Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Iepriekšējie NATO klātbūtnes apmēri un drošības risinājumi Baltijas valstīs vairs nav pietiekami, secināts ziņojumā. Tāpēc Latvijas uzmanības fokusā būs drošības stiprināšana, turpinot palielināt NATO militāro klātbūtni mūsu valstī un Austrumu flanga valstīs kopumā, kā arī virzība uz brigādes līmeņa kaujas grupas izveidošanu Latvijā, mērķtiecīgi palielinot tās kā uzņemošās valsts sniegto atbalstu.
FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis starptautisko vidi, un Latvijai kā mazai valstij būs ar pastiprinātu uzmanību jāseko līdzi procesu attīstībai un jādod savs pienesums, vēstīts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos.
Ceturtdien, kas šogad sakrīt ar 26. janvāri – Latvijas Republikas starptautiskās (de jure) atzīšanas dienu –, Saeimā notiks ikgadējās ārpolitikas debates, deputātiem uzklausot ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču un apspriežot ministra ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos. Ziņojumā skaidroti Latvijas ārpolitikas mērķi, uzdevumi un galvenie izaicinājumi.
“Krievijas īstenotā neizprovocētā un pilna mēroga militārā agresija pret Ukrainu, kara noziegumi, prettiesiskā atsevišķu Ukrainas teritoriju aneksija, kā arī pastāvīga starptautiskās sabiedrības šantažēšana, draudot ar masu iznīcināšanas ieroču izmantošanu, kodolkatastrofu vai cita veida tehnogēna rakstura katastrofas izraisīšanu, ir būtiski ietekmējusi starptautisko dienaskārtību,” uzsvērts ārlietu ministra ziņojumā.
Šajos apstākļos Latvijas ārpolitikas definētie pamatmērķi – valsts neatkarības nodrošināšana, ilgtspējīga drošība un sabiedrības labklājība – iegūst vēl lielāku nozīmi.
Latvijas stratēģiskajās interesēs ir panākt Krievijas sakāvi karā pret Ukrainu un Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu tās starptautiski atzītajās robežās.
Krievijas sakāvei ir jāatjauno funkcionējoša, noteikumos balstīta pasaules kārtība un jānovērš līdzīgu agresijas noziegumu atkārtošanās nākotnē, uzsvērts ziņojumā. Vienlaikus tajā tiek aicināts rēķināties, ka karš var būt ilgstošs, tā dinamika ir grūti prognozējama, un seku pārvarēšana var būt ilglaicīga.
Latvijas ārpolitiskās aktivitātes 2022. gadā tika koncentrētas uz visaptveroša atbalsta sniegšanu Ukrainai, Latvijas un reģiona drošības stiprināšanu, NATO adaptācijas veicināšanu jaunajiem apstākļiem, starptautisko
pretpasākumu ieviešanu pret Krieviju un Eiropas Savienības noturības spēju stiprināšanu, tostarp virzoties uz Eiropas Savienības enerģētiskās patstāvības veidošanu.
No kara pirmās dienas Latvija sniegusi Ukrainai visaptverošu politisko, militāro, finanšu un humāno palīdzību.
Atbalsta kopējais apmērs sasniedzis 0,93% no IKP jeb vairāk nekā 314 miljonus eiro, procentuāli šajā ziņā kļūstot par vienu no vadošajām pasaules valstīm.
Tāpat Latvija bijusi pirmā valsts, kura ANO Starptautiskajā tiesā iesniedza deklarāciju par iesaistīšanos Ukrainas uzsāktajā tiesvedībā pret Krieviju par tās “apzināti izkropļoto 1948. gada Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu saturu, lai radītu ieganstu iebrukumam Ukrainā”.
Arī 2023. gadā Latvija turpinās militārās, finansiālās un humānās palīdzības sniegšanu Ukrainai, tostarp atbalstot karā cietušās valsts rekonstrukciju un reformu procesus.
Latvijas ārpolitikā uzmanības centrā, kā vēstīts ziņojumā, arī šogad būs Krievijas tālāka starptautiskā izolācija, turpinot un nepieciešamības gadījumā paplašinot sankciju politiku pret šo valsti, kā arī Baltkrieviju saistībā ar tās līdzatbildību agresijā pret Ukrainu.
