Strasbūrā 2026. gada 16. septembrī
Runas oriģinālversija ir pieejama šeit.
Autentisks ir tikai runātais teksts
Cienītā Metsolas kundze! Godātais Kārnija kungs!
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
“Tas bija pats labākais laiks, tas bija pats ļaunākais laiks.” Šādi Čārlzs Dikenss apraksta Eiropu Franču revolūcijas laikā. Tas ir arī patiess apraksts par pasauli, kurā dzīvojam. Pārmaiņu ātrums ir neticams, izaicinājumi ir ārkārtēji. Ja es šodien raugos uz Eiropu, mans skatījums ir šāds: mūsu Savienības stāvoklis ir spēcīgāks nekā jebkad agrāk. Mūsu Savienības stāvoklis var šķist arī nedrošāks nekā jebkad agrāk.
Šie divi apgalvojumi var likties nesaderīgi, taču tie abi ir patiesi, un tie atspoguļo šos ārkārtējos laikus. Šo sarežģīto lielisko iespēju un lielo briesmu laikmetu, kurā visas valstis cenšas atrast savu virzienu.
Šajā pasaulē Eiropa ir izvēlējusies virzīties pati pa savu ceļu, un tagad veidojas spēcīgāka, neatkarīga Eiropa.
Tā ir Eiropa, kura nodrošina savu labklājību, atbrīvojas no toksiskās atkarības no Krievijas fosilās degvielas, ir kļuvusi par lielāko tirdzniecības spēku uz planētas, kura pārveido savu rūpniecības politiku, vienlaikus saglabājot mūsu unikālo sociālo modeli.
Tā ir Eiropa, kas spēj sevi aizstāvēt labāk nekā jebkad agrāk, kas ir radikāli pārveidojusi savu pieeju, lai nodrošinātu mūsu dzimteni, kas pēdējos piecos gados vien ir palielinājusi aizsardzības izdevumus par gandrīz 80%.
Tā ir Eiropa, kurā iestājas viens par otru, kā mēs to darām, atbalstot Ukrainu cīņā par tās nākotni un mūsu brīvību, vai tad, kad mēs iestājāmies par Grenlandi, kad tā tika apdraudēta, vai tad, kad pret mūsu demokrātiju tiek vērsti droni, hibrīduzbrukumi vai dezinformācija.
Tas viss pierāda vienu – Eiropa nodrošina atbalstu Eiropas iedzīvotājiem. Un ka mūsdienu pasaules saltajā trauslumā tikai Eiropa var nodrošināt patiesu suverenitāti Eiropas iedzīvotājiem.
Un tāpēc, cienītās deputātes, godātie deputāti, šī ir Eiropa, ar kuru mēs varam tik ļoti lepoties.
Tajā pašā laikā mēs visi zinām tos draudus, ar kādiem saskaramies. Tā kā senie pieņēmumi un attiecības ir satricināti, tagad mēs saskaramies ar atklāti naidīgu pasauli. Mūsu kontinentā plosās teritoriāls agresijas karš; tuvumā ir izcēlušies citi kari. Cīņa par industriālajām spējām ietekmē globālo konkurenci. Un naratīvu cīniņš ir vērsts uz to, lai vājinātu uzticēšanos Eiropai un paralizētu mūsu demokrātiju.
Taču cilvēku bažas ir saistītas ne tikai ar šiem lielajiem, globālajiem apdraudējumiem. Daudzo krīžu ietekme skar daudzas Eiropas ģimenes, jo īpaši attiecībā uz dzīves dārdzību vai mājokļu dārdzību. Pārmaiņu un tehnoloģiju reibinošais temps ietekmē mūsu darbvietas, iztikas līdzekļus un mūsu sabiedrību. Tam ir arī dziļa ietekme uz mūsu demokrātiju un mūsu diskursu.
Mēs to redzam kā ekstrēmo aspektu pieaugumu un niansētības samazināšanos pat veidā, kādā mēs attiecamies viens pret otru.
Šīs reālās bažas tiek izmantotas kā ierocis, lai radītu šķelšanos mūsu starpā. Dažkārt no ārpuses un pārāk bieži no iekšpuses. Taču mūsu ceļš ir skaidrs. Jāveido neatkarīga un rīcībspējīga Eiropa. Nekas nevar mūs no tā novirzīt. Jo šajā pasaulē Eiropas liktenim jāpaliek Eiropas iedzīvotāju rokās.
Tāpēc mūsu izvēle ir skaidra. Vai mēs vēlamies spēcīgu un neatkarīgu Eiropu, kas aizstāv savas vērtības šajā pasaulē? Vai arī mēs pieļaujam, ka mūs bremzē šķelšanās un atkarība? Vai mēs vēlamies atbalstīt mūsu Eiropas ideju, ka kopā mēs varam lemt par savu likteni? Vai arī ļausim, ka mūsu demokrātiju apdraud autoritārās varas piekritēju starpnieki un marionetes?
Neatkarīgi no tā, vai tie ir ultranacionālisti vai pret Eiropu noskaņotas personas, vai tā ir Krievijas iejaukšanās vai dezinformācija, nosaukumi var atšķirties, bet to mērķis ir vienāds. Viņi nicina mūsu vērtības un vēlas sagraut mūsu Eiropas vienotību. Tāpēc ne vien cīnīsimies pret to, bet arī kopīgi cīnīsimies par mūsu Eiropas ideju.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Mūsu ekonomika ir izturējusi Tuvo Austrumu karu ietekmi labāk, nekā gaidīts. Bezdarbs ir tuvu rekordzemam līmenim. Taču spiediens, ko rada augstākas enerģijas cenas un aizņēmumu izmaksas, sāpīgi ietekmē cilvēkus un uzņēmumus.
Būs jāizdara skaidras fiskālās izvēles, lai nodrošinātu fiskālo stabilitāti, vienlaikus aizsargājot investīcijas. Tāpēc Eiropas ekonomikas stimulēšana ir mūsu galvenā prioritāte.
Mums ir milzīgs tirgus, pasaules līmeņa rūpniecība un pakalpojumi, bagātīgs uzkrājumu fonds un viena no pasaules vadošajām valūtām, tomēr mēs joprojām sadrumstalojam savu kapitālu, tīklus un pirktspēju.
Tāpēc, stājoties amatā, mēs ieviesām drosmīgu plānu – izveidot ekonomiku, kurā inovācija un enerģija plūst pāri robežām, kurā uzņēmumi konkurē un aug visā Eiropā, un ietaupījumi finansē mūsu nākotni. Tāda ir Dragi un Letas ziņojumu loģika. Un kopā mēs sniedzam rezultātus. Taču mums ir jābūt ātrākiem – visām iestādēm.
Tagad mums ir politiskā vienošanās par “Viena Eiropa, viens tirgus” ceļvedi. Un kopā līdz nākamā gada beigām mēs varam pabeigt un mums ir jāpabeidz šī vienotā tirgus vēsturiskā pārveide.
Mūsdienu ekonomikā tempam ir būtiska nozīme. Atļauja vai veidlapa, tīkla pieslēgums vai finansēšanas lēmums – tas viss var noteikt, kur tiek veiktas investīcijas, kur tiek radītas darba vietas. Mums jārīkojas daudz ātrāk. Tāpēc mēs iesniegsim priekšlikumus, lai vēl vairāk paātrinātu atļauju piešķiršanu.
Ja projekti ir Eiropas stratēģiskajās interesēs, mums ir ievērojami jāpaātrina to īstenošana. Ja administratīvais slogs palēnina uzņēmējdarbību un MVU, mums šāds slogs arī jāsamazina.
