāves gadījumā;
  • pensijas vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja nāves gadījumā;
  • valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā.

Pabalsts jāpieprasa sešu mēnešu laikā no mirušās persona nāves dienas. Ja šis termiņš nokavēts, tad pabalstu nepiešķir. Plašāka informācija par pabalsta pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību un apmēru pieejama šeit.

• Pabalstu bērēm var piešķirt arī pašvaldības, ja tāds ir paredzēts tās saistošajos noteikumos. Pabalsta apmērs un saņemšanas nosacījumi katrā pašvaldībā atšķiras, tāpēc par iespējām saņemt pabalstu jāuzzina attiecīgajā pašvaldībā.
• Pabalstu sakarā ar tuvinieka nāvi var piešķirt arī darba devējs:
  • likumā noteiktos gadījumos valsts vai pašvaldību sektorā nodarbinātajiem ir paredzētas tiesības saņemt pabalstu, piemēram, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20. pantam amatpersonai (darbiniekam) izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, mazbērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa, māsas, pusbrāļa vai pusmāsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā;
  • privātajā sektorā ārējie normatīvie akti nenosaka darba devējam pienākumu izmaksāt pabalstu darbinieka ģimenes locekļa nāves gadījumā, taču darba devējs savos iekšējos normatīvajos dokumentos ir tiesīgs noteikt darbiniekiem papildu sociālās garantijas, vienlaikus nosakot to saņemšanas kārtību un iesniedzamos dokumentus.

1 Pārskaitījuma veikšanas brīdī (2011. gadā) pārskatījuma summa pārsniedza 50 minimālās mēnešalgas.

2 26.11.2025. Krimināllietu departamenta lēmums lietā Nr. SKK-330/2025.