Bezdarbnieku skaits rūk, apmācības plāno mērķtiecīgāk

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, kopējais bezdarbnieku skaits 2025. gada 2. ceturksnī bija 63,7 tūkstoši. Daļa no tiem ir reģistrējušies arī NVA, piemēram, pabalsta saņemšanai, taču reģistrēto bezdarbnieku parasti ir nedaudz mazāk – atbilstoši jūlija datiem tie bija 43,9 tūkstoši, norāda Latvijas Bankas (LB) ekonomists Andrejs Migunovs.

Arī skaitliski kopējā oficiālā statistika rādās cerīga. Kopš 2021. gada janvāra, kad NVA uzskaitē bija reģistrēti 72 612 bezdarbnieki (8%), reģistrētā bezdarba līmenis ir pakāpeniski samazinājies līdz 5% – 2025. gada jūlija beigās uzskaitīti 43 894 reģistrētie bezdarbnieki. Proti, četrarpus gados reģistrētā bezdarba līmenis sarucis par trīs procentpunktiem un reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājies par 28 718 personām jeb 39,5%.

Darba tirgū atgriežas ilgstošie bezdarbnieki

2025. gada situācijai raksturīga stabilitāte ar zemāko reģistrētā bezdarba līmeni piecos gados, uzsver NVA.

Ātrāk darba tirgū atgriežas arī ilgstošie bezdarbnieki. 2021. gada sākumā ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā bija 24,8%, savukārt 2025. gada jūlija beigās īpatsvars bija samazinājies līdz 15,7% (skaitliski – 6907 ilgstošie bezdarbnieki). 2025. gada septiņos mēnešos darbā iekārtojušies 32 718 bezdarbnieki.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko uzsver: “Katrs cilvēks, kuru “izceļ” no bezdarbniekiem un “ieliek” nodarbināto blokā, ir svarīgs, ņemot vērā to, ka mums jau tā ir darba spēka deficīts.” Speciāliste min pozitīvus piemērus reģionos – bezdarbnieku apmācība palīdz risināt problēmas kokapstrādē un materiālu apstrādē, kad strauji vajag darbarokas, lai produkciju ražotu eksporta tirgiem. Vienlaikus, viņasprāt, starp bezdarbniekiem ir ievērojami lielāks skaits cilvēku, kuri nav motivēti ne mācīties, ne strādāt un kuriem ir vajadzīgs dzīves procesa atbalsts, respektīvi, lai viņiem tiktu iemācīts, kā vadīt savu dzīvi un sekmēt mērķtiecīgumu.

Bankas ekonomists A. Migunovs vērtē, ka “kopumā bezdarba līmenis Latvijā nav augsts, salīdzinot ar vēsturiskajiem datiem, kaut arī saglabājas virs vēsturiski zemākā līmeņa. Ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus un darbaspēka trūkumu, pārāk straujš kritums bezdarba līmenī nozīmētu lielus šķēršļus uzņēmējiem atrast darbarokas”.

Šobrīd darbaspēks jau ir vērtīgs resurss, par kuru darba devēji konkurē, palielinot piedāvātās algas, proti, darbaspēka izmaksas turpina pieaugt.

Bezdarbnieka profils

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tipiskais bezdarbnieks ir 35–44 gadus vecs vīrietis, kuram ir vidējā izglītība vai arodizglītība un darba pieredze kādā vienkāršā profesijā, kurš meklē darbu trīs līdz piecus mēnešus un dzīvo Rīgas reģionā, zina teikt A. Migunovs. Šāds profils daļēji izveidojies tāpēc, ka iedzīvotāju sadalījums pa dažādām grupām nav homogēns, piemēram, Rīgas reģionā ir lielāks iedzīvotāju skaits, tāpēc arī bezdarbnieku tur ir vairāk.

Kopumā bezdarba līmenis ir augstāks iedzīvotāju grupās ar zemāku izglītības līmeni un kvalifikāciju. Šajā ziņā izceļas 15–24 gadu vecuma grupa, taču samērā liela daļa jauniešu vēl mācās, tādēļ nav nodarbināti.

A. Migunovs  uzskata, ka uzmanība būtu jāpievērš tām grupām, kurām atrast darbu ir grūtāk un kurās ir vairāk ilgstošo bezdarbnieku.

Kas ir pakļauti bezdarba riskam

Likumsakarīgi, ka bezdarba riskam Latvijā visbiežāk ir pakļauti cilvēki ar zemāku izglītību vai novecojušām prasmēm, īpaši tie, kuri strādā vienkāršās profesijās, uzskata NVA. Šobrīd šajās profesijās darba iespējas nereti samazinās tehnoloģiju ieviešanas un procesu automatizācijas dēļ.

Lielāks risks kļūt par ilgstošajiem bezdarbniekiem ir arī iedzīvotājiem pirmspensijas vecumā bez augstākās izglītības. Šiem cilvēkiem mēdz būt problēmas ar veselību, un viņu prasmes vairs nav tik aktuālas, norāda gan NVA, gan LB eksperts.

