LV portāla infografika.
Pievienojoties Eiropas Savienībai (ES), dalībvalstis ir atbildīgas par ES tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu. Gadījumā, ja dalībvalsts minēto pienākumu nepilda, Eiropas Komisija var uzsākt pārkāpuma procedūru. Šajā publikācijā aplūkosim, ko pārkāpuma procedūra paredz un kā Latvijai ir veicies savu pienākumu izpildē.
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 258. pantā Eiropas Komisijai (Komisija) piešķirtas pilnvaras vērsties Eiropas Savienības Tiesā (Tiesa) pret dalībvalsti, kas nav izpildījusi ES tiesību aktos paredzētos pienākumus.
Komisijas tiesības celt prasību Tiesā pret dalībvalsti ir ietvertas LESD 258. un 260. pantā, savukārt LESD 259. pantā ir paredzētas tiesības arī dalībvalstij celt prasību pret citu dalībvalsti, ja tā nav izpildījusi kādu LESD vai Līgumā par Eiropas Savienību (LES) iekļauto pienākumu.
Prasības, kas tiek celtas Tiesā, pamatojoties uz LESD 258., 259. un 260. pantu, tiek dēvētas par “pārkāpuma procedūrām” (infringement procedures). Pārkāpuma procedūras galvenais mērķis ir nodrošināt, ka dalībvalstis īsteno ES tiesību aktus vispārējās interesēs (nevis tikai savās nacionālajās interesēs), tādējādi nodrošinot ES tiesību vienotu un pareizu piemērošanu visā ES teritorijā.
Pārkāpuma procedūras var iedalīt šādi:1
Galvenie ES tiesību aktu pārkāpumu veidi ir:
Vairumā gadījumu Komisija ir tā, kas uzsāk pārkāpuma procedūru un pēc tam ceļ prasību Tiesā pret konkrēto ES dalībvalsti. Turpretī, ja dalībvalsts vēlas vērsties Tiesā pret citu dalībvalsti, pamatojoties uz LESD 259. pantu, vispirms jāvēršas Komisijā, kas sniedz argumentētu atzinumu (dod visām iesaistītajām valstīm iespēju gan mutiski, gan rakstveidā izteikt viedokli un apsvērumus par otras puses viedokli). Taču, ja Komisija nav sniegusi atzinumu triju mēnešu laikā, tā trūkums vairs neliedz dalībvalstij vērsties Tiesā.
Gadījumi, kad dalībvalsts ceļ prasību pret citu dalībvalsti, pamatojoties uz LESD 259. pantu, nav bieži, tomēr praksē ir bijuši.
Piemēram, Latvija 2021. gadā cēla prasību Tiesā pret Zviedriju par atšķirīgu ES Direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmas2 (NGS) tiesību normu interpretāciju. Tiesa 2024. gada 30. aprīlī pasludināja spriedumu3, kurā konstatēja, ka Zviedrija, atteikdamās pārskaitīt iemaksas uz Latvijas noguldījumu garantiju sistēmu, nav izpildījusi pienākumus, kas uzlikti ar direktīvu, tādējādi apmierinot Latvijas galveno prasījumu lietā. Tiesvedības rezultātā Zviedrijas NGS pārskaitīja Latvijas NGS naudas līdzekļus 434 507, 89 eiro apmērā.
Pārkāpuma procedūra sākas ar informācijas pieprasījumu jeb oficiālā paziņojuma vēstuli (formāls paziņojums) attiecīgajai dalībvalstij, uz kuru tai noteiktā termiņā, parasti divu mēnešu laikā, jāatbild.
Ja Komisija ar sniegto informāciju nav apmierināta un secina, ka attiecīgā dalībvalsts nepilda savus pienākumus, kurus tai uzliek ES tiesību akti, Komisija ES tiesību aktu ievērošanu var oficiāli pieprasīt, nosūtot argumentētu atzinumu, ar ko dalībvalsti aicina noteiktā termiņā, parasti divu mēnešu laikā, informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu ES tiesību aktu ievērošanu.
Pēc tam, kad dalībvalstis ir saņēmušas argumentētos atzinumus, tām divu mēnešu laikā jāsniedz atbilde Komisijai, paziņojot tai par veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu atbilstošu pienākumu izpildi (piemēram, konkrētā ES tiesību akta pilnīgu transponēšanu vai valsts tiesību aktu saskaņošanu ar ES tiesību aktiem).
