Kiberiebiedēšana ir galvenais risks, ar ko bērni saskaras tiešsaistē
Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju vēlas, lai ES vairāk darītu bērnu aizsardzībai pret riskiem tiešsaistē. Eiropieši ir īpaši nobažījušies par visiem galvenajiem riskiem, ar kuriem bērni saskaras sociālajos medijos. Vislielākās bažas rada kiberbiedēšana un uzmākšanās – tos par būtisku problēmu uzskata 71% respondentu. Tam cieši seko bažas par bērnu pavedināšanu tiešsaistē un seksuālu izmantošanu (70%), kaitīga satura, piemēram, vardarbības, paškaitējuma vai ekstrēmisma, ietekmi (69%), kā arī bērnu personas datu ļaunprātīgu izmantošanu (69%). Liela daļa respondentu norāda arī uz risku, ka bērni var tikt iesaistīti nelikumīgās darbībās (64%) vai pakļauti atkarību veicinošam platformu dizainam (60%).
Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka ES būtu jādara vairāk, lai aizsargātu bērnus tiešsaistē. Gandrīz divas trešdaļas eiropiešu (63%) atbalsta ES noteikumus, kas ierobežotu bērnu piekļuvi sociālajiem medijiem atkarībā no vecuma – vai nu nosakot pilnīgu aizliegumu līdz noteiktam vecumam (36%), vai atliekot piekļuves iespēju līdz vēlākam vecumam (27%). 15% atbalsta tiesībaizsardzības resursu stiprināšanu, savukārt 13% dod priekšroku tam, lai uzraudzību atstātu vecāku un skolu ziņā bez turpmākas ES iejaukšanās.
Divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju (66%) ik dienu izmanto sociālos medijus, lai iegūtu informāciju par aktuālajiem notikumiem vai politiku. Šajā kontekstā par svarīgākajiem pasākumiem dezinformācijas un maldinošas informācijas apkarošanai iedzīvotāji uzskata stingrākas sankcijas par nelikumīgu saturu tiešsaistē (44%), stingrākus noteikumus sociālo mediju platformām (40%), skaidru mākslīgā intelekta radīta vai manipulēta satura marķēšanu (38%), minimālā vecuma noteikšanu piekļuvei sociālajiem medijiem (37%), kā arī lielākus ieguldījumus medijpratībā un neatkarīgā faktu pārbaudē (29%).
Vārda brīvība, godīgas vēlēšanas un tiesiskums tiek uzskatīti par demokrātijas galvenajiem pīlāriem
Eiropas iedzīvotāji augstu vērtē demokrātijas pamatprincipus. Saskaņā ar jaunākās aptaujas rezultātiem par svarīgākajiem demokrātiskas sabiedrības elementiem viņi uzskata vārda un izteiksmes brīvību (34%), brīvas un godīgas vēlēšanas (32%), kā arī tiesiskuma un pamattiesību ievērošanu (31%). Par būtiskiem demokrātijas balstiem tiek uzskatīta arī cīņa pret korupciju (28%), politisko līderu pārredzamība un atbildība kopā ar neatkarīgu tiesu sistēmu (26%), kā arī iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās debatēs un lēmumu pieņemšanā (22%). Papildus balsošanai vēlēšanās eiropieši uzskata, ka efektīvs veids, kā ietekmēt ES lēmumu pieņemšanu, ir arī tiešāka līdzdalība (46%), kā arī iesaiste politiskajās kustībās, partijās vai arodbiedrībās (42%).
Pieaug uzticēšanās ES spējai stiprināt aizsardzību
Lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju (68%) piekrīt, ka Eiropas Savienībai jāstiprina savas spējas patstāvīgi aizsargāties pret iespējamiem ārējiem apdraudējumiem. Savukārt 56% respondentu (par 4 procentpunktiem vairāk nekā 2026. gada janvārī) norāda, ka uzticas ES spējai stiprināt drošību un aizsardzību un labāk aizsargāt savus iedzīvotājus.
Atjaunojamā enerģija un energoefektivitāte – galvenie risinājumi enerģijas cenu mazināšanai
Aptauja arī liecina, ka vairāk nekā puse respondentu (56%) uzskata, ka lielākas investīcijas atjaunojamajos energoresursos palīdzēs Eiropas Savienībai atteikties no fosilā kurināmā. Divi no pieciem respondentiem kā svarīgu risinājumu min energoefektivitātes pasākumus, bet 32% uzskata, ka nozīmīga loma varētu būt arī kodolenerģijai.
Runājot par konkrētiem pasākumiem, ko iedzīvotāji veikuši pēc enerģijas cenu pieauguma, gandrīz trešdaļa (31%) norāda, ka ir samazinājusi kopējo elektroenerģijas patēriņu. Vairāk nekā ceturtā daļa (27%) ir sākusi rūpīgāk sekot līdzi savam enerģijas patēriņam, bet 26% ir samazinājuši apkures vai dzesēšanas izmantošanu. Vēl 20% pielāgo elektroenerģijas patēriņu dažādiem diennakts laikiem, lai izmantotu zemākas cenas, 16% ir iegādājušies energoefektīvākas sadzīves ierīces, 14% ir salīdzinājuši vai mainījuši savu enerģijas piegādātāju vai līgumu, un tikpat daudz respondentu (14%) ir uzstādījuši vai apsver iespēju uzstādīt atjaunojamās enerģijas risinājumus.
Plašāka informācija (angļu valodā) >>
Eirobarometra aptauja, prezentācija un kopsavilkums (angļu valodā) >>
