Tiesību aktos nav noteikta prasība rēķinā norādīt abu darījuma pušu bankas kontus. Tas var būt paredzēts iestādes, piemēram, pašvaldības, grāmatvedības dokumentos, kā arī, iespējams, kādos atsevišķos dokumentos. 

Grāmatvedības likuma 11. pantā ir noteikts, ka attaisnojuma dokumentā ietverami vismaz šādi rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu: 

1) dokumenta veida nosaukums; 

2) dokumenta datums; 

3) dokumenta numurs; 

4) ziņas par uzņēmumu, kas ir saimnieciskā darījuma dalībnieks, kurš savā vārdā izdod dokumentu (turpmāk – dokumenta autors): 

1. dokumenta autora nosaukums (komercsabiedrībai, individuālajam komersantam – firma), reģistrācijas numurs vai nodokļu maksātāja reģistrācijas kods,
2. ja dokumenta autors ir tāda fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, bet nav individuālais komersants, – vārds un uzvārds, nodokļu maksātāja reģistrācijas kods;

5) ziņas, kas ļauj nepārprotami identificēt citus saimnieciskā darījuma dalībniekus, ja tādi ir (norāda tādas pašas ziņas, kādas šīs daļas 4. punktā noteiktas attiecībā uz dokumenta autoru);

6) vēl cita informācija.  

Līdzīgi arī Ministru kabineta 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 “Grāmatvedības kārtošanas noteikumi” paredzēts, ka piegādes dokumentā iekļaujami vismaz šādi rekvizīti un informācija: ziņas par preču nosūtītāju (ja preču nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziskā persona – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts)); preču izsniegšanas vietas adrese; ziņas par preču saņēmēju u. c. Ministru kabineta noteikumi paredz arī vēl citu sniedzamo informāciju. 

Papildu rekvizītu iekļaušana rēķinā līdztekus obligātajiem rekvizītiem ir atkarīga no darījuma rakstura un citiem apsvērumiem. Par bankas kontu norādīšanu var jautāt darījuma partnerim vai iestādei, piemēram, pašvaldībai, kas šādu rēķinu sūta.