Jūs zināt, ka mūsu 12 omnibus priekšlikumi samazina administratīvo slogu par aptuveni 17 miljardiem eiro gadā. Taču vienkāršošana nevar būt vienvirziena ceļš. Visos līmeņos ir jābūt savai likmei šajā spēlē. Mēs jau sen esam runājuši par pārmērīgu reglamentēšanu.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Jā, mēs Eiropas līmenī darām visu iespējamo, lai samazinātu birokrātiju. Bet tagad, manuprāt, ir pienācis laiks dalībvalstīm rīkoties aktīvāk. Ja mēs nopietni vēlamies panākt vienkāršošanu, mums ir vajadzīgs arī pakts pret pārmērīgu reglamentēšanu.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Eiropa nevar palikt industriāls dzinējspēks, ja tās enerģijas cenas ir strukturāli pārāk augstas.
Kad Krievija pārtrauca gāzes piegādi, mēs cīnījāmies pretī. Mūsu piegādes tagad ir vairāk diversificētas. Mēs investējām pašmāju tīrajā enerģijā – atjaunīgajos energoresursos un kodolenerģijā.
Bet tad tika slēgts Hormuza šaurums. Un atkal mēs sāpīgi izjutām izmaksas, ko rada mūsu vispārējā atkarība no importētas fosilās degvielas. Kopš konflikta sākuma importētā fosilā degviela mums izmaksāja papildu 90 miljardus eiro, par to nesaņemot nevienu papildu enerģijas molekulu.
Tāpēc mums ir stingri jāapņemas nodrošināt cenas ziņā pieejamu pašmāju tīro enerģiju – vai tā būtu atjaunīgo energoresursu enerģija vai kodolenerģija, vai biometāns un citi. Tehnoloģiski neitrāli. Bet tiem ir jāsniedz mums neatkarība.
Lai panāktu šo neatkarību, mums ir jāelektrificē Eiropa. Mūsu mērķis ir līdz 2040. gadam divkāršot elektroenerģijas īpatsvaru. Tādējādi Eiropa varētu samazināt fosilās degvielas importa rēķinus par 260 miljardiem eiro gadā. Taču mums ir arī jānodrošina, ka mūsu ražotā elektroenerģija ir pieejama.
Pagājušajā gadā mēs uzstādījām vairāk nekā 80 GW atjaunīgās enerģijas jaudas. Bet sešas reizes lielāka jauda joprojām gaida savienošanu. Tāpēc mums tik steidzami ir vajadzīga elektrotīklu pakete.
Mums ir jāiegulda ātrāk. Jāpaātrina tīkla savienojumi. Jāattīsta uzglabāšana. Īsāk sakot, padarīsim elektrību par Eiropas nākotni.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Mēs varam samazināt enerģijas cenas, vairāk investēt un ieviest inovācijas, reformēt mūsu ekonomiku. Taču tas viss tiek apdraudēts, ja mūsu uzņēmumi nekonkurē vienlīdzīgos konkurences apstākļos.
Mūsu tirdzniecības deficīts ar Ķīnu tagad ir 1 miljards eiro dienā. Tas ir sasniedzis kritisko punktu. Daži saka, ka draud otrais Ķīnas satricinājums. Taču tas jau ir klāt – tas ir redzams mūsu kopienās un rūpnīcās visā Savienībā, tas noved pie deindustrializācijas Eiropas rūpniecības centros. Tas nav ilgtspējīgi.
Tāpēc mēs esam iesaistījušies dialogā ar Ķīnu, lai atjaunotu līdzsvaru mūsu tirdzniecībā. Tomēr šim dialogam tagad ir jādod rezultāti. Ķīnas vājāks iekšzemes pieprasījums nozīmē, ka tai arī ir vajadzīgs mūsu Eiropas tirgus. Tādēļ mūsu abu interesēs ir sadarboties, lai rastu risinājumus.
Ļaujiet man skaidri pateikt: mēs izmantosim visus mūsu rīcībā esošos instrumentus, lai atjaunotu līdzsvaru mūsu attiecībās. Vārdi ir laba lieta, bet darbi ir labāki.
Ir vēl viens punkts – mēs joprojām daudzās jomās esam pārāk daudz un bīstami atkarīgi. Mēs vairāk nekā 80 % apmērā esam atkarīgi no Ķīnas daudzu kritiski svarīgu izejvielu jomā, 90% apmērā – dažu retzemju metālu jomā. Mēs esam daudz paveikuši, bet mēs neesam vienīgie, kas cenšas diversificēties. Mums ir steidzami jāiepērk un jāveido savas rezerves.
Neviena valsts to nevar izdarīt viena pati. Tāpēc mums jādomā savādāk. Tādēļ mēs izveidosim jaunu Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu korporāciju. Tā palīdzēs mums iegūt un uzkrāt mums nepieciešamo – elektromobiļiem, mikroshēmām un akumulatoriem, tīrām tehnoloģijām un aizsardzībai. un vēl daudzām citām lietām.
No tā ir atkarīga ne tikai mūsu rūpniecība, bet arī mūsu neatkarība un drošība.
Tas man ļauj pievērsties nākamajam jautājumam par finansējumu. Lai nebūtu nekādu šaubu, mūsu budžets ir paredzēts mūsu nākotnei. Un jebkuram modernam budžetam ir vajadzīgi jauni pašu resursi.
Mums ir jārada apstākļi, lai mūsu uzņēmumi varētu piesaistīt investīcijas un augt. Tāpēc mūsu darbs pie uzkrājumu un investīciju savienības ir tik izšķiroši svarīgs. Taču kapitāla tirgu attīstība prasa laiku. Un mūsu uzņēmumu vajadzības ir steidzamas. Mums ir vajadzīga banku sistēma, kas veidota ne tikai stabilitātei, bet arī izaugsmei.
Tāpēc mēs nāksim klajā ar jaunu banku nozares tiesību aktu kopumu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta vienkāršošanai un sadrumstalotības novēršanai. Mēs zinām, ka pastāv pieprasījums pēc kapitāla. Taču mums ir vajadzīga lielāka spēja un vēlme riskēt.
Mūsu progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumi ir uz pareizā ceļa, lai 2026. gadā piesaistītu rekordlielas riska kapitāla investīcijas. Tāpēc pagājušajā gadā es paziņoju par jaunu Eiropas Fondu augošiem uzņēmumiem.
Gadu vēlāk ir veiktas pirmās investīcijas tādos uzņēmumos kā ICEYE. ICEYE izveidoja divi Eiropas jaunieši: Rafals no Polijas un Pekka no Somijas. Sākotnēji viņi ar programmas “Erasmus” starpniecību satikās aptuveni pirms 15 gadiem. Kopā viņi nodibināja tehnoloģiju jaunuzņēmumu. Viņi izstrādāja savu ideju saistībā ar satelītattēliem. Saņēma programmas “Apvārsnis” finansējumu. Viņi pierādīja savu tehnoloģiju. Uzņēmums auga ar privātām investīcijām. Un šodien viņu uzņēmums ir viens no pasaules vadošajiem kosmosa tehnoloģiju uzņēmumiem ar birojiem Somijā, Polijā, Spānijā un Grieķijā.
ICEYE stāsts liecina, ka Eiropa ir inovācijas mājvieta, ka mēs varam atjaunot Eiropas uzņēmējdarbības garu.
Es priecājos, ka dibinātāji šodien ir kopā ar mums. Pievienojieties man, lai sveiktu Rafalu un Pekku. Jūs esat patiess Eiropas veiksmes stāsts.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Šie ir Eiropas ekonomikas pamati. Taču mūsu turpmākā labklājība un drošība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā mēs pārvaldīsim mūsu laika kritiskos punktus – klimata pārmaiņas un mākslīgo intelektu.
Runājot par klimata pārmaiņām, šī vasara bija patiesības vasara. Gandrīz neviena mūsu kontinenta daļa netika pasargāta. Beļģijas augstajos purvos gadsimtu gaitā izveidojies kūdrājs izdega, pārvēršoties par pelnu lauku.
Liesmas plosījās no Īrijas kalniem līdz Grieķijas un Horvātijas salām. Alpos senie ledāji katru dienu atkāpjas arvien tālāk. Tam visam ir absolūti postoša ietekme: 660 000 hektāru nodega pilnībā.
