Atklājot debates, Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola teica: “Mūsu Savienība vienmēr ir attīstījusies, jo cilvēki bijuši gatavi pieņemt tā brīža izaicinājumus un spert soli uz priekšu, pārvērst nenoteiktību iespējā. Cilvēki gaida, ka ES darīs vairāk, lai viņus aizsargātu, atbalstītu un aizstāvētu – drošības, konkurētspējas, pieejamu mājokļu, kvalitatīvu darbavietu, klimata un robežkontroles jomās. Viņi vēlas Eiropu, kas stāv uz savām kājām un aizstāv savas vērtības. Šis ir brīdis, kad nepieciešama drosme, ambīcijas un rezultāti.”
“Mūsu Savienības stāvoklis ir spēcīgāks nekā jebkad agrāk. Mūsu Savienības stāvoklis var šķist arī nedrošāks nekā jebkad agrāk,” teica Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Viņa uzsvēra, ka Eiropas ekonomikas atveseļošana ir mūsu galvenā prioritāte, norādot uz ceļvedi “Viena Eiropa, viens tirgus” un paziņojot, ka līdz nākamā gada beigām “mēs varam pabeigt un mums ir jāpabeidz šī vienotā tirgus vēsturiskā pārveide”.
“Mūsu turpmākā labklājība un drošība lielā mērā būs atkarīga no tā, kā mēs pārvaldīsim mūsu laika kritiskos punktus – klimata pārmaiņas un mākslīgo intelektu,” viņa teica, uzsverot, ka “Eiropa var turpināt, tai ir jāturpina un tā turpinās virzīties uz tās klimata mērķu sasniegšanu.” Viņa paziņoja, ka Komisija nāks klajā ar jaunu klimatnoturības satvaru, Klimata apdrošināšanas aliansi, Eiropas plānu karstuma viļņu pārvarēšanai un Eiropas Ūdens iniciatīvu.
Runājot par mākslīgo intelektu, viņa uzsvēra, ka Eiropai ir ievērojami jāpalielina sava datošanas jaudas un jāizstrādā jauni veidi, kā izmantot publiskos un privātos līdzekļus, lai investētu visdaudzsološākajos Eiropas jaunuzņēmumos un uzņēmumos. Veselības aprūpē, transportā, lauksaimniecības un pārtikas nozarē, ražošanā, kā arī aizsardzības un kosmosa nozarē rūpnieciskajam mākslīgajam intelektam ir vislielākais potenciāls, viņa teica, piebilstot, ka Komisija drīz iepazīstinās ar “revolucionārām iniciatīvām šajās nozarē”.
Runājot par sadrumstaloto starptautisko, uz noteikumiem balstīto sistēmu, Komisijas priekšsēdētāja teica, ka “mums steidzami jāpārskata mūsu partnerības”. Vēršoties tieši pie Kanādas premjerministra Marka Kārnija plenārsēžu zālē, viņa teica: “Es vēlētos sadarboties ar jums, lai pavērtu ceļu Kanādai kļūt par pirmo asociēto ES dalībvalsti”.
Runājot par drošību un hibrīddraudiem, ar kuriem saskaras Eiropa, Fon der Leiena teica, ka Eiropai ir nepieciešams ārkārtas drošības protokols, lai koordinētu Eiropas reakciju, novērstu turpmāku eskalāciju un mazinātu sekas. Ņemot vērā esošo risku raksturu un mērogu, viņa paziņoja, ka Komisija iepazīstinās ar savām idejām, “lai Eiropas Drošības padome kļūtu par realitāti”. Runājot par Krievijas karu pret Ukrainu, viņa atkārtoti pauda ES nelokāmo atbalstu Ukrainai un teica, ka ES pastiprinās sankcijas pret Krieviju.
Atsaucoties uz vasarā notikušajiem notikumiem Seutā, Fon der Leiena teica: “Seutas robeža ir Eiropas robeža. Jo Seuta ir Spānija. Seuta ir Eiropa. Un Eiropa būs tur kopā ar jums.” Viņa arī norādīja uz nelegālo ieceļotāju skaita samazinājumu par 55% pēdējo divu gadu laikā un turpmāku samazinājumu par 35% šogad. “Eiropas vēstījums ir skaidrs: mēs vienmēr ievērosim savas vērtības un pamattiesības. Bet mēs nekad nepieļausim kompromisus attiecībā uz mūsu robežu aizsardzību.”
