REDAKCIJAS PIEZĪME
Šo apskatu mērķis nav vērtēt, vai solījumi ir patiesi vai nepatiesi. Tajos apkopots, kā partijas formulē prioritātes, cik konkrēti tās apraksta savas ieceres un kur redzamas būtiskākās politiskās atšķirības.
Ar partiju programmām un kandidātu sarakstiem pilnā apjomā iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā šeit: https://dati.cvk.lv/SV2026/kandidatu-saraksti/.
Izglītības sistēma, “Skola 2030”, tālmācība
Pārmaiņas un pilnveidojumus, kas skar izglītības sistēmu, piedāvā visi politiskie spēki, kuri pretendē uz mandātiem 15. Saeimā.
Divi saraksti programmās pauduši nodomus attiecībā uz apjomīgu kritiku no skolotājiem, vecākiem, izglītības ekspertiem un revīzijas iestādēm saņēmušo reformu “Skola 2030”. Piemēram, “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) sola to pilnveidot, sadarbojoties ar pedagogiem, vecākiem un skolām.
Turpretī vispār atteikties no “Skola 2030” un izveidot “jaunu izglītības sistēmas programmu” piedāvā politiskā partija “Stabilitātei!”.
Arī “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” gatava “atcelt “Skola 2030” un citas skolu reformas”, tai skaitā ierobežojumus tālmācībai un mājmācībai.
Pilnveidot izglītības ģimenē un tālmācības kvalitāti sola arī “Latvija pirmajā vietā”.
Savukārt partija “Mēs mainām noteikumus” sola pārcelt lēmumu pieņemšanu no ministrijas uz skolām, paredzot to lielāku autonomiju.
“Izglītības sistēmas pilnīgu pārveidi” un valsts garantētu kvalitatīvas vidējās izglītības ieguvi ikvienam jaunietim apņēmies nodrošināt “Gobzema saraksts”.
“Latvijas attīstībai”, norādot, ka izglītība ir nozīmīgākā investīcija Latvijas nākotnē, sola veidot izglītības sistēmu, “kas sagatavo jauniešus dzīvei pasaulē, kur tehnoloģijas attīstās straujāk nekā jebkad agrāk”.
“Austošā Saule Latvijai” iecerējusi izglītības sistēmu attīstīt “atbilstoši darba tirgus un tehnoloģiju pārmaiņu tendencēm, tautsaimniecības vajadzībām un nacionālās identitātes saglabāšanas virsmērķim”.
Līdzīgu vēstījumu pauž “JKP Jaunā konservatīvā partija”, solot iestāties par kvalitatīvu, darba tirgus vajadzībām atbilstošu izglītību visā Latvijā.
“Veidosim izglītības sistēmu, kur katrs bērns un jaunietis var mācīties kvalitatīvā, drošā un atbalstošā vidē neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai dzīvesvietas,” norāda “Progresīvie”.
“Iekļaujoša, stabila, kvalitatīva, ar izcilību un laukos pieejama; mazāk nepārtrauktu un vairāk pabeigtu, izvērtētu reformu; kvalitatīvu mācību resursu un pedagogu pieejamība neatkarīgi no dzīvesvietas; atbalsts izcilajiem skolēniem,” vēsta “Zaļo un Zemnieku savienība”.
“Nacionālu talantu attīstības sistēmu” sola ieviest “Jaunā Vienotība”, kas apņēmusies iestāties par obligātu vidējo un profesionālo izglītību. Obligātas vidējās izglītības ieviešanu atbalsta arī politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs” un partija “Latvija pirmajā vietā”.
Mācību saturs un valodas jautājums
Lielākā daļa politisko spēku savās programmās pauž konkrētus nodomus attiecībā uz mācību saturu un mācību priekšmetiem, kuru apguvi vēlas īpaši atbalstīt.
“Par augstu prioritāti noteiksim jaunāko pētījumu un pasaules labākās pieredzes izmantošanu, lai izglītības saturs atbilstu mainīgas nākotnes vajadzībām,” uzsver “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”). Tā apņēmusies stiprināt Latvijas vēstures un jauniešu valstiskās audzināšanas saturu skolās, kā arī ieviest finanšu pratības un uzņēmējdarbības pamatus kā obligātu mācību saturu vidusskolā un veicināt skolēnu fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu, tai skaitā ieviešot ģimenes veselības mācību.
