Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā, reģistrēti 16 kandidātu saraksti. Līdz ar tiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir jāiesniedz kandidātu parakstītas priekšvēlēšanu programmas, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmju. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem patlaban var iepazīties CVK tīmekļvietnē1.
Politiskie spēki savās programmās pievērsušies gan Eiropas Savienības, gan Latvijas ekonomikas attīstībai, norādot uz mūsu valsts atpalicību šajā jomā un piedāvājot iespējamos risinājumus, kādus tie īstenotu, ja tiks ievēlēti EP.
Vienlīdzīgi nosacījumi visiem – godīga konkurence
Partijas savās priekšvēlēšanu programmās lielu uzmanību ir pievērsušas nepieciešamībai nodrošināt līdzvērtīgu konkurenci starp Eiropas Savienības valstīm, tā veidojot labvēlīgākus apstākļus arī uzņēmējdarbībai Latvijā.
“Ekonomiskajam taisnīgumam Eiropā jābūt universālam, nevis dalītam starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm,” tā uzsver ekonomikas ministra pārstāvētā “Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk – ZZS).
Savukārt “Kustība “Par!”” norāda: vienotā Eiropas Savienības tirgū jāīsteno taisnīga konkurence, ievērojot principu “vispirms par mazajiem” un mazinot nevajadzīgu birokrātiju.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) pauž: “Jāizstrādā tāda daudzgadu finanšu shēma 2028.–2034. gadam un ES septiņu gadu budžets, kas ļautu uzņemt ES jaunas dalībvalstis, vienlaikus neizkropļojot konkurenci ES vienotajā tirgū.”
Partija “Latvijas attīstībai” uzsver: “Patiesi vienots Eiropas tirgus ir vitāli svarīgs Latvijas ekonomikas attīstībai. Mēs strādāsim, lai likvidētu visas joprojām faktiski pastāvošās barjeras. Mēs esam par taisnīgu konkurenci, kuru neizkropļo turīgo dalībvalstu subsīdijas un mākslīgi šķēršļi Latvijas uzņēmējiem.” Šī partija atbalsta visu ES likumprojektu izvērtēšanu no uzņēmēju konkurētspējas viedokļa un lieko prasību atcelšanu.
Arī “JKP Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP) norāda, ka iestājas par godīgu konkurenci, kurā Latvijas uzņēmumiem ir vienādas starta pozīcijas Eiropas kopējā tirgū. “Aizstāvēsim Latvijas uzņēmumu intereses, ja kāda valstu grupa mēģinās tās netaisnīgi ierobežot. Neatbalstām trešo valstu preču un produktu ievešanu ES, piemērojot zemākas standartu prasības. Īpaši tas attiecas uz pārtikas precēm,” sola šī partija. Tās ieskatā nākamajā daudzgadu budžeta periodā ir jāpanāk vidējais ES atbalsts mazajiem un ražojošajiem uzņēmumiem Latvijā.
Tāpat ZZS uzsver: “Eiropas iekšējie augstie standarti jāattiecina arī uz trešo valstu importa precēm, lai novērstu tirgus kropļojumus. Trešo valstu precēm, kas neatbilst Eiropas standartiem, jāpiemēro izmaksu izlīdzinošs nodoklis, lai saglabātu Eiropas produktu konkurētspēju.”
Arī partija “Suverēnā vara” sola iestāties par vienotu preču reģistrācijas sistēmu un vienotām kvalitātes prasībām.
Eiropas Savienības fondu pārvaldība
Samērā maz partiju priekšvēlēšanu programmā ir pievērsušās Eiropas fondu līdzekļu pārvaldībai un to ietekmei uz ekonomikas attīstību.
