Ļoti cienījamā sēdes vadītāja!
Cienījamās 15. Saeimas deputātes un godātie deputāti!
Dāmas un kungi!
Pavisam drīz Jūs – 15. Saeimas ievēlētās deputātes un deputāti –, uzņemoties amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvērēsiet vai svinīgi solīsiet uzticību Latvijai.
Domāju, ka katrs no Jums sajūt īpašu saviļņojumu – gan tie, kas šajā namā ir ievēlēti pirmo reizi, gan tie, kam jau ir liela deputāta darba pieredze. Katrs no Jums ir šeit, lai pildītu savu vēlēšanās doto solījumu. Bet Jūs visi kopā pārstāvat visu mūsu sabiedrību, tās daudzveidībā un savā ziņā arī tās pretrunīgumā. Daudzi no Jūsu solījumiem ir līdzīgi, bet ir arī tādi, kas savstarpēji viens otru izslēdz. Lai sasniegtu rezultātu un pieņemtu lēmumus, būs jāsadarbojas un arī aktīvi jāskaidro sabiedrībai pieņemtie lēmumi. Un tas nebūs viegli.
Godātā Latvijas sabiedrība!
Es vēlos pateikties tiem Latvijas pilsoņiem, kuri piedalījās Saeimas vēlēšanās un izteica savu gribu par to, kam uzticēt valsts pārvaldību nākamajiem četriem gadiem. Taču mums visiem ir ļoti svarīgi saprast, kādēļ tik daudz cilvēku nepiedalījās vēlēšanās. Nekad nebūs tā, ka demokrātiskā valstī dalība politiskā procesā sasniegs deviņdesmit vai simts procentus no balsstiesīgajiem. Taču ir ļoti svarīgi, ka gan pašvaldību, gan Saeimas gan Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalās iespējami plašs sabiedrības loks.
Ir nepieciešams veicināt vēlētāju ticību tam, ka katrai balsij ir nozīme. Jums dotais mandāts ir pildīt savus solījumus un stiprināt demokrātiju. Ikdienā veicināt pilsonisko līdzdalību. Lai arī nākamajās vēlēšanas arī tie, kas nepiedalījās, nepaliktu malā, jo vienaldzība un kūtrums ir risks sabiedrības drošībai un labklājībai. To mēs nevaram atļauties.
Vēlēšanu kampaņas laikā deputātu kandidāti daudz solīja saviem vēlētājiem. Daudzi no Jums viesojās Latvijas novados un pilsētās. Jūs veicāt daudz ierakstu sociālajos tīklos. Tagad, darba dunā, lūdzu neaizmirstiet par solīto. Un skaidrojiet savus lēmumus un politiskos procesus, un to, kāpēc tas vai cits lēmums ir pieņemts vai arī nav pieņemts. Daļa no sabiedrības uzticības varai veidojas, jo cilvēki jūtas saklausīti un nevis pamesti ikdienā.
Dāmas un kungi!
15. Saeimas uzdevums nav Latvijai uzrakstīt skaistāku stāstu. Jūsu uzdevums ir panākt, lai realitāte būtu tik skaista, ka par to varētu nemulstot stāstīt.
Mūsu tauta vēlas dzīvot modernā, demokrātiskā, drošā, taisnīgā un turīgā Latvijā. Valstī, kur ikviens cilvēks ir vērtība. Tādā Latvijā, kur starp valsti un iedzīvotājiem valda savstarpēja uzticība.
Jau šobrīd var teikt, ka šī 15. Saeima ir īpaša. Kopš Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas laikiem parlamentā nav ticis ievēlēts viens politiskais spēks ar tik lielu mandātu skaitu. Tas norāda uz to, ka vēlētāji vēlas nopietnas pārmaiņas. Šāds mandāts dod iespēju paveikt daudzas lietas valsts labā gan drošības, gan labklājības, gan demogrāfijas jomā. Katras pārmaiņas un uzlabojumi nozīmē pieņemt gan populārus, gan diemžēl arī nepopulārus lēmumus. Mēs vizi apzināmies, ka tas nebūs viegli. Bet ķeroties pie darbiem, aicinu atcerēties, ka arī drosmīgiem lēmumiem ir jābūt pārdomātiem. Tiem jābūt jāspēj izskaidrojamiem un pamatotiem.
Godātā Saeima!
Jūs sākat darbu apstākļos, kad situācija ārpus mūsu valsts robežām ir ļoti saspringta. Krievijas agresija pret Ukrainu un karadarbība Tuvajos Austrumos pasaules politisko un militāro eskalāciju uztur nemainīgi augstu. Tam pievienojies arī energoresursu cenu pieaugums un kopējā ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.
Šī gada rudens un ziema būs visai sarežģīta. Tam gatavojas gan Latvija, gan Eiropa, gan visa pasaule. Bet arī šādos nebūt ne vienkāršos apstākļos, manā ieskatā, mūsu valsts prioritātes turpmākajiem gadiem ir skaidras: iekšējā un ārējā drošība, ekonomika un demogrāfija.
