Eiropas Komisija (EK) secinājusi, ka laikā, kad ir pieaugusi politiskā konfrontācija, norisinās reģionāli un globāli konflikti, strauji attīstās tehnoloģijas, kuras iespējams izmantot dažādiem mērķiem, demokrātija saskaras ar iekšēju un ārēju spiedienu.
Ilgtermiņā redzams, ka tādējādi tiek mazināta sabiedrības uzticēšanās demokrātiskām iestādēm, apdraudētas brīvas un godīgas vēlēšanas un citas Eiropas Savienības (ES) pamatvērtības. Tādēļ 2025. gada novembrī EK nāca klajā ar iniciatīvām – Eiropas Demokrātijas vairogu un ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģiju –, kuras paredz pasākumus, lai aizsargātu un veicinātu stipru un noturīgu demokrātiju visā ES.
Abas iniciatīvas ir izklāstītas EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas politiskajās pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam un 2025. gada runā par stāvokli ES. Tās fokusējas uz ES demokrātiskās sistēmas galveno vērtību – cilvēku brīvības, brīvu un godīgu vēlēšanu, mediju brīvības un neatkarības, aktīvas pilsoniskās sabiedrības un spēcīgu demokrātisku iestāžu – stiprināšanu.
Pastiprinās pasākumus cīņai ar dezinformāciju un informācijas manipulēšanu
EK atzinusi, ka ārvalstu informācijas manipulācijas mērķis bieži vien ir graut demokrātijas procesus Eiropā un negatīvi ietekmēt Eiropas vērtības, procedūras un politiskos procesus un šī manipulācija var izpausties dažādos veidos.
Tāpat kiberuzbrukumi var būt daļa no plašākas stratēģijas, kuras nolūks ir manipulēt ar demokrātiju vai graut to.
Lai efektīvi novērstu draudus, ko rada gan personas, kas tieši saistītas ar valstu iestādēm ārpus ES, gan ar šīm iestādēm nesaistītas personas, ES jau īsteno preventīvus un atbildes pasākumus1, tomēr aizsardzības pastiprināšanai Eiropas Demokrātijas vairogs paredz:
- izveidot Eiropas Demokrātiskās noturības centru, kura uzdevums, apvienojot ES un dalībvalstu zināšanas un resursus, būtu uzraudzīt un novērst dezinformāciju;
- izstrādāt Digitālo pakalpojumu akta incidentu un krīzes protokolu, lai atvieglotu koordināciju starp iestādēm un nodrošinātu ātru reaģēšanu uz liela mēroga un potenciāli transnacionālām informācijas ietekmēšanas operācijām;
- izveidot neatkarīgu Eiropas faktu pārbaudītāju tīklu, lai palielinātu faktu pārbaudes spējas visās ES oficiālajās valodās;
- attīstīt Eiropas Digitālo mediju observatorijas neatkarīgas uzraudzības un analītiskās spējas vēlēšanu vai krīzes situācijām.
Godīgu vēlēšanu norisei veicinās sadarbību ES līmenī
ES dalībvalstu vēlēšanu iestādes ir atbildīgas par to, lai vēlēšanas būtu godīgas un noritētu bez iejaukšanās un manipulācijām. Kaut gan vēlēšanu organizācija un norise ietilpst katras ES dalībvalsts kompetencē, EK atzinusi, ka ir nepieciešams stiprināt sadarbību arī ES līmenī. Tādēļ Eiropas Demokrātijas vairogs iecer:
- pastiprināt darbu Eiropas Vēlēšanu sadarbības tīkla ietvaros, organizējot sistemātisku informācijas apmaiņu par galvenajiem jautājumiem saistībā ar vēlēšanu procesu godīgumu;
- izstrādāt norādījumus par ētiski atbildīgu mākslīgā intelekta izmantošanu vēlēšanu procesā;
- atjaunot Digitālo pakalpojumu akta (DPA) vēlēšanu rīkkopu, kurā sniegta praktiska informācija par to, kā Digitālo pakalpojumu akta2 pamatnostādnes var piemērot vēlēšanu procesā;
- izstrādāt dalībvalstīm ieteikumus un norādījumus politisko dalībnieku drošības jomā, lai palīdzētu novērst iespējamo vardarbību pret politiskajiem kandidātiem un ievēlētajiem pārstāvjiem.
