ĪSUMĀ
-
Aicinājums izvērtēt un, iespējams, pārskatīt Baltijas jūras pārvaldības plānu
-
Politisko lēmumu pamatā jābūt zinātniskiem ieteikumiem
-
Zivju miltu un zivju eļļas ražošanas nolūkos veiktas tralēšanas apturēšana krājumu atjaunošanas posmā
337 deputātiem balsojot par, 178 pret un 44 atturoties, ceturtdien pieņemtajā ziņojumā Parlaments aicina Komisiju un ES valstis veikt steidzamus pasākumus, piemēram, analizēt kvotu sadalījumu un tā iespējamo ietekmi uz zivju krājumu ilgtspēju, lai izvairītos no turpmākas krājumu samazināšanās. Ņemot vērā zivju krājumu lēno atjaunošanos, Padomei būtu pilnībā jāsaskaņo kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) ar piesardzīgu pieeju, norāda deputāti.
Konstatējot, ka nav sasniegti ne plāna ekoloģiskie, ne sociālekonomiskie mērķi, deputāti vēlas, lai Komisija novērtētu un, iespējams, pārskatītu Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plānu.
Uzsverot, ka Baltijas jūras ekosistēma ir jāatjauno, deputāti norāda, ka Komisijai un ES valstīm būtu jāstrādā, lai atjaunotu zivju krājumus, tostarp apturot dažu Baltijas jūras krājumu zveju Vienlaikus viņi aicina Komisiju un ES valstis strādāt, lai uzlabotu mazapjoma piekrastes zvejnieku sociālekonomisko situāciju
Krievijas rīcības nosodījums, tralēšanas apturēšana
Deputāti nosoda “Krievijas bezatbildīgo, neilgtspējīgo un nezinātnisko Baltijas jūras zivju krājumu izmantošanu”, vienpusēji nosakot kvotas, un nosoda Maskavas ēnu flotes pieaugošo klātbūtni, kas palielina naftas noplūdes risku un kaitējumu jūras ekosistēmām.
Parlaments aicina Komisiju un ES Baltijas jūras piekrastes valstis ierosināt “zivju miltu un zivju eļļas ražošanas nolūkos veiktas tralēšanas apturēšanu Baltijas jūrā krājumu atjaunošanas posmā un ieguves darbību ierobežošanu aizsargājamās jūras teritorijās.
Citāts
“Pēc gadiem ilgas bezatbildīgas pārvaldības Eiropas Parlaments beidzot sūta skaidru vēstījumu Eiropas Komisijai un ES valdībām: ierastā prakse vairs nevar turpināties. Baltijas jūrai neder tukši solījumi un novēlota rīcība. Ir pienācis laiks atjaunot mūsu jūru. Miljoniem iedzīvotāju astoņās ES dalībvalstīs, kas robežojas ar Baltijas jūru, sagaida, ka politiķi uzņemsies atbildību, un ar šo ziņojumu Parlaments beidzot īsteno šo cerību,” sacīja ziņotāja Isabella Levina (Zaļie/EFA, Zviedrija).
Vispārīga informācija
Situācija Baltijas jūrā pēdējās desmitgadēs ir pasliktinājusies, un tagad tā saskaras ar lielām vides problēmām, piemēram, jūras sasilšanu, sāļuma līmeņa pazemināšanos, eitrofikāciju (pārmērīgu barības vielu ielaidi, ko galvenokārt rada lauksaimniecība un notekūdeņi) un invazīvām sugām. Šīs problēmas apvienojumā ar plašāku jūras izmantošanu transportam, zvejai un vējparkiem cita starpā ietekmē zivju dzīves un nārsta vietas un negatīvi ietekmē, piemēram, mencu krājumu.