“Ieviesīsim visaptverošu veselības mācību, saturā ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību, vardarbības un atkarību prevenciju,” akcentē “Progresīvie”.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”, paužot gatavību sekmēt skolēnu finanšu pratību, sola atjaunot skolās krievu valodas apguvi izvēles kārtībā un nodrošināt latgaliešu un lībiešu valodas saglabāšanu un attīstību. Tā vēlas “nodrošināt akadēmisko brīvību privātskolās, izvēloties apmācību arī mazākumtautību valodās ar iespēju turpināt augstāko izglītību valsts valodā”.
Savukārt “Stabilitātei!” apņēmusies “nodrošināt iespēju iegūt izglītību dzimtajā valodā (krievu valodā, lietuviešu valodā, angļu valodā, poļu valodā u. c.)”. Partija, nonākot Saeimā, sola izvērtēt pieprasījumu pēc izglītības programmām krievu valodā. Priekšvēlēšanu programmā tā piedāvā “veicināt kvalitatīvu bilingvālo izglītību, vienlaikus nodrošinot augstu latviešu valodas prasmes līmeni un radot iespēju skolēniem attīstīt savu dzimto valodu un kultūras identitāti”.
Virzīt Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu, nodrošinot izglītību mazākumtautību valodās un garantējot pilnvērtīgu valsts valodas apguvi, vēlas arī politisko partiju apvienība “Saskaņas Centrs”.
Turpretī “Latvija pirmajā vietā” uzskata: “Pabeidzot skolu, absolventiem jāzina vismaz četras valodas.”
“Latvijas attīstībai” sola turpināt stiprināt STEM jomas, kā arī kritisko domāšanu, pilsonisko līdzdalību un uzņēmējspējas.
“JKP Jaunā konservatīvā partija” vēlas prioritāri stiprināt matemātikas, dabaszinātņu un tehnoloģiju apguvi.
Integrēt digitālās prasmes, medijpratību un mākslīgā intelekta pamatus skolu programmās gatavs “Saskaņas Centrs”.
Vidējā profesionālā izglītība
Profesionālajai izglītībai priekšvēlēšanu programmās pievērsušās mazāk nekā puse politisko partiju, kuras pretendē uz vietu 15. Saeimā.
Veicināt darba devēju iesaisti profesionālās izglītības programmās, kā arī profesionālās izglītības prestižu un iekļaušanu tautsaimniecības attīstībā, tostarp pārskatot profesionālās izglītības finansējuma grozu, sola “JKP Jaunā konservatīvā partija”.
Partija “Mēs mainām noteikumus” vēsta: “Profesionālā vidējā izglītība – praktisks un ātrs ceļš uz darba dzīvi. Uzņēmēji – pilntiesīgi izglītības partneri. Mērķis – 70% jauniešu apzināti izvēlas prof. izglītību.”
Apvienība “Jaunā Vienotība” gatava veidot elastīgu, darba vidē balstītu profesionālo izglītību.
“Ievirzīsim profesionālo izglītību par labu STEAM specializācijām, ar kurām Latvija izceļas pasaulē,” sola “Progresīvie”.
“Apvienotais saraksts” vēlas izstrādāt konkurētspējīgu profesionālās izglītības finansēšanas modeli un nodrošināt profesionālās ievirzes skolu bāzes finansējumu.
“Zaļo un Zemnieku savienības” apņemšanos lokā ir interešu un profesionālās ievirzes izglītības kapacitātes un kvalitātes celšana.
Pārbaudījumi, vērtēšana, mājasdarbi un iekļaujošā izglītība
Vairumā priekšvēlēšanu programmu pausti nodomi attiecībā uz mācību pārbaudījumiem un vērtēšanas sistēmu.
“Eksāmenu reforma – atcelsim dārgos centralizētos eksāmenus. Vērtēsim skolēnu zināšanas un izaugsmi pēc būtības visā mācību procesā,” pauž partija “Mēs mainām noteikumus”.
Ļaut skolēniem ik semestri labot vismaz vienu pārbaudes darba atzīmi katrā priekšmetā sola “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
Savukārt “Latvija pirmajā vietā” akcentē: “Ieviesīsim vienkāršotu vērtēšanas sistēmu ar mērķi nesodīt skolēnus. Eksāmenus drīkstēs pārkārtot līdz jaunā mācību gada sākumam.”
“Likvidēsim absurdo sistēmu, kas liedz labot atzīmes, un atgriezīsim taisnīgu un motivējošu vērtēšanu, kur bērnam ir dota iespēja mācīties no kļūdām,” apņēmies “Gobzema saraksts”. Tas piedāvā “atcelt mājasdarbu sistēmu, lai viss mācību process un vielas apguve notiktu skolā, ļaujot vakaros ģimenei būt kopā”.
“Līdzsvarosim skolēnu mācību slodzi pa vecumposmiem un atstāsim tikai jēgpilnus mājasdarbus,” uzsver “Progresīvie”.
