FOTO: Freepik.
Datu aizsardzība ir viena no sensitīvākajām tēmām pacientu tiesībās. LV portālam bieži iesūtītie jautājumi par problēmām piekļūt medicīniskajai dokumentācijai liecina, ka izpratnes trūkst ne tikai pacientiem un viņu tuviniekiem, bet arī medicīnas iestāžu darbiniekiem. Tāpēc kopā ar speciālistiem aplūkosim, kam un kādos gadījumos ir tiesības iepazīties ar pacienta medicīniskajiem dokumentiem.
Saskaņā ar Pacientu tiesību likumu pacientam ir tiesības saņemt no ārstējošā ārsta informāciju par savu veselības stāvokli, tostarp par slimības diagnozi, ārstēšanas, izmeklēšanas un rehabilitācijas plānu, prognozi un sekām, arī slimības radītajiem funkcionēšanas ierobežojumiem, profilakses iespējām, kā arī tiesības pēc ārstniecības ietvaros veiktas izmeklēšanas un ķirurģiskās vai cita veida invazīvās iejaukšanās saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu un tā iemesliem.
Likums nosaka arī pacienta tiesības iepazīties ar saviem medicīniskajiem dokumentiem un triju darba dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas bez maksas saņemt medicīnisko dokumentu izrakstus, norakstus un kopijas. Ja tās tiek prasītas atkārtoti, tad par dokumentāciju jāmaksā atbilstoši ārstniecības iestādē apstiprinātajam cenrādim.
To, ka pacients var ne tikai iepazīties ar savu medicīnisko dokumentāciju, bet arī saņemt medicīnisko dokumentu kopijas, apstiprina Veselības inspekcijas (VI) Veselības aprūpes departamenta vecākā referente Inese Vēvere, piebilstot, ka ārstniecības iestādes izsniegtajām kopijām pilnībā jāatveido dokumenta oriģināls.
Pacientu tiesību likumā nostiprinātas arī ārsta tiesības nesniegt pacientam informāciju, taču šāds gadījums pieļaujams vien tad, ja ārsta rīcībā ir ziņas vai fakti, ka informācijas saņemšana būtiski apdraud pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību.
Upsalas Universitātes vecākā lektore administratīvajās tiesībās, LL. D. medicīnas tiesībās Santa Slokenberga LV portālam norāda, ka ārstam ir tiesības aplūkot pacienta medicīnas dokumentus tikai tad, ja tam ir tiesisks pamats.
“Tāds var būt, piemēram, nodibinātās ārstniecības attiecības, piekrišana vai vitālu interešu aizsardzība,” paskaidro S. Slokenberga. Ja tiesiskā pamata trūkst, tad ārsts nedrīkst piekļūt pacienta dokumentācijai. Tas attiecas gan uz medicīnisko dokumentāciju papīra formā, gan digitāli uzglabāto informāciju.
Arī Nacionālajā veselības dienestā (NVD) LV portālam paskaidro, ka saskaņā ar Ārstniecības likumu un Pacientu tiesību likumu fiziskās personas veselības datus ārstniecības personas var izmantot tikai ārstniecībai jeb veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Tas nozīmē, ka ārstniecības persona pacienta datus var apskatīt tikai ārstniecības epizodes ietvaros.
Pacienta veselības aprūpē nozīmīga loma ilgtermiņā atvēlēta ģimenes ārstam. Personas datu aizsardzības eksperte Agnese Gusarova norāda, ka šī iemesla dēļ pacientam un pacienta ārstēšanā iesaistītajām ārstniecības personām (iestādēm) ir jāsadarbojas ar ģimenes ārstu un jāsniedz visa medicīniskā dokumentācija, lai veidotu vienotu pacienta slimības vēsturi un ģimenes ārstam būtu iespējams nodrošināt adekvātu pacienta veselības aprūpi.1
Pacientu tiesību likums un Ārstniecības likums nosaka arī ģimenes ārsta tiesības, nodrošinot pacienta veselības aprūpi, iegūt ziņas, kas uzkrātas vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā (E-veselības sistēmā) ārstniecības mērķu sasniegšanai.
A. Gusarova paskaidro, ka ģimenes ārstam iegūtās ziņas no E-veselības sistēmas jāfiksē pacienta medicīniskajā dokumentācijā (piemēram, papildinot to ar veikto izmeklējumu rezultātiem, diagnozēm, ārstēšanas gaitu u. tml.).
