FOTO: Juris Vīgulis, Saeima
Pasaulē turpina pieaugt dažāda mēroga konflikti, apdraudot starptautiskajās tiesībās un likumos balstīto kārtību un ekonomisko un politisko stabilitāti. Latvijai tūlītēju militāru draudu nav, tā kopā ar sabiedrotajiem turpina pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vēstīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā, par kuru ceturtdien, 25. janvārī, tiks debatēts Saeimā.
Ceturtdien, 25. janvārī, Saeimā notiek ikgadējās ārpolitikas debates, kurās deputāti uzklausīs ārlietu ministru Krišjāni Kariņu un apspriedīs viņa ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības (ES) jautājumos.
Ziņojumā izvērtētas pašreizējās starptautiskās situācijas attīstības tendences un problemātika, aplūkots 2023. gadā paveiktais, kā arī definētas Latvijas ārpolitikas prioritātes 2024. gadam.
Lai īstenotu Latvijas ārpolitikas virsmērķi – demokrātiskas valsts neatkarību, ilgtspējīgu drošību un sabiedrības labklājību –, pieaugošās starptautiskās nestabilitātes apstākļos par svarīgāko uzdevumu ir izvirzīta drošība, norāda Ārlietu ministrija.
Ziņojums iezīmē trīs galvenos Latvijas ārpolitikas virzienus 2024. gadā:
Krievijas agresija Ukrainā turpina būt lielākais ilgtermiņa drauds drošībai un ANO Hartas noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai, secināts ziņojumā. Krievijas izstāšanās no svarīgiem līgumiem rada sairumu bruņojuma kontroles sistēmā.
Līdztekus Tuvajos Austrumos teroristiskā grupējuma “Hamās” uzbrukums Izraēlai ir radījis saspīlējumu visā reģionā, kas draud izvērsties par augstas intensitātes reģionālo konfliktu ar globālām sekām. Tālāku situācijas pasliktināšanos vecina Irānas atbalsts destabilizējošajiem spēkiem. Afganistānā varu sagrābis grupējums “Taliban”, kurš arī ir potenciāls reģiona destabilizētājs.
Spriedzi Āzijas kontinentā uztur Ziemeļkoreja ar raķešu testēšanu, ko pavada pret Rietumiem vērsta retorika. Tāpat bažas rada Ķīnas militāro spēju attīstība un aktivitāšu pieaugums reģionā, īpaši Dienvidķīnas jūrā, arī Taivānas šaurumā.
Tāpat politiskā nestabilitāte un vardarbības eskalācija ir vērojama Āfrikā, kurā nozīmīga ietekme ir bijusi Krievijas Vāgnera grupas kaujiniekiem.
Kā norāda ministrs, Eiropas valstīs un citur šķeļas sabiedrības viedokļi un politiskā vara, tādēļ ir grūtāk pieņemt lēmumus. Savukārt pasaulē un arī mūsu reģionā arvien intensīvāki kļūst dažādi hibrīdie uzbrukumi un pieaug Krievijas un Baltkrievijas organizētās nelegālās migrācijas spiediens uz NATO Austrumu robežu no Somijas līdz Polijai, tostarp Latviju. Pasaules ekonomikā turpina valdīt vispārēja nenoteiktība, tās izaugsmes perspektīvas ir neskaidras.
“Līdz ar Krievijas agresiju Ukrainā reģionālā un globālā drošības vide ir neatgriezeniski mainījusies,” secina ministrs, vienlaikus norādot: Latvijai tiešu militāru draudu nav. “Latvija un NATO, kā arī ES ir sekmīgi pielāgojušās šai situācijai. Latvija iegulda savā drošībā un kopā ar sabiedrotajiem veido atturēšanas un aizsardzības sistēmu, kas stiprina NATO austrumu flangu un garantē kopīgo drošību,” vēstīts ziņojumā.
Līdztekus Latvija īsteno kampaņu ievēlēšanai ANO Drošības padomē (DP) 2026.–2027. gada periodā, fokusējoties uz kontaktu stiprināšanu ar partneriem visā pasaulē. Ja Latvija tiks ievēlēta, tad turpinās iestāties par noteikumos balstītas starptautiskās kārtības uzturēšanu un ANO DP reformu. Patlaban padomes darbu apgrūtina tas, ka Krievija ļaunprātīgi izmanto savas veto tiesības. “Latvija iestājas par plašu un taisnīgu reģionu pārstāvību ANO DP, tostarp paredzot papildu vietas Austrumeiropas, Āfrikas, Latīņamerikas reģioniem un mazo salu valstīm,” vēstīts ziņojumā.
2024. gada septembrī notiks ANO Nākotnes samits, kurā tiks apspriesta nepieciešamība risināt aktuālos globālos izaicinājumus.
Latvijas mērķis ir stiprināt izpratni par to, ka starptautiskās tiesības ir attiecināmas arī uz digitālo telpu.