Pievēršoties sociālajiem medijiem, Komisijas priekšsēdētāja paziņoja par ES KIDS akta priekšlikumu, kas tiks prezentēts jau ceturtdien.
“Nekādu sociālo mediju līdz 13 gadu vecumam, nekādu personīgo kontu līdz 15 gadu vecumam. Tas nozīmē, ka no 13 gadu vecuma līdz bērns sasniedz 15 gadus būs tikai vecāku izveidoti un uzraudzīti mini konti, ar limitētām iespējām un laika ierobežojumiem. Un bērniem vecumā no 15 līdz 18 gadiem platformām būs pienākums nodrošināt drošu dizainu,” viņa teica, piebilstot, ka “Eiropai ir vara rīkoties. Mēs esam tie, kas lemj par saviem noteikumiem, nevis lielo tehnoloģiju uzņēmumi.”
Politisko grupu pārstāvji
Manfrēds Vēbers (EPP, Vācija) teica, ka Eiropu skāruši trīs lieli satricinājumi: straujas tehnoloģiskās pārmaiņas, ko virza mākslīgais intelekts, dziļas ģeopolitiskas pārmaiņas un pieaugošā ekonomiskā nedrošība, kas atspoguļojas rūpniecības darba vietu zaudējumos. Viņš norādīja, ka Eiropai jāreaģē, uzklausot pilsoņus, nevis viņus pamācot, un īstenojot pragmatisku politiku, tostarp klimata un autobūves jomā. Viņš atbalstīja Fon der Leienas priekšlikumu stiprināt bērnu aizsardzību tiešsaistē un aicināja uz daudz ciešāku Eiropas sadarbību aizsardzības jomā, tostarp izveidot vienotu bruņojuma tirgu, kopīgas vadības struktūras, kā arī kopīgus bezpilota lidaparātus un satelītus. Attiecībā uz ekonomiku Vēbers aicināja veikt lielākus ieguldījumus mākslīgajā intelektā un konkurētspējā, kā arī atbalstīja stabilu ilgtermiņa ES budžetu (Daudzgadu finanšu plānu). Viņš norādīja, ka tirdzniecības nolīgumi, piemēram, CETA, attiecas ne tikai uz piekļuvi tirgum, bet arī uz alianšu veidošanu mainīgajā pasaules kārtībā.
Irače Garsija (S&D, Spānija) aicināja ES “būt drosmīgai” cīņā pret klimata pārmaiņām un izbeigt atkarību no autokrātisko režīmu piegādātajiem fosilajiem kurināmajiem. Eiropas projekts “neizdzīvos, ja mūsu pilsoņi nevarēs dzīvot ar cieņu”, viņa teica, aicinot pieņemt likumu par pieejamu mājokli, kā arī tiesību aktus par kvalitatīvām darba vietām. Garsija pieprasīja garantijas sieviešu tiesībām. Viņa arī uzstāja, ka ES robežas ir jāaizsargā, “neatsakoties no mūsu vērtībām”. Viņa aicināja apturēt ES un Izraēlas asociācijas nolīgumu un konfiscēt iesaldētos Krievijas aktīvus. Runājot par ES budžetu, viņa uzsvēra, ka “mēs nevaram darīt vairāk ar mazākiem līdzekļiem”. Garsija secināja, ka “21. gadsimta Eiropa būs iespējama tikai tad, ja proeiropeiskie spēki strādās kopā, nevis skatīsies uz galēji labo spārnu”.
“Tagad, 2026. gadā, pastāv divas Eiropas,” paziņoja Žordans Bardella (PfE, Francija). “Ir tā Eiropa, kurā valda noteikumu izstrādātāji, birokrāti, kas izšķērdē nodokļu maksātāju naudu un izgudro rītdienas nodokļus [..], un ir tā Eiropa, kurā dzīvo tie, kam jāmaksā.” Viņš nosodīja ETS2 regulu kā “nepanesamu triecienu vidusšķirai un strādnieku šķirai” un piebilda, ka Eiropa “arī aizsargā arvien mazāk”, uzsverot situāciju Seutā. “Eiropas tautas gaida tikai vienu lietu: lai jūs aizsargātu mūsu robežas,” viņš paziņoja. Runājot par ekonomikas politiku, Bardella nosodīja “lielo Eiropas paradoksu”: “Mēs regulējam to, ko vairs neprotam ražot, un importējam to, ko paši esam aizlieguši ražot [..] beidzot pieņemsim Eiropas priekšrocību publiskajos iepirkumos,” viņš paziņoja.
