FOTO: Freepik.
Partiju un deputāta amata kandidātu nodomi un solījumi pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām izklāstīti priekšvēlēšanu programmās. LV portāls vairākos programmu apskatos aplūkos partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā, reģistrēti 16 kandidātu saraksti. Līdz ar tiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir jāiesniedz kandidātu parakstītas priekšvēlēšanu programmas, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmju. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem patlaban var iepazīties CVK tīmekļvietnē.1
Vairākums politisko spēku, kuri izvirzījuši kandidātus EP vēlēšanām, savā programmā runājuši arī par izglītības un zinātnes jautājumiem. Priekšvēlēšanu solījumi izteikti kā Latvijas, tā ES mērogā, visbiežāk pievēršoties finansējuma un pieejamības problemātikai šajās nozarēs. Taču norādīti arī tādi mērķi kā izglītības degradācijas apturēšana un vēršanās pret “LGBT propagandu skolās”.
Vairāki politiskie spēki pauduši nodomus saistībā ar starptautiskās izglītības programmām – apņemoties panākt, lai tās tiktu paplašinātas un dāsnāk finansētas un būtu pieejamas lielākam cilvēku lokam. Galvenais uzsvars likts uz “Erasmus+” – ES programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta atbalstam Eiropā. Īpaša uzmanība šajā programmā pievērsta sociālajai iekļaušanai, zaļajai un digitālajai pārejai, kā arī jauniešu iesaistei demokrātiskajā dzīvē. Programmas budžets ir 26,2 miljardi eiro, vēstīts Eiropas Komisijas tīmekļvietnē.
“Veidojot jaunās “Erasmus+” un “Apvārsnis” programmas, jāpanāk, ka Latvijas un citu mazāku valstu jauniešiem ir lielākas iespējas piedalīties šajās programmās. Jāveicina dialogs ar Latvijas darba devējiem gan par to, kā sekmēt Latvijas jauniešu iesaisti starptautiskajā izglītībā (tostarp sporta jomā), gan to, kā motivēt jauniešus atgriezties Latvijas darba tirgū, kam par pamatu kalpotu sadarbība starp augstskolām un vietējiem uzņēmumiem sasaistē ar iepriekš minētajām programmām,” savā programmā vēsta Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”).
Partija “Latvijas attīstībai” norāda uz nepieciešamību paplašināt “Erasmus+” programmu, dodot iespēju katram skolēnam un skolotājam pavadīt līdz pusgadam skolā citā Eiropas valstī, bet jauniešiem – gūt profesionālu pieredzi citviet Eiropā. Šī partija uzskata, ka programmai “Erasmus+” ir jākļūst par jaunu apmaiņas platformu skolotājiem, lai viņi varētu gūt pieredzi un izmantot to savās skolās. Tā sola: “Mēs veidosim kopīgu ES izglītības telpu.”
“Jāpalielina finansējums izglītības un zinātnes programmām, galvenokārt programmām “Apvārsnis” un “Erasmus+”, kā arī programmām, kas paredzētas jauno skolotāju apmācībai,” savā priekšvēlēšanu programmā norādījusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.
“Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk – ZZS) sola: “Mēs padarīsim pieejamāku un plašāku “Erasmus+” apmaiņas programmu studējošajiem un pedagogiem, sekmēsim studentu inovāciju grantu iegūšanu un atbalstīsim doktorantūras grantus no ES fondiem un pētniecības un attīstības investīcijām.” Šis politiskais spēks arī iestājas par efektīvas, zinātnē un praksē pamatotas mūžizglītības īstenošanu un pārkvalifikācijas iespējām, “lai ikviens visas dzīves garumā varētu iegūt papildu zināšanas un prasmes, kas nodrošina izaugsmi un līdzdalību nodarbinātībā”.
“Kustība “Par!”” vēsta: “Jāstiprina “Erasmus+” un jāmazina šķēršļi dalībai programmā, tai skaitā profesionālo skolu jauniešiem.” Partijas ieskatā ir jāsaskaņo izglītības politikas un standarti visā ES, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību un starpvalstu mobilitāti gan jauniešiem, gan pedagogiem. Partija arī norāda uz mūžizglītības nozīmi: “Jārada jaunas mūžizglītības programmas visa vecuma eiropiešiem.”
“JKP Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP) sola atbalstīt mobilitāti kvalitatīvas izglītības un zināšanu ieguvei “Erasmus” un “Erasmus+” programmas ietvaros.
