Ne vienmēr ārstniecība norit sekmīgi. Ja pacients uzskata, ka tās laikā veselībai ir nodarīts kaitējums vai tika pārkāptas viņa kā pacienta tiesības, pastāv iespēja pēc palīdzības ar lūgumu izvērtēt situāciju vērsties Veselības inspekcijā vai Ārstniecības riska fondā. Sarunā ar Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāju LAURU ŠĀBERTI raidierakstā “Kā likums!” skaidrosim par abu institūciju atbildību pacientu tiesību īstenošanā.
Saskaņā ar Ārstniecības iestāžu reģistra datiem 2024. gada 1. jūlijā Latvijā darbojās 5332 ārstniecības iestādes un to filiāles, kuru uzraudzību veselības aprūpes jomā veic un atbilstību normatīvo aktu prasībām vērtē Veselības inspekcija.
Pacientu tiesību likums paredz pacientam tiesības vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu aizstāvēšanai noteiktās situācijās un laikā vērsties Veselības inspekcijā, kā arī Ārstniecības riska fondā. Saskaroties ar šādu situāciju, pacientam var rasties apjukums –, kur vērsties, lai pēc iespējas ātrāk jautājums tiktu izskatīts un uz to sniegta atbilde.
Raidierakstā Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte skaidro abu institūciju vietu veselības aprūpes sistēmā: Veselības inspekcija ir Veselības ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Savukārt Ārstniecības riska fonds ir Veselības inspekcijas struktūrvienība, proti, Juridiskā departamenta nodaļa, kas sadarbojas ar Veselības inspekcijas Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļu. Minētajā nodaļā strādā ārsti eksperti.
Veselības inspekcija nodrošina veselības aprūpes kvalitātes uzraudzību visās Latvijā reģistrētajās ārstniecības iestādēs.
Tādējādi gadījumos, kad veselības aprūpes iestādē noticis precedents, kas norāda uz pacienta tiesību aizskārumu vai pārkāpumu, cilvēkam ir tiesības Veselības inspekcijai rakstīt sūdzību (iesniegumu). Veselības inspekcija uz iesniegumu atbildēs Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā – viena mēneša laikā.
Veselības inspekcijas Juridiskā departamenta vadītāja Laura Šāberte stāsta, ka inspekcija bieži saņem iesniegumus par pacienta vai viņa pārstāvja domstarpībām ar ārstniecības personu, lūdzot konkrēto cilvēku sodīt. Tomēr sākotnēji problēmas, piemēram, kļūmes komunikācijā, kas radušās pušu starpā, vēlams risināt uz vietas – saziņā ar ārstu vai attiecīgās ārstniecības iestādes vadību. Tikai tad, ja konflikts ir eskalējis un nepārprotami skaidrs, ka noticis pacienta tiesību aizskārums, ir pamats vērsties Veselības inspekcijā, uzsver L. Šāberte.
Viņa novērojusi, ka reizēm pacientam pietiek ar sarunu, kurā viņš noskaidro, vai ārstniecības iestāde ir rīkojusies korekti.
Sūdzība ne vienmēr būs saistīta ar pacientam nodarītu fizisko kaitējumu, norāda juriste. Tā var būt arī diskriminējoša attieksme vai citi Pacientu tiesību likuma pārkāpumi. Piemēram, ārstniecības iestādē nav nodrošinātas tiesības uz garīgo aprūpi. Pacientu tiesību likums paredz arī minēto pacienta aprūpes veidu.
Saņemot sūdzību, Veselības inspekcijas pārstāvji vērsīsies pie ārstniecības iestādes ar pieprasījumu iesniegt paskaidrojumu un medicīnisko dokumentāciju vai dosies pārbaudīt situācijas apstākļus uz vietas. Ja būs nepieciešama papildu informācija, viņi sazināsies ar sūdzības iesniedzēju.
2024. gada pirmajā pusē Veselības inspekcijā izskatīti 244 iesniegumi par veselības aprūpes kvalitāti. Tas ir par 22% mazāk nekā 2023. gada pirmajos sešos mēnešos, kad izskatīja 313 iesniegumus.
