-
Krievija ir galvenais ārējais drauds; aktīva ir arī Baltkrievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja
-
Būtiski ir aizsargāt brīvus un neatkarīgus medijus un cīnīties pret tiešsaistē īstenotu iejaukšanos vēlēšanās
-
Skaidras pilnvaras un īpašs budžets jaunajai ES struktūrai, kuras uzdevums ir apkarot ārvalstu iejaukšanos
-
Tiešsaistes platformām būtu jāvēršas pret iejaukšanos vēlēšanās, kas tiek īstenota ar botu palīdzību
Otrdien Parlaments ar 420 balsīm “par”, 220 “pret” un 26 deputātiem atturoties pieņēma ziņojumu par Īpašās komitejas attiecībā uz Eiropas demokrātijas vairogu konstatējumiem, tostarp konkrētus ieteikumus par to, kā ES var labāk aizstāvēt savas demokrātiskās iestādes un stiprināt savu pašreizējo instrumentu kopumu.
Parlamenta īpašā komiteja tika izveidota 2024. gada decembrī, un tās uzdevums ir novērtēt pret ES vērstu naidīgu darbību pastiprināšanos un ietekmi. Šādu darbību vidū ir ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās, hibrīduzbrukumi un koordinētas dezinformācijas kampaņas. Savos secinājumos deputāti norāda, ka ES pieeja patlaban ir sadrumstalota un atsevišķas dalībvalstis vienas pašas nevar efektīvi novērst šos draudus.
Jauna ES struktūra demokrātijas aizsardzībai
Deputāti atbalsta Eiropas Demokrātiskās noturības centra izveidi (par ko Komisija paziņoja savā demokrātijas vairoga stratēģijā saskaņā ar priekšlikumiem, ko Parlaments iesniedza iepriekšējā sasaukuma laikā). Iecerēts, ka tas darbosies kā neatkarīgs “izcilības centrs”, kas apkaros ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos un dezinformāciju un koordinēs valstu darbības. Šai jaunajai struktūrai nevajadzētu dublēt jau esošos instrumentus. Tai būtu jāapvieno pašreizējās ES līmeņa darbības vienā struktūrā ar skaidru redzējumu, pilnvarām, budžetu un rīcībspēju. Tajā būtu obligāti jāpiedalās visām dalībvalstīm, un būtu jānodrošina parlamentārā uzraudzība.
Krievija – galvenais drauds Eiropas demokrātiskajai integritātei
Ziņojumā ir uzsvērti Krievijas biežie hibrīduzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, kiberuzbrukumi, fiziska sabotāža, ļaunprātīga dedzināšana, spiegošana un signālu traucēšana. Šie uzbrukumi arī nāk no Baltkrievijas, Ķīnas, Irānas un Ziemeļkorejas. Parlamenta deputāti vēlas paplašināt sankcijas pret dezinformācijas veicinātājiem un tiem, kas palīdz apiet spēkā esošās sankcijas. Parlaments arī nosoda to, ka Krievija politiski motivētu iemeslu dēļ ir iekļāvusi melnajā sarakstā ES ierēdņus, žurnālistus un Eiropas Parlamenta deputātus. Šāda iekļaušana melnajā sarakstā tiek izmantota kā hibrīdkara instruments.
Digitālā iejaukšanās
Tā kā šie uzbrukumi lielā mērā notiek digitālajā vidē, Parlamenta deputāti prasa stingri piemērot spēkā esošos digitālās jomas noteikumus (piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu un Mākslīgā intelekta aktu), nevis ieviest jaunus tiesību aktus. Viņi arī vēlas, lai platformas tiktu sauktas pie atbildības un lai tiktu intensīvāk apkarota iejaukšanās vēlēšanās, kas tiek īstenota ar botu palīdzību, un aizsargāts demokrātiskais diskurss. Ziņojumā teikts, ka vārda un informācijas brīvība ir tiesības, kas aizsargā cilvēkus, nevis mašīnas.
ES suverenitāte
Parlamenta deputāti mudina ES mazināt savu atkarību no ārvalstu kontrolētām tehnoloģijām kritiski svarīgās nozarēs, jo īpaši no ASV tehnoloģiju uzņēmumiem un Ķīnas aparatūras. Šajā nolūkā, kad tiek investēts kritiskajā infrastruktūrā, būtu jāizmanto līdzsvarota stratēģija “pirkt Eiropas preci”, kā arī jādiversificē kritiski svarīgu izejvielu piegāde, izmantojot uzticamākus partnerus.
Vēlēšanu noturība
Lai aizsargātu vēlēšanu integritāti no jauniem apdraudējumiem un novērstu pastarpinātu finansēšanu un iejaukšanos, deputāti ierosina klasificēt vēlēšanu infrastruktūru kā kritiski svarīgu. Viņi aicina attiecībā uz politiskajiem ziedojumiem, kas tiek veikti kriptovalūtā, piemērot principu “pazīsti savu līdzekļu devēju”, vērsties pret ļaunprātīgiem dziļviltojumiem un krāpnieciskām reklāmām un vairāk aizsargāt sievietes, kas kandidē vēlēšanās.
Viņi arī norāda, ka būtiska ir cieša sadarbība un atbalsts noturības uzlabošanai kandidātvalstīs un partnervalstīs, un nosoda migrācijas instrumentalizāciju, kas ir nepieņemams mēģinājums izdarīt politisku spiedienu uz Savienību.
Mediju brīvība un pilsoniskā sabiedrība
Parlamenta deputāti norāda, ka ir ļoti svarīgi stiprināt medijpratību un MI pratību un veidot spēcīgu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību. Viņi aicina uzņemties ilgtermiņa finansēšanas saistības mediju brīvības un pētnieciskās žurnālistikas jomā, ieviest pasākumus, kas aizsargātu pret nelikumīgu spiegprogrammatūru, un atbalstīt pilsonisko līdzdalību.
Sabiedrības sagatavotība
Parlamenta deputāti uzsver, ka demokrātijas noturības veidošanai ir vajadzīgs, lai sabiedrība turpinātu funkcionēt krīzes situācijās. Viņi iesaka rīkot regulāras plaša mēroga mācības, izveidot ES mēroga krīzes trauksmes lietotni un noteikt 24. februāri – dienu, kurā Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā – par ikgadēju “Eiropas sagatavotības dienu”.
Vairāk informācijas par komitejas būtiskākajiem secinājumiem.
Citāts
EP ziņotājs Tomass Tobē (EPP, Zviedrija) plenārsēdes debatēs sacīja: “Šī ziņojuma mērķis nav ietekmēt politisko uzskatus. Tā mērķis ir pasargāt mūsu demokrātiju no ārvalstu iejaukšanās. Krievijas boti nav vārda brīvība. Ārvalstu iejaukšanās nav vārda brīvība, un mūsu vēlēšanu ietekmēšana pavisam noteikti nav vārda brīvība.”
