SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. jūlijā, 2024
Lasīšanai: 16 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
7
7

Mantojuma tiesību reforma: Ierobežota mantinieku atbildība pret mirušā kreditoriem (ll)

Freepik

2025. gada 1. janvārī stāsies spēkā vērienīga mantojuma tiesību reforma. Visās mantojuma lietās, kas tiks uzsāktas pēc šī datuma, būs jāpiemēro jaunie tiesību principi. Raksta pirmajā daļā LV portāls skaidroja, kādos gadījumos mantojumu vairs nevarēs pieņemt klusējot. Turpmāk pēc mantojuma lietas uzsākšanas notārs mantiniekus uzaicinās mantot ar vēstuli, kā arī būs iespējams tikai viens – notāra noteiktais – termiņš sludinājumam par mantojuma atklāšanos. Publikācijas turpinājumā plašāk stāstām par gaidāmajām izmaiņām šādos mantojuma tiesību jautājumos: ierobežota mantinieku atbildība pret mirušā kreditoriem, mantojuma saraksta sastādīšana, kreditoru pretenziju iesniegšanas termiņš un mantojuma aizgādnība.

īsumā
  • Mantojuma reformas virsmērķis ir veicināt mantiniekus uzsākt mantojuma lietu pie notāra. Viens no iemesliem, kāpēc mantinieki nevēlas pieņemt mantojumu, ir prasība uzņemties atbildību arī par visiem mantojuma atstājēja parādiem.
  • No uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību. Taču bieži vien mantinieki nemaz nezina par šādu iespēju.
  • Grozījumi Civillikumā paredz, ka turpmāk mantošana vienmēr notiks, paredzot ierobežotu mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem. No Civillikuma arī tiek svītroti jēdzieni “inventāra tiesība” un “inventāra saraksts”.
  • Notariāta likumā noteikts, ka notārs katrā mantojuma lietā noskaidros uz mantojuma atstājēja vārda reģistrēto mantu piecās publiskajās datubāzēs.
  • Zināmajiem kreditoriem, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu, savas kreditora pretenzijas nebūs jāpiesaka. Par šiem prasījumiem mantiniekus informēs un mantojuma lietā ziņas iekļaus notārs.
  • Kreditoru, kuriem nav nodrošinājuma, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ātro kredītu devējiem pretenziju pieteikšanās termiņš pēc sludinājuma par mantojuma atklāšanos būs divi mēneši.
  • Tiesības lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos būs arī pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas nekustamais īpašums, un pašvaldības iestādei, kura uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā.
  • Mantojuma atklāšanos varēs izsludināt arī nekustamā īpašuma kopīpašnieks, juridiskā persona, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs, un mantojuma atstājēja parādnieki.
  • Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts, ka atvietojamas lietas, tostarp naudas līdzekļi, turpmāk vienmēr ir dalāmas reālās daļās un mantinieki tās nevar valdīt nedalīti.
  • Uz līgumiskajiem mantiniekiem tiek attiecināts sludinājums par mantojuma atklāšanos, kā arī paredzēts, ka līgumiskie mantinieki turpmāk varēs atteikties mantot (vienpusēji atkāpties).
  • Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts atteikties no bāriņtiesu uzraudzības pār mantojuma masas aizgādņiem, saglabājot bāriņtiesām pienākumu iecelt un atcelt mantojuma aizgādņus.

 

UZZIŅAI

Izmaiņas mantojuma tiesībās paredz grozījumi trīs likumos, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī:

Plašāk par tēmu >>

Mantojuma atstājēja parādi neveicina mantojuma tiesību izmantošanu

Mantojuma reformas virsmērķis ir veicināt mantiniekus uzsākt mantojuma lietu pie notāra, akcentē Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Vispārējo civiltiesību nodaļas vecākais jurists Jānis Bērziņš.

Pēc ministrijas rīcībā esošajiem datiem, ik gadu tiek reģistrēti ap 30 000 fizisku personu nāves gadījumu un tiek ierosinātas apmēram 10 000 mantojuma lietu. Protams, ne visos gadījumos pēc personas nāves ir vajadzīga aktīva mantinieku iesaiste. Tomēr valsts ir ieinteresēta, lai valdītu tiesiskā noteiktība un mirušās personas manta atgrieztos civiltiesiskajā apritē, ko ar šībrīža regulējumu visos gadījumos nevar panākt, skaidro J. Bērziņš.