Pārskatīs mehānismus mediju neatkarības nodrošināšanai
Lai stiprinātu mediju brīvību un neatkarību, Eiropas Demokrātijas vairogs plāno:
- izveidot jaunu Mediju noturības programmu, kas apkopos šobrīd pieejamo ES finansējumu neatkarīgai, pētnieciskai vietējai žurnālistikai un medijpratībai līdz 2028. gadam. Programma kalpos kā tilts starp līdzšinējiem atbalsta mehānismiem un jaunajām iespējām, kuras paredzētas nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā 2028.–2034. gadam;
- izvērtēt pašreizējās ES tiesību aktu un politikas iniciatīvas (piemēram, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, noteikumus par valsts atbalstu sabiedriskajiem medijiem u. c.) un atrast veidus, kā stiprināt vispārējas nozīmes mediju pakalpojumu pamanāmību un modernizēt reklāmas noteikumus, lai veicinātu ES mediju ilgtspēju;
- atjaunot ieteikumus par žurnālistu drošību un stiprināt ES aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām (SLAPP – stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību).
Paredzēti pasākumi izpratnes veicināšanai sabiedrībā
Lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti demokrātijas stiprināšanā, Eiropas Demokrātijas vairogs paredz:
- īstenot pasākumus mediju un digitālās pratības stiprināšanai visās vecuma grupās, īpaši pievēršoties dalībvalstīm, kas ir visvairāk pakļautas ārējās ietekmes un dezinformācijas riskam, tostarp Baltijas valstīm un citām ES dalībvalstīm austrumu pierobežā, kur informatīvā drošība ir sevišķi nozīmīga;
- izstrādāt ES pilsoniskuma kompetences satvaru, kā arī pamatnostādnes pilsoniskuma izglītības stiprināšanai skolās;
- izstrādāt ES demokrātijas ceļvedi, lai veicinātu izpratni par pilsoņu demokrātiskajām tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem.
Atbalstīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas
EK uzsvērusi, ka pilsoniskā sabiedrība ir būtisks demokrātijas un ES pamatvērtību – cilvēka cieņas, brīvības, vienlīdzības un tiesiskuma – balsts, tādēļ pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstam ES Pilsoniskās sabiedrības stratēģija paredz:
- 2026. gadā izveidot pilsoniskās sabiedrības platformas, lai sekmētu dialogu par ES vērtību aizsardzību un veicināšanu;
- izveidot Tiešsaistes zināšanu centru par pilsoniskās telpas jautājumiem, lai atvieglotu piekļuvi pašreizējiem projektiem un rīkiem, kā arī pieejamajiem aizsardzības pasākumiem;
- būtiski palielināt finansiālo atbalstu nākamajā ES daudzgadu finanšu ietvarā 2028.–2034. gadam (piemēram, “AgoraEU” programmā), kā arī atvieglot piekļuvi dažādiem finansējuma avotiem.
Kā EK iniciatīvas vērtē Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas
Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA), paužot vairāku Latvijas nevalstisko organizāciju3 nostāju, norādījusi, ka kopumā šīs EK iniciatīvas tiek vērtētas atzinīgi, ir identificēti galvenie mūsdienu demokrātijas apdraudējumi, tostarp ārvalstu īstenota informācijas manipulācija, dezinformācija, sabiedrības polarizācija, uzticēšanās mazināšanās demokrātiskajām institūcijām, nevēlēšanās vai neieinteresētība līdzdarboties politikas veidošanā un digitālās vides radītie riski. Taču LPA uzskata, ka EK piedāvātajā ietvarā ir zināmi trūkumi, kas būtu jāpilnveido:
- ir paredzēti dažādi iedzīvotāju iesaistes instrumenti, piemēram, konferences, sabiedriskās kampaņas, pilsoņu paneļi, digitālās platformas, taču šobrīd nav skaidrs, kā šie instrumenti nodrošinās sistemātisku, iekļaujošu un ilgtermiņa sabiedrības iesaisti ES politikas plānošanā un īstenošanā. Arī reģionos dzīvojošie, sociāli mazāk aizsargātie, politiski mazāk iesaistītie un ieinteresētie iedzīvotāji paliek ārpus praktiskām līdzdalības iespējām, jo nav paredzēta aktīva viņu iesaistīšana ES politikas iniciatīvu veidošanā, bet risinājumi galvenokārt saistīti tikai ar iespēju saņemt informāciju;