Patriks Jaki (ECR, Polija) teica, ka pārmērīgā ES birokrātija joprojām kavē izaugsmi un inovācijas. Viņš aicināja veikt pasākumus, lai aizsargātu pilsoņus un uzņēmumus no pieaugošajām enerģijas cenām, tostarp pārskatot zaļo rīcībpolitiku, kas, viņaprāt, palielina izmaksas un kavē konkurētspēju. Migrācijas jautājumā Jaki pieprasīja stingrāku esošo noteikumu ievērošanu un lielākus resursus robežu pārvaldībai un ES robežu aizsardzībai. Viņš arī kritizēja plānus ierobežot jauniešu piekļuvi sociālajiem medijiem, argumentējot, ka jauniešiem ir vajadzīga lielāka ekonomiskā stabilitāte, kvalitatīvas darbavietas un pienācīgi dzīves apstākļi, nevis ierobežojumi viņu brīvībai gan tiešsaistē, gan reālajā dzīvē.
Valērija Ajēra (Renew, Francija) aicināja izstrādāt jaunu ES vīziju un veicināt “proeiropeisku radikālismu”. Viņa pieprasīja Eiropas tiesību aktus par klimata noturību, un risku pārvaldību, ieguldījumus inovācijās un globālu līderību mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma izstrādē. Eiropai jāparāda stingrība, stāvot pretī Krievijai, un jāturpina atbalstīt Ukrainu, viņa teica.
ES ir jāpaplašina sava ietekmes sfēra un jākļūst par drošu patvērumu pasaules demokrātiem, piebilda Ajēra. Nobeigumā viņa aicināja izstrādāt vērienīgu budžetu, kas nodrošinātu rezultātus iedzīvotājiem.
Terija Reintke (Zaļie, Vācija) uzsvēra, ka Eiropa jau atrodas klimata ārkārtas stāvoklī, un apsūdzēja ES līderus nespējā atbilstoši reaģēt uz šīs vasaras mežu ugunsgrēkiem, karstuma viļņiem un ar karstumu saistītajiem nāves gadījumiem. Viņa kritizēja centienus vājināt zaļo kursu un paziņoja, ka viņas frakcija centīsies izveidot izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu trūkumus ES vienoto klimata tiesību aktu īstenošanā. Reintke aicināja nākamajā ES budžetā iekļaut skaidru grafiku fosilo degvielu pakāpeniskai izņemšanai no aprites, nodokli par negaidītiem ienākumiem, lai piesārņotāji maksātu, kā arī pienācīgi finansētu klimata pielāgošanās plānu. Viņa aicināja Eiropu ar lielāku pārliecību stāties pretī “ietekmīgiem pretiniekiem”, par tādiem nodēvējot Donaldu Trampu, tehnoloģiju oligarhus un Vladimiru Putinu.
“Pilna degvielas tvertne jau maksā vairāk nekā 100 eiro, un miljoniem cilvēku ir jāizvēlas starp ēšanu, mājokļa nodrošināšanu un pārvietošanos,” paziņoja Manona Obrī (Kreisie, Francija). Viņa aicināja iesaldēt cenas un ieviest “nodokli naftas uzņēmumu pārmērīgajiem ienākumiem“. Obrī nosodīja Komisijas „plašo deregulācijas programmu”. “Jūs dodat priekšroku “izdegušās zemes” politikai, kas ekoloģiju uzskata par ienaidnieku,” viņa teica. Obrī kritizēja “demokrātiska iedzīvotāju mandāta” trūkumu, lai izveidotu Eiropas Drošības padomi un īpašas attiecības ar Kanādu. Viņa arī nosodīja sankciju trūkumu pret Izraēlu un nespēju apturēt asociācijas nolīgumu, reaģējot uz situāciju Gazas joslā.
Renē Austs (ESN, Vācija) sacīja, ka ES ir zaudējusi robežas un konkurētspēju. Viņš teica, ka septiņu nedēļu ilgā uzbrukuma laikā ES robežām situācija bija briesmīga, taču nekas netika darīts, un ka Eiropa nav cietoksnis. Viņš aicināja samazināt birokrātiskās struktūras un birokrātiju, norādot, ka līdz šim darīts tieši pretējais. Austs atzinīgi novērtēja to, ka Eiropā pieaug patriotisko partiju ietekme un tās strādā, lai sasniegtu “tādu Eiropu, kādu mēs visi vēlamies”.
Pilns debašu ieraksts pieejams šeit.
