Attēlā klase un mācību grāmatas.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Jaunajā mācību gadā izglītības jomā stāsies spēkā vairākas būtiskas izmaiņas. Tās aptver skolēnu vērtēšanas kārtību, mācību saturu un individuālo atbalstu, pedagogu atalgojumu, izglītības procesa organizāciju, digitālo dokumentu apriti, kā arī drošību apdraudējuma gadījumā. Nozīmīgas pārmaiņas paredzētas arī augstākajā izglītībā – tās finansēšanā, pārvaldībā un akadēmiskās karjeras stiprināšanā.
VISPĀRĒJĀ IZGLĪTĪBA
AUGSTĀKĀ IZGLĪTĪBA
Iecerēts, ka jaunā mācību gada izskaņā 9. klašu skolēniem būs jākārto valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu mācību jomā. Ar šo pārbaudes darbu tiks aizstāts starpdisciplinārais valsts pārbaudes darbs, kurā bija ietverta sociālā un pilsoniskā mācību joma, dabaszinātņu mācību joma un tehnoloģiju mācību joma.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu → |
Pašlaik spēkā esošais regulējums paredz, ka no 2026. gada 1. septembra pamatizglītībā valsts noteiktajos pārbaudes darbos vērtējums nebūs iegūts, ja darba kopvērtējums būs mazāks nekā 20%. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza ieceri atteikties no minimālā procentuālā sliekšņa 9. klašu centralizētajos eksāmenos. Līdz šim minēto izmaiņu izskatīšana Ministru kabinetā atlikta, taču gala lēmums par normu piemērošanu vēl nav pieņemts.
|
UZZIŅAI PAR MINISTRU KABINETA SĒDĒ SKATĀMAJIEM JAUTĀJUMIEM 1. SEPTEMBRĪŠī gada 1. septembra Ministru kabineta sēdes publiskotā darba kārtība liecina, ka tajā iekļauti vairāki grozījumu projekti, kuri būs svarīgi jaunajā mācību gadā, piemēram:
Grozījumu projekti paredz, ka izglītības iestādei turpmāk būs jānodrošina skolēnam vismaz viena iespēja summatīvā snieguma uzlabošanai katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā un citas izmaiņas. “Paredzēts mainīt līdzšinējo kārtību, kas vērtējuma uzlabošanas iespēju sniedza tikai mācību gada beigās, rakstot kombinēto pārbaudes darbu par plašu mācību satura daļu,” informē Izglītības un zinātnes ministrija. Plānotās izmaiņas arī paredz atteikties no minimālā procentuālā sliekšņa (20%), kas skolēnam būtu jāsasniedz 9. klases centralizētajos eksāmenos, lai iegūtu apliecību par pamatizglītību. Centralizētie eksāmeni arī turpmāk saglabās valsts pārbaudes darbu nozīmi un tiks izmantoti skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanai un izglītības kvalitātes monitoringam, iepriekš informēja IZM. 1. septembrī ir paredzēts apstiprināt arī Ministru kabineta noteikumus par valsts pārbaudes darbu norises laiku 2026./2027. mācību gadā.
|
No 2026. gada 1. septembra vidusskolēniem un visiem 5. klašu skolēniem jānodrošina iespēja apgūt vismaz divas svešvalodas, proti, vienu Eiropas Savienības (ES) oficiālo valodu un otru – kādu citu ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālo valodu vai svešvalodu, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.
Līdz ar to noslēdzas pakāpeniskā atteikšanās no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolā.
Skolēniem, kuri jau uzsākuši krievu valodas apguvi, tiks nodrošināta iespēja to apgūt līdz pamata vai vidējās izglītības programmas apguves noslēgumam.
Noteiktas izglītības iestādes tiesības otrās svešvalodas mācību stundās apvienot viena izglītības posma klašu skolēnus, kuri atteikušies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves.