Piemēram, 2025. gada decembrī Komisija nolēma uzsākt pārkāpuma procedūru, nosūtot oficiālā paziņojuma vēstuli Latvijai par to, ka tā nav pareizi transponējusi Modernizācijas direktīvu (ES) 2019/2161, kas stājās spēkā 2020. gadā un ar ko grozīja četras direktīvas: Negodīgas komercprakses direktīvu, Patērētāju tiesību direktīvu, Negodīgu līguma noteikumu direktīvu un Cenu norādīšanas direktīvu. Ar Modernizācijas direktīvu ir ieviesti pašreizējie noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, ko piemēro uzņēmumiem, kas pārkāpj patērētāju tiesības. Komisijas ieskatā Latvija savos tiesību aktos nav pareizi transponējusi prasības attiecībā uz sodiem gadījumos, kad ir pārkāpti noteikumi par patērētāju tiesību aizsardzību, negodīgiem līguma noteikumiem un cenu norādīšanu. Līdz ar to Latvijai divu mēnešu laikā jāatbild un Komisijas norādītie trūkumi jānovērš. Ja netiks saņemta apmierinoša atbilde, Komisija var nolemt izdot argumentētu atzinumu.
Ja dalībvalsts ES tiesību aktu ievērošanu nenodrošina, Komisija var pieņemt lēmumu pret šo dalībvalsti vērsties Tiesā. Ja Tiesa konstatē, ka dalībvalsts nav izpildījusi savus pienākumus, tai nekavējoties jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai spriedumu izpildītu (pirmais spriedums). Komisija uzrauga pienākumu īstenošanu.
Ja, neraugoties uz Tiesas pirmo spriedumu, dalībvalsts joprojām nepilda savus pienākumus, tad saskaņā ar LESD 260. pantu Komisija var pārkāpuma lietu turpināt un nosūtīt tikai vienu rakstveida brīdinājumu (oficiālā paziņojuma vēstuli), pirms tā pret minēto dalībvalsti atkārtoti vēršas Tiesā.
Ja Komisija pret valsti Tiesā vēršas atkārtoti, tā var Tiesai ierosināt finansiālās sankcijas attiecīgajai dalībvalstij noteikt atkarībā no pārkāpuma ilguma un smaguma un dalībvalsts maksātspējas.4
Īpašajā gadījumā, kad dalībvalsts kādu direktīvu nav transponējusi tajā noteiktajā termiņā, Komisija var prasīt, lai Tiesa finansiālās sankcijas attiecīgajai dalībvalstij piemērotu jau tad, kad tā šādu lietu skata pirmo reizi (bez otrreizējas vēršanās Tiesā). Šī iespēja ir noteikta LESD 260. panta 3. punktā.
Tieslietu ministrija norāda: kopš 2004. gada, kad Latvija iestājās ES, Komisija kopumā ir slēgusi 627 lietas pret Latviju. Šobrīd Latvijai ir 36 aktīvas pārkāpuma procedūras lietas, no kurām 22 atrodas formālā paziņojuma stadijā, bet 14 – argumentētā atzinuma stadijā.
Piemēram, 2025. gadā pret Latviju:
Komisijas apkopotie dati par jaunajām pārkāpuma procedūras lietām 2025. gadā (līdz 26. novembrim) liecina, ka Latvijai uzsākto jauno lietu skaits, proti, 13 lietas, ir viens no zemākajiem ES. Salīdzinājumam: Portugālei šajā periodā uzsāktas 39 jaunas lietas, Beļģijai – 29, savukārt vairākās citās dalībvalstīs jauno lietu skaits pārsniedz 20. Arī Baltijas valstu kontekstā Latvijai minētajā termiņā ir zemākie rādītāji, jo Lietuvai uzsāktas 15 jaunas lietas, bet Igaunijai – 18.
Tieslietu ministrija uzsver –, tā kā pārkāpuma procedūru galvenais mērķis ir panākt ES tiesību aktu pareizu un savlaicīgu piemērošanu, praksē ievērojama daļa lietu tiek slēgtas pēc tam, kad dalībvalsts pieņem nepieciešamos normatīvos aktus, sniedz papildu skaidrojumus vai precizē piemērošanas praksi, līdz ar to Komisija vairs nesaskata pamatu procedūras turpināšanai.
Kopš Latvijas iestāšanās ES divos gadījumos pārkāpuma procedūras lietas ir noslēgušās ar Tiesas piemērotiem naudas sodiem. Abos gadījumos tie bijuši saistīti ar ES direktīvu novēlotu pārņemšanu:
1 Rokasgrāmata par Eiropas Savienības Tiesas lietām un pārkāpuma procedūrām. Rīga: LR Tieslietu ministrija, 2018.
2 Skat. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām.
3 Lieta C-822/21 Latvija pret Zviedriju.
4 Šeit pieejama metodika, kuru Komisija izmanto, ierosinot Tiesai finansiālo sankciju apmēru.
5 Lieta C‑454/22.
6 Lieta C‑238/23.
