Katras ārstniecības iestādes rīcībā ir dati par pacientiem, kuriem tā sniegusi medicīnas pakalpojumus. Dzīvē ir brīži, kad pacientam vai viņa tuviniekam attiecīgā informācija ir nepieciešama. Kādas ir mūsu kā pacientu tiesības iegūt izrakstus no ārstniecības iestādēm? Vai un kā ir iespējams saņemt dokumentāciju par radinieku situācijā, kad viņu piemeklējušas veselības problēmas vai kad cilvēks vairs nespēj pats pieņemt lēmumus? Par pacienta un tuvinieku tiesībām iepazīties ar medicīnisko dokumentāciju klausieties sarunu raidierakstā “Kā likums!” ar zvērinātu advokāti un Latvijas Ārstu biedrības konsultanti ILZI VILKU.
Informācija par cilvēka veselību ir personas datu kategorija, kuru ļoti stingri aizsargā vairāki likumi. Vienlaikus Pacientu tiesību likuma (PTL) 9. pants paredz, ka pacientam ir tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem.
Savukārt, vēršoties medicīnas iestādē ar lūgumu izsniegt jebkādu medicīniska rakstura informāciju par tuviniekiem, jāatceras, ka ikdienā ārstniecības iestādēm un mediķiem jāspēj rast tiesisku līdzsvaru starp personas tiesībām uz privātumu, ko aizsargā Satversme, un tiesībām uz personas datu aizsardzību, kuras neievērošana medicīnas iestādei var beigties ar bargu Vispārīgajā datu aizsardzības regulā paredzēto sodu. Tāpēc mediķu piesardzībai ir pamats – ārsti nevar zināt pacienta dzīves gājumu un attiecības ar radiniekiem.
Viņu pienākums ir ne vien ārstēt, bet arī nodrošināt pacienta tiesību ievērošanu, kas mijiedarbojas ar tiesībām uz personisko dzīvi un attiecībām ar tuviem cilvēkiem, kā arī paļaušanos uz viņu klātbūtni un rūpēm brīžos, kad piemeklējušas veselības problēmas un kad cilvēks, iespējams, vairs nespēj pats pieņemt lēmumus. To, ka praksē minētie jautājumi nereti izvēršas sarežģīti risināmi, apstiprina arī Latvijas Ārstu biedrības konsultante un zvērināta advokāte Ilze Vilka.
“Medicīniskā dokumentācija ir būtiska medicīnas sastāvdaļa. Medicīnisko dokumentu un speciālo veidlapu aizpildīšanu kā obligātu prasību katrai ārstniecības iestādei noteic Ārstniecības likums. Tā jau sen vairs nav tikai pacienta kartiņa, kas atrodas metāla skapī pie ģimenes ārsta,” skaidro I. Vilka.
Pacientu tiesību likuma 1. panta otrās daļas 4. punktā noteikts, ka medicīniskie dokumenti ir jebkuras rakstveidā, radiodiagnostiskās filmās vai elektroniskā formā fiksētas ziņas par pacientu, viņa veselības stāvokli, slimības diagnozi un prognozi, lietotajām profilakses, diagnostikas un ārstēšanas metodēm, kā arī diagnostikas un ārstniecības rezultātiem.
“Tātad arī viss, kas par konkrēto pacientu saglabāts ārsta datorā, ir medicīniskā dokumentācija. Pacientu tiesību likums un Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz, ka neviens nevar pacientam liegt piekļuvi viņa medicīniskajiem datiem. Pacients ir tā persona, kurai jābūt piekļuvei visai informācijai, kas par viņu pieejama ārstniecības iestādēm.”
Advokāte norāda, ka pacientam, kam ir vajadzīga informācija no saviem medicīniskajiem dokumentiem, lūgumu ārstniecības iestādei vēlams iesniegt rakstveidā, tostarp iesniegumā jānorāda veids, kādā attiecīgos datus vēlas saņemt. Piemēram, pacients informāciju var iegūt elektroniskā formātā e-pastā. Tomēr pacientam ir tiesības prasīt dokumentāciju izsniegt kā kopijas papīra formātā. Tādā gadījumā dokumentu kopijas būs cauršūtas un ar iestādes zīmogu tiks apliecināta to atbilstība dokumentu oriģināliem.
PTL 9. pantā ietverta tiesība pacientam vienu reizi bez maksas saņemt savu medicīnisko dokumentu izrakstu, norakstu vai kopiju. Ārstniecības iestādei tas pacientam jāizsniedz triju darbdienu laikā no konkrētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.
