Drīzumā būs aizritējis pirmais pusgads, kopš stājās spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā, ar kuriem ievērojami papildinātas gan pacientu tiesības, gan pienākumi. Izmaiņas regulējumā var raksturot kā soli pretim cieņpilnai un kvalitatīvai komunikācijai starp pacientu un ārstniecības pakalpojumu sniedzēju. Jaunās likuma normas, visticamāk, jau tiek piemērotas praksē, tādēļ sarunā ar Latvijas Ārstu biedrības konsultanti, zvērinātu advokāti ILZI VILKU raidierakstā “Kā likums!” skaidrojam būtiskāko.
Jaunākie tiesiskā regulējuma pilnveidojumi Pacientu tiesību likumā (PTL) stājās spēkā 2024. gada 12. jūlijā. Tie pamatā ir vērsti uz pilnvērtīgas komunikācijas iedibināšanu starp ārstniecības iestādi, ārstniecībā iesaistītajām personām un pacientu kā pakalpojumu saņēmēju.
Situācija, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs pacientu par izmaksām informē tikai pēc pakalpojumu sniegšanas (izņemot gadījumus, kad pacientam sniedzama neatliekama ārstniecība), atbilstoši Latvijas Ārstu biedrības rīcībā esošajai informācijai nav bieži izplatīta. Tomēr pat retie gadījumi, kad tā ir noticis, turpmāk nav pieļaujami.
Lai novērstu minēto precedentu iestāšanos, PTL 4. pants tagad paredz, ka informācijai par veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām jābūt ne vien publiski pieejamai, bet arī nodrošinātai pacientam pirms plānotās ārstniecības uzsākšanas.
|
Pacientu tiesību likums 4. pants. Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem (1) Pacientam ir tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtību. Par šīs informācijas publiskošanu ārstniecības iestādē ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs. Pirms tiek uzsākta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējam ir pienākums informēt pacientu par plānotajām pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību. |
Ilze Vilka: “Lai gan Pacientu tiesību likumā lielākā daļa normu ir deklaratīvas un, šķiet, ka minētie grozījumi veido jaunu kārtību, tā nebūt nav. Vienlaikus tie ir kā atbilde konkrētiem gadījumiem, kad vajadzīgās attieksmes nav bijis un nepieciešamā informācija pacientiem laikus nav sniegta. Darba grupa, kas izstrādāja grozījumus, bija informēta par situāciju, ka pacients ziņas par operācijas izmaksām saņēma tikai pēc tam, kad tā jau bija veikta. Rēķins par sniegto pakalpojumu bija vairāki desmiti tūkstoši eiro. Saprotams, ka tā nedrīkst būt, – pacients tiek nostādīts fakta priekšā par ievērojamām izmaksām.”
Vienlaikus zvērināta advokāte I. Vilka aicina pacientus atcerēties, ka saziņā par ārstniecību un pakalpojumu izmaksām ne vienmēr būs iespējams pirms attiecīgā pakalpojuma saņemšanas visu detalizēti un rakstveidā norādīt, jo ārstniecība ir process, kas nav ieliekams ciešos rāmjos. Tomēr likumdevējs ir noteicis, ka pacients laikus jāinformē.
Viņa paskaidro: “Ja ārstniecībā nepieciešamas papildu manipulācijas un ir iemesls, kāpēc ar pacientu tās nevarēja saskaņot, pastāv iespēja, ka radīsies strīds un ka pacients var atteikties par tām maksāt. Jāpiebilst, ka informēšana par pakalpojumu izmaksām vienmēr iet roku rokā ar informēto piekrišanu. Proti, nav tiesību veikt ārstniecību, kas ar pacientu nav saskaņota. Tādēļ likuma normā paredzēta loģiska darbību secība, proti, saņemot informēto piekrišanu, ārstniecības iestāde vienlaikus informē par pakalpojumu izmaksām, lai pacients, izvērtējot visus faktorus, varētu izlemt un, iespējams, pateikt, ka nevar tos atļauties.”
Pacienta informēšana par ārstniecības pakalpojumu izmaksām attiecas uz jebkuru pakalpojumu, tostarp zobārstniecības pakalpojumiem, fizioterapijas, ergoterapijas, zobu tehniķu manipulācijām u. tml.
Kaut arī praksē ir iedibināta kārtība, ka pacients var saņemt informāciju un uzdot jautājumus par savu veselības stāvokli tikai ārstējošajam ārstam, nav noliedzams, ka pacienta veselības aprūpē ir iesaistītas arī citas ārstniecības personas.