Pirmkārt, par drošību.Valsts aizsardzības finansēšanas likums skaidri paredz finansējumu valsts aizsardzībai no nākamā gada un turpmākajos gados atvēlēt ne mazāk kā piecus procentus no prognozētā iekšzemes kopprodukta. Šī ir fundamentāla nepieciešamība. Tā nav iegriba. Krievijas drauds Eiroatlantiskajai drošībai ir šodienas realitāte. Krievijas graujošās aktivitātes Eiropā pieaug apjomā un mērogā. Ukraina jau piekto gadu turpina cīņu pret Krievijas agresiju. Mēs pilnīgi noteikti atbalstām visus diplomātiskos centienus. Mēs pilnīgi noteikti visi vēlamies, lai Eiropā valda miers. Taču mēs visi arī labi saprotam, cik sarežģīti to ir panākt.
Mums kā valstij ir jābūt gataviem jebkuriem pavērsieniem šodien, rīt un vienmēr. Mums ir jāiegulda mūsu Nacionālo bruņoto spēku spējās. Mums ir jānodrošina uzņemošās valsts atbalstu mūsu sabiedroto spēkiem. Mums ir jāpilda Latvijas saistības NATO ietvaros. Un mums ir jāturpina atbalstīt Ukrainu. Šie ir soļi, kas nedrīkst palikt politiska nodoma vai vēlējuma formā.
Mums ir sabiedrotie. Esam daļa no NATO un Eiropas Savienības. Bet mēs arī redzam, ka mūsu sabiedroto pulkā arvien biežāk atšķiras redzējums par pieeju dažādu izaicinājumu risināšanai. Tāpēc ir īpaši būtiski mērķtiecīgi stiprināt reģionālo sadarbību. Sākot ar mūsu pašiem tuvākajiem sabiedrotajiem – Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Vāciju. Taču draugu nevar būt par daudz. Mēs novērtējam katru sabiedroto, kas ir klātesošs Latvijā un Austrumu flangā. Viņi šeit ir ar saviem karavīriem, robežsargiem, militārām un civilām spējām. Mēs novērtējam tos, kas atbalsta un nodrošina spēcīgāku atturēšanu un aizsardzību. Mēs novērtējam tos, kas palīdz stiprināt Eiropas Savienību un NATO, arī mūsu ārējās robežas.
Mūsu ciešajam sabiedrotajam – Kanādai – ir īpaša loma, vadot NATO Daudznacionālo brigādi Latvijā. Tāpat Latvijai, Dānijai un Kanādai, kopā pildot NATO Daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” ietvarvalstu pienākumus.
Mūsu sabiedrotā – Amerikas Savienoto Valstu – militārā klātbūtne ir stratēģiski nozīmīga, un Latvija to novērtē. Tāpat kā ASV karavīri novērtē pieaugošo iespēju mācīties šeit Latvijā. Vienlaikus mēs ļoti labi apzināmies arī to, ka mums būs jāstiprina gan sava, gan reģionālā gan Eiropas aizsardzība. ASV loma un iesaiste mainās, bet tā joprojām paliek būtiska.
Ārējā un iekšējā drošība iet roku rokā. Aizsardzības un iekšlietu resoru sadarbībai ir jābūt atslēgai, kas stiprina arī sabiedrības pārliecību un uzticību. Taču valsts nekad nevarēs sniegt visas atbildes vai risinājumus. Šeit ikvienam cilvēkam ir sava loma un atbildība, lai veicinātu ģimenē un sabiedrībā modrību, izpratni un noturību.
Dāmas un kungi!
Es domāju, ka gan es, gan Jūs, gan visa sabiedrība vēlētos, lai šo nākamo četru gadu laikā mēs būtu spēruši platu soli Eiropas Savienības vidējās labklājības virzienā. Ekonomiskā attīstība arvien vairāk kļūst par mūsu pašu atbildību.
Nākamā perioda Eiropas Savienības Daudzgadu budžets nebūs pietiekošs visu vajadzību apmierināšanai. Tādēļ mums ir jādara viss, lai mūsu valsts labklājība vairotos un mums tā būs viena no svarīgākajām atbildībām. Pieejamais Eiropas Savienības atbalsts jānovirza, lai stiprinātu gan mūsu drošību, gan ārējās robežas apsardzību un aizsardzību, gan arī kāpinātu mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Un īpaša loma šeit ir atvēlēta tieši austrumu pierobežai.
Mūsu informāciju tehnoloģiju, aizsardzības, biomedicīnas un radošo industriju uzņēmumi spēj konkurēt pasaules līmenī. Valstij ir jāpalīdz šādām augstas pievienotās vērtības nozarēm augt. Tam nepieciešama ātra un kompetenta valsts pārvalde.