Uzņemties līderību, lai Eiropas fondu sniegtās iespējas tiktu izmantotas Latvijas attīstībai – sākot ar nacionālo attīstības stratēģiju un beidzot ar svarīgāko projektu izpildes pārraudzību –, sola partija “Latvijas attīstībai”. Šīs partijas ieskatā “šobrīd Eiropas fondu sniegtās iespējas netiek pilnvērtīgi izmantotas, Latvijā nav stratēģiskā attīstības redzējuma augstākajā politiskajā līmenī, reģioni atstāti pašplūsmā, privātā sektora piekļuve fondiem pārbirokratizēta, aizvien biežāk trūkst kompetences pat elementāri ‘apgūt’ fondu līdzekļus”.
Savukārt partija “Suverēnā vara” ir gatava iestāties par Eiropas fondu piesaisti “Latvijas reģionu dzīvotspējas nodrošināšanai”. Tā uzsver: “Mēs atbalstām Latvijas reģionu attīstību, apzināmies, ka mazās Latvijas pilsētas un pagasti ir svarīga Latvijas sastāvdaļa.”
ZZS vēsta: “Sociālā klimata fonda pieejamības veicināšana Latvijai ir svarīga, lai varētu iegūt maksimālu atbalstu ES prasību īstenošanai, it īpaši enerģētiskās nabadzības mazināšanas jomā. Sekmēsim iniciatīvas, kas palīdzēs Latvijai pāriet uz ilgtspējīgākiem energoresursiem, tostarp šķeldas ilgtermiņa izmantošanu siltumapgādē.”
JKP priekšvēlēšanu programmā ir pievērsusi uzmanību arī pārlieku lielajai birokratizācijai. Piemēram, tā pauž, ka “ES fondu administrēšanai jābalstās uz sasniedzamo mērķi, nevis pārmērīgām atskaitēm un mainīga regulējuma niansēm”.
Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” akcentē: “Jānovērš nespēja izlietot pieejamos Eiropas fondus, kā tas Latvijā bijis līdz šim, jo pēc dažādām aplēsēm zaudēti no 200 līdz 400 miljoni eiro.”
Tikmēr politiskā partija “Tautas varas spēks” norāda: “Jau 20 gadus Latvija ir Eiropas valstu savienības saimē, kuras laikā bija paredzēts izlīdzināt piešķirto subsīdiju apmēru visām ES valstīm. Tam bija jābūt vienādi konkurētspējīgi risinātam jautājumam, kas dotu iespējas nepaklausīgās valstis atstāt bez balss tiesībām un ar Briseles lēmumiem bremzēt to ekonomisko attīstību.”
Atsevišķi politiskie spēki iestājas par lielāku patstāvību
“Apvienība jaunlatvieši” savā programmā norāda: “Vēlamies aizsargāt vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju tirgu, kā to gudrākā (t. sk. slēptā) veidā dara citas ES valstis. Šādas politikas neesamība Latvijā ir gandrīz pilnībā iznīcinājusi vietējos lauksaimniekus un ražotājus un plaši atvērusi durvis ārvalstu produkcijas un veikalu ķēžu ienākšanai, ko politiķi, maldinot sabiedrību, sauc par investīcijām. Mūsu plauktos ir jābūt Latvijā, nevis Vācijā, ceptai maizei.” Šī partija ir arī gatava pieprasīt “Eiropai kompensēt Latvijai radītos ilgtermiņa zaudējumus, piespiežot mūs aizvērt mūsu ražotnes, likvidējot kuģu floti un pašmāju banku sektoru”.
Partija “Tauta. Zeme. Valsts.” pauž: “Kopumā jāmazina prakse centralizēti lemt par jautājumiem, atstājot vairāk jautājumu dalībvalstu kompetencē. Tāpat jāpārskata jau pieņemto regulējumu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, tostarp jāizskata visi veidi, kā mazināt tādu regulējumu ietekmi, kuri pieņemti agrāk un neatbilst Latvijas interesēm.”