Lai nodrošinātu pacientam pārredzamu ārstniecības procesa norisi un organizēšanu, likums paredz pacientam tiesības saņemt informāciju un uzdot jautājumus arī citām ārstniecības personām atbilstoši to kompetencei.
Piemēram, pacientam ir tiesības zināt papildus iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju, specialitāti un kvalifikāciju.
“Tas ir elementāras pieklājības jautājums, kas jaunās paaudzes ārstiem un pārējam medicīniskajam personālam nesagādā grūtības, – iepazīstināt ar sevi un paskaidrot, kāda manipulācija tiks veikta,” atzīst I. Vilka. Viņa piebilst, ka Pacientu tiesību likuma mērķis ir veidot labvēlīgas attiecības starp pacientu un medicīnas iestādi, respektīvi, būt vienam pret otru pieklājīgiem, sazināties, radīt savstarpēju uzticēšanos un pacienta klātesamību ārstēšanas procesā.
Iepazīstināšana ar sevi, kā arī paskaidrojums, kas pacientam tiks darīts, vienlaikus jāuztver kā prevencija medicīniskām kļūdām.
|
4. pants. Tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem (2) Pacientam ir tiesības zināt ārstējošo ārstu un citu veselības aprūpes procesā iesaistīto ārstniecības personu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju un specialitāti. Ārstējošajiem ārstiem un veselības aprūpes procesā iesaistītajām ārstniecības personām, uzsākot ārstniecību, ir pienākums informēt pacientu par savu vārdu, uzvārdu, amatu, profesiju un specialitāti. |
Parasti zinām, ka mums kā pacientiem ir tiesības pēc ārstniecības vai kāda tās posma pabeigšanas (piemēram, izrakstoties no ārstniecības iestādes) saņemt informāciju par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem un ārstniecības pabeigšanas pamatojumu, kā arī veikto diagnostisko izmeklējumu un funkcionēšanas novērtējumu rezultātus (izrakstus, norakstus un kopijas).
Šobrīd regulējums pacientam paredz iespēju informāciju un minētos dokumentus saņemt jau ārstniecības procesa laikā. Turklāt likumā ir norādīts, ka pacientam ir tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību.
Kā paskaidro zvērināta advokāte I. Vilka, likumā noteiktās pacienta tiesības “laikus saņemt” informāciju ir cieši saistītas ar informētās piekrišanas došanu: “Pacients nevar dot informēto piekrišanu ārstniecībai, ja nezina, kas tiks darīts. Tādējādi ārstniecības personai informācija jāsniedz pirms ārstniecības uzsākšanas. Informācija ir sniedzama pacientam saprotamā formā, piemēram, to izskaidrojot. Likums neparedz obligātu rakstveida formu. Pacients savu piekrišanu dod ne tikai rakstveidā vai mutvārdos, bet arī, piemēram, apsēžoties krēslā, kas atrodas zobārsta kabinetā, un atverot muti.”
Latvijas Ārstu biedrības konsultante I. Vilka aicina pacientus būt aktīviem un nekautrēties uzdot jautājumus ārstniecības personai. Nav nepareizi, piemēram, medmāsai, kura pienāk un grasās veikt injekciju, pajautāt, kāda injekcija tā būs.
Tas ir arī preventīvs mehānisms, lai palīdzētu novērst iespējamu negadījumu, kļūdainu rīcību, piemēram, sajaucot konkrētajam pacientam vajadzīgās zāles.
“Nav aizliegts sarunu ar ārstu, kurš izskaidro paredzamās darbības, ierakstīt. Šāda ieraksta mērķis ir gūt skaidrību par plānoto ārstēšanu. Būtu ieteicams ārstu par ieraksta veikšanu iepriekš pieklājīgi brīdināt, lai nerastos situācija, ka ieraksta mērķis ir vienīgi ārstam kaitēt,” akcentē I. Vilka.
Tāpat pacientam ir dotas likumīgas tiesības ierasties ārstniecības iestādē ar paša izvēlētu atbalsta personu, kura saziņā ar mediķiem palīdzēs viņam nodrošināt izpratni par paredzamo ārstniecības norisi.