- nav pietiekami nostiprināta organizētās pilsoniskās sabiedrības loma kā stratēģiskam un ilgtermiņa demokrātijas partnerim, bet fokuss ir vērsts uz īstermiņa iesaistes formātiem;
- iedzīvotāju līdzdalības pasākumi nav konsekventi sasaistīti ar lēmumu pieņemšanas procesiem, politikas īstenošanas uzraudzību un atgriezeniskās saites mehānismiem. Tādēļ bez skaidri definēta pilsoniskā dialoga pastāv risks, ka līdzdalība tiek uztverta kā konsultatīva vai simboliska, nevis kā neatņemama demokrātiskās pārvaldības sastāvdaļa, kas veicina uzticēšanos un līdzatbildību;
- pašreizējā Eiropas Demokrātijas vairoga ietvarā civilā aizsardzība un kopienu gatavība krīzēm (tostarp hibrīdapdraudējumiem, drošības krīzēm un ārkārtas situācijām) nav pietiekami integrēta kā neatņemama demokrātijas noturības daļa. LPA uzsver, ka organizētā pilsoniskā sabiedrība, īpaši vietējā līmenī, ir būtisks partneris sabiedrības mobilizācijā, krīžu prevencijā un uzticēšanās uzturēšanā un sistemātiska šīs lomas neiekļaušana ierobežo visaptverošu noturības pieeju;
- trūkst stabila, ilgtermiņa un administratīvi pieejama finansējuma organizētai pilsoniskajai sabiedrībai demokrātijas stiprināšanas jomā. Proti, gan vienkāršotākas finansējuma piešķiršanas procedūras, gan tieša piekļuve ES līmeņa atbalstam bez dalībvalstu valdību starpniecības. LPA norāda, ka bez šāda atbalsta pilsoniskā sabiedrība nespēj pilnvērtīgi īstenot tai paredzēto lomu demokrātijas aizsardzībā un sabiedrības noturības veidošanā. Tādēļ pilsoniskās sabiedrības noturības programma būtu sasaistāma ar finansēšanas programmām, kas ierosinātas jaunajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), īpašu uzmanību pievēršot ģeopolitiskajai situācijai un ES austrumu pierobežai;
- plānotā Eiropas Demokrātiskās noturības centra darbības modelī šobrīd nav pietiekami skaidri paredzēti mehānismi ātrai un efektīvai reaģēšanai uz apdraudējumiem pilsoniskajai telpai un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Proti, trūkst praktisku instrumentu, kas ļautu operatīvi reaģēt uz konkrētiem pārkāpumiem, piemēram: pilsoniskās telpas sašaurināšanu; administratīvu vai politisku spiedienu uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām; iebiedēšanu, diskreditācijas kampaņām vai stratēģiskām tiesvedībām pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP); finansējuma vai darbības ierobežojumiem, kas neatbilst ES pamatvērtībām. LPA ieskatā Latvijas iedzīvotājiem kā pilsoniskajai sabiedrībai ir jābūt iespējai tieši ziņot EK par šādiem apdraudējumiem dalībvalstīs, nepaļaujoties tikai uz valsts iestāžu starpniecību, jo īpaši situācijās, kad tieši valsts institūciju rīcība vai bezdarbība ir apdraudējuma avots.
1 Plašāk skatīt: Eiropas Komisija: Cīņa pret ārvalstu iejaukšanos un kiberuzbrukumiem. Pieejams: https://commission.europa.eu/topics/countering-information-manipulation/countering-foreign-interference-and-cyberattacks_lv#euvsdisinfo.
2 Digitālo pakalpojumu akta galvenie mērķi ir mazināt nelikumīga satura izplatību tiešsaistē; ierobežot prettiesisku starpniecības pakalpojumu izmantošanu; nodrošināt labāku lietotāju pamattiesību aizsardzību, padarot digitālo vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku tās lietotājiem.
3 Latvijas Pilsoniskā alianse, Krāslavas rajona partnerība, Latvijas Lauku forums, Rīgas Vācu kultūras biedrība, Latvijas Jaunatnes padome, Alianse pārnozariskai ilgtspējīgai attīstībai, Eiropas kustība Latvijā, Kurzemes NVO centrs, Alūksnes partnerība, Vidusdaudgavas NVO centrs, “Ar pasaules pieredzi Latvijā”, Latvijas Platforma attīstības sadarbībai, Klubs “Māja”, Fonds “Dots”.
