Jaunietim, sasniedzot 14 gadu vecumu, vairākos tiesību aktos ir noteikta atbildība par savu rīcību, kā arī piešķirts zināms tiesību un pienākumu apjoms. Šajā raidieraksta “Kā likums!” epizodē pievērsīsimies nepilngadīgu pacientu tiesībām un tam, kā notiek to piemērošana praksē Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
Katra pacienta tiesību un pienākumu apjomu attiecībās ar ārstniecības iestādēm un personām, kas nodrošina ārstēšanu un veselības aprūpi, nosaka Pacientu tiesību likums.
Likuma 13. pants regulē nepilngadīgu pacientu tiesības un cita starpā paredz, ka nepilngadīgas personas ārstniecība no 14 gadu vecuma ir pieļaujama, ja ir saņemta tās piekrišana.
Praksē minētā Pacientu tiesību likuma norma paredz atkāpes, jo katrā gadījumā jāizvērtē arī pacienta briedums un bērna labākās intereses, kuras ievērot ir gan vecāku, gan ārstniecības personu pienākums.
|
Pacientu tiesību likums 13. pants. Nepilngadīga pacienta tiesības (1) Nepilngadīga pacienta (līdz 14 gadu vecuma sasniegšanai) ārstniecība pieļaujama, ja tas ir viņa labākajās interesēs un viņa likumiskais pārstāvis par to ir informēts un devis savu piekrišanu, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus. (2) Nepilngadīga pacienta (no 14 gadu vecuma) ārstniecība ir pieļaujama, ja saņemta viņa piekrišana, izņemot šā likuma 7. panta astotajā un devītajā daļā minētos gadījumus. Ārstam ir pienākums izvērtēt nepilngadīgā pacienta briedumu, spēju sniegt ārstniecībai nepieciešamo informāciju un spēju dot informēto piekrišanu. Ja ārsts konstatē nepietiekamu nepilngadīgā pacienta briedumu, informēto piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis. (21) Nepilngadīgam pacientam ir tiesības tikt uzklausītam un atbilstoši savam vecumam un briedumam piedalīties ar ārstniecību saistītā lēmuma pieņemšanā. Nepilngadīgā pacienta viedoklim nozīme tiek piešķirta atbilstoši pacienta briedumam. (3) Ja nepilngadīgs pacients (no 14 gadu vecuma) atsakās dot savu piekrišanu ārstniecībai, bet ārstniecība ir viņa labākajās interesēs vai ārstniecības neveikšana var nodarīt būtisku kaitējumu viņa veselībai vai dzīvībai, piekrišanu ārstniecībai dod nepilngadīgā pacienta likumiskais pārstāvis. (4) Ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei sniedz nepilngadīgajam pacientam informāciju viņam saprotamā veidā, īpaši ņemot vērā pacienta veselības stāvokli, vecumu, briedumu un pieredzi. Nepilngadīgam pacientam (no 14 gadu vecuma) ir tiesības atteikties no šādas informācijas saņemšanas, un šo atteikumu ārstniecības persona norāda pacienta medicīniskajā dokumentācijā. (5) Ārstniecības iestādei ir pienākums nodrošināt iespēju nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim vai citam pacienta izraudzītam pārstāvim būt pastāvīgi klāt un sniegt atbalstu pacientam ārstniecības laikā, ja attiecīgā pārstāvja klātbūtne netraucē ārstniecību un to pieļauj apstākļi, kādos ārstniecība tiek veikta. (6) Ārstniecības iestāde nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā nodrošina viņa fizisko un mentālo labklājību, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam tiktāl, ciktāl tas ir iespējams. Ārstniecības iestāde nodrošina atbilstošu vidi un veic nepieciešamos pasākumus šo tiesību īstenošanai. (7) Ārstniecības iestāde nodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības. Ja nepilngadīgais pacients savu viedokli, ierosinājumus vai sūdzības ir izteicis mutvārdos, bet vēlas, lai tie tiktu noformēti rakstveidā, ārstniecības iestāde tos noformē rakstveidā. |
Raidieraksta jaunākajā epizodē uzzināsim par šādiem nepilngadīgu pacientu tiesību piemērošanas aspektiem:
Karina Palkova
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore un filozofijas doktore
Publicitātes foto
Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne, asociētā profesore un filozofijas doktore Karina Palkova pirms dažiem gadiem izstrādāja un aizstāvēja promocijas darbu par tēmu “Nepilngadīgo pacientu un ārstniecības personu tiesisko attiecību problemātika ārstniecības procesā”. Sarunā ar speciālisti izmantojām iespēju uzzināt vairāk par nepilngadīgu pacientu tiesību teoriju.
Karina Palkova: Pacienta tiesību īstenošanai es aicinu vecākus runāt ar pusaudžiem, informēt viņus par medikamentiem, ja tos lieto, iepriekš pārslimotajām saslimšanām, alerģijām, traumām, tādējādi veicinot jauniešu patstāvību, atbildību un iesaisti rūpēs par savu veselību, kas ir ikvienam pacientam noteikts pienākums Pacientu tiesību likumā.
Signe Koritko
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāja
Publicitātes foto
Savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Juridiskās un iepirkumu daļas vadītāja Signe Koritko iepazīstina, kā Pacientu tiesību likumā paredzētās nepilngadīgu pacientu tiesības tiek īstenotas un piemērotas praksē BKUS.
Signe Koritko: Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas misija balstīta uz pacientu centrētu veselības aprūpi. Saprotams, ka ārstniecības pakalpojumu saņemšana var asociēties ar nepatīkamām izjūtām, bailēm, neziņu, aizspriedumiem. Mēs būtu ļoti gandarīti, ja Pacientu tiesību likumā nostiprinātās pacientu tiesības un pienākumus pacienti godprātīgi pildītu. Tas nozīmē gan pusaudžu, gan vecāku līdzdalību sniegt ārstam informāciju, ievērot ārsta vai citas ārstniecības personas norādījumus, laikus atteikt vizīti, ja uz to nav iespējams ierasties. Līdz ar to mēs varētu pēc iespējas labāk salāgot visu BKUS pacientu vajadzības.