Lai gan pastāv laika, kas ārstniecības personai atvēlēts saziņai ar vienu pacientu, limits, Latvijas Ārstu biedrības konsultante I. Vilka sarunā vairākkārt uzsver komunikācijas būtisko lomu – to nedrīkst novērtēt par zemu. “Pat ja ārstniecības iestādē ir pieejamas modernas medicīnas tehnoloģijas, ļoti bieži trūkst saprotamas komunikācijas. Pacienta izpratne un komunikācija ir pamats, lai izvairītos no strīdiem periodā pēc ārstniecības.”
|
Pacientu tiesību likums 4.1 pants. Tiesības uz informāciju par pacienta veselību (1) Pacientam ir tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību. To sniedz ārstējošais ārsts vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei. Ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam var atlikt tikai gadījumā, kad viņš pamatoti paredz, ka informācijas tūlītēja sniegšana varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību. Šo informāciju pacientam sniedz, tiklīdz tas ir iespējams. (7) Pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Pacients var piekrist citu personu klātbūtnei ārstniecības laikā vai pieaicināt citas personas, ja tas netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta. |
Pacientu tiesību likums noteic, ka ārstniecības iestādei un ārstējošajam ārstam ir pienākums nekavējoties sniegt pacientam informāciju par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, izskaidrojot iemeslus un turpmāko rīcību. Pacientam tiek sniegta informācija par attiecīgajā situācijā pieejamajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem.
“Likumdevējs vērš uzmanību, ka ārstniecība ne visos gadījumos var būt sekmīga. Ārstniecības procesā var gadīties kļūdas. Pacients par to jāinformē – kļūdu nedrīkst slēpt. Tāpat pacientam jābūt informācijai, kur var vērsties,” norāda I. Vilka.
Pacientiem svarīgi zināt, ka nesekmīgas ārstniecības vai ārstniecības procesā pieļautu kļūdu gadījumā ir tiesības vērsties:
|
4.1 pants. Tiesības uz informāciju par pacienta veselību (5) Ārstniecības iestādei un ārstējošajam ārstam ir pienākums nekavējoties sniegt pacientam informāciju par iepriekš neparedzētu ārstniecības iznākumu, izskaidrojot iemeslus un turpmāko rīcību. Pacientam tiek sniegta informācija par attiecīgajā situācijā pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. |
Tuvinieku ierašanās kopā ar pacientu ārstniecības iestādē vai ārstniecības procesa laikā nav pašsaprotams nosacījums tam, ka ārstniecības persona katram, kurš izrādīs interesi par pacientu, sniegs izsmeļošu skaidrojumu par pacienta stāvokli un dos iespēju lemt par turpmāko ārstēšanu.
Likums noteic, ka personu, kuru pacients pilnvaro vai ir pilnvarojis pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā, pacients dara zināmu ārstniecības iestādei.
Plašāk par tēmu >>
Pacientam ir tiesības norādīt arī informāciju par personu, kurai nav tiesību saņemt informāciju par pacientu vai pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā.
“Pilnvarojuma gadījumā par lēmumu pieņemšanu pacienta vietā ir norādāma viena persona. Savukārt saņemt informāciju par pacienta veselības stāvokli var vairākas personas,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības konsultante.
Novitāte likumā saistīta ar 7. pantu “Citu personu tiesības piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās”, kas situācijās, kad pacients nav spējīgs pats pieņemt lēmumu par ārstēšanu, tiesības pieņemt lēmumu paredz viņa pilnvarotajai personai vai tuviniekiem noteiktā secībā. Tagad cilvēkam ir noteiktas pacienta tiesības kādu no “tuvinieku ķēdes” izslēgt jeb aizliegt viņam informāciju saņemt.
Atšķirībā no pilnvarotās personas, kas var būt viena, personas, kurām pacients aizliedz saņemt informāciju par sevi, var būt vairākas.
|
7. pants. Citu personu tiesības piekrist ārstniecībai vai atteikties no tās (1) Ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, – pacienta laulātajam, partnerim, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem. 4.1 pants. Tiesības uz informāciju par pacienta veselību (7) Pacientam ir tiesības norādīt informāciju par personu, kuru pacients pilnvaro vai ir pilnvarojis pieņemt ar ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā, kā arī personu, kurai nav tiesību saņemt informāciju par pacientu vai pieņemt ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus pacienta vietā. |
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iebildumiem par darba devēja prasībām pārvaldīt noteiktas svešvalodas, Pacientu tiesību likuma 15. pantā “Pacienta pienākumi” ir iestrādāta jauna norma, kas nosaka saziņas valodas lietošanu.
|
Pacientu tiesību likums 15. pants. Pacienta pienākumi (2.1) Ja pacients neprot valsts valodu un runā tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacients nodrošina tulkošanu, izņemot gadījumus, kad tas nav iespējams objektīvu iemeslu dēļ. |
Zvērināta advokāte I. Vilka pauž viedokli, ka attiecībā uz saziņas valodu ārstniecības procesā ir atrasts labs mehānisms, – pacientam pašam jānodrošina saziņas organizēšana, ja ārsts nesaprot valodu, kurā pacients runā. Viņa piebilst, ka regulējums būtu jāpilnveido, veicot grozījumus arī citos normatīvajos aktos.
