VK ir sadzirdējusi FM jau ilgstoši un vēl pirms ekonomiskās krīzes paustās bažas, ka nozaru attīstības plānošanas dokumenti neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai. FM sagaida, ka pēc VK atzinuma nozaru ministrijas tam pievērsīs uzmanību un attīstības plānošanas dokumenti tiks izstrādāti un precizēti atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai. VK revidentu rekomendācijas ir jāadresē nozaru ministrijām, kas sastāda savas nozares attīstības plānošanas dokumentus.
Attiecībā uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (LNG) FM novērtē, ka VK tāpat ir pievērsusi uzmanību arī šim jautājumam. Nozares ministrijas regulāri lūdz finansējumu no LNG dažādiem jautājumiem un, izvērtējot to pamatotību, FM bieži nākas sniegt negatīvu atzinumu to piešķiršanai. Tomēr, neskatoties uz to, MK sēdēs šāda līdzekļu piešķiršana tiek atbalstīta, neņemot vērā FM atzinumu. FM aicina VK ņemt aktīvāku lomu MK valdības sēdēs un paust savu viedokli sēžu laikā, kad šie jautājumi tiek izskatīti.
Attiecībā uz konstatējumu revīzijā, ka valsts budžeta ieņēmumi netiek plānoti vidējā termiņā, FM pauž izbrīnu, ka VK revidenti nav pamanījuši to, ka valsts budžets jau trešo gadu tiek sastādīts arī vidējam termiņam, respektīvi, budžeta ieņēmumi un izdevumi tiek plānoti trim gadiem. Tas nodrošina līdzekļu prognozējamību, ko novērtē gan Eiropas Komisijas, gan Fiskālās disciplīnas padome.
Tāpat rada neizpratni VK revidentu apgalvojums, ka valsts budžeta līdzekļu ietaupījums, efektīvāk īstenojot budžeta programmas tiek kritizēts. FM novērtē, ka nozaru ministrijas gadskārtējā budžeta laikā pārskata savus izdevumus un veic ietaupījumus, kurus var novirzīt valstij svarīgo pasākumu realizēšanai. Jāatgādina, ka katrs valsts budžetā ietaupītais cents samazina valsts budžeta deficītu.
Tāpat FM veiksmīga sadarbība ar VK izveidojusies, uzraugot pašvaldību budžeta izlietojumu. Tā, piemēram, pēc FM norādītajām problēmām VK savas revīzijas veikusi tādās pašvaldībās kā Ādaži, Ķekava un Brocēni. FM pauž cerību, ka sadarbība starp FM un VK arī turpmāk tiks stiprināta, kopīgi rūpējoties par valsts budžeta līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietošanu.
Jāatgādina, ka, gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, vairākkārt noritējušas tikšanās ar sociālajiem partneriem un tika panākta vienošanās, ka, gatavojot vidējā termiņa nodokļu pamatnostādnes, notiks cieša sadarbība starp FM speciālistiem un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un finanšu apakšpadomi, kurā strādās arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības speciālisti. Izstrādājot nodokļu pamatnostādnes, FM plāno pārskatīt arī esošo regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.
