Attēlā mācību telpa.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
No šī mācību gada skolēniem dota plašāka iespēja uzlabot summatīvos vērtējumus, kā arī mainīta pieeja šo vērtējumu “svēršanai”. Izmaiņas skar arī valsts pārbaudes darbus – 9. klasē paredzētajam dabaszinātņu centralizētajam eksāmenam netiks piemērots vērtējuma procentu slieksnis, bet vidusskolā vairs nebūs obligāti jākārto eksāmens augstākajā mācību satura apguves līmenī.
Paplašinātas summatīvo vērtējumu uzlabošanas iespējas
Skolēniem ar speciālām vajadzībām
Summatīvo vērtējumu “svēršana” vairs nav obligāta
Šajā mācību gadā minimālais slieksnis neattieksies uz 9. klases dabaszinātņu centralizēto eksāmenu
Augstākā līmeņa eksāmens vairs nebūs obligāts vidējās izglītības iegūšanai
Izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” un grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem”. Tie stājas spēkā 2026. gada 16. septembī, bet piemērojami no 2026. gada 1. septembra.
No šī mācību gada skolām vērtēšanas kārtībā jāparedz, kā 1.–3. klašu skolēni mācību gada laikā var uzlabot mācību priekšmetā gadā iegūtos summatīvos vērtējumus. Katru uzlabošanai paredzēto summatīvo vērtējumu var uzlabot vienu reizi.
Šāda pieeja, kā paskaidrots anotācijā, vērsta uz savlaicīgu atbalstu mācību procesa laikā, jo skolēniem šajā izglītības posmā īpaši nozīmīga ir pamatprasmju nostiprināšana un pakārtoto sasniedzamo rezultātu apguve.
4.–12. klašu skolēni turpmāk varēs labot ne vairāk kā trešdaļu no attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Katru uzlabošanai paredzēto vērtējumu varēs uzlabot vienu reizi.
Aprēķinot vienu trešdaļu no summatīvo vērtējumu skaita, piemēros matemātiskās noapaļošanas principu līdz veselam skaitlim.
Skolas pašas noteiks konkrēto vērtējumu uzlabošanas kārtību, tostarp to, kurus vērtējumus skolēns var uzlabot, kādā veidā un kad. Vienlaikus izglītības iestādei jānodrošina vienlīdzīgas tiesības uzlabot summatīvos vērtējumus visiem skolēniem neatkarīgi no viņu mācību sasniegumiem vai iepriekš iegūtā summatīvā vērtējuma.
Skolām vērtēšanas kārtībā jānosaka arī tas, kā skolēni ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, mācību gada laikā var uzlabot mācību priekšmetā iegūtos summatīvos vērtējumus. Anotācijā skaidrots, ka vērtējumu uzlabošanas kārtība piemērojama atbilstoši individuālajā plānā noteiktajam atbalstam un mācību procesa organizācijai, ļaujot vērtēšanu pielāgot skolēna individuālajām vajadzībām.
|
Līdz šim regulējums noteica, ka pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē pedagogs lielāku svaru piešķir tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu.
Anotācijā paskaidrots, ka ne visos mācību priekšmetos un mācību situācijās ir iespējams piemērot principu par lielāka svara piešķiršanu darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu. Šāda principa piemērotība ir izvērtējama katra mācību priekšmeta vai kursa ietvaros, ņemot vērā konkrētā mācību satura specifiku, sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas pieeju.
Tāpēc, ņemot vērā pedagoga profesionālo kompetenci un autonomiju mācību procesa īstenošanā un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, secināts, ka valsts izglītības standartā nav nepieciešams noteikt obligātu pieeju summatīvo vērtējumu svēršanai.
Līdz ar to turpmāk pedagogs var piešķirt lielāku svaru tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu. Izglītības iestāde savā skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka summatīvo vērtējumu svaru izmantošanu, ja šādu risinājumu uzskata par pedagoģiski pamatotu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā”, kas tika pieņemti 2026. gada 8. septembrī, 2026./2027. mācību gadā paredzēts jauns centralizētais eksāmens 9. klasei dabaszinātņu jomā.
Vienlaikus grozījumi MK noteikumos “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” paredz, ka 20% minimālais vērtējuma slieksnis dabaszinātņu jomas centralizētajam eksāmenam netiek piemērots. Tādējādi 2026./2027. mācību gadā uz šo eksāmenu 20% minimālais slieksnis neattieksies.
Ņemot vērā augstākās izglītības iestāžu praksi, IZM secinājusi, ka augstākā mācību satura apguves līmeņa centralizēto eksāmenu rezultāti uzņemšanas procesā augstskolās nav obligāti. Līdz ar to nav arī pamatota prasība par viena obligāta valsts pārbaudes darba – centralizētā eksāmena – nokārtošanu padziļinātajos kursos augstākajā mācību satura apguves līmenī vispārējās vidējās izglītības iegūšanai.
Jaunais regulējums paredz, ka skolēns var izvēlēties kārtot valsts pārbaudes darbu kādā no padziļinātajiem kursiem augstākajā mācību satura apguves līmenī, ja attiecīgā valsts pārbaudes darba rezultāts nepieciešams izglītības turpināšanai nākamajā izglītības pakāpē.