Tāpat paredzētas izglītības iestādes tiesības apvienot 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu skolēnus mācību priekšmeta “Sports un veselība” apguvei, kā arī tiesības viena izglītības posma ietvaros apvienot nepilngadīgus patvēruma meklētājus, bēgļus vai personas ar alternatīvo statusu mācību priekšmeta “Latviešu valoda” apguvei.
Savukārt speciālās izglītības programmās no 1. septembra atļauts dalīt klasi grupās ne tikai atsevišķu, bet, ja nepieciešams, arī visu mācību priekšmetu apguvei.
|
|
No 2026. gada 1. septembra valsts aizsardzības mācība būs jāapgūst arī skolēniem, kuri mācās nepilna laika klātienes un tālmācības izglītības programmās. Noteikts, ka valsts aizsardzības mācība 56 mācību stundu apmērā būs jāapgūst tālmācības formā un 38 mācību stundu apmērā – klātienes formā.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu →
|
Pamatizglītības standarts paredz, ka turpmāk, ģimenes ārstam vai ārstam speciālistam sniedzot ieteikumu pielāgot skolēnam fiziskās aktivitātes vismaz uz vienu semestri, izglītības iestādei būs jāizstrādā mācību priekšmeta “Sports un veselība” individuālais apguves plāns un jāpielāgo sasniedzamie rezultāti.
Turklāt, lai izglītojamais netiktu nepamatoti atbrīvots no dalības mācību priekšmetā “Sports un veselība”, precizēta norma, kas noteic, ka izglītojamais var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem konkrētajā mācību priekšmetā, nevis no mācību priekšmeta apguves un dalības tajā.
|
Izmaiņas paredz →
|
No 2026. gada 1. septembra plašāk sāks piemērot jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “Programma skolā”.
Izmaiņas nosaka grozījumi Izglītības likumā, kas paredz no jaunā mācību gada darba samaksu no valsts budžeta līdzekļiem nenodrošināt tiem pedagogiem, kuri nodarbināti pašvaldību, valsts augstskolu un privātajās izglītības iestādēs, kas īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas, ja izglītojamo skaits attiecīgajās klašu grupās neatbilst Ministru kabineta noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem.
Šādā gadījumā pedagogu darba samaksu attiecīgajās klašu grupās nodrošinās no izglītības iestāžu dibinātāju budžeta līdzekļiem, bet valsts piedalīsies pedagogu darba samaksas finansēšanā, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību. Pašvaldībām savās izglītības iestādēs pedagogu darba samaksa būs jānodrošina vismaz tādā apmērā, kādā tā tiktu nodrošināta no valsts budžeta, ja kvantitatīvie rādītāji būtu sasniegti.
Ieviešot jauno finansēšanas modeli, kvantitatīvais rādītājs (izglītojamo skaits) un pieļaujamās svārstības klašu grupās (1.–3. klašu grupā, 4.–6. klašu grupā, 7.–9. klašu grupā un 10.–12. klašu grupā) noteiktas, ņemot vērā izglītības iestādes atrašanās vietu, izglītības apguves formu un citus apstākļus.
Atsevišķos gadījumos valsts finansējumu pedagogu darba samaksai plānots saglabāt 100% apmērā arī tad, ja skola neatbildīs noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem.
Pašvaldību skolām šādi izņēmumi, ievērojot noteikumos paredzēto minimālo skolēnu skaitu, iespējami, piemēram, ja ir nepietiekama piekļuve tuvākajai skolai, objektīvu apstākļu dēļ skolas reorganizāciju nav iespējams uzsākt nekavējoties vai ir pamatoti prognozējams skolēnu skaita pieaugums.
Jāpiebilst, ka šī gada augusta sākumā IZM nāca klajā ar ieceri veikt labojumus finansēšanas modelī “Programma skolā”. Būtiskākās izmaiņas paredz pilnveidot finansēšanas modelī noteiktos skolēnu skaita kritērijus, kā arī precizēt nosacījumus valsts finansējuma piešķiršanai un izmantošanai. Tomēr pagaidām izstrādāto grozījumu izskatīšana Ministru kabinetā atlikta.