Darba grupa, kas strādāja pie mantojuma tiesību reformas, secinājusi, ka viens no iemesliem, kāpēc mantinieki nevēlas pieņemt mantojumu, ir prasība uzņemties atbildību arī par visiem mantojuma atstājēja parādiem, ko nosaka pašreizējais regulējums (Civillikuma 707. pants).

Civillikuma 708. pants paredz, ka no uzliktā pienākuma atbildēt par mantojuma atstājēja parādiem ar savu paša mantu mantinieks var atsvabināties, ja viņš izlieto inventāra tiesību, t. i., likumā noteiktajā laikā – divu mēnešu laikā pēc mantojuma atstājēja nāves – sagatavo visa mantojuma inventāru.

Ja mantinieks mantojumu pieņem ar inventāra tiesību, tad mantojuma atstājēja kreditori nevar prasīt no mantinieka vairāk, nekā viņš ir saņēmis mantojumā.

“Šobrīd viss ir atkarīgs no tā, vai mantinieks izvēlas mantot ar inventāra tiesību. Tādā gadījumā mantojuma lieta ir jāuzsāk divu mēnešu laikā no mantojuma atstājēja miršanas dienas. Taču bieži vien mantinieki nemaz nezina par šādu iespēju,” norāda Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska. “Līdz ar to praksē mantošana ar inventāra tiesību netiek plaši izmantota.”

Plašāk par tēmu >>

Ievieš ierobežotu atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem

Grozījumi Civillikumā paredz, ka turpmāk mantošana vienmēr notiks, paredzot ierobežotu mantinieku atbildību pret mantojuma atstājēja kreditoriem, – tā, kā tas būtu, ja persona pēc pašreizējā mantojuma tiesību regulējuma mantotu ar inventāra tiesību.

Tādējādi grozījumi padara mantošanu ar ierobežotu atbildību (inventāra tiesība) par vienīgo mantošanas režīmu un ievieš principu, ka mantojuma atstājēja kreditori savu pretenziju segšanai var pretendēt tikai uz to, kas piederējis parādniekam – mantojuma atstājējam.

Mantinieks, pieņemot mantojumu, vairs neatbildēs par mirušā parādsaistībām ar savu mantu.

Piemēram, persona manto dzīvokli 70 000 eiro vērtībā, bet mantojuma atstājēja parādi ir 100 000 eiro. Tas nozīmē, ka tiek pārdots dzīvoklis, samaksāta daļa parāda un atlikusī summa – 30 000 eiro – mantojuma pieņēmējam nebūs jāmaksā no saviem ienākumiem un mantas.

No Civillikuma arī tiek svītroti jēdzieni “inventāra tiesība” un “inventāra saraksts”.

Arī kreditors varēs lūgt sastādīt mantojuma sarakstu

Lai pieņemtu mantojumu, ir jāsastāda mantojuma saraksts, ko pamatā dara potenciālie mantinieki. “Šis princips ar jauno regulējumu netiek mainīts, jo nevienam citam jau īsti nav ziņu par mirušā atstāto mantojumu,” saka J. Bērziņš.

Vienlaikus ar grozījumiem Notariāta likumā noteikts, ka notārs katrā mantojuma lietā noskaidros uz mantojuma atstājēja vārda reģistrēto mantu piecās publiskajās datubāzēs – Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā, Uzņēmumu reģistrā un kontu reģistrā – vai pie zvērināta tiesu izpildītāja.

Ja mirušajam ir manta ārzemēs, tad tās esamība jānoskaidro potenciālajiem mantiniekiem, notārs to nedara.

Ar grozījumiem Civillikumā noteikts, ka kreditoram ir tiesības vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja un lūgt sastādīt mantojuma sarakstu. Tas ir tādā gadījumā, kad kreditoram šķiet, ka mantinieki, iespējams, nav pilnīgi sastādījuši mantojuma sarakstu vai mantu nav atbilstoši novērtējuši.

Pamatojoties uz izmaiņām, līdz gada beigām tiks izstrādāti un pieņemti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” un Nr. 543 “Mantojuma inventāra saraksta sastādīšanas kārtība”. Tajos tiks noteikta precīza mantojuma saraksta sastādīšanas un mantojumā ietilpstošās mantas novērtēšanas kārtība.

Pēc mantojuma lietas pabeigšanas mantojuma sarakstu varēs papildināt, tikai pierādot izmaiņu nepieciešamību un pamatotību tiesvedības ceļā.