Savukārt partija “Latvija pirmajā vietā” vēsta: “Mēs esam pret pieaugošām totalitārisma un komandekonomikas tendencēm Eiropas Savienības iekšpolitikā, pret varas centralizāciju, cenzūru un “vienīgā pareizā viedokļa” uzspiešanu Eiropas tautām!”
Ekonomiskās problēmas caurvij arī partijas “Stabilitātei!” priekšvēlēšanu programmu, kas galvenokārt veltīta pastāvošās situācijas kritikai (“Šodienas Eiropas Savienības realizējamā politika, kas tiešā veidā ietekmē Latviju, ir praktiski nesavienojama ar valsts attīstību un plaukstošu nākotni. Totālā ekonomiskā nabadzība, uzņēmēju bankrotēšana, [..] mākslīgi uzpūstie nodokļi un cenas uz enerģētiskiem resursiem ir tiešais signāls – valsts nākotne ir apdraudēta.”). Partija nekonkretizē savas politikas prioritātes ekonomikas jomā, bet velta skarbu kritiku banku sistēmai, sankcijām pret Krieviju u. c. Tā norāda, ka “vajag apvienot līdzīgi domājošas valstis, atjaunot Latvijas ekonomisku neatkarību un spēju pašiem noteikt suverēnu jautājumu gaitu un attīstību”. Partijas ieskatā “Latvijai ir jāiemācās izmantot savu ģeogrāfisko stāvokli, un pat grūtākajos brīžos rūpēties par savu ekonomiku un savas valsts iedzīvotājiem”.
Īpašs atbalsts ES austrumu valstīm
Daļa partiju vai to apvienību savā priekšvēlēšanu programmā saistībā ar ekonomiku ir norādījušas uz Latvijas un tās kaimiņvalstu īpašo ģeopolitisko situāciju.
“Jāveicina īpašs atbalsts valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ņemot vērā, ka ir mainījušies apstākļi un šīs valstis sastopas ar kara radītiem papildu izaicinājumiem. Tas paveicams, izstrādājot ES daudzgadu finanšu shēmu 2028.–2034. gadam un izmaiņas to veidojošās politikās,” vēsta “Nacionālā apvienība”.
Savukārt sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” uzskata, ka vajadzīgs atsevišķs finansiāls atbalsts reģioniem, kuri atrodas pie ES ārējās robežas un visvairāk cietuši no kara sekām – Latvijai un īpaši Latgalei, kā arī Igaunijai, Lietuvai un Somijai”.
“Jaunā Vienotība” norāda: svarīgi ir nodrošināt tālāku ES ekonomisko konverģenci, atbalstot ekonomiski mazāk attīstītās valstis un reģionus, tuvinot to ekonomiskos un sociālos rādītājus ES vidējam līmenim. Šis politiskais spēks sola aktīvi strādāt, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams “pienācīgs finansējuma apjoms, arī kohēzijas politikas īstenošanai, Eiropas dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pabeigšanai, ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī mūsu reģionu un lauku teritoriju attīstībai, pievēršot uzmanību ES austrumu robežai”.
“Atbalstīsim ES līdzekļu izmantošanu eksporta veicināšanā un augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā, īpaši Latvijas reģionos,” vēsta JKP.
Savukārt partiju apvienība “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) norāda, ka būtu jāsamazina riska faktori ieguldījumu piesaistē – jāaizsargā investīcijas pierobežā.
ES budžets, kopīgie izaicinājumi un risinājumi
Ievērojami mazāk politisko spēku savā priekšvēlēšanu programmā runājuši par to, kā uzlabot kopējo ES ekonomiku.