Vairākas partijas un to apvienības paudušas nodomus saistībā ar iekļaujošo izglītību.
Visos līmeņos iekļaujošo izglītību vēlas nodrošināt “Zaļo un Zemnieku savienība”.
“Stiprināsim drošu un iekļaujošu skolas vidi, vardarbības novēršanu, labbūtību un vērtēšanu kā mācīšanās atbalstu,” sola “Jaunā Vienotība”.
Nodrošināt bērnu vajadzību agrīnu diagnostiku un iespējas studēt visās atbalsta personāla programmās apņēmies “Apvienotais saraksts”.
“Nacionālā apvienība” gatava sniegt “cilvēcīgu un praktisku atbalstu ikvienam bērnam, kurš saskaras ar mācību vai citām grūtībām”.
Turpretī “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” norāda: “Iekļaujošā izglītība nedrīkst ietekmēt mācību procesu.”
Augstākā izglītība
Lielākā daļa politisko spēku pauduši nodomus saistībā ar augstāko izglītību, tomēr ne tik plaši kā par iespējamajiem pārkārtojumiem vispārējās izglītības līmenī.
“Palielināsim budžeta vietu skaitu valsts augstskolās, īpaši sabiedrībai nepieciešamās nozarēs,” sola “Saskaņas Centrs”. Tas arī apņēmies pakāpeniski virzīties uz bezmaksas augstāko izglītību valsts augstskolās un ieviest atbalstu absolventiem, kuri pēc studijām paliek strādāt Latvijā.
Paaugstināt akadēmiskās un sociālās stipendijas līdz Baltijas valstu līmenim, nesamazinot saņēmēju skaitu, vēlas “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši”.
Arī “Austošā Saule Latvijai” apņēmusies: “Nodrošināsim kvalitatīvu un taisnīgu augstāko izglītību Latvijas studentiem – akadēmisko un sociālo studentu stipendiju paaugstināšana līdz pārējo Baltijas valstu līmenim, nemazinot saņēmēju skaitu.” Partija sola atbalsta mehānismus un elastīgas studiju turpināšanas iespējas valsts aizsardzības dienesta beidzējiem.
“Progresīvie” pauž gatavību palielināt stipendiju “Studētgods” un finansējumu augstākajai izglītībai.
“Zaļo un Zemnieku savienība” sola augstskolu attīstību reģionu vajadzībām.
“Jaunā Vienotība” gatava veidot augstskolas kā reģionālus un nacionālus zināšanu un inovāciju centrus. Tā norāda: “Pārejai uz augstas produktivitātes ekonomiku nodrošināsim vienotu Latvijas cilvēkkapitāla pārvaldību un programmu darba tirgum nepieciešamo kompetenču apguvei.”
Nodrošināt augstskolu inovāciju klasterus drošības un ekonomikas jomā vēlas “Apvienotais saraksts”.
“Gobzema saraksts” vēsta: “Pacelsim izglītības latiņu, piesaistot spēcīgus ārvalstu mācībspēkus un pārņemot labāko starptautisko praksi, nezaudējot nacionālās vērtības.”
“Latvija pirmajā vietā” apņemas veicināt izglītības eksportu, piesaistot ārvalstu studentus – primāri no Eiropas valstīm.
“Zaļo un Zemnieku savienība” atbalstīs “eksportspējīgu augstāko izglītību ES, NATO un OECD valstu studentiem”.
Turpretī “Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” sola nepieļaut augstskolu un izglītības sistēmas izmantošanu lētā darbaspēka ievešanai valstī. Tā iecerējusi izveidot fondu, kurā ārvalstu studentus piesaistošās augstskolas iemaksā līdzekļus par katru piesaistīto studentu, no tiem finansējot papildu budžeta vietas Latvijas jauniešiem.
Lauku skolas
Gandrīz visi politiskie spēki programmās pauduši atbalstu izglītības pieejamībai reģionos.
“Suverēnā vara”/Apvienība “Jaunlatvieši” gatava “nosargāt mazās lauku skolas”.
Partija “Mēs mainām noteikumus”, paužot apņēmību veikt “izglītības decentralizāciju”, sola līdzekļus novirzīt arī mazajām skolām.
“Austošā Saule Latvijai” apņēmusies stiprināt lauku skolu tīklu un atbalstīt to finansēšanu.
“Skolu tīkla saglabāšanā svarīgākais būs bērnu intereses – kvalitatīva izglītība ērti un droši sasniedzamā attālumā,” vēsta “Nacionālā apvienība”.