Aktuālā informācija par finansēšanas modeļa ieviešanu pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Finansēšanas modelis “Programma skolā” ”.
Jaunajā mācību gadā stāsies spēkā kombinēto mācību organizēšanas kārtība. Tajā īpaša uzmanība vērsta kombinēto mācību elementu – attālināto un tiešsaistes mācību – pieļaujamajam apmēram.
Noteikts, ka pirmsskolā un 1. un 2. klasē mācības attālināti vai tiešsaistē organizējamas tikai apdraudējuma, ārkārtas vai citu iepriekš neparedzētu situāciju gadījumā, ievērojot konkrētus nosacījumus.
Vispārējā kārtā mācības attālināti vai tiešsaistē pieļaujamas, sākot no 3. klases. Šādi organizētu mācību apmērs 3. klasei nedrīkst pārsniegt 5% no kopējā stundu skaita mācību gadā. Turpretī 4.–6. klasei tiešsaistes un attālināto mācību apmērs nedrīkst pārsniegt 10% no kopējā stundu skaita mācību gadā, 7.–9. klasei – 15%, bet vidusskolas klasēm – 20% no kopējā stundu skaita mācību gadā.
Profesionālās pamatizglītības programmās attālinātās vai tiešsaistes mācības varēs īstenot līdz 5% apmērā, bet profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības programmās – līdz 20% no izglītības programmas kopējā stundu apjoma. Attālināti vai tiešsaistē drīkstēs īstenot tikai to mācību procesa daļu, kurā paredzēto mācīšanās rezultātu sasniegšanai nav nepieciešama izglītojamā fiziska klātbūtne.
Savukārt augstskolu pilna un nepilna laika studijās kombinēto mācību ietvaros attālinātās vai tiešsaistes mācības varēs īstenot līdz 50% apmērā no attiecīgās studiju programmas kontaktstundu skaita.
|
Izmaiņas paredz →
Plašāk par tēmu →
|
No šī gada 1. septembra pamatizglītības standarts papildināts ar atsevišķu pielikumu – individuālā izglītības programmas apguves plāna paraugu izglītojamajiem, kuriem nepieciešams pielāgot izglītības procesa organizēšanu atbilstoši viņu spējām.
Parauga aizpildīšana plānota digitālajās izglītības sistēmas platformās “Mykoob” vai “E-klase”. Arī vecāku iepazīstināšana ar minētā plāna saturu notiktu digitālā formātā, ko vecāki kā identificēti sistēmas lietotāji apliecinātu ar sistēmas parakstu.
|
Izmaiņas paredz →
|
No 2026. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs informācija par skolēniem ar speciālām vajadzībām nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem un speciālistu atzinumiem tiks uzskaitīta Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Tas uzlabos informācijas apriti un mazinās administratīvo slogu.
Vecākiem izglītības iestādē būs jāiesniedz tikai viņu rīcībā jau esošais pedagoģiski medicīniskās komisijas vai cita speciālista atzinums par bērnam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Jauni dokumenti nebūs jāiegūst, un viena un tā pati informācija nebūs regulāri jāiesniedz atkārtoti.
Izmaiņas arī noteic, ka individuālais izglītības programmas apguves plāns skolēniem ar speciālām vajadzībām būs jāizstrādā 21 kalendārās dienas laikā pēc atzinuma saņemšanas.
Atsevišķos gadījumos noteiktas skolas tiesības veikt skolēna pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu. Ja vecāki no tā atteiksies, izglītības iestādei būs tiesības vērsties pašvaldības sociālajā dienestā, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas bērna tiesības uz izglītību.
|
Plašāk par tēmu →
|
Stājies spēkā regulējums, kas noteic izglītības iestādes vadītāja pienākumu sadarbībā ar izglītības iestādes dibinātāju izstrādāt izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plānu (tai skaitā rīcības algoritmu) apdraudējuma gadījumam.