“Sankciju pastiprināšana pret Krieviju kļuva par vienu no svarīgākajiem instrumentiem, lai ierobežotu agresora spēju finansēt un īstenot karadarbību un palielinātu tā politisko un ekonomisko maksu par kara izraisīšanu,” norādīts ziņojumā.
Uzzini vairāk >>
Krievijas agresija pret Ukrainu ir būtiski mainījusi Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības. Lielākā daļa divpusējās sadarbības ir apturēta vai arī samazināta līdz minimālam nepieciešamajam līmenim.
Latvijā ir paplašināts nevēlamo personu saraksts, kā arī slēgta visu Krievijas televīzijas kanālu retranslācija Latvijā un propagandas tīmekļvietnes.
Vienlaikus Latvija ar nevalstisko organizāciju atbalstu ir sniegusi palīdzību Krievijas medijiem un mediju darbiniekiem, kuri bijuši spiesti pamest Krieviju.
Kā jau ziņots, Latvija no 24. februāra – datuma, kurā būs apritējis gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā –, pazeminās diplomātiskās pārstāvniecības līmeni Krievijā līdz pilnvarotā lietveža līmenim, attiecīgi pieprasot Krievijai līdzīgu rīcību. Tas nozīmē, ka Krievijas vēstniekam nāksies pamest Latviju, savukārt Latvijas vēstniekam Maskavā būs jādodas projām no Krievijas. Šāds lēmums pieņemts, jo Krievija turpina pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī, solidarizējoties ar Igauniju, kura pirmdien paziņoja par identisku lēmumu. Latvija 2022. gadā arī turpinājusi virzīties uz attiecību tālāku sašaurināšanu ar Baltkrieviju.
Iepriekšējie NATO klātbūtnes apmēri un drošības risinājumi Baltijas valstīs vairs nav pietiekami, secināts ziņojumā. Tāpēc Latvijas uzmanības fokusā būs drošības stiprināšana, turpinot palielināt NATO militāro klātbūtni mūsu valstī un Austrumu flanga valstīs kopumā, kā arī virzība uz brigādes līmeņa kaujas grupas izveidošanu Latvijā, mērķtiecīgi palielinot tās kā uzņemošās valsts sniegto atbalstu.
Uzzini vairāk >>
Līdz 2027. gadam Latvijā plānots palielināt izdevumus aizsardzībai līdz 3% no IKP un ieguldīt militārās infrastruktūras attīstībā.
Vienlaikus Latvijas ārpolitisko prioritāšu pašā sākumā būs vēl ciešāku transatlantisko attiecību veidošana ar ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti – valstīm, kas ir nozīmīgas mūsu drošības partneres. Latvijas prioritātes
sadarbībā ar ASV ir tās militārās klātbūtnes stiprināšana reģionā, ASV finansiālā atbalsta Latvijas militāro spēju attīstībai nodrošināšana, sadarbības veicināšana digitālajā un tehnoloģiju jomā, kā arī aktīvāka ASV iesaiste Trīs jūru iniciatīvā. Attiecībās ar Apvienoto Karalisti Latvija orientējas uz ciešāku Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes sadarbību un dialogu ārlietu un drošības politikas jomā. Sadarbībā ar Kanādu līdzās centrālajiem jautājumiem drošības un aizsardzības jomā tiks attīstīts ciešāks ekonomiskais dialogs, vēstīts ziņojumā.
Latvijas drošībai nozīmīgi ir Zviedrijas un Somijas vēsturiskie lēmumi par pieteikumu dalībai NATO.
Abu valstu pievienošanās ievērojami veicinās Baltijas jūras reģiona, NATO Austrumu flanga un visas alianses drošību. Saeima jau ir ratificējusi Somijas un Zviedrijas iestāšanās protokolus. Tāpat Latvijas uzmanības un interešu lokā būs Eiropas Savienības spēju reaģēt uz drošības izaicinājumiem un krīzēm attīstība, tai skaitā nepieciešamība pilnveidot dalībvalstu spējas un piesaistīt resursus investīcijām militārajā industrijā.