Latvija ir turpinājusi sniegt visaptverošu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Mūsu valsts palīdzībai ir atvēlējusi 0,85% no IKP, kā arī paudusi stingru atbalstu Ukrainas integrācijai ES un NATO. Latvija ir veicinājusi Krievijas starptautisko izolāciju un iestājusies par Krievijas saukšanu pie atbildības par agresijas un kara noziegumiem. “Ukrainas uzvara izšķirīgi ietekmēs to, kāda būs un uz kādiem principiem balstīsies nākotnes starptautiskā vide. Krievijas mēģinājumi ar militārā spēka palīdzību mainīt valstu robežas ir piemērs centieniem iznīcināt likumos balstītu varu un aizvietot to ar spēka diktātu. Ukrainas sīvā pretestība agresoram ar konsekventu sabiedroto palīdzību ir apturējusi Krievijas militāro ekspansiju un izjaukusi tās plānus iznīcināt Ukrainas valsti un tautu, kā arī noturējusi sabiedroto vienotību un atbalstu integrācijai ES un NATO,” vēstīts ziņojumā.
2023. gadā Latvija bija iesaistījusies un 2024. gadā plāno turpināt dalību deviņās ANO, ES un NATO starptautiskajās misijās un operācijās Izraēlā, Libānā, Ukrainā, Gruzijā, Armēnijā, Vidusjūras reģionā, Kosovā, Irākā, kā arī divās daudznacionālās koalīcijās Irākā un Hormuza šaurumā, uzskaitīts ziņojumā.
Ģeopolitiskā spriedze, atgūšanās no Covid-19 pandēmijas, straujā tehnoloģiju attīstība, pieaugošā inflācija un klimata pārmaiņas ir radījušas nenoteiktību un ar to saistītus izaicinājumus arī ekonomikas jomā, secināts ziņojumā.
“Šajā situācijā priekšplānā izvirzās jautājums par ekonomiskās noturības veicināšanu, kam ES pievērš arvien lielāku vērību. Latvija kā prioritārus virzienus izvirza ilgtspējīgas enerģētiskās politikas veidošanu, klimatneitralitātes politikas īstenošanu, vienotā tirgus un konkurētspējas stiprināšanu, sektorālās noturības paaugstināšanu, tālāku digitalizāciju un savienojamību attīstību, brīvās tirdzniecības līgumu tīklojuma veidošanu, tiesiskuma ievērošanu un hibrīdā apdraudējuma mazināšanu,” uzskaita ārlietu ministrs.
Viena no ES un Latvijas ilgtermiņa prioritātēm nemainīgi saglabājas klimata pārmaiņu un to radīto seku mazināšana, ar mērķi 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti. Vienlaikus ievērojams progress ticis panākts ES enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Latvijas un ES pieņemtie lēmumi par dabasgāzes krātuvju aizpildes līmeni, kopīgajiem dabasgāzes iepirkumiem un enerģijas taupīšanas pasākumiem ir ļāvuši dažādot energoresursu piegādes avotus, nodrošinājuši nepārtrauktu energoresursu plūsmu, kā arī veicinājuši pāreju uz plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu, vēstīts ziņojumā.
2024. gads būs ES ciklisko institucionālo pārmaiņu gads, kad darbu uzsāks jaunievēlētais Eiropas Parlaments, jaunā Eiropas Komisija un amatā tiks apstiprinātas vairākas jaunas ES amatpersonas. Vienlaikus tiks nostiprinātas arī ES nākotnes politiskās prioritātes jeb stratēģiskā darba programma 2024.‒2029. gadam, kuras mērķis ir radīt skaidru stratēģisku plānu – vispārējos politiskos virzienus un prioritātes nākamajiem gadiem. “Latvija sagaida, ka jaunā stratēģiskā darba programma nodrošinās nepieciešamo turpinājumu politisko prioritāšu īstenošanā, ievērojot arī jauno ģeopolitisko realitāti, kad pieaug nestabilitāte un spiediens uz noteikumos balstīto starptautisko kārtību, protekcionisms un konkurence pēc resursiem un tehnoloģijām,” pausts ziņojumā. Svarīgs uzdevums būs savlaicīga ES sagatavošanās jaunu dalībvalstu uzņemšanai: institucionālā un politiku pielāgošanas izvērtēšana jau ir sākusies.
Latvijas ārlietu dienests sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru ir sniedzis un turpinās sniegt atbalstu uzņēmumiem jaunu tirgu apgūšanā un eksporta apjomu kāpināšanā, kā arī popularizēt Latviju kā ārvalstu investīcijām pievilcīgu vietu.
