Līdz 2023. gada 22. novembrī tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/2675 par Savienības un tās dalībvalstu aizsardzību pret trešo valstu īstenotu ekonomisko piespiešanu (turpmāk – Pretpiespiešanas regula), Eiropas Savienībā (ES) nebija vienota instrumenta, kas ļautu lietderīgi un ātri reaģēt uz ekonomisko piespiešanu.
Pretpiespiešanas regulas ietvars paredz:
- pasākumus atturēšanai no ekonomiskās piespiešanas;
- pasākumus, kas panāk, ka piespiešana tiek pārtraukta, arī atlīdzinot nodarīto kaitējumu, ja tas tiek pieprasīts;
- izmantot plašu atbildes pasākumu klāstu, ja sarunas vai mediācija nesniedz rezultātu.
Kas ir ekonomiskā piespiešana
Suverēna izvēle ir ES vai tās dalībvalstu tiesības patstāvīgi un leģitīmi pieņemt lēmumus savas jurisdikcijas ietvaros, bez nepamatotas trešo valstu iejaukšanās vai spiediena. Pretpiespiešanas regulas kontekstā suverēna izvēle ietver tiesības brīvi noteikt savu politisko, tiesisko un ekonomisko rīcību, un tās aizsardzība ir galvenais Pretpiespiešanas regulas mērķis.
Saskaņā ar Pretpiespiešanas regulu ekonomiskā piespiešana ir situācija, kurā trešā valsts mēģina ietekmēt ES vai tās dalībvalstu suverēnās izvēles, izmantojot ekonomiska rakstura pasākumus, piemēram, tirdzniecības vai investīciju ierobežojumus, kā instrumentu, lai mērķtiecīgi mainītu ES vai dalībvalsts rīcību (piemēram, piespiestu atcelt kādu regulu vai mainīt politisko nostāju). Šādos gadījumos rīcība vairs nav brīvprātīga, bet gan piespiedu rezultāts, kas tiek uzskatīts par starptautiski prettiesisku iejaukšanos.
Lietuvas pieredze (strīds ar Ķīnu pēc Taivānas pārstāvniecības atvēršanas Viļņā, pēc kuras Ķīna reaģēja ar gandrīz pilnu aizliegumu ieviest savā teritorijā preces no Lietuvas, kā arī izstrādājumus ar Lietuvā ražotajām sastāvdaļām)1 bija viens no galvenajiem politiskajiem stimuliem šāda instrumenta2 izveidei ES līmenī. Šis gadījums kalpoja kā praktisks piemērs tam, kā trešā valsts var mēģināt ietekmēt suverēnu dalībvalsts izvēli, izmantojot ekonomiskus ierobežojumus.3
Ekonomiskās piespiešanas piemēri:
- ES pieņem tiesību aktus, lai sasniegtu savus klimata mērķus, nosakot stingrākas prasības importētajām precēm.
Lai piespiestu ES atcelt vai mīkstināt šos standartus, trešā valsts varētu ierobežot ES ražoto preču importu savā tirgū vai pārtraukt investīciju projektus.
- ES izlemj aizliegt konkrētu ķīmisku vielu izmantošanu.
Trešā valsts, kuras eksportu šie noteikumi skar, varētu draudēt ar tarifu paaugstināšanu pilnīgi citām ES preču grupām, lai panāktu izņēmuma statusu vai noteikumu atcelšanu.
- ES pieņem nostāju vai ievieš pasākumus, kas vērsti uz cilvēktiesību aizsardzību konkrētā reģionā.
Trešā valsts varētu piemērot “hibrīdlīdzekļus” vai mērķtiecīgus tirdzniecības ierobežojumus pret konkrētām dalībvalstīm, kas visaktīvāk atbalstījušas šo nostāju, lai panāktu šīs nostājas maiņu.
Kādus atbildes pasākumus ES var veikt
Lai efektīvi novērstu vai samazinātu ekonomiskās piespiešanas negatīvo ietekmi, vienlaikus mudinot trešo valsti izbeigt tās rīcību, Pretpiespiešanas regula paredz, ka ES, izvērtējot visu pieejamo informāciju un iesaistītās puses, var noteikt dažādus pretpasākumus (skat. Pretpiespiešanas regulas I pielikumā), kas attiecas uz tirdzniecību, investīcijām un finanšu pakalpojumiem.
Piemēram, jaunu muitas nodokļu noteikšana vai līdzšinējo nodokļu palielināšana, importa vai eksporta ierobežojumi, tranzīta ierobežojumi caur ES teritoriju, trešās valsts preču, pakalpojumu vai piegādātāju izslēgšana no ES iepirkuma procedūrām, ierobežojumus pakalpojumu tirdzniecībai, investīcijām, piekļuvei ES kapitāla tirgiem, ierobežojumus preču laišanai ES tirgū u. c.