Arī partija “Latvija pirmajā vietā” norāda: ir jānodrošina Eiropas valstu sadarbība un mobilitāte izglītības un zinātnes jomā. Savā priekšvēlēšanu programmā tā uzsver: “Mēs uzskatām, ka gudras nācijas un kvalitatīvas izglītības pamats ir augsti profesionāli izglītots, sociālekonomiski aizsargāts un labi atalgots pedagogs. Šī pārliecība ir jāpadara par visas Eiropas Savienības politisko prioritāti, un jāsāk ar to, ka Eiropas Savienības līmenī ir jāceļ pedagoga profesijas kvalitāte un jāstiprina skolotāja un pasniedzēja prestižs! Ir nepieciešams mērķtiecīgi investēt Eiropas līdzekļus pedagogu profesionālās attīstības programmās un nodrošināt, lai viņi ir labi apguvuši mūsdienīgākās un efektīvākās mācību pieejas, metodes un tehnoloģijas.”
“Mūsu EP deputāti apturēs izglītības sistēmas degradāciju, nodrošinās vienotu Eiropas izglītības finansēšanas standartu izstrādi, tās pieejamību un kvalitāti visiem bērniem neatkarīgi no vecāku materiālās labklājības un izcelsmes,” vēsta “Centra partija”. Tā arī sola iestāties pret “krievu un citu mazākumtautību valodu lietošanas aizliegumu Latvijas izglītības sistēmā”. Partija neslēpj savu pārliecību par to, ka “lielāko Eiropā dzīvojošo nacionālo grupu valodām, tostarp krievu valodai, jākļūst par ES oficiālajām valodām”.
Atbalstu “daudzvalodu izglītības veidu attīstībai” pauž sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.
Savukārt partija “Latvija pirmajā vietā” uzskata: ir “jāmazina mākslīgi šķēršļi, ko veido arī nepamatotas valodas prasības ārvalstu pasniedzējiem un pedagogiem gan augstākajā izglītībā, gan visos citos izglītības līmeņos, lai tādējādi sekmētu izglītības kvalitāti, kā arī padarītu iespējamu un pieprasītu Latvijas izglītības eksportu”.
Vairākas partijas savā programmā saistībā ar izglītību pievērsušās dažādiem vērtību jautājumiem.
“Kustība “Par!”” uzskata: “Jāveicina jauniešu izpratne par Eiropas identitāti, iekļaujot mācību programmās vienotu ES vēsturi un vērtības, Eiropas valodas un kultūru, ekonomisko un veselības pratību, kritisko domāšanu, mākslīgo intelektu.”
Savukārt “Apvienība jaunlatvieši” savā priekšvēlēšanu programmā uzsver: “Iestājamies par tradicionālo, tostarp kristīgo, vērtību un latviskās dzīvesziņas aizsardzību, ko apdraud gan LGBT+ propaganda skolās, gan haotiskā ES migrācijas politika un potenciāli vēl masveidīgāka migrantu ieplūšana.” Šī partija EP cīnīsies par lauku skolu attīstību, nevis slēgšanu, uzsverot, ka “tas ir mūsu kultūras un valstiskuma pamats”, bet līdzekļu trūkums esot politiķu manipulatīvas atrunas.
Partija “Suverēnā vara” vēsta: “Noraidām bērnu seksualizāciju. Noteikti iestājamies par lauku skolām un valsts prioritāti, domājot, kā skolēniem maksimāli saīsināt ceļu līdz skolai.”
Lielākā daļa politisko spēku savā priekšvēlēšanu programmā norādījuši, ka atbalsts zinātnei ir Latvijas attīstības priekšnosacījums. Tiek solīts par to iestāties Briselē. Vien retajā programmā pausts plašāks redzējums par zinātnes attīstību visas ES kontekstā.
Partija “Latvijas attīstībai” vēsta: “Lai novērstu Eiropas atpalicību pasaules universitāšu reitingos, ES līmenī ir jāveicina inovatīvu tehnoloģiju, mākslīgā intelekta risinājumu, ieviešana izglītībā. Eiropas universitāšu videi ir jābūt vienotai, saskaņojot semestru un eksāmenu periodus ES, standartizētu vērtējumu sistēmu, labāku nokārtoto eksāmenu atzīšanu, ieviešot digitālu studentu apliecību un izveidojot portālu centralizētai pieteikšanās procedūrai Eiropas universitātēs.”
Savukārt “Progresīvie” norāda: “Laikā, kad ASV un Ķīna konkurē par līderību jaunajās tehnoloģijās, Eiropai svarīgi nostiprināt savas pozīcijas zinātnē, inovācijās un augsto tehnoloģiju ražošanā, sevišķi sfērās, kas būs svarīgas nākotnes zaļajā ekonomikā. Jābūt gan ieguldījumiem, kas veicina arī Latvijas izaugsmi, gan nepieciešamajam regulējumam, kas sniedz drošību un aizsargā privātumu.”