Piemēram, paredzot Ministru kabineta noteikumos “Par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”, ka atbildība par tulka nodrošināšanu galvenajās svešvalodās ir iestādes kompetence.
Tulkam nav jābūt sertificētam, taču ir būtiski, ka ārstniecības iestādē ir viena vai vairākas personas, kuras pārvalda konkrētu svešvalodu. Proti, ja pacients, piemēram, runā tikai krievu valodā un ārsts to nepārvalda, bet ir medmāsa, kura labi pārvalda abas valodas, viņa ir piesaistāma saziņas nodrošināšanā starp pacientu un ārstu.
“Norma, ka pacients nodrošina tulkošanu, būtībā nozīmē, ka pacientam būs pienākums par to samaksāt. Turpretī persona, kura tulkoja, būs tiesīga saņemt piemaksu par papildu darbu,” skaidro zvērināta advokāte.
Šobrīd praksē ir nostiprināta pieeja, ka ārstniecības iestādes pirms plānotās vizītes telefoniski sazinās ar pacientu, lai noskaidrotu viņa nodomus par ierašanos. Pacientu neierašanās ir liela problēma, jo tas nozīmē, ka citiem pacientiem ilgāk jāgaida, lai saņemtu nepieciešamo konsultāciju vai izmeklējumu.
Tādēļ Pacientu tiesību likums ir papildināts ar jaunu pacienta pienākumu laikus paziņot par neierašanos ārstniecības iestādē.
Latvijas Ārstu biedrības konsultantes vērtējumā jaunā likuma norma ir tālredzīgi ieviesta un tai būtu jāseko citām, kas paredz arī finansiālas sekas.
“Citu Eiropas valstu pieredze liecina, ka problēma sekmīgi tiek risināta, nosakot pienākumu samaksāt par vizīti, tostarp valsts apmaksātu vizīti, ja uz to neierodas,” zina teikt I. Vilka.
|
Pacientu tiesību likums 15. pants. Pacienta pienākumi (4.1) Pacientam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir pienākums laikus atteikt iepriekš pieteikto vai viņa apstiprināto vizīti, ja pacients nevar ierasties, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumu, vai viņam šis veselības aprūpes pakalpojums nav nepieciešams. |
Ar grozījumiem Pacientu tiesību likumā noteikts pacienta pienākums samaksāt par saņemtajiem pakalpojumiem (līdz šim bija paredzēts, ka pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem kārtībā, kāda noteikta normatīvajos aktos par veselības aprūpes organizēšanu un finansēšanu; šeit – red. piez.).
|
Pacientu tiesību likums 15. pants. Pacienta pienākumi (5) Pacientam ir pienākums samaksāt par saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanas un samaksas kārtību vai atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam maksas pakalpojumu cenrādim. |
Zvērināta advokāte skaidro: ārstniecības process ir civiltiesisks process, un pacienta pienākums ir rīkoties atbilstoši noslēgtajam līgumam.
Parasti līgumā tiek noteikts pacienta pienākums norēķināties ar iestādi 15 dienu laikā. Tādējādi, ja pacients nav apmaksājis pakalpojumu vai vērsies ārstniecības iestādē ar lūgumu veikt samaksu pa daļām, iestāde pacientam nosūta divus brīdinājumus. Ja no pacienta puses nav reakcijas, iestādei ir tiesības neapmaksātās saistības nodot parāda piedziņai.
|
Pacientu tiesību likums 15. pants. Pacienta pienākumi (6) Īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības un ar cieņu izturēties pret ārstniecības personām un citiem ārstniecības iestādes darbiniekiem. |
Pacientu tiesību likuma jaunā norma, kurā akcentēta cieņpilna komunikācija starp pacientiem, viņu piederīgajiem un ārstniecības iestādes pārstāvjiem, tika iekļauta kā reakcija uz vardarbības gadījumiem pret mediķiem no pacientu un viņu pārstāvju puses.
I. Vilka zina teikt, ka likumdevējs iecerējis izstrādāt grozījumus Krimināllikuma 269. pantā “Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai”, paredzot kriminālatbildības iestāšanos arī par uzbrukumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem un ārstniecības iestāžu uzņemšanas nodaļās dežurējošajiem mediķiem.