“Zaļo un Zemnieku savienība” akcentē: “Izglītība visos līmeņos – iekļaujoša, stabila, kvalitatīva, ar izcilību un laukos pieejama.”
Atbalstīt lauku un reģionu skolu saglabāšanu, vērtējot to pastāvēšanu ne tikai pēc skolēnu skaita, bet arī pieejamības, izglītības kvalitātes un nozīmes vietējai kopienai, sola “Latvija pirmajā vietā”.
“Progresīvie” apņēmušies ieviest programmu atbalsta personāla piesaistei reģionos un “veidot izglītības sistēmu, kur katrs bērns un jaunietis var mācīties kvalitatīvā, drošā un atbalstošā vidē neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai dzīvesvietas”.
Arī “Jaunā Vienotība” vēlas stiprināt skolu pieejamību reģionos.
Partija “Gobzema saraksts” uzsver: “Pirmsskolas izglītības iestādēm un sākumskolām jābūt maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai.”
Pieejamu un kvalitatīvu izglītību neatkarīgi no ģimenes dzīvesvietas sola nodrošināt “Latvijas attīstībai” un “Saskaņas Centrs”.
“JKP Jaunā konservatīvā partija” apņemas “iestāties par kvalitatīvu, darba tirgus vajadzībām atbilstošu izglītību visā Latvijā”.
Savukārt “Apvienotais saraksts” gatavs nodrošināt iespējas iegūt daudzveidīgu izglītību atbilstoši bērnu un vecāku vajadzībām.
Zinātne
Tikai nedaudz vairāk kā pusei politisko spēku, kuri pretendē uz mandātiem 15. Saeimā, ir tiešs piedāvājums zinātnes jomā. Lielākoties tie ir nodomi veicināt finansējuma zinātnei pieaugumu un tās komercializāciju.
“Virzīsimies uz ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 3% no IKP, stiprinot valsts pētījumu programmas, bāzes finansējumu, nepārtrauktu pēcdoktorantūras finansējumu un industriālo doktorantūru,” programmā vēsta “Jaunā Vienotība”. Tā ir gatava izstrādāt jaunu Zinātniskās darbības likumu, kas sekmēs patentēšanu, licencēšanu, komercializāciju, jaunuzņēmumus un universitāšu sadarbību ar industriju. Politiskais spēks arī sola stiprināt jauno zinātnieku lomu zinātnes politikas, kvalitātes un ētikas lēmumos, kā arī Latvijas zinātnes neatkarību, starptautisko konkurētspēju un komercializāciju.
“Zaļo un Zemnieku savienība” pauž: “2% no IKP augstākajai izglītībai un zinātnei; doktorantūras modeļa attīstība; augstākās izglītības un zinātnes attīstība Latvijas reģionos.” Minētais politiskais spēks atbalsta augstskolu un pētniecības iesaistes padziļināšanu inovāciju ekosistēmā, zinātnisko institūciju dalību starptautiskajās kosmosa programmās un lielo valsts kapitālsabiedrību iesaistes palielināšanu pētniecībā.
Arī “Latvijas attīstībai” sola veicināt sadarbību starp universitātēm, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem, lai līdz 2030. gadam ieguldījumi pētniecībā un attīstībā sasniegtu vismaz 2% no IKP. “Latvijai jākļūst par valsti, kur zinātne, augstākā izglītība un uzņēmējdarbība darbojas vienotā inovāciju ekosistēmā. Palielināsim ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, attīstīsim mūžizglītību un profesionālo pārkvalifikāciju.”
Radīt modernu ekosistēmu zinātnes komercializācijai vēlas arī “Austošā Saule Latvijai”. Tā atbalstīs modernas ģeotermālās enerģijas un kodolenerģētikas potenciāla izpēti.
Veicināt zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības sadarbību un pārtraukt jauno talantu aizplūšanu, garantējot paredzamu budžeta atbalstu jaunajiem pētniekiem tūlīt pēc grāda ieguves, gatava “Nacionālā apvienība”. Tā sola palielināt valsts pasūtījumu latviešu valodas, vēstures un kultūras pētījumiem un iestāties par finansējuma pieaugumu pētniecībai un inovācijām Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās.
Nodrošināt līdzekļus pastāvīgai Latvijas vēstures pētniecībai un popularizēšanai apņēmusies arī “Austošā Saule Latvijai”.
Partija “Mēs mainām noteikumus” gatava piešķirt valsts finansējumu pētniecības projektiem, ja tiem piesaistīts līdzfinansējums no privātā sektora vai starptautiskajiem fondiem.
