Pacientu tiesību likums paredz pacienta tiesības lemt par savu ārstēšanu, tomēr atsevišķos gadījumos šīs tiesības var nodot arī citai personai. Skaidrojam, kādos gadījumos citas personas var lemt par pacienta ārstēšanu, kuras personas ir tiesīgas to darīt un kas ir nepieciešams, lai to tiesības tiktu ievērotas.
Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmajā daļā noteikts: ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamajai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, – pacienta laulātajam, partnerim, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.
Veselības inspekcijas (VI) Juridiskā departamenta vadītāja Ph.D. Laura Šāberte, atsaucoties uz LL.D. Santas Slokenbergas un Dipl. iur., LL.M. Lindas Strazdiņas “Latvijas Vēstneša” 2019. gadā izdotajā grāmatā “Pacientu tiesību likuma komentāri” iekļauto publikāciju, norāda: nespēja lemt veselības stāvokļa dēļ jāinterpretē tādējādi, ka tiek aptverti dažādi apstākļi, kas var traucēt lēmuma izdarīšanu un liedz pacientam pieņemt informētu lēmumu (piekrišanu vai atteikumu ārstniecībai). Tāpat nespēja pieņemt lēmumu veselības stāvokļa dēļ var būt saistīta ar atrašanos tādā stāvoklī, kas liedz lemt, piemēram, pacients atrodas bezsamaņā. Šādos gadījumos pacienta lemtspēju veselības stāvokļa dēļ novērtē ārstniecības persona ārstniecības ietvaros. Ja ārstniecības persona atzīst, ka pacients veselības stāvokļa dēļ nespēj pieņemt lēmumu, tad tai ir pienākums rīkoties atbilstoši Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmajā daļā noteiktajam, lai piesaistītu citu personu lēmuma pieņemšanai par pacienta ārstniecību.
Arī LV portāla uzrunātās ārstniecības iestādes apstiprina, ka praksē tiesības citai personai pieņemt lēmumus pacienta vietā tiek nodrošinātas, ja pacients veselības stāvokļa dēļ nav spējīgs patstāvīgi pieņemt lēmumu par savu ārstniecību. Konkrētās situācijas ārsts izvērtē individuāli, ņemot vērā pacienta apziņas līmeni.
Kā piemērus attiecīgajiem gadījumiem ārstniecības iestādes min pacienta nespēju orientēties laikā un telpā, apziņas traucējumus, komas stāvokli, smagu psihisku traucējumu epizodes, kad pacients nav spējīgs izprast lēmuma nozīmi, akūtas veselības krīzes (piemēram, insults, smagas politraumas), kas ierobežo pacienta kognitīvās spējas, atrašanos medikamentu ietekmē u. c.
Savukārt, kā paskaidro Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS), situācijās, kad vilcināšanās apdraud pacienta dzīvību un nav iespējams nekavējoties saņemt pacienta vai personas, kas viņu pārstāv, piekrišanu, ārstniecības persona atbilstoši savai kompetencei veic neatliekamus un dzīvību glābjošus pasākumus – diagnostisko izmeklēšanu, ārstēšanu, tai skaitā ķirurģisku vai cita veida invazīvu iejaukšanos. Tādos gadījumos izmeklēšanas un ārstēšanas plānu apstiprina un lēmumu pieņem ārstu konsīlijs, izņemot situāciju, kad sniedzama pirmā vai neatliekamā medicīniskā palīdzība.
“Praksē visbiežāk ir gadījumi, kad pacients, pirms paraksta informēto piekrišanu, pats aicina vai lūdz pieaicināt personu, kura palīdz pieņemt lēmumu vai arī piedalās tā pieņemšanā. RAKUS Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnika (NMPUK) šādās situācijās pacienta nosaukto personu aicina ierasties klātienē,” norāda slimnīcā.
Pacientu tiesību likuma 6. panta septītajā daļā minēts: ja pacients pilnvarojis citu personu viņa vietā piekrist ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamajai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes, kā arī saņemt informāciju saskaņā ar šā likuma 4. pantā noteikto (tiesības uz informāciju par veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem), pacients informē ārstniecības iestādi par šādu pilnvarojumu vai arī izdara attiecīgu pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā.