Paredzēts, ka plāna izstrādē jāievēro Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvars un izglītības iestādes darbības nepārtrauktības plāna paraugs. Tas pieejams ministrijas tīmekļvietnes sadaļā “Apstiprināts izglītības sistēmas noturības un nepārtrauktības ietvars un plāna paraugs”.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu →
|
Šajā mācību gadā pirmsskolas, vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības un arodizglītības programmas īstenojamas, nodrošinot izglītojamā vecumam atbilstošus sistēmiskus un mērķtiecīgus vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumus.
Izglītības iestādēm atļauts izvēlēties sev piemērotāko vardarbības prevencijas un mazināšanas programmu vai īstenot citus sistēmiskus pasākumus, taču izvēlētajai programmai jāaptver vardarbības prevencija, vardarbības gadījumu risināšana un atbalsts iesaistītajām pusēm.
Noteikts arī pedagogu un izglītojamo pienākums piedalīties izglītības iestādes vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumos.
No 2026. gada 1. jūnija paplašināts to izglītojamo loks, kuriem aizliegts skolā lietot mobilo telefonu. Ja līdz šim aizliegums attiecās uz pirmsskolu un skolēniem līdz 6. klasei, tad jaunajā mācību gadā tas attieksies arī uz skolēniem līdz 9. klasei ieskaitot.
Aizliegums neattiecas uz gadījumiem, kad pedagogs ir atļāvis tālruni izmantot izglītības procesā.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu →
|
Šajā mācību gadā programmas “Piens un augļi skolai” ietvaros skolēniem bez maksas būs iespēja saņemt ne tikai svaigus augļus, dārzeņus un pasterizētu pienu, bet arī kefīru un bezpiedevu jogurtu. Turpretī 1.–9. klašu skolēniem vienu reizi mācību gadā var rīkot medus degustāciju.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu →
|
Līdz šim regulējums pieļāva iespēju vienlaikus mācīties vairākās valsts apmaksātās izglītības programmās. Tomēr no šī mācību gada regulējums mainīts, paredzot par valsts budžeta līdzekļiem apgūt tikai vienu vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu neatkarīgi no tā, vai attiecīgo izglītības programmu no valsts budžeta līdzekļiem finansē pilnībā vai daļēji.
Izglītojamajiem, kuri jau uzsākuši par valsts budžeta līdzekļiem vienlaikus apgūt vairākas izglītības programmas, ir tiesības izglītības programmu pabeigt bez izmaiņām.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu →
|
No šī gada 1. septembra visi valsts atzītie vispārējās izglītības dokumenti tiks sagatavoti un izsniegti elektroniski.
Ja vispārējās izglītības dokumentam, kas izsniegts papīra formā, būs nepieciešams dublikāts, izglītības iestāde to izsniegs elektroniskā dokumenta formā. Savukārt, ja dokumentam būs vajadzīga kopija papīra formā, izglītības iestāde to izgatavos atbilstoši elektroniskā dokumenta atvasinājuma sagatavošanas un noformēšanas prasībām.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu →
|
No 2027. gada sākuma uzsāks institucionālās finansēšanas modeļa ieviešanu visās valsts augstskolās un koledžās. Tas, kā iecerēts, veicinās augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību un resursu efektīvāku izmantošanu.
Jaunais modelis paredz vairākas izmaiņas. Piemēram, tika mainīta valsts un augstskolu sadarbības pieeja. Turpmāk Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar nozaru ministrijām slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu. Īpašs uzsvars tiks likts tautsaimniecībai nozīmīgām jomām, tostarp izglītībai, veselības aprūpei un STEM, fokusējoties uz kvalificētiem absolventiem.