Apstrīdēt varēs tikai tādu mantojuma sarakstā norādītās mantas vērtību, ko novērtējis pats mantinieks.

“Kad notārs ir izdevis mantojuma apliecību, viss process ir noslēdzies. Ja pēc tam kā mantojums atklājas, piemēram, vērtīga glezna, konts ārvalstīs vai akcijas, kas nav bijušas mantojuma sarakstā, sarakstu papildina tiesas procesā,” skaidro D. Palčevska.

Kreditoru pretenziju iesniegšanas termiņš

Kreditoru pretenziju pieteikšanās termiņš pēc sludinājuma par mantojuma atklāšanos būs divi mēneši. Ja šajā laikā pretenzija netiks izteikta, tad kreditori zaudēs savas tiesības izprasīt no mantiniekiem mirušā parādus.

Taču, grozot Civillikuma 705. pantu, tiek stiprināta tiesu prakses atziņa par to, ka sludinājuma par mantojuma atklāšanos termiņā zināmajiem kreditoriem nav jāpiesaka savas kreditora pretenzijas. Zināmie mantojuma atstājēja kreditori ir tie, kuru prasījumi ir nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu. Par šiem prasījumiem mantiniekus informēs un mantojuma lietā ziņas iekļaus notārs.

Ar grozījumiem Kredītu reģistra likumā notāram piešķirtas tiesības piekļuvei arī Kredītu reģistram, lai viņš varētu iegūt pēc iespējas precīzākas ziņas par nodrošināto kreditoru prasījuma apmēru.

“Visiem pārējiem kreditoriem, kuriem nav nodrošinājuma, piemēram, komunālo pakalpojumu sniedzējiem, ātro kredītu devējiem u. c., lai pretendētu uz pretenziju apmierināšanu no mantojuma masas, būs jāpiesakās notāra sludinājumā noteiktajā termiņā,” uzsver D. Palčevska.

Prioritārie kreditoru prasījumi

Grozījumi Civillikumā paredz, ka mantiniekiem, norēķinoties ar mantojuma atstājēja kreditoriem, būs jāievēro prasījumu priekšrocība.

Vispirms vajadzēs segt uz nekustamo īpašumu gulstošos nodokļu prasījumus, kas pieteikti sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā, un pēc tam pārējos nodrošināto kreditoru prasījumus.

“Prioritātei ir nozīme tikai tad, ja kreditoru pieteiktie prasījumi ir tik apjomīgi, ka nepietiek mantas,” piebilst D. Palčevska.

“Ar grozījumiem Civillikumā esam nostiprinājuši normu, ka mantojuma pieņemšana nozīmē pieteikto pretenziju atzīšanu,” norāda J. Bērziņš. “Parāds ir jāpierāda, šie nosacījumi netiek atcelti. Nepamatotu summu norādīšana nenozīmē, ka tās ir kļuvušas saistošas mantiniekiem.”

Izsludināt mantojuma atklāšanos varēs lūgt plašāks subjektu loks

Šobrīd Notariāta likuma 294. pants noteic, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori. Pārējām personām, lai lūgtu izsludināt mantojuma atklāšanos, ir jāvēršas tiesā.

Ar grozījumiem šajā pantā no 2025. gada 1. janvāra ir paplašināts to subjektu loks, kam ir tiesības notāram lūgt izsludināt mantojuma atklāšanos.

Turpmāk to varēs darīt arī pašvaldība, kuras teritorijā atrodas mantojuma atstājēja nekustamais īpašums, pašvaldības iestāde, kura uzskatāma par ieinteresēto personu mantojuma lietā, nekustamā īpašuma kopīpašnieks, juridiskā persona, kuras dalībnieks bija mantojuma atstājējs, un mantojuma atstājēja parādnieki.

“Šobrīd pašvaldība var ierosināt mantojuma lietu tikai tad, ja nekustamajam īpašumam ir radušies parādi,” skaidro J. Bērziņš. “Turpmāk pašvaldība varēs ierosināt mantojuma lietu, ja īpašums atrodas pašvaldības teritorijā. Tas domāts tādiem gadījumiem, kad īpašnieks ir miris, ar īpašumu ilgstoši nekas nenotiek. Šobrīd ir situācijas, kad ar īpašumu neviens neko nedara, bet maksā nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Grozījumi ieviesti, lai būtu tiesiskā noteiktība.”