Sūdzības galvenokārt saņemtas par ārstēšanas kvalitāti un diagnostikas savlaicīgumu, veselības aprūpes pakalpojuma organizēšanu un zāļu apriti, kā arī higiēnas prasību neievērošanu.
Pacienti visvairāk sūdzējušies par saņemtajiem ārstēšanas pakalpojumiem: zobārstniecībā – 22; ķirurģijā – 11; primārajā veselības aprūpē – deviņas; onkoloģijā – astoņas; ar arodslimību saistītajās obligātajās veselības pārbaudēs – septiņas sūdzības.
Turpretī no pacientiem vai viņu tuviniekiem 2024. gada pirmajā pusē par pacienta tiesību aizskārumu saņemtas 46 sūdzības. No tām 23 sūdzības iesniegtas par Pacientu tiesību likumā noteikto tiesību uz informāciju pārkāpumu. Tiesību aizskārums konstatēts 13 gadījumos.
Par Pacientu tiesību likumā ietvertajām pacienta tiesībām uz ārstēšanu, tai skaitā tiesībām uz laipnu un cieņpilnu attieksmi, kā arī tiesībām piekrist vai atteikties no ārstniecības, saņemtas 19 sūdzības. Tiesību aizskārumu konstatēja septiņos gadījumos.
Iesniegums Veselības inspekcijai par pacienta tiesību aizskārumu ir personas papīra formātā brīvi uzrakstīts situācijas izklāsts, kurā iekļauts jautājums vai lūgums Veselības inspekcijai.
Tajā obligāti jānorāda: datums, adrese, informācija par to, kādā formātā iesniedzējs vēlas saņemt atbildi (papīra formātā vai e-pastā), paraksts. Iesniegumu var iesniegt arī elektroniski, parakstot ar drošu elektronisko parakstu.
“Būtiski piebilst, ka pacienta pārstāvim vai ģimenes loceklim, kurš iesniedz iesniegumu pacienta vārdā, jāpievieno pilnvara. Advokātiem, kas pārstāv pacientus, jāpievieno gan orderis, gan pilnvara, kura satur norādes, kādā apmērā pārstāvim ir tiesības saņemt informāciju par pacientu,” akcentē Veselības inspekcijas pārstāve.
Medicīniskā dokumentācija kā apliecinājums iesniegumā norādītajam pacienta tiesību aizskārumam obligāti nav jāpievieno, jo Veselības inspekcijai ir tiesības to pieprasīt no Latvijā reģistrētas ārstniecības iestādes.
Tiesības vērsties institūcijās, lai risinātu pacienta tiesību aizskārumu, ir ierobežotas laikā.
Likumā ir noteikts pacienta tiesību un interešu aizstāvēšanas termiņš – divi gadi no tiesību vai interešu aizskāruma dienas.
|
Pacientu tiesību likums 18. pants. Tiesību un likumisko interešu aizstāvēšana (1) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo interešu aizstāvēšanai persona var izmantot visus likumos paredzētos tiesību aizsardzības mehānismus, tai skaitā vērsties tiesā likumā noteiktajā kārtībā. (2) Ja tiesību vai interešu aizstāvēšana notiek administratīvā procesa ietvaros, attiecīgos administratīvos aktus un faktisko rīcību, ja šajā likumā nav noteikts citādi, var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. (3) Šajā likumā noteikto tiesību vai no tām izrietošo ar ārstniecību saistīto interešu aizstāvēšanai persona normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas ir tiesīga iesniegt sūdzību Veselības inspekcijā normatīvajos aktos noteikto un nepieciešamo darbību veikšanai. Atbilde uz sūdzību sniedzama Iesniegumu likumā noteiktajā termiņā vai – gadījumā, ja tiek uzsākts administratīvais process, – vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu šajā procesā. Personu, kas iesniegusi sūdzību, informē par administratīvā procesa uzsākšanu. |
Ja ārstniecības laikā pacienta dzīvībai vai veselībai ir nodarīts kaitējums, jāvēršas Veselības inspekcijā, iesniedzot atlīdzības no Ārstniecības riska fonda prasījuma iesniegumu. To izskatīs Ārstniecības riska fondā. Ja tiks ierosināta lieta, tā nonāks pie ārstiem ekspertiem. Viņu uzdevums būs veikt ekspertīzi, uz kuras pamata Ārstniecības riska fonds sagatavos gala lēmumu.