“Tas ir nepieciešams, lai veidotos pacienta slimības vēsture, kas liecina par pacienta veselības stāvokli un veselības aprūpi ilgtermiņā, tostarp, lai būtu saprotami ģimenes ārsta pieņemtie lēmumi par pacienta veselības aprūpi,” stāsta A. Gusarova.
Lai arī ģimenes ārstam šķietami ir plašākas tiesības piekļūt pacienta veselības datiem, veidojot un uzturot pacienta slimības vēsturi, personas datu aizsardzības eksperte A. Gusarova uzskata – šīs tiesības automātiski nenozīmē, ka ģimenes ārsts ir informēts par jebkuriem ierakstiem E-veselības sistēmā.
“Pretējā gadījumā tas nozīmētu, ka ģimenes ārstam būtu jānosaka par pienākumu sekot līdzi E-veselībā veiktajiem ierakstiem par pacientu un E-veselības sistēmai tehniski būtu jāatbalsta funkcionalitāte ģimenes ārstam saņemt paziņojumu par to, ka ir izveidots jauns ieraksts par pacientu E-veselības sistēmā,” paskaidro A. Gusarova.
Personas datu aizsardzības ekspertes ieskatā, ja ģimenes ārsts netiek informēts par citas ārstniecības personas nodrošinātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp pacientam veiktajiem izmeklējumiem, un netiek aicināts caurskatīt E-veselības ierakstus, tad situācijā, ja tiek palaists garām kāda izmeklējuma rezultāts, nevajadzētu uzreiz pieņemt, ka ģimenes ārsts neizturas pret pacienta veselības aprūpi ar pienācīgu rūpību.
Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) vērš uzmanību uz to, ka ne vienmēr ārstam izmeklējumu rezultāti ir fiziski pieejami pat tad, ja ārsts uz tiem ir nosūtījis.
Kā paskaidro LĀB, informācijas pieejamība ir atkarīga no tā, vai ārstam ar konkrēto ārstniecības iestādi, kurā pacients veicis izmeklējumu vai analīzes, noslēgts savstarpējs līgums. Ja tā nav, tad atbildes tiek nosūtītas tikai pacientam, kuram pašam par rezultātiem jāinformē ārsts.
Savukārt, ja pacientam izmeklējums tiek veikts bez ārsta nosūtījuma, tad ārsts nesaņem informāciju par rezultātiem arī situācijā, ja ar konkrēto ārstniecības iestādi ir noslēgts līgums.
“Ievērojot katra ģimenes ārsta pacientu skaitu, fiziski nav iespējams ikdienā monitorēt katra pacienta, iespējams, veiktās analīzes un izmeklējumus,” paskaidro LĀB.
Arī VI Veselības aprūpes departamenta vecākā referente I. Vēvere LV portālam skaidro, ka informācijas apjoms, kam var piekļūt ārsts, ir atkarīgs individuāli no ārstniecības iestādes, tajā izmantotajām sistēmām, kā arī datiem, kas pieejami E-veselības sistēmā.
Turklāt ārsts var nepiekļūt informācijai E-veselības sistēmā arī tāpēc, ka pacients uzlicis aizliegumu citām personām, tajā skaitā ārstniecības personām, skatīt savus veselības datus.
Vienlaikus I. Vēvere uzsver: “Ja ārsts ir izsniedzis pacientam nosūtījumu uz izmeklējumiem un elektroniskajā sistēmā saņēmis atbildi ar rezultātiem, tad ārstam ir pienākums izskatīt saņemtos rezultātus un, konstatējot novirzes no normas, sazināties ar pacientu, lai nodrošinātu turpmāku ārstniecību.”
Ņemot vērā iepriekšminēto, LĀB norāda, ka ir vienlīdz svarīgi, lai pacients laikus nodod savā rīcībā esošo informāciju ģimenes ārstam.
“Nekādā gadījumā nedrīkst neņemt vērā Ārstniecības likuma 5. pantā noteikto ikviena pienākumu rūpēties un būt atbildīgam par savu, tautas, savu tuvinieku un apgādībā esošo personu veselību. Ārstniecības procesā svarīga ir paša pacienta iesaiste, līdzestība,” uzsver LĀB.