Zaudēti tika aptuveni 12 miljoni tonnu kultūraugu.
Mūsu acu priekšā izzūd tādas svarīgas upes kā Donava, Reina vai Garonna.
Karstuma viļņu laikā reģistrēti vairāk nekā 35 000 papildu nāves gadījumu. Aprūpes nami un slimnīcas ir bīstami pārkarsa. Un tas viss ir tikai ieskats.
Šie bija karstākie vasaras mēneši, kādi jebkad bijuši, bet, iespējams, vēsākie salīdzinājumā ar turpmākajiem gadiem.
Zinātne ir skaidra. Eiropa uzkarst divkārt straujāk par globālo rādītāju. Protams, pāreja ir sarežģīta. Mums būs jāpielāgojas un jāmācās procesa gaitā.
Bet nav šaubu – Eiropa var turpināt, tai ir jāturpina un tā turpinās virzīties uz tās klimata mērķu sasniegšanu.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Runa nav par seku mazināšanu vai pielāgošanos tām. Mums vajag gan vienu, gan otru. Un tām ir jāstiprina vienai otra. Tas ir vienīgais veids, kā panākt klimatnoturību. Taču mums ir krasi jāpalielina sagatavotība.
Nākammēnes mēs nāksim klajā ar jaunu klimatnoturības satvaru. Mēs apzināsim100 visneaizsargātākās teritorijas Eiropā un novērtēsim riskus, kā arī to, kādā līmenī tie būtu jāpārvalda.
Tas dos mums uz visu sabiedrību vērstu pieeju – līdz pat vietējam līmenim, kurā pielāgošanās ir vissvarīgākā. Tā mērķis būs panākt, lai Eiropa kļūtu par līderi adaptācijas tehnoloģiju jomā, kas ir milzīgs jauns tirgus.
Neatkarīgi no tā, vai tie ir sausumizturīgi kultūraugi, plūdu novēršana vai energoefektīva dzesēšana, Eiropa jau ir līdere. Un mums ir jākļūst par šā tirgus līderi.
Patlaban tikai aptuveni 25% no katastrofu radītajiem zaudējumiem Eiropā sedz privātā apdrošināšana. Tas nozīmē, ka pārāk bieži valstu budžeti kļūst par pēdējās instances apdrošinātājiem.
Mums ir jārīkojas, lai novērstu šo plaisu. Tāpēc Komisija izveidos Klimata apdrošināšanas aliansi.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Šo vasaru nedrīkst atkārtot. Tāpēc mēs drīz iesniegsim arī Eiropas plānu karstuma viļņu pārvarēšanai. Mums ir vajadzīgas labākas agrīnās brīdināšanas sistēmas un labāka sagatavotība veselības jomā.
Mums ir vajadzīga pilsētu pielāgošanās un dzesēšana. Un mums ir jāatbalsta vismazāk aizsargātie. Otrais punkts attiecas uz ūdens un pārtikas nodrošinājumu.
Mēs zinām par ūdens trūkuma riskiem mūsu lauksaimniekiem, enerģijas un piegādes ķēdēm. Tomēr Eiropas caurulēs tiek zaudēts gandrīz viens no katriem četriem litriem, lielākoties noplūdes dēļ. Kas par zaudējumu! Tāpēc mēs ierosināsim jaunu Eiropas Ūdens iniciatīvu, jo ūdens ir vērtīgs gan mūsu industrijai, gan mūsu nodrošinātībai ar pārtiku.
Kultūraugiem ir nepieciešams ūdens augšanai, mājlopiem – izdzīvošanai. No tā ir atkarīga visa raža. Tāpēc mēs iesniegsim priekšlikumus, lai uzlabotu riska pārvaldību un novērstu apdrošināšanas nepilnības.
Eiropas lauksaimnieki atkal ir atsaukušies izaicinājumam, ko rada šī nebeidzamā vasara.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Eiropas lauksaimnieki ir labākie pasaulē. Un mēs viņus atbalstīsim ik uz soļa. Nākamais punkts ir par dabas ugunsgrēkiem. Tie kļūst intensīvāki, biežāki un plašāki.
Es ļoti lepojos ar Eiropas reakciju, ar mūsu Eiropas aktīviem, kas dodas lidojumos pāri kontinentam. Bet ir skaidrs, ka mums jādomā plašāk. Un jāmācās ātrāk.
Tāpēc esam aicinājuši dažus no Eiropas pieredzējušākajiem ugunsdzēsējiem un avārijas dienestiem vadīt šo darbu. Viņi izskatīs visus sagatavotības un prevencijas aspektus – no civilmilitārās koordinācijas līdz vajadzībai pēc jaunām spējām. Un es viņiem lūdzu iesniegt priekšlikumus, tostarp par topošo Eiropas Ugunsdzēsības floti.
Mūsu avārijas brigādes šogad vien ir izglābušas neskaitāmas dzīvības un mājokļus. Man ir viens stāsts, ko es gribētu pastāstīt. Tas ir stāsts par dāņu pilotu Rūni Kindalu (Rune Kyndal).
Viņa aizraušanās ar lidošanu ļāva viņam apceļot visu pasauli. Viņš apmetās nelielā Kanādas pilsētā ar nosaukumu Terrasa. Viņš kļuva par vienu no valsts pieredzējušākajiem civilajiem pilotiem. Bet Rūne gribēja izmantot savu talantu lielākas misijas labā. Tāpēc viņš atgriezās Eiropā, lai palīdzētu savaldīt dabas ugunsgrēkus visā mūsu kontinentā.
Jūlijā viņš veica daudzas veiksmīgas misijas visā Grieķijā. Tad viņam bija jāsaņem pelnīts atpūtas pārtraukums. Taču ārkārtas situācija sasniedza savu kulmināciju. Rūne nolēma palikt.
Dažas dienas vēlāk viņš kopā ar savu ugunsdzēsības sadarbības koordinatoru bija iesaistīts traģiskā negadījumā.
Gan Rūne, gan koordinators tika nogalināti. Viņi gāja bojā kā varoņi.
Esmu lūgusi Rūnes māti un brāļus šodien mums pievienoties kā īpašiem viesiem.
Cienījamā Margita, godātie Tūe un Kore,
Mēs esam pagodināti jūs uzņemt. Rūne atdeva savu dzīvību, lai glābtu citus. Šodien viņam ir parādā visa Eiropa.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Otrs mūsu laikmeta kritiskais punkts ir mākslīgais intelekts.
Mākslīgais intelekts strauji kļūst par mūsu ekonomikas un drošības pamatslāni. Eiropas nostāja ir skaidra. Mēs vēlamies maksimāli izmantot MI, lai uzlabotu mūsu sabiedrību, dzīves kvalitāti un produktivitāti.
Es esmu optimiste, ka mākslīgais intelekts var potenciāli dot labumu cilvēcei, ja mēs to pareizi izmantosim. Bet – tāpat kā ar jebkuru spēcīgu jaunu tehnoloģiju, mākslīgo intelektu pavada līdzsvars starp iespējām un riskiem. Nenovēršot šos riskus, mēs nekad nespēsim atraisīt MI iespējas.
Tā kā avangarda modeļi kļūst spējīgāki, šiem riskiem ir pievērsta lielāka uzmanība.
Izstrādātie modeļi ļaus veikt uzlaušanu tādā līmenī, kādu mēs nekad neuzskatījām par iespējamu. Un tie drīz būs pretinieku rokās, kuru pasaules redzējums ļoti atšķiras no mūsējā.
Tajā pašā laikā pašuzlabojošo modeļu radītās briesmas kļūst arvien acīmredzamākas.