Laikā, kad ASV un Ķīna konkurē par līderību jauno tehnoloģiju attīstībā, Eiropai ir svarīgi nostiprināt savas pozīcijas zinātnē, inovācijās un augsto tehnoloģiju ražošanā, sevišķi sfērās, kas būs svarīgas nākotnes zaļajā ekonomikā, vēsta “Progresīvie”, kuri ES ekonomikai veltījuši visai lielu uzmanību. Šī partija arī norāda: “Atbalstīsim ES budžeta palielināšanu. Tā labā ieviešami un paplašināmi ES nodokļi, kā finanšu transakciju nodoklis vai nodoklis nepārstrādātiem plastmasas atkritumiem. Jāizskauž izvairīšanās no nodokļiem daudznacionālo uzņēmumu vidē.” Tāpat “Progresīvie” ir pārliecināti, ka Eiropas Savienībai ir iespējas piesaistīt līdzekļus investīcijām ar daudz izdevīgākiem nosacījumiem nekā dalībvalstīm katrai atsevišķi, tāpēc partija ir apņēmusies atbalstīt eiroobligāciju izdošanu, kas jau tika izmantota pandēmijas pārvarēšanai. “Progresīvie” uzskata, ka ir “jāpaplašina Eiropas Centrālās bankas mērķu klāsts – tās monetārajai politikai ne vien jācenšas mazināt inflāciju, bet arī celt nodarbinātību un veicināt klimatneitralitāti”.
Arī sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” pauž: “ES budžetam jābūt lielākam. Nepieciešams vairāk līdzekļu arī krīzes un kara seku pārvarēšanai. Vienlaikus stingrāk jākontrolē Eiropas budžeta izdevumi. Jāveicina publiskās investīcijas ekonomikā, lai palielinātu iekšzemes kopproduktu, radītu darba vietas, motivētu tirgus pieprasījumu, veicinātu nodokļu ieņēmumu izpildi”.
Partija “Latvijas attīstībai” uzskata, ka ES kopīgo budžetu nepieciešams palielināt līdz 1,7% no IKP. Tā sola panākt Latvijas interesēm atbilstošu finansējumu 2028.–2034. gada budžetā, tostarp dzelzceļa infrastruktūrai “Rail Baltica” un modernas infrastruktūras projektiem. Vienlaikus šī partija norāda, ka ir svarīgi “nepieļaut lielāku nodokļu slogu cilvēkiem un uzņēmumiem dalībvalstīs, bet paplašināt pašas ES ieņēmumus, tādu kā muitas nodokļi, emisiju tirdzniecības, un nākotnē – finanšu darījumu, digitālo pakalpojumu, nepārstrādātas plastmasas un kriptovalūtas nodokļi”.
“Kustība “Par!”” atzīmē, ka jāsamazina ES atkarība no autoritārām un nedemokrātiskām valstīm, kuras tai piegādā svarīgus izejmateriālus un tehnoloģijas, – it īpaši no Ķīnas.
Savukārt partija “Tauta. Zeme. Valsts.” norāda: “Eiropas Savienības politika ar mērķi samazināt CO2 izmešus par 55% līdz 2030. gadam un klimata neitralitāte līdz 2050. gadam ir nereāla. Utopiskās ieceres vēl vairāk palielinās Eiropas Savienības atpalicību no galvenajiem konkurentiem globālajā pasaules tirgū: ASV, Indijas un Ķīnas.” Partijas ieskatā ir jāatceļ lēmums no 2035. gada aizliegt ražot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinējiem, jo Eiropas Savienība nespējot konkurēt ar Ķīnas un citu Āzijas valstu ražojumiem.
“Eiropa kopumā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: relatīvi zemu produktivitātes pieaugumu, sabiedrības novecošanos un nepieciešamību nodrošināt enerģētisko neatkarību. Vienlaikus ES turpina īstenot zaļo un digitālo ekonomikas transformāciju, virzību uz klimata neitralitāti 2050. gadā. Tuvākajos gados liela uzmanība jāpievērš Eiropas ekonomikas konkurētspējas saglabāšanai un nostiprināšanai,” savā programmā secina “Jaunā Vienotība”.
ZZS norāda: “Mūsu mērķis ir veidot Eiropas ekonomiku, kas balstās uz ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeli.” Partija uzstāj uz atbalsta sniegšanu uzņēmumiem, īpaši apstrādes rūpniecībā, uz eksportu orientētajos uzņēmumos un tranzīta nozarē, lai palīdzētu tiem pārvarēt ekonomiskās aktivitātes stagnācijas laikus.
Digitalizācija, mākslīgais intelekts un privātums
ES pašlaik aktīvi strādā pie digitālās vides uzlabošanas. Digitālā pārkārtošanās jeb transformācija ir būtisks ES un tās dalībvalstu ekonomiskās attīstības un stratēģiskās autonomijas elements, kas ietekmē visas ekonomikas sfēras. Vairāki politiskie spēki savā priekšvēlēšanu programmā pauduši ieceri veicināt izaugsmi šajā jomā, kā arī norādījuši uz dažādiem riskiem, pirmām kārtām saistībā ar privātuma aizsardzību.
Partija “Latvijas attīstībai” norāda: “Ir nepieciešams vienots ES digitālo tirgu un pakalpojumu regulators, kas būtu atbildīgs par digitālo noteikumu vienotu piemērošanu visā Eiropas Savienībā. Respektējot cilvēku personas datu un privātuma aizsardzību, ir jāattīsta ES datu vienotais tirgus, paplašinot nozaru datu telpu skaitu un likvidējot šķēršļus datu apmaiņai un izmantošanai.” Šī partija sola paplašināt digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem.
“Progresīvie” aicina: “Digitālajās platformās jāaizsargā mūsu privātums un drošība no dezinformācijas, diskriminācijas un krāpniecības. ES jāpārliecinās, ka mākslīgā intelekta rīki uzlabo veselības pakalpojumus, vides aizsardzību, izglītības iespējas un Eiropas konkurētspēju.”
Veicināt vienotu digitālā tirgus principu ieviešanu apņemas arī JKP.
Savukārt “Jaunā Vienotība” apņemas aktīvi strādāt, lai nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējums digitālās transformācijas īstenošanai. Tāpat šis politiskais spēks norāda: “ES, īpaši rēķinoties ar mākslīgā intelekta straujo attīstību, ir jācīnās pret ļaunprātīgām trešo valstu informatīvām manipulācijām, paredzot ES finansējumu pilsoniskās noturības veicināšanai, izlēmīgi ieviešot sankcijas, stiprinot noturību pret kiberuzbrukumiem. Jāizstrādā kopēja politika mākslīgā intelekta draudu samazināšanai un juridiskai regulācijai.”
“Kustība “Par!”” uzskata, ka ES ir jāveicina droša un gudra mākslīgā intelekta rīku un risinājumu lietošana.
Partiju apvienība “Apvienotais saraksts” vēsta: “Lēmumi par lielāku ES stratēģisku autonomiju tādu produktu ražošanā kā mikročipi un digitālo un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izstrādē dos lielākas iespējas Latvijas uzņēmumiem. Klimata mērķu sasniegšanai izmantojamas tikai ES tehnoloģijas un sastāvdaļas – spēcīgs impulss vietējām inovācijām un rūpniecībai.”
Savukārt ZZS norāda: “Mēs aizstāvēsim darbinieku tiesības atslēgties no darba, ņemot vērā digitālās pārmaiņas un attālinātā darba iespējas.” Šis politiskais spēks arī sola rūpēties par iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanu.
Partija “Progresīvie” ir pārliecināta: “Lielāki ieguldījumi pētniecībā un inovācijās nesīs ieguvumus klimatam, ekonomikai, eiropeiskajai piederībai un noturībai pret nākotnes izaicinājumiem.” Šī partija sola atbalstīt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstību, atvieglojot piekļuvi kapitālam un citiem resursiem.
