NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Santa Galiņa
LV portāls
06. augustā, 2025
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Veselība
3
3

Pērn pieaudzis pacientu neapmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu skaits. Kas to ietekmējis, un kā parādu problēma tiek risināta

FOTO: Paula Čurkste, LETA.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra apkopoto informāciju aizvadītajā gadā palielinājies neapmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu skaits. Kādi tam ir iemesli un kā norit parādu par neapmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atgūšana, – vaicājam veselības nozares pārstāvjiem.

īsumā
  • PTAC pārskats par parādu ārpustiesas atgūšanas nozari 2024. gadā liecina, ka medicīnas pakalpojumu jomā – atšķirībā no citām nozarēm – vērojams lietu skaita un summas pieaugums.
  • Ilze Vilka, zvērināta advokāte: “Neatkarīgi no tā, vai pacients saņēmis valsts apmaksāto vai maksas pakalpojumu, viņam rodas civiltiesiska saistība – pienākums norēķināties atbilstoši ārstniecības iestādes cenrādim un normatīvajos aktos noteiktajam pacienta iemaksu un līdzmaksājumu apmēram.”
  • Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca: “Visbiežāk par pakalpojumiem nesamaksā pacienti, kuri vērsušies pēc palīdzības RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā. Galvenokārt tie ir pacienti, kas pieder kādai sociālā riska grupai vai ir sociāli nenodrošinātas personas, kā arī trešo valstu pilsoņi.”

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) informācija par ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību 2024. gadā liecina, ka pērn medicīnas pakalpojumu jomā – atšķirībā no citām nozarēm – vērojams lietu skaita (+ 56,21%) un summas (+ 54,37%) pieaugums. PTAC konkrēto situāciju skaidro ar pakalpojumu cenu kāpumu un valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības ierobežojumiem.

UZZIŅAI

Veselības aprūpes finansēšanas likums noteic, ka, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, persona veic pacienta līdzmaksājumu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam.

Līdzmaksājuma apmērs par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 13. pielikumā.

Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta (NVD) tīmekļvietnē pieejamo informāciju pacienta līdzmaksājumu kopējā summa vienā kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 570 eiro. Savukārt līdzmaksājuma summa par katru ārstēšanās gadījumu slimnīcā – 355 eiro (papildu maksājumi par operācijām netiek ieskaitīti).

Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteiktas pacientu grupas, kuras ir atbrīvotas no pacienta līdzmaksājuma veikšanas. Tās ir, piemēram, bērni vecumā līdz 18 gadiem, I un II grupas invalīdi, trūcīgas personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu u. c.

Turpretī par maksas veselības aprūpes pakalpojumiem pacientiem jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādes noteiktajam cenrādim. 

 

Medicīnisko pakalpojumu saņemšana ir civiltiesiska saistība

Zvērināta advokāte Ilze Vilka sarunā ar LV portālu vērš uzmanību, ka nereti veidojas neizpratne situācijās, kad pacientu ārstējusi valstij piederoša slimnīca, ārstēšana ir apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, taču pacientam tiek izsniegts rēķins pakalpojuma apmaksai.

Kā uzsver I. Vilka, neatkarīgi no tā, vai pacients saņēmis valsts apmaksāto vai maksas pakalpojumu, viņam rodas civiltiesiska saistība – pienākums norēķināties atbilstoši ārstniecības iestādes cenrādim un normatīvajos aktos noteiktajam pacienta iemaksu un līdzmaksājumu apmēram.

Šis pienākums parasti tiek nostiprināts brīdī, kad ārstniecības iestāde ar pacientu slēdz līgumu, viņam cita starpā apņemoties veikt maksājumu par saņemtajiem medicīnas pakalpojumiem atbilstoši cenrādim.

I. Vilka norāda: lielākoties minētajos līgumos ietverta arī pacienta piekrišana, ka savlaicīgas nesamaksāšanas gadījumā parāds tiks nodots piedziņai kādai konkrētai ārpustiesas parādu piedziņas firmai.

“Ja ārstniecības iestāde pacienta parādu nodod ārpustiesas parādu piedziņas firmai, parādu piedzinējam ir tiesības (parasti tas arī tiek darīts) ievietot informāciju par parādnieku parādvēstures datubāzē jeb t. s. parādnieku reģistrā,” piebilst zvērināta advokāte I. Vilka. 

Tas savukārt var ietekmēt, piemēram, personas turpmākās iespējas aizņemties naudu, jo saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumu parādvēstures datubāzes mērķis ir sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājuma saistības.

Kāpēc pacientiem rodas grūtības norēķināties par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem

I. Vilka, atsaucoties uz PTAC apkopoto informāciju, uzsver, ka parādnieku skaita un parāda summu pieaugums veselības aprūpes jomā liecina – valsts apmaksātā veselības aprūpe, neskatoties uz finansējuma palielinājumu, nepilda gaidītos uzdevumus un rūpes par mazaizsargāto sabiedrības daļu ir nepietiekamas un nenodrošina veselības aprūpes pieejamību.