“JKP Jaunā konservatīvā partija” sola atbalstīt ilgtspējīgu pēcdoktorantūras finansējumu un jauno zinātnieku izaugsmi, mazinot talantīgu pētnieku aizplūšanu no Latvijas. “Prasīsim augstākus publiski finansēto pētījumu kvalitātes un lietderības standartus, nodrošinot valsts līdzekļu atbildīgu izmantošanu,” akcentē partija.
“Veidosim valsts atbalsta programmas, mērķtiecīgi atbalstot uzņēmumus, kuri spēj uzrādīt augstu pievienoto vērtību, būtisku eksporta intensitāti apgrozījumā un nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā,” sola “Progresīvie”. Minētā partija arī apņemas palielināt finansējumu zinātnei.
KOPSAVILKUMS: partiju piedāvājums izglītības un zinātnes jomā īsumā
Partiju secībā ievērots to izlozētais kārtas numurs, ar kādu tās startē 15. Saeimas vēlēšanās.
SOLĪTS MAKĀ NEKRĪT
Par politisko folkloru kļuvušais teiciens – “Nu kā var nesolīt?” – var raisīt smaidu, bet vienlaikus ilustrē pavisam normālu politisko procesu pirms vēlēšanām. Tāpēc daudz kas atkarīgs no gudriem un prasīgiem vēlētājiem, kuru ziņā ir vērtēt, vai solījumus ir iespējams īstenot, un pieprasīt rezultātu.
Uzrunājot politikas pētniekus, LV portāls ir sagatavojis īsu ceļvedi, ko vērtēt partiju priekšvēlēšanu programmās
→ Kas Tev pašam ir vissvarīgākais?
Ir saprotams, ka ne visi Saeimā risināmie jautājumi vēlētāju interesē. Katrs var izvērtēt, kas pašam šķiet vissvarīgākais. Vai tā ir valsts drošība? Ārpolitika? Izglītības sistēma? Zinātne? Veselības aprūpe? Migrācijas politika? Klimata pārmaiņas un Zaļais kurss?
Partiju nostājas šajos jautājumos var būt gana atšķirīgas.
Turklāt arī tas, kas programmā nav minēts, var atklāt daudz būtiska. Ja partija plaši raksta par vienu nozari, bet gandrīz neko nemin par citām valstij būtiskām jomām, tas var liecināt ne tikai par politiskā spēka prioritātēm, bet arī tēmām, kurās tam nav viedokļa vai kuras uzskata par mazsvarīgām, pārāk neērtām.
Vai tas atbilst Tavām vērtībām?
→ Vai solītais ir paveicams?
Ja turpini iedziļināties priekšvēlēšanu programmu solījumos, vērts vēsu prātu apdomāt, vai tie ir izpildāmi. Vai solītais nav deklaratīvas frāzes un nodomi “atbalstīt”, “veicināt”, “attīstīt” netiek pausti bez konkrētības, kā tieši iecerēto paveikt un kur tiks rasts finansējums?
Vērts atcerēties, ka ļoti vienkārši risinājumi sarežģītām problēmām ir raksturīgi populistiskajai retorikai, kam reti seko reāls problēmas atrisinājums, bet, gluži otrādi, mēdz būt arī nevēlami “blakus efekti”.
→ Vai kandidāti ir kompetenti valsts pārvaldes un likumdošanas jautājumos?
Saeimā ievēlētie politiķi turpmākajos gados pārstāvēs Latvijas valsti staprtautiski, pieņems lēmumus par valsts drošību, izstrādās likumus un reformas, kas vistiešākajā veidā var ietekmēt arī Tavu dzīvi. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstošas, lai šo cilvēku rokās nodotu tādu atbildību un varu.
→ Vai vārdi atbilst darbiem?
Daudzi kandidāti darbojas politikā un valsts pārvaldē jau ilgu laiku. Tas ļauj izdarīt secinājumus, vai vārdi un solījumi atbilst darbiem.
Kā politiķi iepriekš balsoja par jautājumiem, kurus tagad sola mainīt? Vai pašreizējā programma saskan ar viņu iepriekšējo rīcību?
Politiķi mēdz aizbildināties, ka darbība koalīcijā nav devusi iespēju īstenot visas pirms vēlēšanām paustās ieceres. Taču arī tādā gadījumā ir iespējams vērtēt, cik aktīvs iepriekš pausto nodomu īstenošanā bijis konkrētais politiskais spēks. Vai tas nav rīkojies pretrunā solītajam un ir centies paskaidrot sabiedrībai savu rīcību?
Visbeidzot: kāda ir politiķa reputācija? Vai viņa līdzšinējā rīcība apliecina nesavtīgu darbu savas tautas un valsts labā?