Augstskolām būs iespēja pašām noteikt studiju vietu skaitu. Tas ļaus augstskolu padomēm elastīgāk un stratēģiskāk plānot uzņemšanu, koncentrējot resursus uz studējošajiem ar augstāku studiju pabeigšanas potenciālu un mazinot “atbirumu”.
Turpretī līdzšinējā valsts finansēto un maksas studiju vietu kārtība tiks atcelta. Tā vietā studijas būs pilnībā vai daļēji finansētas no augstskolas līdzekļiem vai privātpersonu finansētas. Būtiski, ka studējošie, kuri līdz 2026. gada 30. decembrim imatrikulēti studiju vietās, kas finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, būs tiesīgi turpināt no augstskolas līdzekļiem pilnībā finansētas studijas. Attiecīgajiem studējošajiem tiks piemēroti tie studiju līgumu noteikumi, kas ir spēkā 2026. gada 30. decembrī.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu → |
No šī mācību gada tiks pārtraukta Augstākās izglītības padomes darbība pašreizējā formātā, tās padomdevēja funkcijas integrējot Cilvēkkapitāla attīstības padomes darbā, bet atlikušās administratīvās funkcijas deleģējot citām institūcijām atbilstoši to kompetencei – Akadēmiskās informācijas centram un augstskolām.
Paredzams, ka pēc izmaiņu ieviešanas valsts pasūtījums augstākajā izglītībā tiks ciešāk sasaistīts ar vajadzībām darba tirgū, kā arī stiprināta sadarbība starp ministrijām, darba devējiem un akadēmisko sektoru Cilvēkkapitāla attīstības padomes ietvaros. Tāpat plānots, ka mazināsies birokrātiskais slogs augstskolām un valsts pārvaldei un tiks ietaupīti valsts budžeta līdzekļi.
|
Izmaiņas paredz →
|
No 2026. gada 1. augusta augstskolas un zinātniskās institūcijas ir tiesīgas uzsākt pāreju uz jauno, vienoto akadēmiskās un pētniecības karjeras sistēmu.
Saskaņā ar to augstskola varēs veidot tenūru – pastāvīgas nodarbinātības modeli akadēmiskajā karjerā, kas sniegs augstskolām iespēju nodarbināt īpaši atzītu akadēmisko personālu.
Augstskolas akadēmisko personālu varēs izraudzīties, piemērojot ievēlēšanas vai atlases procedūru.
Iecerēts, ka jaunais akadēmiskās karjeras modelis veicinās akadēmiskā personāla profesionālo izaugsmi, kvalitāti, prognozējamu nodarbinātību un noturēšanu augstākās izglītības sistēmā un zinātnē.
Izmaiņas tiks ieviestas pakāpeniski, taču paredzēts, ka ievērojama daļa nodarbinātības regulējuma un jauno amatu sistēmas stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī.
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu →
|
2027. gada 1. janvārī noslēgsies būtisks jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas pārejas posms.
Tā, piemēram, Augstskolu likumā tiks nostiprināta promocijas padomes funkcija, nosakot, ka tā ir atbildīga par promocijas darba novērtēšanu un zinātnes doktora grāda piešķiršanu. Tāpat tiks skaidrota zinātnes doktora grāda un profesionālā doktora grāda mākslās piešķiršanas kārtība.
Noteikts, ka studējošajiem, kuri līdz 2024. gada 31. augustam uzsākuši studijas doktora studiju programmā, un doktora grāda pretendentiem, kuri sekmīgi apguvuši akreditētas doktora studiju programmas akadēmisko daļu vai kuri akadēmisko darbību veikuši ārpus doktora studiju programmas un sekmīgi nokārtojuši eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē, doktora grādu piešķirs saskaņā ar Augstskolu likumu (līdz 01.01.2027. – arī saskaņā ar Zinātniskās darbības likumu).
|
Izmaiņas paredz → Plašāk par tēmu → |