Krievijas iebrukums Ukrainā un citas pasaules krīzes ir palielinājušas sabiedrības interesi par ārpolitikas un drošības jautājumiem, vēstīts ziņojumā. Latvijas ārlietu dienests īstenojis ciešu sadarbību ar pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem, uzņēmējiem un akadēmisko un radošo aprindu pārstāvjiem, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu, atbalstu, iesaisti ārpolitikas veidošanā un īstenošanā. Vienlaikus ārlietu dienests publiskajā komunikācijā 2023. gadā izcēlis Latvijas un sabiedroto veikumu drošības un starptautiskās tiesiskās kārtības noturēšanai, Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodījumu, atbalstu sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, Krievijas atbildību par agresijas noziegumu pret Ukrainu, atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajai integrācijai, Ukrainas un Moldovas dalībai ES, kā arī Somijas un Zviedrijas dalībai NATO.
2024. gadā tiks atzīmēta divdesmitgade kopš Latvijas iestāšanās ES un NATO. Ārlietu ministrija sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu, Latvijas domnīcām, nevalstiskajiem partneriem un uzņēmējiem plāno organizēt pasākumus, lai izvērtētu 20 gados paveikto, izceltu ieguvumus no dalības šajās organizācijās, kā arī diskutētu par nākotnes mērķiem un uzdevumiem.
Lai paaugstinātu konsulārā dienesta gatavību efektīvākai rīcībai krīzes situācijās, 2023. gadā noslēdzies darbs pie jauna Konsulārā reģistra izstrādes, kurš būs pieejams šā gada sākumā, informē ministrs. 2024. gadā tiks turpināta elektronisko pakalpojumu pieejamības attīstība, lai tautiešiem ārvalstīs paplašinātu iespējas ātri un ērti saņemt Latvijas iestāžu sniegtos pakalpojumus. 2023. gadā ĀM sadarbībā ar citām iestādēm turpinājusi darbu, lai Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs nodrošinātu efektīvāku konsulāro pakalpojumu saņemšanu. Pārstāvniecību sniegtais konsulāro pakalpojumu apjoms turpinājis pieaugt. 2022. gadā kopumā tika sniegti gandrīz 130 000 maksas konsulārie pakalpojumi, savukārt 2023. gadā − vairāk nekā 200 000 pakalpojumi.
Būtisks elements Latvijas ārpolitisko interešu pārstāvībai ministrijas skatījumā ir lielāka diasporas potenciāla izmantošana, īpaši atbalstot Latvijas tautsaimniecības attīstību un aizstāvot Latvijas intereses diasporas mītnes zemēs. 2023. gads iezīmējies ar vairākiem lieliem forumiem, kas bija orientēti uz diasporas līdzdalību investīciju piesaistē, eksporta attīstībā un inovācijās, – Pasaules Latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, V Pasaules latviešu zinātnieku kongresu, ĀM organizēto starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forumu.
2023. gadā ĀM turpinājusi īstenot koordinētu diasporas politiku, uzturot pasākumu sistēmu darbam ar diasporu, pausts ziņojumā. Svarīgākās izvirzītās prioritātes: latviešu valodas, identitātes un latvietības uzturēšana, satīklošanās, jaunatnes piesaiste un aktīvāka diasporas iesaiste Latvijas tautsaimniecībā, kā arī reemigrācijas veicināšana.
2023. gadā pabeigts politikas plānošanas dokuments diasporas jomā: Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam. 2024. gada pirmajā pusē tiks izvērtēta šī plāna uzdevumu izpilde. Diasporas politikas īstenošanā iesaistītajām iestādēm valsts budžetā paredzēti trīs miljoni eiro gadā, kas sadalīti četriem rīcības virzieniem:
Lai realizētu pētījumos balstītu rīcībpolitiku diasporas jomā, 2023. gadā ĀM turpinājusi ciešu sadarbību ar Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centru, kas veicis divus pētījumus: “Diasporas organizāciju kapacitāte un vajadzības” un “Diasporas mediji”.
Ārpolitikas ziņojuma sagatavošanas laikā ārlietu ministrs ticies ar ārpolitikas ekspertiem, pētniekiem un jauniešu organizāciju, nevalstiskā sektora un uzņēmējdarbības nozaru pārstāvjiem un uzklausījis sabiedrības pārstāvju viedokli par paveikto un darāmo ārpolitikā. Tāpat K. Kariņš Ārlietu komisijas un Eiropas lietu komisijas kopsēdē ar ziņojumu iepazīstinājis un uzklausījis Saeimas deputātu ierosinājumus, vēsta ĀM.
Ārlietu ministra ikgadējais ārpolitikas ziņojums sagatavots saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 118.3 pantu, kurš noteic, ka ziņojums jāiesniedz Saeimā līdz 16. janvārim un jāizskata Latvijas Republikas starptautiskās de iure atzīšanas dienai tuvākajā Saeimas sēdē. Pirms ziņojuma iesniegšanas Saeimā ar tā saturu tiek iepazīstināts Ministru kabinets.