Incidenti, kad MI aģenti iziet ārpus savas vides vai ievieto ļaunprātīgu kodu, ir tikai ieskats. Pēc HuggingFace incidenta izstrādātāji skandina trauksmes zvanus. Vismodernāko uzņēmumu izpilddirektori mums saka, ka ir pienācis laiks palēnināt pašrekursīvos modeļus. Kontrolēt avangarda modeļu attīstības ātrumu.
Ja cilvēkiem, kuri izstrādā šo tehnoloģiju, ir skaidrība, tad arī mums tādai vajadzētu būt. Mākslīgā intelekta akts, protams, ir izšķiroši svarīgs elements, ar ko ievieš aizsardzības pasākumus, un tas ļauj Eiropai ietekmēt globālos centienus, kā risināt šo jautājumu.
Tāpēc mēs pastiprināsim sadarbību ar mūsu līdzīgi domājošiem partneriem, piemēram, Kanādu, Apvienoto Karalisti un citiem. Mēs vēlamies apvienot spēkus modeļu izvērtēšanas, verifikācijas, agrīnās brīdināšanas, MI drošības un daudzās citās jomās.
Es aicināšu galvenās avangarda laboratorijas uz diskusiju par to, kā mēs varam atbalstīt pašreizējos nozares centienus kontrolēt avangarda modeļu attīstības ātrumu.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Ir arī taisnība, ka Eiropai būs vajadzīgas savas spējas, jo īpaši, lai aizsargātu mūsu nacionālo drošību.
Mums ir jāpaliek sacensībā. Jo tas ir izšķiroši svarīgi mūsu neatkarībai. Tāpēc mums ir ievērojami jāpalielina mūsu datošanas jauda. Mēs izklāstīsim savas idejas, kā to panākt tīrā un efektīvā veidā.
Mēs arī izstrādāsim jaunus veidus, kā izmantot publiskos un privātos līdzekļus, lai ieguldītu visdaudzsološākajos Eiropas jaunuzņēmumos un uzņēmumos.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Ierobežojot MI radītos riskus, mēs varam maksimāli palielināt ieguvumus. Mēs jau esam daudz paveikuši. Piemēram, attiecībā uz gigarūpnīcām un tehnoloģiju suverenitāti. Bet nākamais posms šajā sacensībā nav saistīts tikai ar avangarda modeļiem. Līdzīgi kā gadījumā ar iespiedpresi senos laikos, to izgudroja vācu izgudrotājs, bet to apguva un pielietoja visā Rietumeiropā.
Mums nav jābūt tiem, kuri izstrādā avangarda tehnoloģiju, bet gan tiem, kuri no tās gūst vislielāko vērtību. Galvenais ir radīt vērtību, ko mākslīgais intelekts vēl nav devis. Pārvietot MI no ekrāna uz reālo ekonomiku un sabiedrību. Ražotnēs. Slimnīcas nodaļās. Precīzajā lauksaimniecībā. Mūsu energotīklos. Autonomai braukšanai. Aizsardzībai.
Šeit slēpjas reālā vērtība. Un tieši šajā ziņā Eiropai ir lielas priekšrocības. Mums ir pasaules klases industrijas, kuru rīcībā ir augstākās kvalitātes dati. Šie dati ir vērtīgs Eiropas dārgums. Tie var būt pamats īpaši pielāgotiem industriāliem MI modeļiem.
Ļaujiet jums minēt vienu sabiedrisku piemēru. Krūts vēža skrīnings — jautājums, par kuru daudzi no jums ir nenogurstoši rīkojuši kampaņas. Mamogrāfijas skrīnings samazina mirstību par aptuveni 30–40% sieviešu, kuras skrīningu apmeklē. Agrīna atklāšana ir būtiska. Šajā situācijā var iesaistīties mākslīgais intelekts.
MI atbalstīta mamogrāfija skrīninga laikā var identificēt agrāk un vairākus vēža veidus. Tā rezultātā vairāk sieviešu var izdzīvot. Līdz ar to mums ir vajadzīgs mākslīgais intelekts veselībai. Taču šeit atkal mums jārīkojas eiropeiskā veidā.
Vai es vēlos, lai manam ārstam būtu tūlītēja AI piekļuve visiem datiem, kas nepieciešami, lai izdarītu vislabāko diagnostikas vai ārstēšanas izvēli? Jā, protams. Bet vai es vēlos, lai mans ārsts būtu robots, kuram palīdz mākslīgais intelekts? Nē, protams. Es nevēlos, lai robots man pateiktu, vai man ir vēzis.
Svarīgi ir tas, lai mākslīgais intelekts dotu iespējas mūsu ārstiem, nevis aizstātu viņus.
Tas ir tikai viens piemērs. Tagad mēs koncentrējamies uz piecām nozarēm ar visaugstāko vērtību, kurās industriālajam mākslīgajam intelektam ir vislielākais potenciāls un kurās mums ir dati: veselību, transportu, agropārtiku, progresīvu ražošanu, aizsardzību un kosmosu.
Novembrī mēs paziņosim par revolucionārām iniciatīvām šajās nozarēs.
Mēs aicināsim dalībvalstis, EP deputātus, industriju un uzņēmējus pievienoties mums šajā vērienīgajā Eiropas projektā.
Mūsu pieeja ir skaidra. Mēs vēlamies mākslīgo intelektu. Mēs vēlamies, lai mākslīgais intelekts radītu lielāku vērtību atbildīgāk. Un ar zemākām izmaksām un mazāku enerģijas patēriņu. Bet galvenokārt mēs vēlamies, lai mākslīgais intelekts būtu ar cilvēka kontroli.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Šis ir mūsu eiropeiskais ceļš.
Daudzi MI riski ietekmē arī mūsu sociālo tirgus ekonomiku. Dažiem MI ļauj paātrināt atkārtojošos uzdevumu veikšanu, lai labāk izmantotu savas prasmes, tomēr ir skaidrs, ka šie ieguvumi ir nevienmērīgi sadalīti starp prasmēm, paaudzēm un reģioniem.
Paraugieties uz jauniešiem un šķēršļiem, ar kuriem viņi saskaras, lai tikai pakāptos uz pirmā nodarbinātības pakāpiena.
Mūsu reakcijai ir jāiet kopsolī. No izglītības līdz nodarbinātībai mākslīgajam intelektam ir jāpalīdz pilnveidot prasmes, uzlabot darbvietu kvalitāti un sniegt darba ņēmējiem taisnīgas iespējas.
Tāpēc mums ir vajadzīgs Kvalitatīvu darbvietu akts. Un mēs panāksim rezultātus līdz gada beigām.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Nākamgad mēs atzīmēsim Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. gadadienu. Un mēs turpināsim pildīt tajā pausto solījumu.
Mēs investēsim mūsu reģionos, lai ikvienam būtu tiesības palikt. Mēs sāksim Eiropas aprūpes kursu, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām pārmaiņām.
Mēs tikko ierosinājām pirmo Mājokļu aktu, lai risinātu īstermiņa īres problēmu un spekulācijas ar mājokļiem,
jo, cienītās deputātes, godātie deputāti, palikšana reģionā nav privilēģija. Aprūpe nav privilēģija. Mājoklis nav privilēģija. Tās ir tiesības.
Kad mēs pirms desmit gadiem pasludinājām šo sociālo tiesību pīlāru, pasaule bija savādāka. Mūsu sabiedrība ir mainījusies. Daudzējādā ziņā uz labo pusi, citās jomās – nē.
Patlaban mūsu pamatvērtības tiek apstrīdētas. Daži cilvēki pat vēlas atcelt sieviešu tiesības – nosūtīt mūs atpakaļ uz laikmetu, kurā sievietes bija otrās šķiras pilsones.
Mēs esam tik smagi cīnījušies par vienlīdzīgu attieksmi, vienlīdzīgām iespējām un vienādu atalgojumu.
Paskatieties apkārt šajā telpā. Beidzot mēs šeit esam lielā skaitā: priekšsēdētājas, priekšsēdētāja vietnieces, grupu vadītājas, komisāres, EP deputātes, darbinieces un apkalpojošās darbinieces.