Tātad saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pilnvarojumu var pievienot E-veselības sistēmā. Lai to izdarītu, jāveic noteiktas darbības:
Gadījumā, ja pilnvarojums nav veikts E-veselības sistēmā, to iespējams nokārtot arī citos veidos. Kā uzsver VI Juridiskā departamenta vadītāja L. Šāberte, Pacientu tiesību likums tieši nenosaka, kādā veidā pilnvara ir jāizdod. Arī Civillikumā nav paredzēts, kā noformējama pilnvara ar ārstniecību saistītu lēmumu pieņemšanai, tāpēc uzskatāms, ka pilnvarojumu var noformēt dažādos veidos. Turklāt katrai ārstniecības iestādei var būt individuālas prasības, kādā veidā sagatavots pilnvarojums tiek akceptēts.
Piemēram, kā norāda L. Šāberte, pacienta pilnvarojums var būt noformēts kādā no minētajiem veidiem:
Arī RAKUS LV portālam apstiprina, ka gadījumā, ja pilnvarojums nav reģistrēts E-veselības sistēmā, ārstniecības iestāde var pieņemt rakstveida pilnvarojumu, kas ir parakstīts ar roku vai drošu elektronisko parakstu. Pacients pilnvaroto personu var norādīt, arī stājoties stacionārā un parakstot līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu. Tāpat pacients pilnvarojumu var izteikt mutvārdos, un tas ir fiksējams medicīniskajā dokumentācijā. Pilnvarojumu mutvārdos var izteikt arī neatliekamā jeb akūtā veselības situācijā.
RAKUS akcentē, ka pilnvarojumam jābūt skaidri saprotamam un nepārprotamam. Rakstveida pilnvarojumā jānorāda:
VI pārstāve L. Šāberte piebilst, ka iespējams sagatavot detalizētu pilnvarojumu, piemēram, paredzot tikai konkrētus jautājumus, par kuriem pacienta pilnvarotā persona var lemt, bet jāņem vērā – tas var ierobežot pilnvaroto personu, ja ir nepieciešams pieņemt lēmumu situācijā, par kuru pacients nav iedomājies pilnvaras izdošanas brīdī.
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) skaidro, ka gadījumos, kad persona vēlas lemt par pacienta ārstēšanu kā tuvinieks, ārstniecības iestāde lūdz uzrādīt dokumentu, kas apstiprina personas statusu attiecībā uz pacientu. Attiecīgais dokuments var būt: laulības apliecība, dzimšanas apliecība, partnerattiecības apliecinošs dokuments.
Turpretī RAKUS uzsver – gadījumā, ja personai nav iespējams apliecināt tiesības lemt pacienta vietā, lēmumu par pacienta ārstēšanu pieņem ārstu konsīlijs. Tāpat arī situācijās, kad radinieki ar vienādām lemttiesībām izsaka pretējus vai atšķirīgus viedokļus, lēmumu pieņem ārstu konsīlijs atbilstoši pacienta interesēm un medicīniskajai loģikai. Par pieņemto lēmumu informē iesaistītās personas.
“Praksē vērojamas situācijas, kad pirmais ierodas radinieks, kam saskaņā ar likumā noteikto nav pirmās kārtas tiesību, piemēram, mazbērns. Pēc tam ierodas bērns, kuram ir atšķirīgs viedoklis. Nereti konstatējami gadījumi, kad pacienta tuviniekiem ir diezgan sarežģīti nonākt līdz kompromisa lēmumam, tādēļ akūtās situācijās ārstniecības personāls rīkojas pacienta interesēs, negaidot radinieku lēmumu,” komentē RAKUS.
PSKUS norāda: gadījumā, ja pacients nav spējīgs pieņemt lēmumu, ārstniecības iestāde pati sazinās ar E-veselības sistēmā iekļauto pilnvaroto personu, ja tāda ir minēta.
Savukārt, ja pilnvarojums E-veselībā nav iesniegts, ārstniecības iestāde mēģina sazināties ar jebkuru pacienta tuvinieku.
Vienlaikus saskaņā ar Pacientu tiesību likuma 7. panta piekto daļu personai, kas pārstāv pacientu, ir tiesības atteikties pieņemt lēmumu par pacienta ārstēšanu. Kā LV portālam paskaidro PSKUS, konkrētajā situācijā ārstniecības iestāde vēršas pie kāda no pacienta tuviniekiem, kuriem saskaņā ar likumu ir tiesības pacientu pārstāvēt. Taču arī tuviniekam ir tiesības atteikties no lēmuma pieņemšanas. Tādā gadījumā lēmumu par pacienta ārstēšanu pieņem ārstu konsīlijs, vadoties pēc pacienta labākajām interesēm.