“Viena reize ir saprotama burtiski. Likumā minētā viena reize saņemt medicīniskajos dokumentos un sistēmās pieejamo informāciju nozīmē – katrus vienus datus ārstniecības iestāde vienu reizi izsniegs (nokopēs) bez maksas. Tātad vienu reizi mūžā ir tiesības prasīt visu par pacientu pieejamo informāciju. Piemēram, pacients lūdz ģimenes ārstu izsniegt ambulatorās kartes kopiju. Ģimenes ārstam tā ir jāsagatavo un jāizsniedz pacientam bez maksas,” paskaidro I. Vilka.
Ja pēc gada pacients vērsīsies pie ģimenes ārsta ar identisku lūgumu, viņam būs pienākums bez maksas izsniegt tikai pēdējā gada laikā pievienoto medicīnisko informāciju.
Ja pacients vēlēsies vēlreiz saņemt visas ambulatorās kartes kopiju, jārēķinās, ka par to būs jāmaksā.
Likums un citi normatīvie akti neregulē kopiju izgatavošanas pakalpojuma cenu. Maksas kopiju izgatavošanai jānotiek saskaņā ar konkrētās ārstniecības iestādes apstiprināto cenrādi. Vienlaikus advokāte uzsver, ka cenrādim, lai izpildītu arī Vispārējās datu aizsardzības regulas prasības, jābūt saprātīgam – tādam, kas neliedz vai būtiski neapgrūtina pacienta iespējas ārstniecības dokumentu kopijas saņemt.
Gadījumā, ja ārstniecības iestāde prasītās medicīnisko dokumentu kopijas pacientam atsakās izsniegt, ar sūdzību iespējams vērsties Veselības inspekcijā.
Lielākajai daļai ārstniecības iestāžu ir iekšējās informācijas sistēmas, kurās ievada un uzkrāj datus par katru pacientu, kas tās apmeklējis. Arī šīs ziņas pacientam ir tiesības izprasīt kopiju veidā.
I. Vilka atgādina: par konkrēto medicīnisko informāciju atbildīga ir ārstniecības iestāde, kas veikusi attiecīgo izmeklējumu vai manipulāciju. Tādēļ pacients vajadzīgo informāciju var prasīt izsniegt atbilstošajai ārstniecības iestādei.
Advokātes ieskatā situācija, ka pacients izmeklējuma rezultātiem bez maksas var piekļūt vienu mēnesi privātajā DataMed sistēmā, nav taisnīga.
Tāpēc, ja pacientam ir piešķirta piekļuve datiem, advokāte aicina izmantot iespēju lejupielādēt arī citu pieejamo informāciju un saglabāt to datorā vai citā datu nesējā.
Jāievēro nosacījums, ka, lai saņemtu medicīnisko informāciju, pacientam nepieciešams vērsties personīgi.
“Ja informāciju par pacientu vēlas iegūt kāds cits, būs stingra vērtēšana. Ir vairāki apsvērumi, pēc kuriem ārstniecības iestāde, ievērojot PTL 10. pantu, vadīsies pirms informācijas izsniegšanas vai atteikuma to darīt,” akcentē I. Vilka.
Ārstniecības iestāde var atteikt pacientam izsniegt informāciju prasītajā apjomā tikai specifiskos gadījumos. Piemēram, tajā iekļautas ziņas par citu personu vai situācijās, kas saistītas ar vardarbību un tiesībsargājošo iestāžu iesaisti. Šādā gadījumā nenododamā informācija no pacientam izsniedzamās kopijas visbiežāk tiek izņemta, ietverot norādi par neiekļauto saturu.
PTL 9. panta trešā daļa paredz, ka pacients var pieprasīt, lai ārstējošais ārsts izdara papildinājumus vai labojumus medicīniskajos dokumentos, ja viņš pamatoti uzskata, ka informācija ir neprecīza vai kļūdaina.
I. Vilka sadarbības praksē ar Latvijas Ārstu biedrību šādu situāciju neatminas, taču piebilst, ka likumā ir skaidri noteikts ārsta pienākums saglabāt iepriekšējo informāciju, lai veiktās izmaiņas būtu izsekojamas. “Ārstniecības iestāžu uzturētajās medicīniskās informācijas sistēmās jānodrošina laboto datu saglabāšana.”
Advokāte norāda, ka uzticēšanās starp ārstu un pacientu ir medicīnas stūrakmens. Ja pacients ārstam neuzticas, viņa iesaka apsvērt, vai turpināt ārstēšanos pie konkrētā ārsta, jo neuzticēšanās neveicina sekmīgu ārstniecību.
PTL ir noteikts, ka tuviniekiem informāciju par pacientu drīkst izpaust tikai ar viņa rakstveida piekrišanu vai atsevišķos gadījumos, kas paredzēti PTL 7. pantā.