Tāpēc ļaujiet man nosūtīt ļoti skaidru vēstījumu visiem, kam tas ir jādzird: sievietes ir šeit, lai paliktu. Mēs aizstāvēsim savas tiesības. Un mēs katru dienu turpināsim aizstāvēt savas vērtības.
Tāpēc kopā ar manu dārgo draugu Antoniu Koštu (António Costa) mēs rīkosim samitu, lai atbalstītu mūsu sociālā pīlāra pastāvīgos principus.
Laiki var mainīties, tehnoloģijas var mainīties, bet mūsu vērtības nemainās. Eiropā cilvēki vienmēr būs pirmajā vietā.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Šajā kritisko punktu laikmetā mūsu labklājība un drošība tiks veidota ne tikai mājās.
Šogad mēs parakstījām brīvās tirdzniecības nolīgumus ar Indiju, Mercosur, Meksiku, Austrāliju un Indonēziju.
Tagad mēs esam noslēguši tirdzniecības nolīgumus ar vairāk nekā 80 valstīm, kas ir vairāk nekā jebkurš cits pasaulē. Un uzņēmēju aprindas lūdz mūs to darīt vēl vairāk.
Šodien es varu paziņot par jaunu starptautisku savienojamības projektu. Tas tieši savienos Dienvidkaukāzu un Centrālāziju ar Eiropas tirgu, ko mēs saucam par Transkaspijas starptautisko transporta maršrutu.
Izmantojot Global Gateway, mēs centīsimies piesaistīt publiskās un privātās investīcijas līdz pat 12 miljardu eiro apmērā. Mūsu mērķis ir līdz 2030. gadam diversificēt maršrutus, trīskāršot tirdzniecības plūsmas un samazināt kravu tranzīta laiku.
Lai to īstenotu, mēs organizēsim Reģionālās savienojamības samitu ar Bulgārijas premjerministru.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Šīs partnerības Eiropai ir stratēģiska izvēle. Taču tās arī reaģē uz plaisām starptautiskajā, uz noteikumiem balstītajā sistēmā.
Dažiem risinājums ir iet savu ceļu vienatnē, taču tas nav risinājums mums. Eiropa vienmēr uzņemsies vadību, aizstāvot uz noteikumiem balstītu sistēmu. Bet mēs vairs nevaram uz to paļauties kā vienīgo veidu savu interešu aizsardzībai. Vai arī pieņemt, ka tās noteikumi pasargās mūs no sarežģītajiem draudiem, ar kuriem mēs saskaramies.
Šajā jaunajā pasaulē mums ir steidzami jāpārdomā mūsu partnerības un jāveido globālas koalīcijas mūsu noturībai un demokrātijai.
Arī šeit tikai Eiropa ar savu apmēru un ietekmi var uzņemties vadību.
Tāpēc esmu uzaicinājusi Kanādas premjerministru Marku Kārniju (Mark Carney).
Kārnija kungs, jūsu klātbūtne šeit ir simbols ilgstošai draudzībai starp mūsu iedzīvotājiem. Mūsu kultūras, vēsturiskās un personīgās saites ir dziļi iesakņojušās mūsu sabiedrības struktūrā.
Pateicoties Visaptverošajam ekonomikas un tirdzniecības nolīgumam (CETA), mūsu preču tirdzniecība mazāk nekā desmit gadu laikā ir pieaugusi par 75%.
Tas liecina par mūsu tirdzniecības nolīgumu spēku. Mēs redzam pasauli ar tām pašām acīm: gan mākslīgā intelekta, gan klimata pārmaiņu jomā, gan attiecībā uz Arktiku, gan ģeopolitiku. Un mēs esam stāvējuši plecu pie pleca: attiecībā uz Ukrainu, aizsardzību, izejvielām un piegādes ķēdēm.
Bet vissvarīgākā, godātais Kārnija kungs, ir Eiropas un Kanādas ticība demokrātijai – ka vara nepieder spēcīgākajiem, bagātākajiem vai skaļākajiem, bet gan mums visiem, ka demokrātijām ir brīvība izvēlēties, ar ko sadarboties.
Līdz ar to mēs apvienojam spēkus brīvprātīgi. Mēs pāriesim no CETA uz Aliansi nākotnei, lai radītu kopēju labklājības un ekonomiskās drošības telpu. Mēs strādāsim pie intelektiskās ražošanas. Mēs izveidosim tehnoloģiju aliansi. Mēs integrēsim aizsardzības industriālās bāzes. Mēs padarīsim Arktiku par pamata kopprojektu. Mēs strādāsim pie enerģētikas, kritiski svarīgu minerālu un akumulatoru jautājumiem, mākslīgā intelekta, kvantu, kiberdrošības un ekonomiskās drošības jautājumiem.
Šī partnerība nav domāta, lai apvienotos pret kādu citu, bet gan mūsu kopīgajam spēkam. Īsāk sakot, mēs vēlamies panākt, lai attiecības ar Kanādu būtu pēc iespējas augstākā līmenī.
Godātais Kārnija kungs!
Es minēju, ka mums steidzami jāpārdomā mūsu partnerības. Tāpēc es vēlētos sadarboties ar jums, lai pavērtu iespējas Kanādai kļūt par pirmo asociēto ES dalībvalsti.
Mums ir viens kopējs okeāns, viens vērtību kopums, viens skatījums uz pasauli. Un tagad mēs veidosim arī mūsu kopīgo nākotni – paldies, ka esat šeit.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Eiropas ticību sadarbībai vienmēr ir virzījis miers. Tas ir mūsu raison d'être.
Šodien šis miers ir apdraudēts. Krievijas agresijas karš pret Ukrainu turpina plosīties, un mūsu teritorijā pieaug apdraudējumi. Pagājušajā nedēļā mēs to pieredzējām Dānijā, Lietuvā un Polijā. Dronu uzbrukuma mēģinājums Leipcigā ir papildu pierādījums. Mums ir jābūt skaidrībai par to, kas tas bija – uzbrukums, izmantojot militārus materiālus, ko Krievijas slepenie darbinieki veica Eiropas teritorijā.
Uzbrukums ne tikai vienai dalībvalstij, bet arī visai mūsu Savienībai. Cienītās deputātes, godātie deputāti, mēs to nepieļausim.
Mums nevajadzētu būt ilūzijām par to, kas šeit notiek: hibrīddraudiem, ar kuriem saskaras Eiropa, arvien mazāk ir hibrīda raksturs un tie arvien mazāk ir tikai draudi vien.
Kiberuzbrukumi un sabotāža, dedzināšana un dronu iebrukumi. Tie ar katru dienu pieaug. Līdz ar to, pieaugot apdraudējuma līmenim, ir jāpaaugstina arī Eiropas sagatavotība.
Tāpēc es kopā ar augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ierosināšu jaunu Eiropas drošības stratēģiju.
Mums jau ir daudz instrumentu. Un mēs stiprinām savu sadarbību ar NATO. Bet mūsu doktrīna, mūsu iestādes un mūsu lēmumu pieņemšana nav gājusi kopsolī ar jauno realitāti.
Mūsu sistēmas tika radītas citai pasaulei. To pamatā ir labi nodomi panākt konsensu un kompromisu. Bet mums ir jāapsver, vai tās joprojām atbilst paredzētajam mērķim.
Piemēram, Eiropai ir vajadzīga sava hibrīddraudu novēršanas rokasgrāmata. Mums steidzami jāpanāk konsenss par to, kā reaģēt uz konkrētiem incidentiem. Tādiem, kas ir mazāki par bruņotu agresiju, bet nepārprotami apdraud mūsu nacionālo drošību. Citiem vārdiem sakot, mehānisms, lai papildinātu NATO “4. pantu”.
Es uzskatu, ka ir pienācis laiks pašas Eiropas 4. pantam jeb Ārkārtas drošības protokolam. Ja to ierosinātu viena dalībvalsts, pulcētos visas dalībvalstis, lai koordinētu Eiropas reakciju, novērstu turpmāku eskalāciju un mazinātu ietekmi.
