FOTO: Freepik.
29. janvārī stājas spēkā grozījumi Pacientu tiesību likumā. Turpmāk arī pilnvarotajai personai būs tiesības saņemt informāciju par pacienta veselību. Savukārt ārstniecības iestādēm ir skaidri noteikts pienākums risināt pacientu iesniegtajās sūdzībās iekļautos jautājumus.
Izmaiņas Pacientu tiesību likumā:
Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam vai viņa pilnvarotajai personai ir tiesības saņemt likuma 4. pantā noteikto informāciju par pacientu un lemt par viņa ārstēšanu. Proti, pacients vai viņa pilnvarotā persona ir tiesīgi piekrist ārstniecībai kopumā vai tajā izmantojamajai metodei vai atteikties no ārstniecības kopumā vai tajā izmantojamās metodes. Tāpat ir noteiktas tiesības saņemt informāciju par pacientam sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un to sniedzējiem.
Likums paredz arī pacienta tiesības saņemt informāciju par savu veselību, taču viņa pilnvarotajai personai minētās tiesības līdz šim nebija noteiktas.
Lai neradītu kaitējumu pacienta interesēm un pilnvarotās personas pilnvērtīgai pacienta interešu pārstāvībai, likums ar grozījumiem papildināts, iekļaujot pilnvarotās personas tiesības saņemt informāciju arī par pacienta veselību (atbilstoši likuma 4.1 pantam).
Pacientu tiesību likums paredz pacienta tiesības saņemt atlīdzību no Ārstniecības riska fonda (ĀRF), ja ārstēšanā radīts kaitējums viņa veselībai vai dzīvībai. Tādos gadījumos pacientam ir tiesības vērsties ĀRF, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas un ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas.
Stājoties spēkā grozījumiem likumā, papildus noteikts: gadījumā, kad pacients šos termiņus ir nokavējis, iestāde, tiesa vai tiesnesis tos var atjaunot pēc pacienta motivēta lūguma, ja nokavēšanas iemeslu atzīst par attaisnojamu.
Pārejas noteikumi paredz, ka pacientam, kurš jau saņēmis atteikumu izskatīt iesniegumu par atlīdzību no ĀRF, jo tas iesniegts pēc termiņa beigām, līdz 2026. gada 1. jūlijam ir tiesības iesniegt atkārtotu iesniegumu par atlīdzības izmaksu, lūdzot atjaunot nokavēto procesuālo termiņu.
Pacientu tiesību likuma 18. pants “Tiesību un likumisko interešu aizstāvēšana” papildināts ar jaunu daļu.
Tajā noteikts: “Ja persona šajā likumā noteikto tiesību un tiesisko interešu aizstāvēšanai ir vērsusies ar iesniegumu ārstniecības iestādē, kurā tā ārstējas, ir saņēmusi veselības aprūpes pakalpojumu vai tas atteikts, tad ārstniecības iestādei, ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir pienākums saprātīgā termiņā nodrošināt iesnieguma izskatīšanu, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniegt personai atbildi pēc būtības, kā arī, ja nepieciešams, risināt domstarpības savstarpēju sarunu ceļā.”
Grozījumu anotācijā paskaidrots, ka Veselības inspekcijā (VI) pieaug iesniegumu skaits, kuros pacienti sūdzas par domstarpībām un konfliktiem ar ārstniecības iestādēm un ārstniecības personām. Sūdzības ir arī par iespējamiem pacienta tiesību aizskārumiem. Konflikti nereti ir saistīti ar ārstniecības izdevumiem, pacienta personisko mantu nozaudēšanu, liegumu iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem, kā arī saskarsmes un attieksmes problēmām savstarpējā komunikācijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām” paredz ārstniecības iestādei ieviest un uzturēt pacientu sūdzību un ierosinājumu analīzes sistēmu. VI ieskatā ārstniecības iestādes apzināti izvairās risināt ar pacientu to kompetencē esošos jautājumus, aicinot pacientu konkrēto jautājumu risināšanai vērsties VI. Tomēr tieši ārstniecības iestādei ir iespējams objektīvi izprast un izvērtēt pacienta neapmierinātības cēloņus, operatīvi risināt problēmas brīdī, kad tās rodas, un noteikt nepieciešamos uzlabojumus.
Līdz ar grozījumiem pacientam joprojām saglabāta iespēja strīdu gadījumā vērsties ar iesniegumu VI.
Likumā ieviestas izmaiņas arī institūciju sarakstā, kurām ir tiesības pieprasīt un apstrādāt pacientu datus, kā arī veikti atsevišķi tehniski grozījumi.
