Stingrāk kontrolējot skaidras naudas apriti, pastiprinātu uzmanību pievērsīs “aplokšņu algām”

Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu”, kas līdz 2. jūlijam bija sabiedriskajā apspriešanā, tiek virzīti saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma 31.⁶ panta trešo daļu un likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.² panta sesto daļu.

Abos likumos paredzēts, ka Ministru kabinets (MK) noteiks gadījumus, kad VID iesniedzama sliekšņa deklarācija, kā arī sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, izmantojot FID Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu.

Plānotās izmaiņas izriet no valdībā pieņemtā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam, lai padarītu skaidras naudas apriti caurskatāmāku un mazinātu tā dēvēto “aplokšņu algu” izmaksas un ieņēmumu slēpšanu.

Deklarācijas sniegs kredītiestādes un finanšu iestādes

Ar MK noteikumu projektu iecerēts noteikt, ka sliekšņa deklarācijas FID būs jāiesniedz NILLTPFN likuma subjektiem, kuru darbība saistīta ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem un kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

NILLTPFN likuma 3. pants noteic, ka šajā gadījumā likuma subjekti ir kredītiestādes un finanšu iestādes.

Plānots, ka NILLTPFN likuma subjekti iesniegs sliekšņa deklarāciju, ja:

• klients veic skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk

vai

• klients veic skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja tiek veikts skaidras naudas darījums, kurā iesaistīts inkasācijas pakalpojumu sniedzējs;
• klients nosūta vai saņem bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir ekvivalents 1000 eiro vai vairāk.

Patlaban noteikumos paredzēts, ka NILLTPFN likuma subjektiem ziņojumi būs jāiesniedz ar atpakaļejošu datumu – no 2025. gada 1. janvāra. Finanšu ministrija (FM) norāda, ka šo aspektu varētu precizēt normatīvā regulējuma izstrādē.

Kā noritēs datu apmaiņa

Kā notiks datu apmaiņa? FM skaidro, ka kredītiestādes datus iesniegs FID, kas tos elektroniski pārsūtīs VID.

Gan FM, gan VID uzsver, ka informācija par darījumiem, kas pārsniegs noteiktu slieksni, nebūs jāiesniedz kredītiestāžu klientiem.

1. piemērs

Apdares meistars, kurš ir pašnodarbinātais, veic dzīvoklī remontu, un viņam ir jāmaksā skaidrā naudā. Tātad dzīvokļa īpašniekam jāizņem no konta 1500 eiro skaidrā naudā.

2. piemērs

Ceļojot uz vairākām valstīm, var ņemt līdzi eiro, un norēķini par ekskursijām/ēšanu/suvenīru pirkšanu notiek skaidrā naudā, jo debetkartes nereti nedarbojas. Ja gaidāmais brauciens ilgst divas nedēļas, parasti ņem līdzi apmēram 1000 eiro skaidrā naudā uz vienu cilvēku. Ja brauc divi vai vairāk cilvēku no ģimenes (piemēram, otra persona ir bērns vai students, kas nepelna), tad līdzi jāņem 2000 eiro un vairāk. Tātad attiecīgā summa jāizņem no bankomāta.

FM, vērtējot minētos piemērus, paskaidro, ka fiziskajai personai nebūs automātiski jāsniedz paskaidrojums VID par katru tās veikto iemaksas vai izmaksas darījumu. Tāpat nav plānota personu plaša individuāla kontrole, jo datu apmaiņa būs viens no elementiem risku mērķtiecīgai izvērtēšanai, lai konstatētu ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu samaksas.

“Praktiski tas nozīmē, ka tie, kas saimniecisko darbību organizē caurskatāmi un godprātīgi vai gūst ienākumus, par kuriem VID jau ir informēts, nesaskarsies ar papildu administratīvo slogu vai pienākumu sniegt skaidrojumus,” akcentē FM.

“Aplokšņu algas” veido pusi no ēnu ekonomikas

Uz jautājumu, kāpēc izvēlēts slieksnis 750 eiro apmērā, FM atbild, ka šī iemaksu summa bijusi visizplatītākais skaidras naudas izņemšanas mēneša limits bankomātos 2024. gada augustā. Turklāt tas ir ļoti tuvu minimālajai algai, kas šogad ir 740 eiro.

FM norāda, ka atbilstoši jaunākajam pētījumam par ēnu ekonomikas indeksu Latvijā arī pērn nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente bijušas “aplokšņu algas”, t. i., grāmatvedības uzskaitē neuzrādītā darba samaksa, kas veidojusi 50% no ēnu ekonomikas.

Saskaņā ar VID aplēsēm “aplokšņu algas piemaksa” pie legālās darba samaksas veidojas 300–500 eiro diapazonā.

Tā kā VID saņemto informāciju par skaidras naudas iemaksām izmantos, lai pastiprinātu uzmanību pievērstu “aplokšņu algām”, tad minētā mērķa sasniegšanai izvēlētais slieksnis nav uzskatāms par zemu, pauž FM.

