Ilustratīvs attēls, kurā redzami skolēni mācību stundā.
FOTO: Magnific.com.
No 2026. gada 1. septembra stāsies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi izglītojamo ar speciālām vajadzībām uzņemšanai vispārējās izglītības iestādēs. Tajos mainīta vai detalizētāk skaidrota atbalsta pasākumu noteikšanas, individuālā plāna izstrādes un tā īstenošanas izvērtēšanas kārtība. Iecerēts, ka tādējādi tiks samazināts administratīvais slogs vecākiem un skaidrāk noteikta izglītības iestāžu atbildība par bērnam nepieciešamo atbalstu, informē Izglītības un zinātnes ministrija.
Jaunās prasības skolēnu ar speciālām vajadzībām atbalstam noteiktas Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 447 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām”.
Minētie noteikumi aizstās līdz šim spēkā esošos MK noteikumus Nr. 556 ar tādu pašu nosaukumu.
Kā skaidrots anotācijā, pašreizējais regulējums mainīsies par vairāk nekā 50%, tāpēc nolemts izstrādāt jaunu normatīvo aktu.
Saskaņā ar MK noteikumiem, uzņemot izglītojamo izglītības iestādē un nosakot nepieciešamos atbalsta pasākumus, tajā jāiesniedz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinums par izglītojamajam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu un tās apguvē nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Atsevišķos gadījumos jāiesniedz arī izglītības psihologa, skolu psihologa vai klīniskā un veselības psihologa, logopēda, audiologopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga, kurš nodarbināts ārpus attiecīgās izglītības iestādes, atzinums par izglītības programmas apguvē nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem.
Kvalitatīvas informācijas aprites īstenošanai katrā izglītības iestādē tiks veikta speciālistu atzinumu un atbalsta pasākumu uzskaite Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS). Tāpēc, kā uzsver Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), vecākiem izglītības iestādē būs jāiesniedz tikai viņu rīcībā jau esošais pedagoģiski medicīniskās komisijas vai cita speciālista atzinums par bērnam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem. Jaunus dokumentus nevajadzēs, un informācija nebūs regulāri jāiesniedz atkārtoti.
Ja izglītības iestādes rīcībā nav pedagoģiski medicīniskās komisijas vai cita speciālista atzinuma par izglītojamajam nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, bet izglītības iestāde ir konstatējusi izglītojamajam attīstības traucējumu pazīmes, tā, informējot pilngadīgu izglītojamo vai vecākus, ir tiesīga veikt pedagoģisko vai psiholoģisko novērtējumu.
Skola novērtējumu var veikt, lai noteiktu nepieciešamos atbalsta pasākumus izglītojamajam ar redzes, dzirdes, fiziskās attīstības, valodas, mācīšanās vai garīgās veselības traucējumiem. Savukārt izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem novērtējums veicams, lai noteiktu nepieciešamību saņemt pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu.
Noteikumi arī paredz pilngadīga izglītojamā vai vecāku tiesības atteikties no psiholoģiskā novērtējuma.
Ja vecāki rakstveidā atteikušies no psiholoģiskā novērtējuma veikšanas vai arī pēc izglītības iestādes noteiktas nepieciešamības izglītojamajam saņemt pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu nav vērsušies pedagoģiski medicīniskajā komisijā, izglītības iestāde par to informē pašvaldības sociālo dienestu, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas bērna tiesības uz izglītību.
MK noteikumos paredzēts, ka izglītojamā individuālo plānu izstrādā izglītības iestādes pedagogi, ņemot vērā pedagoģiski medicīniskās komisijas, cita speciālista vai izglītības iestādes atbalsta personāla atzinumu un izglītojamā attīstības traucējumus. Plāns tiek izstrādāts, arī sadarbojoties ar pilngadīgu izglītojamo vai vecākiem.
Individuālo plānu izstrādā ne vēlāk kā 21 kalendāra dienas laikā pēc atzinuma saņemšanas. Tajā iekļauj MK noteikumos nostiprinātos atbalsta pasākumus, tomēr izglītības iestāde var noteikt arī citus pasākumus mācību procesa un vides piekļūstamības nodrošināšanai, kā arī nepieciešamā pedagoģiskā un atbalsta personāla piesaistei.
Individuālo plānu izstrādā atbilstoši valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās, valsts pamatizglītības standartā vai valsts vidējās izglītības standartā noteiktajam paraugam. Pirmsskolas izglītības pakāpē to izstrādā uz laiku līdz 12 mēnešiem, bet pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē – līdz attiecīgā mācību gada beigām.
MK noteikumos detalizēti skaidrota individuālā plāna īstenošanas izvērtēšana.
Plāna īstenošanu izvērtēs par to atbildīgais pedagogs kopā ar citiem plāna īstenošanā iesaistītajiem pedagogiem. Pirmsskolā tas jādara ne retāk kā reizi sešos mēnešos, bet pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē – divas reizes mācību gadā.
Par izglītojamā mācību satura apguves dinamiku un turpmāko rīcību informēs arī pilngadīgu izglītojamo vai nepilngadīga izglītojamā vecākus.
Ja atbalsta pasākumu piemērošana nebūs palīdzējusi izglītojamajam sasniegt individuālajā plānā noteiktos rezultātus, atbildīgās personas veiks speciālo vajadzību atkārtotu novērtēšanu, aktualizēs individuālo plānu un tajā noteiktos atbalsta pasākumus un informēs par to pilngadīgu izglītojamo vai vecākus.
Tāpat jaunie MK noteikumi paredz katrā izglītības iestādē noteikt atbildīgo darbinieku, kurš organizēs speciālistu atzinumu un atbalsta pasākumu uzskaiti VIIS, tādējādi uzlabojot informācijas apriti. MK noteikumos ietvertas arī citas izmaiņas.
“Noteikumi pirmo reizi vienuviet nosaka atbalsta pasākumus bērniem ar dažādām speciālajām vajadzībām. Tas palīdzēs skolām organizēt atbalstu, pedagogiem un atbalsta personālam sniegs skaidrākas vadlīnijas ikdienas darbā, bet vecākiem ļaus labāk pārliecināties, ka bērna vajadzības tiks izvērtētas pēc vienotiem principiem,” rezumē IZM.
