LV portāla infografika.
Klāt “Zinātnieku nakts” – pasākums, kurā zinātniskās institūcijas atver durvis, ļaujot cilvēkiem ielūkoties, kā rodas jaunas zināšanas un tehnoloģijas. Šī iniciatīva ik gadu piesaista tūkstošiem interesentu, apliecinot sabiedrības interesi par to, ko dara zinātnieki. Tomēr aiz svētku atmosfēras slēpjas daudz dziļāks jautājums – kāpēc zinātne ir tik nozīmīga valsts attīstībai, un kā uz to raugās iedzīvotāji un politiķi?
Ikdienā reti apzināmies, cik daudz pašsaprotamu lietu rodas no pētnieku paveiktā, – sākot ar medikamentiem, kurus lietojam, un beidzot ar digitālajiem risinājumiem, kas padara ērtāku darbu valsts pārvaldē. Tādējādi zinātne nav abstrakta teoriju pasaule, bet praktisks instruments, kurš nosaka valsts konkurētspēju, dzīves kvalitāti un pat drošību.
Latvijai, kas ir salīdzinoši neliela un resursu ziņā ierobežota valsts, zinātne ir īpaši svarīga. Sociālās, humanitārās, eksaktās un dabas zinātnes, viena otru papildinot, veido sabiedrības zināšanu pamatu, nācijas pašizpratni, sniedz instrumentus politikas veidošanai, ļauj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību un ieņemt vietu pasaules tirgū, kur konkurence arvien pieaug.
Latvijas Zinātņu akadēmijas konkursā par nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem Latvijā 2024. gadā izcelti 12 pētījumi.
Fundamentālie pētījumi:
Lietišķie pētījumi:
Zinātnes politiku atbilstoši nacionālās attīstības prioritātēm veido Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Savukārt par zinātnes politikas ieviešanu, pārvaldību, starptautiskās sadarbības attīstību un koordināciju atbildīgā institūcija ir Latvijas Zinātnes padome.
Uzsverot zinātnes lomu, tās nozīme ir nostiprināta Latvijas likumos un politikas dokumentos.
Lai gan politikas dokumentos, tostarp virknē partiju priekšvēlēšanu programmu, zinātnei piešķirta liela nozīme, realitāte ir cita. Latvija ieņem vienu no pēdējām vietām Eiropas Savienībā (ES) tādos rādītājos kā zinātnē ieguldītais finansējums un tajā nodarbināto skaits, publikāciju daudzums, inovāciju līmenis. “Latvijas valsts budžeta investīcijas P&A (pētniecība un attīstība) ir vienas no zemākajām ES, kā rezultātā nav iespējams nodrošināt nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs,” atzīts Nacionālajā attīstības plānā.
Latvijas izdevumi pētniecībai un attīstībai joprojām ir vieni no zemākajiem Eiropā, respektīvi, ap 0,7–0,8% no IKP, kas ir apmēram trešā daļa no ES vidējā rādītāja. Turklāt tikai daļa minētā finansējuma ir no valsts budžeta, pārējais – no ES fondu līdzekļiem un privātā sektora. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu valstij ir pienākums nodrošināt zinātniskajai darbībai ikgadēju finansējuma pieaugumu, kas ir ne mazāks par 0,15 procentiem no IKP, līdz tas sasniedz vismaz vienu procentu no IKP. Minētā norma tika pieņemta jau 2005. gadā.
Atbilstoši pēc IZM pasūtījuma veiktajam pētījumam “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” tikai teju katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pilnībā uzticas zinātnei un zinātnieku viedoklim. Analizējot viedokļu sadalījumu, secināts: gandrīz puse respondentu (49%) norāda, ka 5 ballu skalā viņu uzticības līmenis zinātnei ir 4, turpretī 19% tai uzticas pilnībā (5 balles).