Arī Latvijas Pacientu organizācijas tīkla (LPOT) valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele akcentē, ka veselības aprūpes jomā gadu desmitiem ierobežoto finansiālo iespēju dēļ plaisa starp iedzīvotāju vajadzībām un valsts iespējām tās risināt tikai paplašinās un ka atsevišķie labie piemēri un uzlabojumi situāciju kopumā nemaina.

Viņa norāda, ka statistikas dati un starptautiskie salīdzinājumi apliecina – Latvijas iedzīvotāji jau gadiem par veselības aprūpes pakalpojumiem no “savas kabatas” sedz nesamērīgi lielu (krietni vairāk nekā vidēji citās Eiropas valstīs) izdevumu daļu.

LPOT valdes priekšsēdētāja atklāj, ka citās pacientu organizācijās piedzīvoti gadījumi, kad, lai glābtu dzīvību un veselību, cilvēki spiesti ne tikai aizņemties, bet arī pārdot savus īpašumus. Turpretī drosmīgākie, kā apgalvo B. Ziemele, lūdz ziedojumus.

Tikmēr par nozari atbildīgā Veselības ministrija (VM) informē, ka apzinās samilzušo problēmu saistībā ar pacientu līdzmaksājumiem.

“Nepietiekamais veselības nozarei novirzītais finansējums ir izskaidrojums veselības aprūpes pieejamības problēmām Latvijā – tas ir iemesls rindām uz pakalpojumu saņemšanu, cilvēkresursu trūkumam ārstniecības iestādēs, lielajiem pacientu tiešajiem maksājumiem u. c. sarežģījumiem attiecīgajā jomā,” komentē VM.

Slimnīcai izveidota parādu atgūšanas komanda

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) zina teikt, ka pacientu skaits, kuriem ir parādi par slimnīcā sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, 2024. gadā sasniedza 60 000 personu.

“Kā jebkuram uzņēmumam, arī mūsu slimnīcai tas ir izaicinājums, jo parādu atgūšana ir laikietilpīgs process, kura organizēšanai ir izveidota parādu atgūšanas komanda. Parādu atgūšana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Pacienti laikus tiek informēti par parāda esamību, visas darbības no Austrumu slimnīcas puses veiktas noteiktā secībā un saskaņā ar vienotiem algoritmiem, jo galvenais mērķis ir panākt, lai pacients parādu samaksātu,” stāsta RAKUS pārstāve.

Slimnīcā uzsver, ka rēķinu samaksas disciplīna uzlabojas un redzama pozitīva tendence rēķinu par ambulatorajiem un plānotajiem stacionāra pakalpojumiem savlaicīgā apmaksā, taču vērojams neapmaksāto rēķinu pieaugums atsevišķās pacientu grupās. Kā piemēru RAKUS pārstāve min pacientus, kuri vēršas pēc palīdzības Austrumu slimnīcas Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK).

“Dodoties mājās pēc medicīniskās palīdzības saņemšanas NMPUK, bieži vien pacienti rēķinu neapmaksā ne slimnīcas norēķinu kasē, ko var ērti uzreiz izdarīt, ne noteiktajā apmaksas termiņā. Tie ir arī pacienti, kas saņem neatliekamo medicīnisko palīdzību akūtā veselības stāvokļa pasliktināšanās brīdī un turpina ārstēties kādā no slimnīcas stacionāriem, un ir pieskaitāmi sociālā riska grupai vai ir sociāli nenodrošinātas personas. Vēl viena pacientu grupa, kuri nenorēķinās par slimnīcā saņemtajiem pakalpojumiem, ir tā sauktie trešo valstu pilsoņi,” klāsta RAKUS pārstāve.

Cīņā ar parādniekiem palīdz regulāra atgādināšana

Slimnīcas pārstāve norāda, ka RAKUS no 2024. gada oktobra ieviesti papildu pasākumi informēšanai par parādu. Proti, pacients saņem atgādinājuma robotzvanu, kā arī viņam tiek nosūtītas atgādinājuma īsziņas. Pēc minēto pasākumu ieviešanas slimnīcā novēroti labāki parādu atgūšanas rezultāti.

“Vairums parādu – aptuveni 80% – tiek atmaksāti pēc atgādinājuma saņemšanas vai nākamajā slimnīcas apmeklējumā,” paskaidro RAKUS pārstāve.  

Vidējais parāda apmērs pacientiem, kuri ārstējušies RAKUS stacionārā, ir ap 150 eiro, savukārt ambulatorajiem pacientiem – 25 eiro. Gadījumā, ja pacients neievēro rēķinu apmaksas termiņus un ilgstoši izvairās no parādsaistību nokārtošanas, parāds tiek nodots ārpustiesas piedziņai. 2024. gadā ārpustiesas piedziņai tika nodots aptuveni 6000 lietu, informē slimnīcā.  

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI