Šī gada jūnijā Latvijas pilsoņiem būs iespēja ievēlēt savus pārstāvjus vienīgajā Eiropas Savienības vēlētajā institūcijā – Eiropas Parlamentā. LV portāls skaidro, ar kādiem jautājumiem tas nodarbojas un kādas funkcijas veic.
Eiropas Parlamentu (EP) – Eiropas Savienības (ES) likumdevēju – ik pēc pieciem gadiem ievēlē ES pilsoņi vispārējās tiešās vēlēšanās. Katra no 27 ES dalībvalstīm ievēlē savas valsts pārstāvjus, kurus izraugās no politisko partiju izvirzītajiem kandidātu sarakstiem.
Eiropas Parlamentā ievēlētie deputāti tiešā veidā nepārstāv politisko partiju, bet pievienojas vai apvienojas pārnacionālās politiskās grupās atbilstoši politiskajai pārliecībai.
Vietu skaitu EP parasti nosaka proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam. EP vēlēšanas, kas šogad norisināsies no 6. līdz 9. jūnijam, Latvijā notiks 8. jūnijā, un tajās ievēlēs deviņus deputātus no kopumā 720.
EP mērķis ir pārstāvēt ES pilsoņus, veidot tās demokrātisko pamatu, nodrošināt ES lēmumu demokrātisko leģitimitāti. ES līgumos pakāpeniski veiktie grozījumi, it īpaši Lisabonas līgums, kas ir spēkā no 2009. gada, paredz EP būtiskas pilnvaras likumdošanas, budžeta pieņemšanas un ES institūciju uzraudzības jomā. EP deputātu uzmanības centrā ir aktuālas politiskās, ekonomiskās un sociālās tēmas, kā arī ES vērtības – cilvēktiesību ievērošana, brīvība, demokrātija, vienlīdzība un tiesiskums.
Parlamenta darbā, kas norisinās Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā, ir divi galvenie posmi:
EP kopā ar ES Padomi, kurā pārstāvēti dalībvalstu valdību ministri, pieņem tiesību aktus tajās jomās, kurās saskaņā ar ES pamatlīgumiem valstis uzticējušas tiesības pieņemt lēmumus ES.
Populārākie tiesību aktu veidi ir direktīvas un regulas. Direktīvu no regulas atšķir tas, ka tajā ES institūcijas nosaka dalībvalstīm mērķi un tā sasniedzamo laiku, bet katra valsts pati nosaka veidu, kā to īstenot. Savukārt regula tiešā veidā tiek pārņemta un ieviesta katrā dalībvalstī bez atkāpēm. Normatīvos tekstus EP var pieņemt parastā likumdošanas procedūrā (koplēmums), kurā Parlaments un Padome atrodas līdzvērtīgās pozīcijās, un īpašā likumdošanas procedūrā, kuru izmanto vienīgi specifiskos gadījumos, kā, piemēram, saistībā ar nodokļiem, kad Parlamentam ir tikai konsultatīva loma.
Latvijā līdz pat 80% likumu ir balstīti ES lēmumos, norāda EP pārstāvniecība Latvijā.
Parastā likumdošanas procedūra piešķir EP un Padomei vienādas tiesības, un tie kopīgi pieņem Eiropas Komisijas (EK) – ES augstākās izpildvaras – ierosinātos tiesību aktus. Parlamenta deputāts, kurš darbojas kādā no EP komitejām, sagatavo ziņojumu par normatīvā teksta priekšlikumu, ko ir iesniegusi EK, kurai pieder likumdošanas iniciatīvas monopols. Parlamenta komiteja balso par attiecīgo priekšlikumu un, ja nepieciešams, groza. Plenārsēdē konkrēto tekstu pārskatīs un par to balsos, tādējādi Parlaments būs paudis viedokli. Minētais process atkārtosies vienu vai vairākas reizes, ņemot vērā procedūras veidu un to, vai būs panākta vienošanās ar Padomi. Parlamentam jādod galīgā piekrišana.
Tiesību akts nav pieņemts, ja likumdošanas priekšlikums kādā no procedūras posmiem tiek noraidīts vai ja Eiropas Parlaments vai ES Padome nevar panākt kompromisu.
ES pieņem lēmumus vairākās jomās, taču tās iesaistes līmenis atšķiras. Ekskluzīva jeb pilnīga kompetence ES ir tādās jomās kā muitas savienība, eirozonas valstu monetārā politika, tirdzniecība un starptautiskie nolīgumi, kopējās zivsaimniecības politika.
Atsevišķās jomās tiesību aktus drīkst pieņemt gan ES, gan valstu valdības. Tomēr dalībvalstis to var darīt tikai tad, ja ES vēl nav ierosinājusi attiecīgo tiesību aktu vai ir nolēmusi, ka to nedarīs. Šajās jomās ES ir dalīta kompetence. To vidū ir nodarbinātība un sociālās lietas, lauksaimniecība, transports, enerģētika, tiesiskums, migrācija, patērētāju aizsardzība, transports, pētniecība.
Uzskatāms piemērs, kad ES līmenī tiek noteikti principi, kuru piemērošana paliek katras valsts ziņā, ir minimālā alga. ES ir paredzējusi principus, pēc kādiem tā aprēķināma, bet apjomu katra valsts nosaka patstāvīgi.
Proti, ES direktīva paredz: dalībvalstij jāgarantē, ka noteiktā minimālā alga ļauj darba ņēmējiem dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi, ņemot vērā dzīves dārdzību un vispārējo atalgojuma līmeni valstī. Lai noteiktu adekvātu minimālā atalgojuma līmeni, dalībvalstis var izveidot preču un pakalpojumu grozu, ņemot vērā reālās cenas, vai noteikt minimālās algas līmeni 60% apmērā no medianālās bruto algas vai 50% apmērā no vidējās bruto algas.
Turpretī jomas, kurās ES drīkst tikai atbalstīt, koordinēt vai papildināt dalībvalstu rīcību, taču nav pilnvarota pieņemt tiesību aktus un nedrīkst iejaukties dalībvalstu likumdošanas procesā, ir sabiedrības veselība, rūpniecība, kultūra, izglītība, civilā aizsardzība, sports.
Piemēram, izglītībā ES sniedz atbalsta funkciju, finansējot Erasmus+ studentu apmaiņas programmu, tomēr nenosakot mācību saturu.
Tāpat ES līmenī regulē jautājumus, kas konkrēto jomu skar pārrobežu līmenī. Piemēram, ar Eiropas Veselības apdrošināšanas karti (EVAK) iespējams saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību arī citā valstī, taču ES nenoteic, kas uzskatāma par neatliekamo palīdzību.
Līdzīgi ir ar pensijām, proti, ES noteikumi palīdz saņemt Latvijā nopelnīto pensiju, dzīvojot citā valstī, tomēr tie nenosaka pensijas apjomu.
ES budžeta veidošanā EP iesaistās tā sagatavošanas sākumposmā, nosakot vispārīgās pamatnostādnes un izdevumu veidus.
Parlamentam budžeta pieņemšanā pieder galavārds. Pēc budžeta pieņemšanas par tā izpildi ir atbildīga EK. Savukārt EP ir tiesības kontrolēt, kā EK un iesaistītās institūcijas veic ES budžeta izpildi, respektīvi, kā tas tiek izlietots, kā arī sniegt ieteikumus.
EP ir jāsniedz piekrišana ES ilgtermiņa budžeta pieņemšanai. EP apstiprina ES institūciju budžetu pārskatus, tostarp savu administratīvo budžetu. Parlaments ar Eiropas Centrālo banku apspriež monetāro politiku. Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājam jāatskaitās EP Ekonomikas komitejai un jāiesniedz bankas gada pārskats.
EP veic kontroli arī ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Parlamentam ir tiesības saņemt informāciju un ar jautājumiem un ieteikumiem vērsties pie citām ES institūcijām, kuras ar EP apspriež kopējās ārpolitikas un drošības politikas būtiskākos aspektus un pamatvirzienu izvēli. EP piekrišana ir nepieciešama, ja ES plāno uzņemt jaunas dalībvalstis vai slēgt nolīgumus ar citām valstīm. EP izvērtē ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kandidātus.
Visus pašreizējā Eiropas Parlamenta sasaukuma, kura pilnvaras noslēgsies šovasar, lēmumus uzskaitīt nav iespējams publikācijas ierobežotā apjoma dēļ, taču tos var sadalīt atbilstoši tēmām: Covid-19 pandēmija un tās sekas, klimata pārmaiņas, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, digitālās vides regulējums, lauksaimniecība, kam tiek novirzīta ievērojama daļa ES budžeta. Daudzi, iespējams, to ir aizmirsuši, bet tieši esošā sasaukuma laikā noslēdzās breksits.
Akcentējot būtiskākos lēmumus, kas pieņemti pēdējos gados, kā nozīmīgākie noteikti jāmin tie, kas izstrādāti, reaģējot uz Krievijas nežēlīgo pilna apmēra iebrukumu Ukrainā. Ņemot vērā, ka EP ir atbildīgs par ES budžeta jautājumiem, deputāti ir lēmuši, piemēram, par 3,4 miljardu eiro novirzīšanu no REACT-EU fondiem Ukrainas bēgļu vajadzībām u. c. finansiālā atbalsta pasākumiem, tostarp nozarēm, kuras skārušas Krievijas iebrukuma ekonomiskās sekas. Arī finanšu instruments 50 miljardu eiro apmērā Ukrainas atjaunošanai sākotnēji (2023. gada 17. oktobrī) tika apstiprināts Eiropas Parlamentā. 2022. gadā EP apstiprināja “EuroJust” (Eiropas Prokuratūra, kas uzsāka darbu 2021. gadā) pilnvaras glabāt un analizēt pierādījumus par kara noziegumiem, genocīdu un noziegumiem pret cilvēci.
2022. gada nogalē EP atzina holodomoru par genocīdu, savukārt Krieviju par valsti, kas atbalsta terorismu.
Attiecībā uz citiem ievērības cienīgiem EP lēmumiem, kas ietekmē mūsu ikdienu, jāmin 2021. gadā pieņemtais ES Klimata akts (t. s. Zaļais kurss), Atveseļošanas un noturības mehānisms 672,5 miljardu eiro apmērā, programma “InvestEU”, kas ir budžeta garantijas investīciju piesaistei, u. c.
2020. gadā Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu, kas paredz kolektīvo patērētāju tiesību aizsardzības mehānismu, kurš pārņemts arī Latvijas nacionālajā regulējumā. 2022. gadā EP pieņēma Digitālo pakalpojumu aktu un Digitālo tirgu aktu, kas ierobežo lielo interneta platformu iespējas negodprātīgi izmantot dominējošo stāvokli un regulē tiešsaistes tirdzniecības vietu, koplietošanas platformu, sociālo mediju darbību u. c. Pirms diviem gadiem noslēdzās likumdošanas process, kas noteic, ka līdz šī gada beigām visiem viedtālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar viena veida lādētāju.
Pērn EP deputāti pieņēma Mikroshēmu aktu, lai ieviestu krīzes mehānismu deficīta novēršanai un veicinātu mikroshēmu rūpniecību ES. Tāpat aizvadītajā gadā panākta vienošanās par vērienīgu migrācijas un patvēruma sistēmas reformu, Dabas atjaunošanas aktu, Mākslīgā intelekta aktu u. c.
Plašāk par tēmu LV portālā >>
LV portāla infografika.
|
Kas notiek ar likumprojektiem, kurus Eiropas Parlamenta sasaukums nepagūst pieņemt Noslēdzoties pēdējai sesijai pirms vēlēšanām, visi EP neizskatītie jautājumi zaudē spēku. Likumprojekti, par kuriem Parlaments balsojis plenārsēdē, paliek spēkā arī nākamajā sasaukumā. Attiecībā uz likumdošanas dokumentiem, kas nenonāk plenārsēdē pirms vēlēšanām, darbs, kas ar tiem veikts iepriekšējā sasaukumā (komitejā, trialogā, ja nav panākta vienošanās), zaudē spēku. Parlamenta jaunajā sasaukumā EP priekšsēdētāju konference, ko veido EP priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji, pamatojoties uz attiecīgo Parlamenta komiteju sniegto informāciju, pieņems lēmumu par to, vai turpināt darbu pie dokumentiem, kuru izskatīšana tika pārtraukta.
|
EP ir virkne uzraudzības un kontroles pilnvaru. Tās Parlamentam ļauj uzraudzīt citas iestādes, pārbaudīt ES budžeta līdzekļu izmantošanu un nodrošināt ES tiesību aktu pareizu īstenošanu.
Eiropadomi veido Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji, tās priekšsēdētājs, kuru ievēlē uz 2,5 gadiem (termiņu iespējams vienu reizi pagarināt), un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Tā nosaka ES vispārējo politikas virzienu un prioritātes.
EP priekšsēdētājam ir tiesības uzstāties katras Eiropadomes sanāksmes sākumā, izklāstot Parlamenta nostāju jautājumos, kas jārisina valstu un valdību vadītājiem. Pēc ikvienas augstākā līmeņa sanāksmes Eiropadomes priekšsēdētājs sniedz Parlamentam ziņojumu par tās rezultātiem.
ES Padome ir otra likumdošanas iestāde. To veido dalībvalstu ministri. Ārlietu padomi pastāvīgi vada Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos. Augstais pārstāvis vai viņa pārstāvis piedalās visās plenārsēžu debatēs saistībā ar ārlietām, drošības un aizsardzības politiku. Divreiz gadā Augstais pārstāvis ziņo EP par konkrētajām politikas jomām un to finansiālo ietekmi.
Katras sešu mēnešu ilgās prezidentūras sākumā un beigās ES Padomes priekšsēdētājs Parlamenta plenārsēdē ar deputātiem apspriež programmu. EP deputāti var iesniegt Padomei rakstiskus un mutiskus jautājumus un ierosināt jaunas politikas uzsākšanu.
EK ir līgumu ievērošanas uzraudzītāja un ES izpildvaras iestāde. Parlamentam ir tiesības apstiprināt un atlaist EK. Kopš 1994. gada komisāru amata kandidāti tiek uzaicināti ierasties uzklausīšanā EP. Saskaņā ar Lisabonas līgumu ES dalībvalstu vadītāji izvirza EK priekšsēdētāja amata kandidātu, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus. Kandidātu ievēlē EP.
EP var izteikt neuzticību Komisijai un to atlaist. EP nodrošina demokrātisku kontroli pār Komisiju, kas regulāri iesniedz Parlamentam ziņojumus, tostarp ikgadējo ziņojumu par ES darbību un budžeta izpildi. Reizi gadā Komisijas priekšsēdētājs plenārsēdē uzstājas ar runu par stāvokli ES. Parlaments regulāri aicina EK ierosināt jaunu politiku, un tai ir pienākums atbildēt uz EP deputātu mutiskajiem un rakstiskajiem jautājumiem.
ES Tiesa ir augstākā tiesa jautājumos saistībā ar ES tiesību aktiem. Tā interpretē ES tiesību aktus un nodrošina to vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs.
Parlaments var lūgt ES Tiesu veikt pasākumus pret Komisiju vai Padomi, ja to rīcība ir pretrunā ES tiesību aktu garam. Parlaments kopā ar Padomi var lūgt ES Tiesu izveidot specializētās tiesas. Piemēram, lai risinātu domstarpības starp ES un tās civildienestu, 2005. gadā tika izveidota Eiropas Savienības Civildienesta tiesa.
Revīzijas palāta veic ES finanšu revīzijas. Palāta kā ES ārējās revīzijas iestāde sekmē ES finanšu pārvaldības uzlabošanu un darbojas kā neatkarīga Eiropas Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve.
Revīzijas palāta iesniedz gada pārskatu par iepriekšējā gada budžetu Padomei un Parlamentam. Pamatojoties uz ziņojumu, EP lemj, vai apstiprināt Komisijas veikto ES budžeta izpildi. Pirms Padome ieceļ Revīzijas palātas locekļus, tai jāapspriežas ar Parlamentu.
Eiropas ombuds izmeklē sūdzības par ES iestāžu un struktūru pieļautajām kļūdām pārvaldē. Ombuds var uzsākt pārbaudes arī pēc savas iniciatīvas.
Parlaments ievēlē Eiropas ombudu. Ombuds ziņo Parlamentam un iesniedz deputātiem gada pārskatu. Ārkārtējos apstākļos ombudu pēc Parlamenta pieprasījuma var atlaist ES Tiesa. EP var vērsties ES Tiesā gadījumos, kad cita iestāde pārkāpj ES tiesību aktus. Parlamentam ir tiesības iestāties lietā, atbalstot kādu no tiesvedībā iesaistītajām pusēm.
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir atbildīga par eirozonas monetārās politikas īstenošanu. Pirms Eiropadome apstiprina ECB prezidentu, viceprezidentu un valdi, tai ir jāapspriežas ar Parlamentu. ECB prezidents Parlamenta plenārsēdē iepazīstina ar bankas gada pārskatu un piedalās regulārajā monetārajā dialogā ar Ekonomikas un monetāro komiteju.
EP ir tiesības veidot parlamentārās izmeklēšanas komitejas. Šajā EP sasaukumā, lai risinātu būtiskus jautājumus, tādas tikušas izveidotas vairākas. Piemēram, kā norāda EP pārstāvniecība Latvijā, viena no tām bijusi Izmeklēšanas komiteja par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, kas, konstatējot virkni dzīvnieku labturības pārkāpumu, 2022. gadā pieprasīja ES dalībvalstīm gādāt par dzīvnieku labturību pārvadāšanas laikā un vairāk pārvadāt gaļu, nevis dzīvus dzīvniekus. Savukārt, pamatojoties uz atzinumiem, ko veica komiteja novērošanas spiegprogrammatūras izmantošanas izmeklēšanai, EP 2023. gadā pieņēma rezolūciju, kurā izklāstīja reformas, kas vajadzīgas, lai ierobežotu spiegprogrammatūru ļaunprātīgu izmantošanu, tai skaitā tiesībsargājošo iestāžu darbībā. Pēc aizdomām par iespējamiem pārkāpumiem EP pauda ieteikumus Ungārijai, Polijai, Grieķijai, Kiprai un Spānijai.
Ikviens ES pilsonis vai dalībvalsts pastāvīgais iedzīvotājs var individuāli vai kopā ar citiem pilsoņiem vai personām iesniegt lūgumrakstu par jautājumu, kas attiecas uz ES darbības jomām un tieši skar konkrēto pilsoni vai personu. Tāpat arī ikviens uzņēmums, organizācija vai asociācija, kuras galvenā mītne atrodas kādā no dalībvalstīm, šīs tiesības var izmantot.
Lūgumraksts var būt sūdzība, lūgums vai aicinājums un attiekties uz sabiedrību vai privāti interesējošu jautājumu. Šādi lūgumraksti dod EP iespēju pievērst uzmanību dalībvalstu, vietējo pašvaldību vai citu iestāžu izraisītajiem Eiropas pilsoņu tiesību pārkāpumiem.
Esošajā sasaukumā EP vairāki desmiti lūgumrakstu bijuši no Latvijas.
Vislielākais no mūsu valsts iesūtīto lūgumrakstu skaits bijis saistībā ar tiesību ierobežojumiem, ko Latvijas valdība noteica Covid-19 pandēmijas laikā, kā arī vakcinēšanās prasībām. Lūgumrakstu iesniedzēji Parlamentam lūguši tās atzīt par nepamatotām un atcelt. Kādā lūgumrakstā norādīts, ka ES nodrošina lielu dotāciju apjomu dalībvalstu ekonomikām, lai cīnītos ar pandēmijas negatīvajām sekām, taču finansiālais atbalsts būtu nepieciešams pacientiem atveseļošanās vajadzībām, īpaši invaliditātes gadījumos. Savukārt citā lūgumrakstā vēstīts, ka ES piešķirtā finansiālā palīdzība pandēmijas izraisīto seku mazināšanai Latvijā tiek tērēta neatbilstošiem mērķiem.
Otra lielākā no Latvijas iesniegto lūgumrakstu daļa saistīta ar uzturēšanās atļauju anulēšanu Krievijas Federācijas pilsoņiem, kuri nav nokārtojuši valsts valodas prasmju pārbaudi. Piemēram, kādā lūgumrakstā norādīts, ka uzturēšanās atļauju atņemšana šīm personām pamatota ar Latvijas ārpolitiku un drošības politiku un nav saistīta ar uzturēšanās atļauju turētāju rīcību vai viņu individuālo situāciju. Lūgumrakstos izteikts lūgums EP ietekmēt Latvijas varas iestādes, lai tās atceltu vai vismaz grozītu Imigrācijas likumu, kas nosaka minēto prasību.
Latvijas iedzīvotāji vērsušies EP ar dažādiem jautājumiem, tostarp par kāda LGBT kopienas locekļa nāvi neskaidros apstākļos, aicinot nosodīt homofobiju Latvijā un pastiprināt iespējamo naida noziegumu izmeklēšanu. Turpretī citā lūgumrakstā pausti iebildumi pret augstu trokšņa līmeni Rīgā. Tāpat kāds lūgumraksta iesniedzējs izteicis bažas par cūkdelfīnu stāvokli Baltijas jūrā, mudinot novērst piezveju un samazināt zemūdens trokšņa līmeni aizsargājamajās jūras teritorijās, lai tās šiem dzīvniekiem kļūtu par drošām vietām.
Jāpiebilst, ka vienīgā Latvijas pārstāve, kura, sākot ar 2009. gadu, pastāvīgi darbojas Lūgumrakstu komitejā, ir Tatjana Ždanoka.