Vienlaikus regula paredz, ka atbildes pasākumi ir jāizvēlas tā, lai efektīvi rosinātu trešo valsti pārtraukt piespiešanu, bet nekaitētu ES ekonomikai, t. i., nebūtu negatīvas ietekmes uz nodarbinātību, reģionālās attīstības politiku un ES ekonomikas izaugsmi, kā arī netiktu radītas nesamērīgas administratīvās izmaksas un slogs.
Saskaņā ar Pretpiespiešanas regulu atbildes pasākumi tiek atcelti vai apturēti tad, kad ir sasniegts mērķis – proti, trešā valsts ir pārtraukusi ekonomisko piespiešanu, panākta savstarpēja vienošanās vai tas nepieciešams saskaņā ar ES interesēm vai noteikts ar starptautiskas tiesas lēmumu.
Kāpēc dēvē par “tirdzniecības bazuku”
Kopš esošā ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā, ES vairākkārt ir saskārusies ar saspringumu attiecībās ar ASV, it īpaši saistībā ar muitas tarifu noteikšanu no ASV puses. Arī nesenie ASV prezidenta izteikumi par ASV vēlmi pārņemt savā kontrolē Grenlandi,4 par kuriem tika saņemti stingri iebildumi no ES, rezultējās ar draudiem par jaunu tarifu noteikšanu ES vai atsevišķām tās dalībvalstīm.
Tā kā ES risinājumus pēc būtības cenšas panākt diplomātiskā ceļā, tad iespējas, ko paredz Pretpiespiešanas regula tiek vērtētas kā “galējais ierocis”, kas vēl nav izmantots, un, ņemot vērā regulā ietvertos pasākumus, tā zināmā mērā arī kalpo kā atturēšanas veids.5
Piemēram, Pretpiespiešanas instruments pieļauj slēgt pieeju ES vienotajam tirgum, kurā ir aptuveni 450 miljoni patērētāju.6 Tādējādi, ja, piemēram, ES nolemtu ierobežot ASV tirdzniecības un banku licences un piekļuvi publiskajiem iepirkumiem, tas nozīmē, ka ES tirgus ASV faktiski nebūtu pieejams.7
Vienlaikus šāds risinājums varētu būt sarežģīts abām pusēm, jo transatlantiskā partnerība ir nozīmīga pasaules tirdzniecības artērija un ES un ASV preču un pakalpojumu tirdzniecība pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski augusi (2024. gadā – 1,6 triljoni eiro, no kuriem 867 miljardi eiro ir preču tirdzniecība, bet 817 miljardi eiro – pakalpojumu tirdzniecība. 2022. gadā ES un ASV uzņēmumi cits cita tirgos ieguldīja 5,3 triljonus eiro.8
* Prettanku raķešu palaišanas ierocis.
1 Lietuvas ārlietu ministrs aicina ES attiecības ar Ķīnu uzturēt kopīgā visu dalībvalstu formātā. LETA, 03.09.2026. Pieejams šeit.
2 Anti-Coercion Instrument. Plašāk skat. šeit.
3 Eiropas Komisija 2022. gadā Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) iesniedza sūdzību par Ķīnu, uzskatot, ka Ķīnas vēršanās pret Lietuvu bijusi nepamatota. Šobrīd šī lieta pēc Eiropas Komisijas lūguma ir apturēta. Plašāka informācija pieejama PTO tīmekļvietnē.
4 ASV prezidents D. Tramps jau savas pirmās prezidentūras laikā pauda ideju par Dānijai piederošās Grenlandes iegādi, jo ASV interesē salas stratēģiskais novietojums, turklāt Grenlande ir bagāta ar ASV nozīmīgiem derīgajiem izrakteņiem. Turpretī 2026. gadā, savas tagadējās (otrās) prezidentūras laikā, D. Tramps norādīja, ka ASV interešu īstenošanai netiek izslēgti arī militāri risinājumi, kas izraisīja sašutumu starptautiskajā sabiedrībā, sevišķi ņemot vērā, ka gan ASV, gan Dānija ir NATO dalībvalstis.
5 As divisions over Greenland grow, Europe examines its options. Economist. 18.01.2026.
6 Eiropas Savienības Komunikācijas ģenerāldirektorāts. Fakti un skaitļi par Eiropas Savienību.
7 Corlin, P., Tadeo, M. What is the EU's anti-coercion instrument, and how does it work? Euronews.com. 18.01.2026.
8 Eiropas Komisija. ES un ASV tirdzniecības nolīguma skaidrojums.
