ĪSUMĀ
-
Katrs sestais pusaudzis ziņo, ka ir cietis no kiberbulinga, katrs astotais bijis varmāka.
-
Pašreizējie ES un valstu pasākumi nav pietiekami, lai novērstu kiberbulingu un ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē.
-
Būtu jāapsver iespēja atzīt iebiedēšanu tiešsaistē par ES noziegumu.
Ceturtdien pieņemtā rezolūcijā deputāti aicina noteikt efektīvus un atturošus sodus par noziegumiem, kas saistīti ar kiberbulingu. Viņi uzskata, ka cietušajiem vajadzētu būt iespējai vienkāršā veidā ziņot par kiberbulinga gadījumiem, tāpat būtu jānovērš ES līmeņa juridiskās nepilnības.
Krimināltiesiski pasākumi
Deputāti pauž bažas par to, ka ES turpina pieaugt kiberbulings un uz attēliem vai video balstīta vardarbība. Viņi mudina Komisiju izvērtēt, vai ir vajadzīga saskaņotāka pieeja ES līmenī un vai kiberbulings būtu atzīstams par īpaši smagu noziegumu ar pārrobežu dimensiju ES līmenī. Deputāti norāda, ka vēl viena iespēja būtu iekļaut naida noziegumus ES noziegumu sarakstā, jo tas attiektos arī uz vissmagākajiem kiberbulinga veidiem.
Parlaments arī pauž nožēlu par to, ka trūkst tiesiskā regulējuma, lai tiešsaistē atklātu materiālus, kuros atspoguļota seksuāla vardarbība pret bērniem (CSAM), un aicina Komisiju ātri rīkoties, lai nodrošinātu, ka digitālās platformas pieņem brīvprātīgus ziņošanas mehānismus. Deputāti norāda, ka platformām ir pienākums nodrošināt bērniem drošu digitālo telpu.
Platformu atbildība un Digitālo pakalpojumu akta piemērošana
Deputāti uzsver, ka tiešsaistes platformas jāsauc pie atbildības par kiberiebiedēšanas novēršanu un apkarošanu, brīdinot par konkrētiem uzņēmējdarbības modeļiem, kas stimulē naidīga satura izplatīšanu, jo īpaši attiecībā uz nepilngadīgajiem, sievietēm un LGBTIQ+ kopienu. Viņi arī kritizē hiperpersonalizētas rekomendāciju sistēmas, kas veicina naida runu.
Parlaments vēlas stingrāk īstenot Digitālo pakalpojumu akta (DPA) 28. pantu, kas attiecas uz nepilngadīgo aizsardzību. Deputāti mudina Komisiju pabeigt neizskatītās lietas un stingri iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem pārskatīt DPA. Viņi ir nobažījušies par to, ka mākslīgā intelekta (MI) rīki arvien vairāk tiek izmantoti ļaunprātīgi (piemēram, dziļviltojumu un intīma satura radīšanai bez piekrišanas), un aicina pakalpojumu sniedzējus ievērot MI aktā noteiktos marķēšanas pienākumus. Viņi atkārtoti uzsver, ka ir jāaizliedz tā dēvētās “atkailināšanas lietotnes”, par kurām pašlaik notiek sarunas starp ES likumdevējiem.
Atbalsts cietušajiem
Tekstā ir atgādināts, ka ir jāstiprina kiberbulinga upuru aizsardzība un atbalsts viņiem un jāpalielina finansējums cietušo organizācijām, iekļaujot novēršanas un atbalsta pasākumus valstu garīgās veselības stratēģijās. Deputāti piebilst, ka dalībvalstīm par prioritāti būtu jānosaka profilakse, izglītošana un izpratnes veicināšana, kas vērsta uz bērniem, vecākiem un pedagogiem. Viņi arī pieprasa ātri īstenot ES direktīvu par cietušo tiesībām.
Vispārīga informācija
Kiberbulings ir kļuvis par būtisku apdraudējumu nepilngadīgo un jauniešu drošībai un labbūtībai tiešsaistē, un tam ir smaga un ilgstoša ietekme uz cietušajiem. 92% ES iedzīvotāju vēlas, lai ES iestādes rīkotos šajā jautājumā, un 2026. gada februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar īpašu rīcības plānu pret kiberbulingu.
Lai gan atsevišķas dalībvalstis ievieš mērķtiecīgus noteikumus, lai novērstu iebiedēšanu tiešsaistē, visā ES joprojām pastāv juridiskā sadrumstalotība.