Es uzskatu, ka mums ir jāiet vēl tālāk.
Ilgu laiku mēs esam apsprieduši līderu formātu, kas vērsts uz mūsu kontinenta drošību, iesaistot tādus partnerus kā Kanāda, Norvēģija, Ukraina, Apvienotā Karaliste un citus.
Tagad tas ir vēl jo steidzamāk, ņemot vērā attiecīgo risku raksturu un mērogu. Tāpēc mēs izklāstīsim savas idejas, lai Eiropas Drošības padome kļūtu par realitāti.
Steidzamība ir nepārprotama.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Šī vienotā fronte arī virza mūsu darbu Eiropas aizsardzības jomā.
Aizsardzības izdevumu kāpums ir novedis pie rekordlielām investīcijām mūsu spējās un spēkos. Tiek uzsākti jauni kopprojekti. Un mēs tērējam vairāk par Eiropas ražojumiem, nekā jebkad agrāk.
Lielāki pasūtījumi mūsu industrijai, lielāka sadarbspēja un apjomradīti ietaupījumi. Tagad mums šī pieeja ir jāpaceļ nākamajā līmenī.
Karš Ukrainā ir parādījis, cik svarīgi ir stratēģiskie veicinātāji. Tie ir kritiskie atbalsta aktīvi un spēku multiplikatori, uz kuriem balstās jebkura uzticama aizsardzība, sākot ar pretgaisa un pretraķešu aizsardzību un beidzot ar stratēģisko transportu un degvielas uzpildi gaisā, no kosmosa līdz kibertelpai.
Šīs sistēmas ir vitāli svarīgas, un mums vajag vairāk šādu sistēmu. Tikai kopā Eiropas spēkos ir tās nodrošināt.
Tāpēc es varu paziņot par jaunu Stratēģisko veicinātāju Eiropas instrumentu, kas ir pilnībā saskaņots ar NATO, jo tikai spēcīga un uzticama Eiropas aizsardzības pozīcija garantēs mūsu drošību.
Un par to nav vietas šaubām: Eiropa aizstāvēs katru savas teritorijas kvadrātmetru.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Ukrainas iedzīvotāji mums katru dienu demonstrē, ko tas nozīmē.
Mēs zinām, ka nākamā ziema Ukrainai būs smaga. Taču mēs zinām arī, ka Ziemeļkorejas raķetes un Krievijas droni nespēj lauzt ukraiņu pretestības garu, jo ukraiņiem ir, par ko cīnīties. Viņi cīnās par to, lai arī turpmāk varētu pastāvēt viņu valsts, identitāte un brīvība, un viņi cīnās arī par mūsu brīvību un pašnoteikšanos.
Mūsu uzdevums joprojām ir atbalstīt Ukrainu, cik vien tas ir mūsu spēkos.
Konkrēti tas nozīmē: pirmkārt, šajā skarbajā kara ziemā mēs Ukrainu atbalstīsim vairāk nekā jebkad. Kopā ar partneriem mēs sniegsim humāno palīdzību, kā arī stiprināsim Ukrainas energoapgādi un siltumapgādi.
Otrkārt, mēs stiprināsim Ukrainas gaisa aizsardzības spējas. Pagājušajā nedēļā mēs pirmo reizi apstiprinājām amerikāņu Patriot raķešu iegādi. Tagad nepieciešams tās steidzami piegādāt.
Taču mums ir arī kopīgi jāsamazina mūsu atkarība no viena piegādātāja.
Tāpēc mēs vēlamies kopā ar Ukrainu izstrādāt lētu un modulāru pretraķešu aizsardzības sistēmu.
Šī kopējā darba centrā ir Freya. Šeit mēs apvienojam ukraiņu kaujas pieredzi un inovatīvo spēku ar Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā, un, protams, mūsu ievērojamo ražošanas jaudu.
Freya ir tikai sākums, mums jādara vairāk. Ar atlikušajiem līdzekļiem no SAFE mēs izveidosim jaunu programmu kopīgiem projektiem ar Ukrainas uzņēmumiem.
Treškārt, mēs pastiprināsim mūsu sankcijas pret Krieviju.
Spiedienam pret Krieviju jāturpina pieaugt. Tam ne vienmēr ir vajadzīgas jaunas sankcijas, bet galvenokārt esošo sankciju izpilde.
Mūsu sankcijas ir sāpīgas. Tās radīja milzīgu spiedienu uz Krievijas ekonomiku. Krievija dara visu iespējamo, lai no tām izvairītos. Tāpēc mums ir jānovērš visas nepilnības.
Jo, cienītās deputātes, godātie deputāti,
katru dienu šovasar Ukrainas pilsētas skāra uzbrukums pēc uzbrukuma.
Krivijrihā Krievijas droni gaišā dienas laikā sabombardēja pārpildītu iepirkšanās centru. Pēc tam notika vēl viens uzbrukums, apzināti vēršoties pret glābšanas darbiniekiem, kuri steidzās palīdzēt. Tas nav tikai karš, tā ir apzināta terora stratēģija.
Taču ukraiņi ir neskaitāmas reizes pierādījuši, ka viņu garu nevar salauzt. Šovasar maza meitene visai pasaulei parādīja šā gara patieso būtību.
Kad sākās karš, Saša bija sešus gadus veca meitene ar lielu aizraušanos. Par visu vairāk viņa mīlēja mākslas vingrošanu. Taču kādā saulainā maija dienā viņas mājā ietriecās Krievijas raķete. Saša tika izglābta no gruvešiem. Divas nedēļas viņa pavadīja komā. Pamodusies viņa atklāja, ka ir zaudējusi kreiso kāju. Šķita, ka viņas sapnis ir sabrucis līdz ar viņas māju.
Taču Saša atteicās padoties. Tikai septiņus mēnešus pēc uzbrukuma viņa atgriezās sporta zālē ar savu jauno kājas protēzi. Viņa trenējās vairāk nekā jebkad agrāk un sāka izcīnīt vienu zelta medaļu pēc otras.
Šovasar viņa ceļoja pa pasauli ar savu Brīvības dejas turneju. Viņas mērķis ir stāstīt pasaulei par Ukrainas noturību cīņā par brīvību. Viņa ir iedvesmojusi cilvēkus gan pie Eifeļa torņa, gan Taimskvērā, gan Rio un Tokijā.
Un šodien viņa vēlas savu vēstījumu nodot šeit, Eiropas sirdī.
Cienītās deputātes, godātie deputāti, lūdzu, pievienojieties man, lai sveiktu Sašu. Tu esi lielisks iedvesmas avots mums visiem.
Slava Ukraini!
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Dziļās ciešanas Gazā un nekontrolētā kolonistu vardarbība Rietumkrastā ir dziļi ietekmējusi Eiropas iedzīvotājus.
Izraēlas valdības lēmums virzīt nelikumīgo E1 apmetņu projektu ir nepieņemams. Pagājušajā gadā es aicināju Eiropu rīkoties, ierosinot vairākus pasākumus.
Daudziem Eiropas iedzīvotājiem ir sāpīgi, ka dalībvalstis nav spējušas panākt vajadzīgo vairākumu vienotai reakcijai. Dažas dalībvalstis ir rīkojušās, citas apsver iespēju to darīt.
Ja Eiropa ir sašķelta, tā nevar mainīt notikumu gaitu.
Turpmākie mēneši reģionā būs izšķiroši svarīgi. Neraugoties uz šīm problēmām, Eiropa rāda piemēru palestīniešu atbalstīšanā.
Mēs esam snieguši vairāk palīdzības nekā jebkurš cits. Ar Palestīnas līdzekļu devēju grupas un Gazas komandas iniciatīvas starpniecību mēs esam apvienojuši 65 delegācijas. Kopā esam apņēmušies piešķirt gandrīz 1 miljardu eiro, lai atjaunotu Gazu un atbalstītu mūsdienīgu Palestīniešu pašpārvaldi.