Aktuāls arī skaidras naudas jautājums
Atšķirīgu nostāju pauž, piemēram, partija “Suverēnā vara”, norādot, ka “cilvēka dzīves digitalizācija ir ceļš uz cilvēka tiesību ierobežojumiem”. Šī partija arī uzskata: “Skaidras naudas aprite ir jāsaglabā visā Eiropas Savienībā – tā ir patērētāju un uzņēmēju brīvība.”
Arī “Apvienība jaunlatvieši” vēsta: “Esam par skaidras naudas aprites saglabāšanu, nodrošinoties pret ES plāniem ieviest dalībvalstīs Centrālās Bankas digitālo naudu (jeb CBDC), kas radīs totālu kontroli un nesamērīgi ierobežos cilvēku brīvību un finansiālo neatkarību, radīs privātuma riskus. Alternatīva šādas valūtas ieviešanai ir Latvijas nacionālās valūtas Lata atjaunošana, kas kalpotu kā mūsu ārējo parādu un ekonomikas regulēšanas instruments un nacionālās identitātes simbols”.
Savukārt JKP atbalsta digitālā eiro ieviešanu, saglabājot iedzīvotājiem brīvību izvēlēties maksājumu līdzekļus. Šī partija pievērš uzmanību arī stingrajām prasībām finanšu sektorā: “Iestāsimies par finanšu sektora liberalizāciju, brīvāku iespēju atvērt kontus Eiropas bankās, saņemt kredītus un veikt ieguldījumus. Vienotā ES tirgū kreditēšanas nosacījumiem ir jāizlīdzinās.”
Centra partija savā priekšvēlēšanu programmā par ekonomiku runā ļoti maz. Tā norāda: “Pārejai uz jaunu, energoefektīvu ekonomiku un atjaunojamiem enerģijas avotiem nav jānotiek uz Eiropas iedzīvotāju rēķina, liedzot viņiem iespēju izmantot privāto transportu, tradicionālo pārtiku un iestumjot tos nabadzībā. Mēs ierosināsim tiešu bezmaksas sabiedriskā transporta subsidēšanu no ES līdzekļiem.” Šai partijai ir svarīgi nodrošināt garantijas pirmā norēķinu konta atvēršanai, attiecinot tās ne tikai uz fiziskām, bet arī uz juridiskām personām.
Partiju solījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Ieskaties LV portāla apkopojumā, ko partijas sola (vai, gluži otrādi) arī citās tautsaimniecības jomās:
- Drošība un starptautiskās attiecības
- Enerģētika, Eiropas Zaļais kurss, dabas aizsardzība
- Lauksaimniecība
- Labklājība un veselība
- Vērtības un kultūra
- Eiropas Savienības pārvaldība
Īss ceļvedis, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus
Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu izvērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās, piemēram, ārējā un drošības politikā, ekonomikā, enerģētikā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un citās nozarēs.
Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājums, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām (ja tādas ir), kas pieejamas partiju mājaslapās.
Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras risināt nemaz nav Eiropas Parlamenta varā. Tāpēc der zināt, ko dara Eiropas Parlaments, kādus jautājumus lemj Eiropas Savienība, bet ko dalībvalstis nosaka pašas nacionālā līmenī >> Eiropas Parlaments – uzdevumi, pilnvaras, nozīmīgākie lēmumi.
Izvērtējot partiju solījumus, būtiski pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai konkrēto cilvēku deleģētu pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Parlamentā.
|
***
LV portāla publikāciju sērijā – partiju un to apvienību, kuras kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024, programmu apskatos – partiju un to apvienību nosaukumi atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām, tāpēc to rakstība var atšķirties no Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām. Citātos ir ievērota partiju izvēle rakstīt agresorvalsts nosaukumu un tās līdera vārdu ar mazo sākumburtu.
1 Savukārt ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas minētā informācija jāpublicē arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nodrošinot iespēju partiju priekšvēlēšanu programmas un kandidātu sarakstus noklausīties audioformātā.