VID veiks risku izvērtējumu

VID skaidro, ka saņemto informāciju par fizisko un juridisko personu veiktajām skaidras naudas iemaksām kontos izmantos, veicot nodokļu nesamaksas risku rūpīgu izvērtējumu un aplūkojot to kopsakarībā ar citu VID rīcībā esošo informāciju par konkrēto nodokļu maksātāju (t. sk. deklarētajiem ienākumiem, kontu apgrozījumu, nodokļu maksāšanas režīmiem u. c.).

Tikai konstatējot būtiskus potenciālos nodokļu nesamaksas riskus, nodokļu maksātājam var lūgt sniegt skaidrojumu par kontos iemaksātās skaidras naudas izcelsmes avotiem un labprātīgi deklarēt ienākumus, kā rezultātā veidojušies skaidras naudas līdzekļi un kas līdz šim nav bijuši deklarēti.

Piemēram, ja persona nevarēs pamatot kontos iemaksātās skaidras naudas izcelsmi vai arī, pārbaudot tās sniegto informāciju par naudas līdzekļu izcelsmes avotiem, netiks gūta pārliecība par patiesajiem naudas izcelsmes avotiem (tostarp, ka avots ir ar nodokli neapliekams ienākums), personu aicinās labprātīgi deklarēt ienākumu, kas bija pamatā naudas līdzekļu izcelsmei, aprēķināt un samaksāt nodokli valsts budžetā.

Ja minētais netiks izdarīts, nodokli var aprēķināt kontroles pasākuma rezultātā.

Iegūs milzīgu apjomu datu

Pēc Latvijas Finanšu nozares asociācijas (FNA) aplēsēm, nosakot skaidras naudas iemaksas darījumu no 750 eiro, viena mēneša laikā FID un VID iegūtu informāciju par apmēram 28 000 fizisko personu, kas veikušas skaidras naudas iemaksas aptuveni 43 miljonu eiro apmērā, un ap 18 000 juridisko personu, kuras kredītiestāžu kontos veikušas iemaksas aptuveni 83 miljonu eiro apmērā.

Turpretī, nosakot skaidras naudas izmaksas darījumu no 1500 eiro, mēneša laikā sliekšņa deklarācijās tiktu ietverta informācija par aptuveni 3769 fiziskajām personām, kas veikušas izmaksas 23 miljonu eiro apmērā, un 540 juridisko personu, kuras veikušas skaidras naudas izmaksas aptuveni 60 miljonu eiro apmērā.

Jaunā kārtība radīs administratīvā sloga pieaugumu kredītiestādēm, taču to būs iespējams īstenot, ja pārejas periods būs pietiekams, norāda FNA padomnieks Edgars Pastars, atklājot, ka par pārejas perioda ilgumu joprojām notiek sarunas, jo MK noteikumu saskaņošana ir ieilgusi, un laika sagatavoties var būt pārāk maz.

E. Pastars akcentē, ka finanšu nozare jau ilgstoši ar FM, ņemot vērā valdības iniciatīvas ierobežot skaidras naudas apriti, diskutē par sliekšņa deklarācijas pārskatīšanu, meklējot līdzsvaru starp privātumu, administratīvo slogu un cīņu ar ēnu ekonomiku.

Jāziņo, ja gadā ieskaita 7000 eiro

Lai skaidras naudas darījumi būtu caurskatāmāki, jau no 2025. gada 1. janvāra stājās spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri noteic, ka bankām jāziņo VID par klientiem – fiziskajām personām –, kas ir Latvijas rezidenti un kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopsumma vienā kredītiestādē vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzēja ir 7000 eiro vai vairāk.

Turklāt pārejas noteikumu 242. punkts paredzēja, ka kredītiestādēm līdz 2025. gada 1. maijam bija jāiesniedz VID informācija par klientiem – fiziskajām personām –, kuru maksājumu kontā 2024. gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir 7000 eiro vai vairāk.

“Lai gan sākotnēji varētu šķist, ka informācija, ko bankas paziņos VID saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” (par skaidras naudas iemaksu kopsummu gada laikā) un MK noteikumiem (par konkrētu skaidras naudas iemaksu) pārklājas, tomēr jāuzsver, ka saņemtās ziņas ir atšķirīgas un viena otru papildina, dodot iespēju VID daudz efektīvāk un ekonomiskāk veikt fizisko personu nodokļu samaksas uzraudzību, pamato FM.

Latvija ar attiecīgajām izmaiņām pievienojas starptautiskajai tendencei arvien vairāk apmainīties ar finanšu informāciju, kurai ir izšķiroša nozīme cīņā pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, uzsver ministrija.

Līdzīgs regulējums ar zemu skaidras naudas deklarēšanu ir spēkā vairākās citās Eiropas Savienības valstīs, kur uzraudzības iestādes pastiprināti pievērš uzmanību darījumiem, kas potenciāli var norādīt uz nedeklarētiem ienākumiem vai nelegālu līdzekļu izcelsmi.

Vienlaikus šobrīd Latvijā netiek plānoti skaidras naudas izmantošanas ierobežojumi privātpersonām vai aizliegumi turpināt uzkrāt skaidru naudu, norēķināties ar to un iemaksāt kontā.