Kā zināt, vai pacienta veselībai ir nodarīts kaitējums un vai tas nav subjektīvs vērtējums? Veselības inspekcijas pārstāve min konkrētas pazīmes, proti, ir radušās tūlītējas veselības problēmas vai ilgstoši paliekošs un pamanāms kaitējums. Tās var būt arī, piemēram, pēc kāda laika saziņā ar citu ārstu konstatētas iepriekš veiktas ārstniecības manipulācijas blaknes.
“Kaitējums var rasties arī apstākļu, vides ietekmē. Piemēram, ārstniecības laikā nav nodrošinātas redeles un galvas reiboņu rezultātā pacients ir izkritis no gultas, gūstot galvas traumu,” stāsta L. Šāberte.
Iesniegums Ārstniecības riska fondam ir speciāla veidlapa, kas pieejama MK noteikumu Nr. 1268 “Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi” pielikumā “Atlīdzības prasījuma iesniegums”.
Minētā veidlapa atrodama arī portāla Latvija.gov.lv elektroniskajā pakalpojumā “Ārstniecības riska fondam”.
Vajadzības gadījumā Ārstniecības riska fonda juristi personai sniegs palīdzību, iesnieguma veidlapu aizpildot klātienē.
L. Šāberte sarunā izklāsta, kad nepieciešama papildu informācija, un komentē gadījumus, kas var palīdzēt saprast rīcību konkrētā situācijā.
Piemēram, ja iesniegums aizpildīts mājas apstākļos un neprecīzi, pacientam tas nebūs jāiesniedz atkārtoti. Veselības inspekcijas pārstāvji sazināsies ar iesniedzēju un lūgs precizējumus vai aicinās iesniegt trūkstošos apliecinājumus, kvītis, čekus.
Iesnieguma izvērtēšanas termiņš atbilstoši Pacientu tiesību likumam ir seši mēneši. Īpaši sarežģītās situācijās izskatīšana var ilgt līdz vienam gadam.
Izskatot pacienta vai viņa pārstāvja iesniegumu, ārsti eksperti vērtē, vai pacienta veselībai vai dzīvībai ir nodarīts kaitējums. Ārstniecības riska fonda lēmums ir administratīvais akts, kurā norādīts, vai pacientam ir izmaksājama atlīdzība, vai noraidīts prasījums atlīdzību izmaksāt.
Pacientam ir tiesības saņemto lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās brīža apstrīdēt Veselības ministrijā vai pārsūdzēt tiesā.
Veselības inspekcijas pārstāve raidierakstā arī skaidro par atbildības noteikšanu administratīvajā un civiltiesiskajā kārtībā, ja ar Ārstniecības riska fonda lēmumu ir konstatēts kaitējums.
Ārstniecības riska fondā 2024. gada pirmajos sešos mēnešos par iespējamu kaitējumu veselībai izskatīti 92 personu iesniegumi.
Fonds kaitējumu ir konstatējis 24 gadījumos un pieņēmis lēmumu par atlīdzības izmaksu 906 257,89 eiro apmērā. Savukārt 68 iesniegumos kaitējums nav konstatēts un atlīdzības izmaksa ir atteikta. Salīdzinājumam: 2023. gada pirmajos sešos mēnešos Ārstniecības riska fondā par iespējamu kaitējumu veselībai tika izskatīti 85 personu iesniegumi. Kaitējumu konstatēja 26 gadījumos, pieņemot lēmumu par atlīdzības izmaksu 484 681,64 eiro apmērā.
2024. gada pirmajā pusē visvairāk pieprasījumu kaitējuma atlīdzībai no Ārstniecības riska fonda bija šādās ārstniecības jomās: traumatoloģijā – 22 (kaitējums tika konstatēts četros gadījumos); ķirurģijā – 13 (kaitējums konstatēts sešos gadījumos); zobārstniecībā – 12 (kaitējums konstatēts vienā gadījumā); ginekoloģijā un dzemdniecībā – 12 (kaitējums konstatēts piecos gadījumos); pediatrijā – seši (kaitējums konstatēts trijos gadījumos).