Eiropa atbalsta Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, un palestīniešiem ir vienlīdzīgas tiesības dzīvot drošībā un cieņpilni.
Eiropas uzdevums ir saglabāt divu valstu risinājumu.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Šajā runā esmu runājusi par to, ka Eiropai ir jārīkojas kopīgi, pretējā gadījumā pastāv risks, ka tiksim sašķelti.
Šovasar šī realitāte atkal tika pārbaudīta pie mūsu robežām – no mūsu austrumu robežām līdz Krētas krastiem un tieši pāri Vidusjūrai. Un, protams, arī ar krīzi Seūtā. Šie notikumi pēc būtības ir atšķirīgi, taču tiem ir divi kopīgi aspekti. Pirmais ir tas, ka tiek ekspluatēti neaizsargāti cilvēki, un to veic cietsirdīgi cilvēku tirgotāji un kontrabandisti, un mūsu pretinieki. Tāpēc mēs esam ierosinājuši sankciju režīmu, lai sodītu noziedzniekus, kā viņi to jūt visvairāk.
Šeit es nonāku pie otrās līdzības.
Visas mūsu ārējās robežas ir Eiropas robežas. Tāpēc es vēlos tieši uzrunāt Spānijas iedzīvotājus. Seūtas robeža ir Eiropas robeža, jo Seūta ir Spānija. Seūta ir Eiropa. Un Eiropa būs ar jums.
Galvenais ir tas, ka vienīgais risinājums ir Eiropas līmeņa risinājums, proti, Migrācijas un patvēruma pakts.
Pēc gadiem ilga darba mums beidzot ir vienota Eiropas sistēma, kas uzliek pienākumus visiem un kas prasa solidaritāti no visiem. Un tagad tā ir pilnībā jāīsteno.
Mēs esam uz pareizā ceļa. Pēdējo divu gadu laikā neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu skaits ir samazinājies par 55%. Šogad samazinājums vēl par 35%. Tas ir reāls progress.
Tomēr šīs vasaras notikumi liecina, ka mūsu instrumenti ir jāattīsta, jo īpaši ārkārtas situācijās. Eiropai ir vajadzīgi līdzekļi, ar ko vienmēr aizsargāt savas robežas, it īpaši scenārijos, kad masveida ieceļošana tiek izstrādāta un izmantota kā ierocis. Tāpēc ierosināsim izveidot jaunu Eiropas sistēmu reaģēšanai ārkārtas situācijās.
Tā tiks iedarbināta tikai saskaņā ar stingri noteiktu kritēriju kopumu. Un šādos gadījumos tā nodrošinās laikā ierobežotu un stingri noteiktu elastību standarta procedūru ietvaros.
Eiropas vēstījums ir skaidrs: mēs vienmēr ievērosim savas vērtības un pamattiesības. Taču mēs nekad nepieļausim kompromisu attiecībā uz mūsu robežu aizsardzību. To, kas un kādos apstākļos ierodas mūsu Savienībā, izlemjam mēs, Eiropas iedzīvotāji, nevis kontrabandisti un cilvēku tirgotāji.
Tāpēc mēs arī pastiprinām darbu pie Frontex stiprināšanas, jo īpaši, lai paātrinātu atgriešanu. Mēs uzlabosim savas agrīnās brīdināšanas sistēmas, arī partnerībā ar trešām valstīm. Mēs nodrošināsim, ka mēs varam atpazīt un paredzēt draudus tiešsaistē. Visbeidzot, mēs turpināsim novērst neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņus.
Mums ir jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm, lai veicinātu investīcijas, lai piedāvātu jauniešiem jēgpilnas perspektīvas, lai viņi nebūtu spiesti likt uz spēles savu dzīvību, lai piedāvātu viņiem darbvietas, prasmes, apmācību, māceklību.
Tāpēc es šodien paziņoju par jaunu Vidusjūras reģiona jauniešu prasmju un darbvietu iniciatīvu.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Tas ir veids, kā mēs varam samazināt neatbilstīgo migrāciju, aizsargāt to personu tiesības, kuras meklē aizsardzību, veicināt drošu un likumīgu migrāciju, izmantojot jaunus vārtejas birojus partnervalstīs, un aizstāvēt mūsu Šengenas zonas brīvības. Bet galvenokārt šādā veidā mēs pierādām, ka Eiropa var rīkoties kopā.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Šī vajadzība pēc kopīgiem Eiropas risinājumiem ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, jo tiek apdraudēta arī mūsu Eiropas demokrātija.
Mēs atkal un atkal esam pieredzējuši dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos, kuras mērķis ir mūs šķelt un censties mazināt uzticēšanos mūsu demokrātiskajai struktūrai un brīviem medijiem. Ārvalstu propagandas saindētas vēlēšanu kampaņas, sazvērestības teorijas, kas balstītas uz virāliem dziļviltotiem video – tas ir kognitīvais karš. Eiropā mēs veidojam savus viedokļus, pamatojoties uz piekļuvi uzticamai un neatkarīgai informācijai. Tā mēs debatējam, panākam kompromisus un rodam risinājumus pat pretrunīgos jautājumos. Šī atvērtība ir mūsu lielākais spēks. Taču mūsu oponenti to izmanto kā ieroci, lai izkropļotu debates un patiesību.
Tāpēc mums ir vajadzīga kolektīva spēja atpazīt un atklāt draudus un reaģēt uz tiem. Tāpēc pagājušajā gadā es paziņoju par Demokrātiskās noturības centra izveidi. Tas jau sniedz rezultātus, sadarbojoties ar visām dalībvalstīm un Parlamentu. Mēs pastiprināsim savu darbu, apvienojot resursus ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.
Bet mums nevajadzētu lolot ilūzijas. Draudi mūsu demokrātijai nāk ne tikai no ārpuses. Mēs redzam antidemokrātisku, pret Eiropu vērstu spēku pieaugumu, un mēs zinām riskus.
Bet nekas nav neizbēgams. Paskatieties uz Ungāriju!
12. aprīlis paliks mūsu atmiņā ļoti ilgi. Tā ir diena, kad ungāru tauta pārņēma nākotni savās rokās. Viņi izvēlējās demokrātiju un Eiropu. Viņi atveda Ungāriju atpakaļ tur, kur ir tās vieta – mūsu Savienības centrā.
Gadiem ilgais regress ir sācis vērsties pretējā virzienā. Cīņa pret korupciju un valsts nozagšanu paātrinās. Ir panākts reāls progress pamattiesību jomā un attiecībā uz akadēmisko brīvību. Tagad Ungārijā ir atraisīti miljardiem eiro vērtu investīciju.
Protams, vēl ir daudz darāmā. Bet tas parāda, ka smags darbs atmaksājas.
Pateicoties mūsu ziņojumiem par tiesiskumu, problēmas tagad tiek atklātas agrīnā posmā un risinātas dialogā.
Un, pateicoties šim Parlamentam, mēs esam nostiprinājuši saikni starp līdzekļiem un tiesiskuma ievērošanu.
Ar nākamo ilgtermiņa budžetu mums ir jāiet vēl tālāk. Tiesiskuma un pamattiesību ievērošana ir obligāta prasība attiecībā uz ES līdzekļiem. Tai ir jābūt budžeta centrā gan tagad, gan nākotnē.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Demokrātijas būtība ir dot cilvēkiem iespēju izvēlēties sabiedrību, kurā viņi vēlas dzīvot.
Šodien vecākiem ir atņemta liela daļa no šīs varas. Eiropas jaunieši tagad ekrānos pavada četras līdz sešas stundas dienā. Bērni tiek ievilkti arvien dziļāk informācijas plūsmās, kas paredzētas, lai turpinātu to ritināšanu.
