-
No 2036. gada piecus procentpunktus no emisiju samazinājuma varēs panākt, izmantojot starptautiskos oglekļa kredītus
-
Kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kas nav reglamentētas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā
-
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ETS2 ieviešana atlikta līdz 2028. gadam
-
Progresa ziņojums reizi divos gados ar iespēju pārskatīt 2040. gada klimata mērķrādītāju
Otrdien deputāti ar 413 balsīm "par", 226 balsīm "pret" un 12 atturoties atbalstīja politisku vienošanos ar Padomi par grozījumiem ES Klimata aktā, lai iekļautu jaunu, saistošu starpposma ES klimata mērķrādītāju 2040. gadam, proti, samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto emisijas par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Elastība dalībvalstīm
Pārskatītais Klimata akts ievieš elastību attiecībā uz to, kā sasniegt 2040. gada mērķrādītāju. No 2036. gada līdz pieciem procentpunktiem neto emisiju samazinājuma (par diviem procentpunktiem vairāk, nekā ierosinājusi Komisija) varēs nodrošināt kvalitatīvi starptautiskie oglekļa kredīti no partnervalstīm. Pēc Parlamenta pieprasījuma šos kredītus varēs izmantot tikai nozarēs, kuras nereglamentē ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS), un tos var saņemt tikai no partnervalstīm, kuru klimata mērķrādītāji un rīcībpolitikas ir saderīgas ar Parīzes nolīguma mērķrādītājiem. EP deputāti arī iekļāva aizsardzības pasākumus, lai novērstu tādu projektu finansēšanu, kas ir pretrunā ES stratēģiskajām interesēm.
Tā kā zaļajai pārejai un ES konkurētspējas uzlabošanai būtu jāiet roku rokā, tekstā ir iekļauta arī iespēja izmantot iekšzemes pastāvīgos oglekļa piesaistījumus, lai kompensētu emisijas, ko ETS ir grūti samazināt.
ES ETS2 ieviešana tiks atlikta no 2027. gada uz 2028. gadu. ETS2 aptver ogļskābās gāzes emisijas no kurināmā sadedzināšanas ēkās un autotransportā.
2040. gada mērķrādītāja pārskatīšana
Komisija katru otro gadu novērtēs progresu virzībā uz mērķrādītāju, ņemot vērā jaunākos zinātniskos datus, tehnoloģiju attīstību un ES rūpniecības konkurētspējas stāvokli. Tajā tiks ņemtas vērā arī enerģijas cenu tendences un to ietekme gan uz uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām un novērtēts neto piesaistījumu statuss ES līmenī salīdzinājumā ar to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu 2040. gada mērķi.
Pēc pārskatīšanas Komisija var ierosināt grozījumu ES Klimata aktā, kas varētu ietvert 2040. gada mērķrādītāja grozīšanu vai papildu atbalsta pasākumus.
Turpmākie pasākumi
Kad Padome tekstu būs apstiprinājusi, tas stāsies spēkā 20 dienas pēc tā publicēšanas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Vispārīga informācija
Eiropas Klimata akts nosaka, ka mērķis līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti ir juridiski saistošs pienākums visām ES dalībvalstīm. Tajā arī noteikts juridiski saistošs mērķrādītājs ES līdz 2030. gadam samazināt SEG neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