Vēl viens pastāvīgs un nozīmīgs faktors ir reģionālā piederība, uzsver NVA. Augstāks bezdarba risks ir cilvēkiem, kuri dzīvo teritorijās ar ierobežotu darbavietu piedāvājumu, piemēram, Latgalē.

Lielākas grūtības darba tirgū joprojām piedzīvo arī tie, kuriem ir veselības problēmas vai invaliditāte, īpaši, ja darbavieta nav pielāgota viņu vajadzībām. Papildu nestabilitāti rada nozares sezonalitāte – lauksaimniecībā, būvniecībā vai tūrismā strādājošajiem darba iespējas bieži vien ir atkarīgas no sezonas, bet starpsezonā viņi kļūst par bezdarbniekiem.

Būtisks izaicinājums ir arī mobilitātes ierobežojumi – cilvēkiem, kuri nav gatavi vai nespēj pārcelties uz citu reģionu vai strādāt mainīgā darba laikā, piemēram, nakts maiņās, iespēju atrast atbilstošu darbu ir mazāk.

Pieprasījums dažādās nozarēs

Reģistrēto bezdarbnieku samazināšanos četrarpus gadu laikā pēc pandēmijas ierobežojumiem ir veicinājusi ekonomikas izaugsme un pieprasījums pēc darbiniekiem dažādās nozarēs, uzskata NVA. Bezdarba rādītājus ietekmē arī sezonālie darbi, piemēram, būvniecībā, lauksaimniecībā, tūrisma jomā, tirdzniecībā. Katru gadu vērojama tendence – rudens/ziemas periodā uzskaitē ir vairāk reģistrēto bezdarbnieku, bet pavasara/vasaras sezonā bezdarbnieku skaits krītas.

NVA datu analīze norāda uz strukturālām piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstībām – vairākās profesijās ir augsts pieprasījums, taču trūkst atbilstošas kvalifikācijas darba meklētāju, savukārt citās darba meklētāji konkurē par ierobežotu brīvo darbavietu skaitu. Dažās profesijas klienti meklē darbu (piemēram, apkopēji, palīgstrādnieki, pavāra palīgi), bet darba devēju pieprasījums ir zems vai arī brīvās darbavietas tiek aizpildītas ļoti ātri. Savukārt citās jomās darba devēji piedāvā darbu (piemēram, kravas automobiļa vadītāju, kūdras ieguves strādnieku, izglītības metodiķu vakancēs), taču ir maz kandidātu ar atbilstošu kvalifikāciju. Ir arī specifiskas profesijas, kurās grūti atrast darbiniekus, piemēram, medicīnas un izglītības jomā.

Šīs tendences akcentē karjeras atbalsta un prasmju apguves pasākumu nozīmi, kā arī nepieciešamību turpināt ciešāku sadarbību ar darba devējiem un izglītības iestādēm, lai labāk pielāgotu darbaspēka sagatavošanu darba tirgus vajadzībām, norāda NVA.

Brīvās darbavietas 2025. gada 1. pusgadā

Avots: NVA dati 

Darba tirgus prognozes tiek veidotas kopā ar LDDK

Nodarbinātības uzraudzībai izveidotā struktūra ir sazarota, tajā iesaistās gan valsts, gan darba devēji, gan īpaši izveidotas padomes. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji skaidro, ka darba tirgus prognozes un nozaru vajadzības tiek noteiktas sadarbībā ar LDDK un nozaru ekspertu padomēm (NEP). EM sagatavo datos balstītas prognozes par darba tirgus vajadzībām, savukārt LDDK sadarbībā ar NEP izskata un papildina nozaru vajadzības.

LDDK eksperte izveidotās nozaru ekspertu padomes vērtē atzinīgi, jo, viņasprāt, tās palīdz mērķtiecīgāk prognozēt darba tirgus vajadzības, taču daudzās nozarēs šādu padomju neesot. Nozaru vajadzības ir noteiktas ķīmijas, enerģētikas, veselības, metālapstrādes un mašīnbūves, elektronikas, būvniecības, IKT u. c. jomās.

Kopš 2023. gada darbojas Cilvēkkapitāla attīstības padome (CAP), kuras sastāvā ir ekonomikas, labklājības un izglītības un zinātnes ministri, kas apstiprina nozaru vajadzību stratēģisko pieprasījumu. Savukārt 2024. gadā izveidota Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (APIKK), kurā darbojas valsts, sociālo partneru un citu organizāciju, tostarp LDDK, pārstāvji.

NVA un Valsts izglītības  attīstības aģentūra (VIAA), balstoties uz nozaru vajadzību stratēģisko pieprasījumu, izstrādā mācību piedāvājumu, kuru apstiprina APIKK.

Līdz ar to NVA un VIAA īsteno izglītības programmas, kas ir saskaņotas ar LDDK un atbilst darba tirgus prognozēm.