Mēs esam liecinieki mūsu bērnu sagūstīšanai, viņu uzmanības, koncentrēšanās spēju un prāta sagūstīšanai. Tas atņem bērniem bērnību.
Mūsu bērniem ir vajadzīgs laiks pieaugšanai un būšanai kopā ar citiem. Viņiem jāsaskaras ar visām reālās dzīves emocijām un izvēlēm. Viņiem pat ir nepieciešams laiks, lai garlaikotos, jo tieši tad viņi ir spiesti izmantot savu iztēli. Viņiem ir jārunā, jābūt vienisprātis, jābūt atšķirīgās domās, jāveido viedoklis, jāmaina viedoklis.
Bet, ja bērnam ir viedtālrunis, tas viss tiek atņemts.
Vecāki katru dienu redz tā sekas – miega zudumu, trauksmi, pat paškaitējumu
un arvien lielākā skaitā gadījumu pat letālas traģēdijas. Šāds piemērs ir Oléa, 14 gadus veca meitene, kas dzīvoja Beļģijā.
Oléa sev atņēma dzīvību tieši pirms mēneša, kļūstot par iebiedēšanas upuri tiešsaistē. Stāsts ir tik traģisks un skumju pilns, ka es nebiju pārliecināta, vai to iekļaut.
Bet Oléas mamma tik aizkustinoši runāja par savu meitu, un tik kaismīgi par to, ka vēlas novērst šādu traģēdiju atkārtošanos.
Es vēlos pienācīgi atspoguļot viņas teikto, tāpēc runāšu franču valodā, kā to darīja viņa.
“Esmu pārliecināta, ka bez šiem visuresošajiem tīkliem mana meita joprojām būtu šeit. Tas ir pārāk daudz.”
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Viņai ir taisnība. Tas ir pārāk daudz. Pietiek.
Es sasaucu īpašu ekspertu grupu. Mēs runājām ar jauniešiem. Mēs skatījāmies uz Austrāliju un citām valstīm, kuras ir pavirzījušās uz priekšu. Tagad ir pienācis laiks Eiropai rīkoties.
Rīt Komisija nāks klajā ar priekšlikumu ES KIDS aktam. Mēs izmantosim pakāpenisku un diferencētu pieeju. Katram vecumam ir savs jutīgums, un tāpēc katram būs savs pielāgots aizsardzības līmenis. Nekādu sociālo mediju līdz 13 gadu vecumam, nekādu personīgo kontu līdz 15 gadu vecumam.
Tas nozīmē, ka no 13 gadu vecuma līdz bērns sasniedz 15 gadus būs tikai vecāku izveidoti un uzraudzīti mini konti, ar limitētām iespējām un laika ierobežojumiem. Un bērniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem platformām būs pienākums nodrošināt drošu dizainu.
Es apzinos, ka daudzi lielo tehnoloģiju uzņēmumu spēku uztver kā pārmērīgu un neatgriezenisku. Es tam nepiekrītu.
Mums nav jāpieņem atkarību izraisošas īpašības. Mums nav jāpieņem tas, ka bērni tiek pievērsti arvien ekstrēmākam saturam. Mums nav jāpieņem tas, ka meiteņu fotogrāfijas tiek izmantotas MI radītiem seksualizētiem attēliem.
Tāpēc mēs mainām pierādīšanas pienākumu.
Platformām būs jāpierāda, ka tās ir drošas, jo runa nav par mūsu nepilngadīgo piekļuvi sociālajiem medijiem. Runa ir par to, kad un kā mēs ļaujam sociālajiem medijiem piekļūt nepilngadīgajiem.
Eiropa ir vara rīkoties. Mēs esam tie, kas lemj par saviem noteikumiem, nevis lielo tehnoloģiju uzņēmumi.
Taču riskam ir pakļauti ne tikai nepilngadīgie. Piemēram, atkarību izraisošs dizains kaitē ikvienam. Tāpēc mums ir vajadzīgs plašāks satvars – Digitālā taisnīguma akts. Mēs to ierosināsim rudenī.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Viss minētais mums rāda, ko Eiropa var sasniegt attiecībā uz to, kas patiešām ir svarīgs. Taču mums ir jāatgūst arī Eiropas iedzīvotāju uzticība. Mums jārada piederības sajūta kaut kam, kas ir lielāks par mums, piederība kopējām mājām. Pārliecība, ka Eiropas iedzīvotāji vienmēr palīdzēs viens otram.
Lai saprastu, cik lielā mērā šī Eiropas ideja joprojām ir dzīva, pietiek paskatīties aiz mūsu robežām.
Pietiek paraudzīties uz Ukrainu un Moldovu, uz Rietumbalkāniem. Pietiek paraudzīties uz visām šīm valstīm, kuras atrodas mūsu Savienības kaimiņos.
Tā kā viņu nākotne ir mūsu Savienībā, mēs drīz ierosināsim ceļvežus kandidātēm, kuras panākušas vislielāko progresu.
Šis process joprojām būs balstīts uz nopelniem. Un, cienītās deputātes, godātie deputāti, es atkārtoju: cieņa pret mūsu vērtībām nav apspriežama.
Mani šausmināja fotogrāfijas no Ratko Mladiča bērēm Belgradā pagājušajā nedēļā. Viņš ir izdarījis visnežēlīgākos noziegumus pret cilvēci.
Kara noziedznieku slavināšanai vienkārši nav vietas Eiropas Savienībā.
Visi bijušās Dienvidslāvijas karu upuri ir pelnījuši, lai viņus atcerētos, un visas viņu ģimenes ir pelnījušas mūsu līdzjūtību.
Jo mēs kā Savienība iestājamies par patiesību, taisnīgumu un cieņu pret mūsu vērtībām.
Cienītās deputātes! Godātie deputāti!
Eiropa vienmēr paliks uzticīga savām vērtībām. Mūsu Savienība ir dzimusi kā miera projekts, lai mūsu traģiskā pagātne dotu vietu Eiropas iedzīvotāju kopīgai nākotnei.
Gadu desmitiem vēlāk miljoniem cilvēku, dažkārt pat Kanādā, Eiropu joprojām uzskata par solījumu. Un tomēr mēs bieži aizmirstam, cik šis solījums ir spēcīgs.
Pēc kara 1948. gadā notika Eiropas kongress. Tas pulcēja mūsu kontinenta lielākos prātus, lai pārdomātu Eiropas sadarbības nākotni, lai attīstītu šo Eiropas ideju, kurai šodien esam liecinieki.
Mums kā sabiedrībai ir jāatgūst šī spēja domāt par Eiropu. Nākamgad mēs svinēsim Romas līguma vēsturisko 70. gadadienu.
Šajā kontekstā es šodien paziņoju, ka mēs rīkosim jaunu Eiropas kongresu.
Mums ir vajadzīgi spožākie prāti gan no visas mūsu Savienības, gan visa mūsu plašā kontinenta. Kopā viņi izstrādās redzējumu, kas var iedvesmot nākamo Eiropas iedzīvotāju paaudzi un atkal rosināt eiropiešu iztēli, lai nākamā paaudze varētu rakstīt pati savu vēsturi.
Nekad neaizmirsīsim mūsu Savienības dzimšanu. Cilvēki, kas tik ilgi bija karā, apvienojās, lai veidotu kopīgu likteni. Miera un labklājības, demokrātijas un brīvības likteni.
Viņi nekad neuzrakstīja, kur šis liktenis galu galā mūs novedīs, bet katra paaudze balstījās uz iepriekšējās paaudzes mantojumu. Soli pa solim, akmeni uz akmens.
Protams, mūsu nepilnības, daudzveidība un atšķirības joprojām pastāv. Taču tieši tās padara Eiropu par mūsu Eiropu, par mūsu kopīgajām mājām.
Tāpēc, cienītās deputātes, godātie deputāti, ņemsim atkal mūsu nākotni savās rokās.
Vive l'Europe. Es lebe Europa. Lai dzīvo Eiropa!