Latvijas Ārstu biedrības konsultante I. Vilka atgādina, ka pacients jebkurā brīdī var iesaistīt tuvinieku vai vairākus radiniekus. Līdz ar to informāciju par ārstēšanu iegūs arī norādītās personas likumā noteiktajā secībā, proti, pacienta laulātais, bet, ja tāda nav, – pilngadīgs un rīcībspējīgs tuvākais radinieks šādā kārtībā: pacienta bērni, vecāki, brālis vai māsa, vecvecāki, mazbērni.
“Ārstam ir pienākums tuviniekam izskaidrot, lai viņš varētu dot informēto piekrišanu pacienta turpmākai ārstniecībai. Tādējādi informētā piekrišana iespējama tikai tad, ja ir saņemta vispusīga informācija par pacienta stāvokli, piedāvāto ārstēšanu, prognozējamo rezultātu un riskiem. Informēts lēmums var būt tikai tad, ja ir informētā piekrišana. Savukārt informētā piekrišana iespējama tad, ja ir sniegta informācija.”
Situācijās, kad pacients veselības stāvokļa dēļ vairs nevar patstāvīgi pieņemt lēmumu par ārstēšanu, viņa vārdā to var izdarīt tuvinieks vai pilnvarotā persona. Konkrētā persona tajā brīdī iegūst visas tiesības saņemt informāciju par pacientu, tostarp medicīnisko dokumentāciju.
I. Vilka uzsver likumā ietverto piebildi, ka iesaistīt tuvinieku vai pilnvaroto personu ārstniecībā iespējams, ja tas netraucē ārstēšanu. “Praksē mēdz būt domstarpības. Vai tuvinieka un pilnvarotās personas klātbūtne var būt traucējoša ārstniecībai – lēmumu pieņem ārsts,” norāda advokāte.
PTL 6. panta septītā daļa noteic, ka pacients var pilnvarot ne vien tuvinieku, bet arī citu personu saņemt par sevi medicīniska rakstura informāciju. Turklāt kopš 2022. gada aprīļa PTL pilnvarotajām personām, neatkarīgi no tā, vai attiecīgā persona ir radinieks, faktiskās kopdzīves partneris vai jebkura cita uzticības persona, ir paredzēta prioritāte attiecībā pret pacienta laulātā un radinieku tiesībām ar ārstniecību saistītu lēmumu pieņemšanā.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
Advokāte norāda: likums neparedz, ka pilnvarai jābūt notariāli apstiprinātai. Tāpat nav noteikts, ka pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā. Svarīgākais nosacījums – ārstniecības iestādei jāvar uzzināt par pilnvaras esamību. Tai nav pienākuma pilnvaru meklēt.
Ja pilnvara būs ievietota e-veselības sistēmā, ārstniecības iestāde to redzēs.
“Pilnvarojumu var veikt dažādi. Pilnvaru iespējams noformēt pie notāra. Pacients kopā ar izvēlēto personu var doties uz ārstniecības iestādi un klātienē informēt par konkrēto faktu. Tādā gadījumā ziņas par pilnvaroto personu ārstniecības iestāde reģistrēs iekšējā sistēmā.”
Lai pilnvarotā persona varētu saņemt pacienta medicīnisko dokumentāciju, I. Vilka mudina to norādīt pilnvarā. “Ja pilnvarā minēts, ka pilnvarotajai personai ir tiesības pieņemt lēmumus ārstniecībā, tas to arī nozīmē. Ja pacients vēlas, lai pilnvarotajai personai būtu tiesības iegūt viņa medicīnisko dokumentāciju, arī tas jānorāda pilnvarā.”
|
Pilnvarojums e-veselības sistēmā Pacientu tiesību likumā iekļautā prasība par pilnvarojuma ierakstu vienotajā veselības nozares elektroniskajā sistēmā jeb e-veselībā stājās spēkā 2022. gada 1. februārī. Lai e-veselībā pilnvarotu personu ar ārstniecību saistītu lēmumu pieņemšanai:
|
Lai gan PTL noteic, ka informācija par pacientu nav izpaužama arī pēc viņa nāves, likuma 10. pants paredz tiesības pēc personas nāves tuviniekam (laulātajam vai radiniekam) saņemt informāciju konkrētam mērķim:
Advokāte akcentē: “Lai ārstniecības iestāde izsniegtu informāciju par mirušo pacientu, jāvēršas attiecīgajā iestādē ar iesniegumu un pamatojumu, kādam mērķim tā ir nepieciešama. Tomēr jārēķinās, ka visu ārstniecības iestādes rīcībā esošo informāciju par mirušo pacientu neizsniegs. Tāpēc iesniegumā jānorāda laika periods, par kuru datus vēlas iegūt.”
Advokāte sarunā arī komentē situācijas, kas saistītas ar pacienta medicīniskās dokumentācijas saņemšanu un informācijas par pacienta veselības stāvokli sniegšanu.