“Pētījuma rezultāti apliecina, ka sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ir stabila interese par zinātni un tās praktisko nozīmi. Šī ieinteresētība sniedz spēcīgu pamatu, lai veicinātu jaunās paaudzes aktīvāku līdzdalību zinātnes procesos un karjeras izvēlēs. Regulārais monitorings nodrošina vērtīgu informāciju, kas palīdzēs veidot uz nākotni vērstu zinātnes politiku. Visa pamatā ir zinātne un tehnoloģiju attīstība – tā ir atslēga mūsu valsts konkurētspējai un sabiedrības labklājībai,” akcentē IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Lana Frančeska Dreimane.
Latvijas iedzīvotāju izpratne par zinātni un tās atbalstīšana ir svarīga. Tādiem pasākumiem kā “Zinātnieku nakts”, kas notiek regulāri un popularizē zinātni, ir būtiska loma tās attīstības nodrošināšanā, jo sabiedrība, kura zinātni izprot, motivē politiķus atvēlēt lielākus ieguldījumus konkrētajā jomā.
Šogad “Zinātnieku nakts” norisināsies piektdien, 26. septembrī. Tās vadmotīvs – “Atklāj sevī pētnieka gēnu!” – aicina ikvienu atklāt zinātnes lomu savā ikdienā un sabiedrības attīstībā, izceļot, kā pētniecība palīdz rast risinājumus veselības, vides un tehnoloģiju jomā, dzīves kvalitātē un citās nozīmīgās sfērās.
Bezmaksas pasākumi būs pieejami vairākās Latvijas pilsētās, tostarp Rīgā, Jelgavā, Ventspilī, Valmierā, Salaspilī, Cēsīs, Liepājā, Daugavpilī un citviet, sniedzot iespēju plašākai sabiedrībai iepazīt zinātnes pasauli neatkarīgi no vecuma un interesēm. Iesaistīto zinātnisko institūciju profili, kā arī interaktīvā karte pieejami šeit.
Zinātne un zināšanas kā valsts vērtība
Publikāciju ciklā par zinātni Latvijā, LV portāls dod vārdu zinātniekiem, lai diskutētu par pētniecības jomām un sabiedrībā mazāk zināmiem sasniegumiem, un to, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts izaugsmi un labklājību.
Viens no demokrātiskas un turīgas valsts stūrakmeņiem ir izglītoti iedzīvotāji un zinātnes sasniegumi. Attīstītās valstis stratēģiski investē pētniecībā un zinātnē, lai stimulētu inovācijās balstītas ekonomikas izaugsmi. “Uz papīra” tas ir atzīts arī Latvijā. Piemēram, kā viena no prioritātēm Latvijas Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam ir uzsvērta “zinātne sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai”.
Turpat arī akcentēts: “Zināšanas un kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība ir stipras valsts pamats.” “Zināšanu sabiedrība ir aktīva sabiedrība”, kurai piemīt “nepieciešamās līdzdalības prasmes un spējas aizstāvēt savas tiesiskās intereses”. “Medijpratība un kritiskā domāšana ir labākā Latvijas aizsardzība pret hibrīdiem apdraudējumiem.”
Realitātē Latvijā zinātnē ticis ieguldīts nepietiekami, lai nodrošinātu “nacionālās attīstības mērķu sasniegšanai nepieciešamo zināšanu apjomu un to pārnesi izglītībā un nozarēs”. Pašreizējais finansējums zinātnei – 0,7% no IKP – joprojām ir tālu no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā (2,3%).
Tomēr ne mazāk svarīgs ir jautājums –, vai zinātne un zināšanas Latvijas sabiedrībā ir vērtība?
Nesen veiktā pētījuma “Zinātnes patēriņa un līdzdalības izpēte” rezultāti liecina, ka vairumam sabiedrības nav skaidrs, kā zinātnes attīstība var veicināt valsts labklājību un mazināt nabadzību. Tikai 21% sabiedrības vispār spēj nosaukt kādu Latvijas zinātnieku un tikai 20% ir informēti par kādu Latvijas zinātnieku sasniegumu.