Piemēram, daudzdzīvokļu ēkā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, katram īpašniekam lietošanā nodotas domājamās daļas – dzīvokļi. Viens no īpašniekiem nomirst, bet viņa mantinieks ir pieņēmis mantojumu klusējot. Šī persona pie notāra nav pieņēmusi mantojumu, bet turpina maksāt par mirušās personas kopīpašuma daļu visus komunālos maksājumus, NĪN. Šādā situācijā, kad ir jāveic darbi kopīpašumā, piemēram, jāremontē jumts, vienai daļai kopīpašuma nav īpašnieka, kas varētu dot savu piekrišanu.

J. Bērziņš uzsver, ka aktuāls jautājums ir par juridisko personu iespēju ierosināt mantojuma lietas. Piemēram, ja viens no uzņēmuma īpašniekiem ir miris, tad tas nereti var apstādināt komersanta darbību.

Tāpat ar grozījumiem Notariāta likumā tiek noteikts: ja parādnieks labā ticībā grib atdot parādu mirušajam, arī viņš var ierosināt mantojuma lietu. Iepriekš tas nebija iespējams.

Mantojuma dalīšana

Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts, ka atvietojamas lietas, tostarp naudas līdzekļi, turpmāk vienmēr ir dalāmas reālās daļās un mantinieki tās nevar valdīt nedalīti.

Līdz šim bija noteikts, ka visiem mantiniekiem bija jāiet uz kredītiestādi kopā vai arī jāvienojas par mantojuma dalīšanas kārtību, pie notāra noslēdzot mantojuma sadales līgumu.

Tagad mantojuma apliecība būs pamats tam, lai, piemēram, kredītiestāde izmaksātu naudas līdzekļus konkrētam mantiniekam (mantojuma apliecībā norādītās mantojuma daļas apmērā). Nesadalāmo naudas atlikumu kredītiestādē saņems tas mantinieks, kuram pēdējam izmaksā viņa naudas daļu.

Ar grozījumiem tiek noteikts, ka arī uzņēmuma pamatkapitāla daļas (akcijas) ar vienādu tiesību apjomu dala samērīgi ar katra mantinieka mantojuma daļu, cik tālu var sadalīt bez atlikuma (atlikums paliek mantinieku kopīpašumā).

Līgumiskie mantinieki

Mantinieki manto pēc likuma, mantojuma līguma vai testamenta. Šobrīd Civillikums noteic, ka līgumiskie mantinieki nevar atteikties mantot, ja vien līgumā tas nav pielīgts.

Ar grozījumiem Civillikumā uz līgumiskajiem mantiniekiem tiek attiecināts sludinājums par mantojuma atklāšanos, kā arī paredzēts, ka līgumiskie mantinieki turpmāk varēs atteikties mantot (vienpusēji atkāpties).

“Mantojuma līgumus slēdz arī gados jauni cilvēki. No līguma noslēgšanas brīža līdz mantojuma atklāšanas dienai var paiet ļoti daudz gadu. Iespējams, situācija ir mainījusies, arī cilvēku attiecības vienam pret otru. Tāpēc ir jādod iespēja atteikties mantot,” grozījumus pamato J. Bērziņš.

Mantojuma aizgādnība

Ar grozījumiem Civillikumā paredzēts atteikties no bāriņtiesu uzraudzības pār mantojuma masas aizgādņiem, saglabājot bāriņtiesām pienākumu iecelt un atcelt mantojuma aizgādņus.

“Starpposmā no mantojuma atklāšanās līdz mantojuma pieņemšanai eksistē mantojuma masa kā juridiska persona,” skaidro J. Bērziņš. “Lai kāds ar to varētu rīkoties, piemēram, izīrēt īpašumu, veikt remontu u. c., bāriņtiesa ieceļ mantojuma aizgādni, kurš darbojas līdz brīdim, kad mantinieki pieņem mantojumu. Aizgādni var dēvēt arī par mantojuma masas pārvaldītāju.”

Iepriekšējais regulējums, kad bāriņtiesa uzraudzīja aizgādņu darbu un katrai darbībai bija vajadzīgs saskaņojums, apgrūtināja mantojuma aizgādņa iespējas rīkoties ar mantojuma masu. Tāpēc ar grozījumiem aizgādņa uzraudzība ir pārnesta uz potenciālajiem mantiniekiem un citām mantojumā ieinteresētajām personām.

Ja aizgādnis savās darbībās būs nodarījis zaudējumus mantojumam, tad viņam būs jāuzņemas atbildība pret potenciālajiem mantiniekiem.

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI