Medicīnisko dokumentu un speciālo veidlapu aizpildīšanu kā obligātu prasību katrai ārstniecības iestādei nosaka Ārstniecības likums. 

Pacientu tiesību likuma 1. panta otrās daļas 4. punktā noteikts, ka medicīniskie dokumenti ir jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem.  

Savukārt ārstniecības iestāžu medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 265), kuri ir saistoši visām Latvijas Republikas ārstniecības iestādēm. 

Papildus norādām, ka Pacientu tiesību likuma 10. panta ceturtajā daļā noteikts, ka informāciju par pacientu pēc viņa nāves drīkst izpaust šā likuma 7. panta pirmajā daļā minētajām personām, ja: 

• informācijas sniegšana var ietekmēt minēto personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tām; 
• informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms viņa nāves. 

Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmajai daļai, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, – pacienta laulātajam, partnerim, bet, ja tāda nav, – pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem. 

Ja jums ir šaubas par pacienta medicīnisko dokumentu autentiskumu, kuru dēļ turklāt tiek prasīts arī pacienta līdzmaksājums, tad sākumā varat vērsties pie attiecīgās ārstniecības iestādes vadības, jo, iespējams, notikusi kāda kļūda (proti, medicīnisko dokumentu aizpildīšanu un līdzmaksājuma iekasēšanu, visticamāk, neveic viena un tā pati persona). 

Ja problēmu neizdodas atrisināt ārstniecības iestādē un jums ir šaubas par ārstniecības iestādes darbību, tad varat iesniegt iesniegumu Veselības inspekcijā: 

• iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā divu gadu laikā no tiesību vai interešu aizskāruma dienas; 
• iesniegums tiek izskatīts 30 dienu laikā, sarežģītos gadījumos termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem; 
• ņemot vērā iesniegumā minēto informāciju, tiek veikta kontrole ārstniecības iestādē un/vai tiek analizēta pacienta medicīniskā dokumentācija, ārstniecības personu paskaidrojumi. Nepieciešamības gadījumā no iesniedzēja  tiek lūgta papildu informācija; 
• konstatējot neatbilstības, Veselības inspekcija uzdod ārstniecības iestādei pārkāpumus novērst; 
• atkarībā no konstatētajiem pārkāpumiem Veselības inspekcija var izteikt aizrādījumu, brīdinājumu vai apturēt ārstniecības iestādes darbību bez iepriekšēja brīdinājuma, pieņemt lēmumu par administratīvā naudas soda piemērošanu ārstniecības personām vai ārstniecības iestādei, lūgt Latvijas Ārstu biedrību izvērtēt ārsta sertifikāta atbilstību; 
• ja Veselības inspekcija saskata iespējamas noziedzīga nodarījuma pazīmes, tad lietas materiāli tiek pārsūtīti tiesībsargājošajām institūcijām. 

Proti, par Ministru kabineta noteikumos Nr. 265 paredzētās kārtības neievērošanu Veselības inspekcija var piemērot administratīvo atbildību ārstniecības personai vai ārstniecības iestādei pēc Ārstniecības likuma 84. panta:  

“Par medicīnisko atzinumu sniegšanas pārkāpumiem vai veselības aprūpes pārkāpumiem piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz 100 naudas soda vienībām (līdz 500 eiro), atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku no 6 mēnešiem līdz 2 gadiem vai bez tā, bet juridiskajai personai – no 50 līdz 550  naudas soda vienībām (250–2750 eiro). 

Veselības inspekcijas kontaktinformācija pieejama šeit. 

Ņemot vērā, ka attiecīgo medicīnisko dokumentu dēļ tiek pieprasīts līdzfinansējums, varat vērsties arī Nacionālajā veselības dienestā (NVD), kas administrē veselības aprūpei paredzētos valsts budžeta līdzekļus, slēdz līgumus un norēķinās par sniegtajiem pakalpojumiem, plāno veselības aprūpes pakalpojumus, aprēķina tarifus u. tml.  

NVD kontaktinformācija pieejama šeit. 

Ja jums ir aizdomas, jo īpaši, ja jūsu rīcībā ir pierādījumi tam, ka ir viltots kāds medicīniskais dokuments vai ieraksts un tiek izspiesta nauda, tad varat arī pats vērsties Valsts policijā (kontaktinformācija pieejama šeit). 

Ja paša spēkiem neizdodas aizstāvēt savas intereses, tad aicinām vērsties pie jurista vai zvērināta advokāta, kas sniegs nepieciešamo juridisko palīdzību. 

Papildu informācija par pacientu un viņu tuvinieku tiesībām pieejama LV portāla publikācijā “Pacienta un viņa tuvinieku tiesības saņemt medicīnisko dokumentāciju”.