Tādējādi mācības tiek finansētas mērķēti un atbilstoši darba tirgus aktualitātēm, uzsver EM. 

Šis ir jauns process, kura efektivitāte tiek monitorēta, nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas.

Izglītības programmas

Bezdarbnieka statusā NVA reģistrētajiem klientiem paredzēts ļoti plašs mācību klāsts – gan neformālās izglītības programmas, gan profesionālā apmācība, gan mācības starptautiskajās atvērto tiešsaistes kursu platformās, gan konkurētspējas paaugstināšanas kursi un e-mācību moduļi, gan apmācība pie darba devēja u. c. Ar piedāvājumu var iepazīties šeit.

Profesionālās apmācības programma bezdarbnieka statusā reģistrētajiem klientiem jāizvēlas no NVA tīmekļvietnē publicētā profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu saraksta. Piemēram, 3. kvalifikācijas līmeņa profesionālās tālākizglītības programmu sarakstā ir iekļautas tādas profesijas kā aprūpētājs, betonētājs, elektromontieris, gaļas produktu izgatavotājs, lokmetinātājs, māsas palīgs, mūrnieks, vēdināšanas un kondicionēšanas iekārtu remontatslēdznieks.

Savukārt, saņemot apmācību kuponu neformālās izglītības programmu apguvei bezdarbnieka statusā, kā arī darba meklētāja statusā, NVA reģistrētais klients var izvēlēties apgūt valsts valodas, angļu valodas vai datorzinību izglītības programmu. Tāpat NVA reģistrētajiem klientiem piedāvā transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju mācību programmu apguves iespējas.

Apmācības tiek finansētas no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” līdzekļiem.

Šī gada NVA bezdarbnieku darbā iekārtošanās rādītāji pēc mācību pabeigšanas liecina, ka pēc profesionālās apmācības pabeigšanas darbā iekārtojušies aptuveni 47% bezdarbnieku, pēc angļu valodas apguves – 41%, pēc datorprasmju apguves – 37%, pēc traktortehnikas vai transportlīdzekļu vadītāju apmācības darba tirgū atgriezās 52,6%.

LDDK: vajadzīgs stratēģisks redzējums

L. Voroņenko norāda, ka ir jākoncentrējas uz kvalifikācijas paaugstināšanu un pārkvalifikāciju, jo darba tirgū lielai daļai nodarbināto ir nepietiekama kvalifikācija. No apmēram 889 000 strādājošo pusei ir pamatizglītība vai vidējā vispārējā izglītība.

Eksperte augstu vērtē NVA izveidoto programmu “Bezdarbnieku apmācība pēc darba devēja pieprasījuma”, kas tiek piedāvāta ES Atveseļošanās fonda projekta “Prasmju pilnveide pieaugušajiem” ietvaros. Tajā darba devējiem ir iespēja ar NVA finansiālu un organizatorisko atbalstu apmācīt vajadzīgos darbiniekus .

LDDK eksperte uzskata, ka ir vajadzīgs stratēģisks redzējums par to, kā izmantot publisko naudu, lai sagatavotu darbaspēku, kas atnesīs tautsaimniecībai vislielāko atdevi. “Mums nav neviena, kurš turētu procesu vienās rokās un mērķtiecīgi virzītos uz atrisinājumu. Ideju visiem ir daudz, bet nav virzības,” saka L. Voroņenko un piebilst, ka darba devēji vēlētos, lai par darbaspēka attīstību atbildētu EM kā tuvākā tautsaimniecībai.

Mēģina vienoties par pārvaldības modeli

EM kā atbildīgā institūcija par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem turpina strādāt pie efektīvākā pārvaldības modeļa ieviešanas darba tirgus attīstībai, norāda ministrija. EM piedāvājums ir izskatīts vairākās sēdēs un EM, Labklājības ministrija (LM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir vienojušās par pasākumiem cilvēkkapitāla attīstībai, tai skaitā par vienotu pārvaldības modeli darba tirgus vajadzību nodrošināšanai. Saskaņā ar piedāvāto modeli katrai ministrijai ir noteikta loma un atbildība.

EM atzīst, ka būtisks un vienlaikus izaicinošs uzdevums ir panākt vienotu redzējumu par jauno pārvaldības modeli, ko EM izstrādā kopā ar IZM (VIAA) un LM (NVA).

Jaunajā modelī EM paredz paplašinātu NVA lomu nodarbinātības veicināšanā, kas nozīmē gan iestādes iekšējo resursu stiprināšanu, gan pašreizējo funkciju pārskatīšanu, lai nodrošinātu maksimālu atbalstu dažādām sabiedrības grupām. Savukārt IZM atbildība koncentrēsies uz izglītības programmu, satura un kvalitātes nodrošināšanu.

Kopīgais mērķis ir panākt, lai pārmaiņas samazinātu birokrātiju, aktivizētu iekšējo darbaspēku un paaugstinātu produktivitāti, kā arī uzlabotu iedzīvotāju prasmes un kvalifikāciju, uzsver EM.