“Jaunā Vienotība”, kuru pārstāv izglītības un zinātnes ministre, raksta: “Latvijai efektīvi jāizmanto ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis EIROPA” un “Erasmus+” sniegtās iespējas, kā arī uzņēmumu konkurētspējas un inovāciju atbalsta programmas. Visās ES dalībvalstīs ES programmām ir jānodrošina vienlīdzīgākas izglītības un pētniecības telpas attīstības iespējas.”
JKP sola atbalstīt Latvijas zinātnes vēstniecības izveidošanu Briselē un panākt, lai tiktu piešķirti līdzekļi kvalitatīvai paaudžu nomaiņai izglītības sistēmā un jauno speciālistu piesaistei, kā arī lai tiktu palielināts finansējums aizsardzības un lietišķajiem pētījumiem. Partija uzsver, ka “ierobežojumi zinātnes finansējumam, kapitāla nepietiekamība, neizmantots profesionālo izglītības iestāžu un senioru potenciāls, kā arī fragmentēts tirgus kavē ES līderību digitālajā jomā”. JKP ir apņēmusies veicināt vienotu digitālā tirgus principu ieviešanu, mācību iestāžu un uzņēmumu ciešāku integrāciju un attālināta darba iespēju vienādošanu.
“Latvijas deputātiem Eiropas parlamentā ir jākļūst par izglītības, zinātnes un inovācijas attīstības lobētājiem, kas, konstruktīvi sadarbojoties ar Latvijas Zinātņu akadēmiju un augstskolām – gan valsts, gan privātajām –, panāktu finansējuma piesaisti inovāciju veicināšanai!” tā savā priekšvēlēšanu programmā vēsta partija “Latvija pirmajā vietā”.
ZZS atbalstīs “Latvijas zinātnisko institūciju un diasporas zinātnieku iesaisti zinātnes programmu un projektu 2025.–2027. īstenošanā un 10. ietvarprogrammas, kas sāksies 2028. gadā, stratēģiskajā plānošanā”.
Savukārt partijas “Latvijas attīstībai” plānos ietilpst ES investīciju piesaiste zinātnei Latvijā: “ES zinātnes un pētniecības programmās rūpēsimies par lielāku līdzekļu pieejamību Latvijas zinātniekiem un inovatoriem. ES pētniecības atbalsta programma Apvārsnis un inovāciju fondi ir jāpalielina vismaz par 25% un jāizmanto arī dalībvalstu zinātnes sistēmu konkurētspējas uzlabošanai. Latvijai īpaši svarīga ir pasaulē strādājošo latviešu zinātnieku piesaiste darbam un projektiem Latvijā un ES atbalsts tādiem virzieniem kā kvantu tehnoloģijas, fotonika, biotehnoloģijas un biomedicīna, vēža uzveikšana un latviešu valoda digitālajā vidē.”
Partija “Tauta. Zeme. Valsts.” uzskata: “Latvijas attīstības galvenais priekšnoteikums ir pētniecības un attīstības budžeta palielinājums vismaz līdz 3,5% no IKP, sasniedzot Ziemeļvalstu līmeni. Tas ļautu Latvijas augstskolām no Eiropas Savienības un pasaules labākajām universitātēm piesaistīt izcilākos zinātniekus, novēršot mākslīgi radītos šķēršļus viņu darbībai Latvijā”.
Partija “Suverēnā vara” norāda, ka “zinātne ir jāatdala no politikas un jāfinansē saskaņā ar iekšzemes kopprodukta rādītājiem”.
Pavisam nedaudz savā priekšvēlēšanu programmā izglītībai ir pievērsusies partiju apvienība “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”, norādot tikai to, ka ir būtiski samazināt nevienlīdzību starp reģioniem un pilsētām un laukiem, kā arī saglabāt stratēģiskas valsts sociālās un izglītības struktūras un cilvēkresursus.
Partijas “Stabilitātei!” un “Tautas varas spēks” savā priekšvēlēšanu programmā izglītību un zinātni nav pieminējušas.
***
LV portāla publikāciju sērijā – partiju un to apvienību, kuras kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024, programmu apskatos – partiju un to apvienību nosaukumi atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām, tāpēc to rakstība var atšķirties no Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām.
1 Savukārt ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas šī informācija jāpublicē arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nodrošinot iespēju partiju priekšvēlēšanu programmas un kandidātu sarakstus noklausīties audioformātā.