S. Slokenberga LV portālam stāsta, ka tuvinieku tiesības piekļūt medicīniskajai dokumentācijai vērtējamas individuāli.
“Ja tuvinieks ir bērna likumiskais pārstāvis, tad viņam ir tiesības piekļūt informācijai. Kādai un cik daudz – tas ir atkarīgs no vairākiem apstākļiem, piemēram, bērna vecuma, kā arī tā, vai tiek sniegts kāds speciāli regulēts veselības aprūpes pakalpojums. Vispārīgi, pēc analoģijas ar bērna tiesībām lemt par savu ārstniecību, ir konstruētas likumisko pārstāvju tiesības piekļūt informācijai par bērnu. Tomēr ikkatrā situācijā ir jāņem vērā, vai informācijas izpaušana vai neizpaušana ir bērna labākajās interesēs,” norāda S. Slokenberga.
Savukārt pilngadīga un lemtspējīga pacienta tuviniekiem nav noteiktas tiesības piekļūt informācijai par pacientu.
Izņēmuma gadījums: ja saskaņā ar Pacientu tiesību likumā noteikto pacients pats rakstveidā ir devis piekrišanu personai vai personām saņemt informāciju no viņa medicīnas dokumentācijas.
“Ja tuvinieks pārstāv pacientu, kurš nav lemtspējīgs, piemēram, atrodas komā, tad tuvinieks drīkst saņemt tik daudz informācijas, lai izpildītu savus pienākumus attiecībā uz lēmumiem par pacienta ārstniecību. Šīs tiesības pamatā izriet no pārstāvības tiesībām, kas nostiprinātas Pacientu tiesību likumā,” paskaidro S. Slokenberga.
Savukārt, ja pacients ir miris, tad informāciju par pacientu pēc viņa nāves drīkst izpaust Pacientu tiesību likuma 7. panta pirmajā daļā minētajām personām, ja tiek izpildīti divi priekšnosacījumi. Pirmkārt, informācijas sniegšana var ietekmēt šo personu dzīvību vai veselību vai atvieglot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu tām. Otrkārt, informācija ir saistīta ar pacienta nāves cēloni vai ārstniecību laikā pirms viņa nāves.
A. Gusarova sarunā ar LV portālu zina teikt, ka Eiropas Savienībā šobrīd tiek izstrādāta Eiropas veselības datu telpas regula, kas noteiks specifisku regulējumu digitālo jeb elektronisko veselības datu apstrādei.
“Ar šo tiesību aktu ir plānots stiprināt pacienta tiesības uz informāciju, proti, tiek paredzēti pasākumi, lai uzlabotu personu piekļuvi saviem elektroniskajiem veselības datiem un kontrolētu tos. Piemēram, paredzēts noteikt, ka fiziskām personām būs nodrošināmas tiesības nekavējoties, bez maksas un viegli lasāmā, konsolidētā un pieejamā veidā piekļūt saviem elektroniskajiem veselības personas datiem, kas apstrādāti saistībā ar elektronisko veselības datu primāro izmantošanu,” skaidro A. Gusarova.
Darbs pie šīs regulas projekta ir noslēdzošajā fāzē. 2024. gada 24. aprīlī to apstiprinājis Eiropas Parlaments, un tagad ir sagaidām oficiāls apstiprinājums no Padomes. Plānots, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tā tiks publicēta 2024. gada rudenī un spēkā stāsies 20 dienas pēc publicēšanas.
Personas datu aizsardzības eksperte A. Gusarova norāda, ka minētās regulas projekts paredz vairākus pasākumus, kas ietekmēs veselības datu aprites organizēšanas procesus Latvijā, uzliekot juridiskus pienākumus ārstniecības iestādēm un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar iecerēto standartizēto elektroniskā vidē veidoto pacientu veselības karšu sistēmu radīšanu un lietošanu, bet pacientiem sniedzot plašākas iespējas piekļūt veselības datiem un tos kontrolēt.2
1 Gusarova. A., 9.pants. Tiesības iepazīties ar medicīniskajiem dokumentiem. Pacientu tiesību likuma komentāri. S. Slokenbergas zinātniskajā redakcijā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 156. lapa.
2 Gusarova A. Elektroniskās pacientu veselības datu sistēmas izaicinājumi. Jurista Vārds, 14.02.2023., Nr. 7 (1273), 22.–26. lpp.