Sarunās ar uzņēmējiem, es domāju mēs katrs, esam dzirdējuši to, ka viņiem ir vajadzīga tāda valsts, kas ļauj darīt un netraucē. Šeit es nesaku neko jaunu. Valsts pārvalde neapšaubāmi ir jāreorganizē. Ir jāpārskata birokrātija, jāceļ kompetence, jāsaīsina atļauju un pārbaužu laiks. Jāatsakās no daudz kā lieka. Taču mēs to visi zinām. Esam to daudzreiz dažādos formātos solījuši. Tagad ir tā iespēja arī darīt. Šajā ziņā es domāju, ka arī Jūs esat sadzirdējuši, ka sabiedrība liek ļoti lielas cerības tieši uz Jums un tieši uz nākamo valdību.
Cienījamās deputātes un godātie deputāti!
Drošība, ekonomika un demogrāfija nav savstarpēji izslēdzoši jēdzieni. Tieši pretēji – tie ir vistiešākajā veidā saistīti.
Demogrāfija ir cieši saistīta ar izglītību un veselības politiku. Tās ir jomas, kurās lēmumu rezultāti kļūst redzami tikai pēc gadiem.
Mēs diemžēl esam iemācījušies pierast pie tā, ka bērnu kļūst mazāk. Diemžēl saskaramies ar to, ka skolēnu lasītprasme krītas. Esam saskārušies ar to, ka matemātika daļai jauniešu aizver durvis, pirms viņi paguvuši izvēlēties, kuru ceļu viņi dzīvē vēlas iet. Bet politikā spēja pierast ne vienmēr ir tikums. Spēja mainīt un spēja pielāgot savu politiku realitātei un ietekmēt realitāti ir tikums.
Šeit ir nepieciešams konsekvents darbs vairāku gadu garumā. Lai bērns, kurš netiek līdzi lasīšanā vai matemātikā, saņemtu atbalstu un palīdzību laikus. Lai skolas, kuras saskaras ar ilgstošām grūtībām, saņemtu mērķētu atbalstu. Lai valsts un pašvaldības uzņemtos lielāku atbildību par uzlabojumiem. Lai talantīga bērna iespējas sasniegt izcilību nenoteiktu tikai viņa dzīvesvieta vai vecāku rocība. Un lai skolotājiem būtu laiks mācīt, nevis nemitīgi pielāgoties nākamajām pārmaiņām.
Arī demogrāfijas lejupslīdei ir daudz skaidrojumu. Bet ir vajadzīgi tikpat daudz risinājumi. Tas nav tikai naudas jautājums. Valsts nerada bērnus. To dara cilvēki. Bet valstij ir jāpalīdz ar pieejamu mājokli, bērnudārzu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Ar darba vidi, kurā ir vieta ģimenei. Un palīdzību brīdī, kad tā ir nepieciešama. Ar pārliecību, ka atbalsts būs regulārs nevis kampaņveidīgs. Bez veselas nācijas nav iespējama droša un attīstīta valsts.
Dāmas un kungi!
Drošības, ekonomikas un demogrāfijas jautājumi ir būtiski. Bet ne mazāk būtiski ir demokrātijas un cilvēktiesību jautājumi. Mums visiem ir ļoti svarīgi ir saglabāt mūsu valsts Satversmē definētos pamatprincipus. Mūsu valsts dibinātāji pirms vairāk nekā simts gadiem skaidri pateica, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Taču tāda valsts ir iespējama, ja tajā ir efektīva tiesu vara, reāla cīņa pret korupciju un vardarbību, pastāv vārda brīvība. Par šiem principiem atcerēsimies, balsojot par likumiem un pieņemot lēmumus.
Godātā Saeima!
Apsveicot Jūs, vēlos apliecināt, ka esmu gatavs ciešai, produktīvai un labai sadarbībai, kas padarīs mūsu valsti labāku.
Jūs sākat darbu cerību un apņēmības pilni. Jūs to darāt sabiedrības cerību un gaidu mudināti. Jūs to darāt sarežģītos apstākļos. Esmu pārliecināts, ka Jūs strādāsiet pēc labākās sirdsapziņas. Būs kļūdas, būs kritieni. Būs gandarījuma brīži. Būs brīži, kad nolaidīsies rokas. Būs prieks par lielām un mazām uzvarām. Bet šādos brīžos – gan prieka, gan ne tik liela prieka brīžos – atcerieties tieši šo dienu, kad Jūs zvērējāt vai solījāt “savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās sirdsapziņas”. Esmu pārliecināts, ka šie vārdi un cilvēku uzticība dos Jums spēku. Es no sirds Jums vēlu strādāt tā, lai pēc četriem gadiem, noslēdzot 15. Saeimas pilnvaras, jūs un Jūsu vēlētāji teiktu “Bija vērts!”
Paldies par uzmanību!