Turpinoties un padziļinoties Eiropas Savienības integrācijai, pieaug arī tās loma kopīgā ārējā un aizsardzības politikā uz globālās skatuves. Lai iezīmētu šīs izaugsmes līnijas nākotnei, 2022. gada martā tika apstiprināts Eiropas Savienības Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai. Tas nosaka politisko regulējumu un konkrētus uzdevumus nākamajiem desmit gadiem attiecībā uz Eiropas Savienības spēju reaģēt uz drošības izaicinājumiem un krīzēm, tostarp vajadzību attīstīt dalībvalstu spējas un piesaistīt resursus investīcijām militārajā industrijā.
Latvija uzņemsies Eiropas Padomes prezidentūru no 2023. gada maija līdz novembrim, rotācijas kārtībā pārņemot atbildību no Islandes.
Sešu mēnešu ilgās prezidentūras laikā Latvijas ārlietu ministrs vadīs Eiropas Padomes Ministru komitejas darbu.
Latvija prezidentūras laikā vēlas noteikt trīs prioritāros virzienus Eiropas Padomes darba kārtībā: demokrātijas un likuma varas stiprināšana Eiropā, vārda brīvības, žurnālistu drošības un Eiropas Padomes digitālās darba kārtības veicināšana, Eiropas Padomes atvērtības sabiedrībai sekmēšana. Latvija, tādējādi attīstot plašāku drošības un tiesiskuma telpu, aktīvi atbalstīs Balkānu reģiona, Ukrainas, Moldovas un Gruzijas tuvināšanos un iekļaušanos Eiropas Savienībā, vienlaikus no minētajām valstīm sagaidot atbilstošas reformas.
Tuvākajos gados valdības kopējais uzdevums būs nodrošināt Latvijas sekmīgu kandidēšanu ANO Drošības padomes 2025. gada vēlēšanās dalībai uz 2026.–2027. gada termiņu.
“Kandidēšana ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vēlēšanās skaidri apliecina Latvijas interesi darbos atbalstīt un stiprināt starptautisko tiesību sistēmu, kas Latvijai kā mazai valstij ir eksistenciāli svarīgi. Tas ir vēstījums Latvijas stratēģiskajiem partneriem un visiem līdzīgi domājošajiem par mūsu gatavību aizstāvēt demokrātiskas vērtības un intereses laikā, kad noteikumos balstīta starptautisko tiesību kārtība tiek pastāvīgi izaicināta,” uzsvērts ziņojumā.
Apzinoties, ka pašreizējā situācijā nav iespējams atņemt veto tiesības Drošības padomes pastāvīgajai dalībvalstij, kāda ir arī Krievija, kura šīs tiesības izmanto, lai bloķētu sev nelabvēlīgus lēmumus ANO, kā prioritāru Latvija redz iniciatīvu izstrādāšanu, kas ierobežotu veto izmantošanu genocīda, kara un agresijas noziegumu gadījumā, akcentēts ziņojumā.
Kā prioritāru Latvija redz iniciatīvu izstrādāšanu, kas ierobežotu veto izmantošanu genocīda, kara un agresijas noziegumu gadījumā.
Latvija turpinās strādāt pie ANO reformu jautājumiem līdzīgi domājošo valstu grupā “Par atbildību, saskaņotību un atklātību” un aktīvi paudīs nostāju ANO Drošības padomes reformas starpvaldību sarunu formātā. “Iestāsimies par to, lai visiem reģioniem ir iespēja būt taisnīgi pārstāvētiem Drošības padomē, tai skaitā nepieciešams paredzēt papildu pārstāvību Austrumeiropas, Āfrikas, Latīņamerikas reģioniem un mazo salu valstīm,” minēts ziņojumā.
Oficiāli Latvijas kampaņa ANO Drošības padomes vēlēšanās tiks uzsākta 2023. gada otrajā pusē.
Lai veicinātu starptautisko atpazīstamību un nodrošinātu ievēlēšanai vajadzīgo vismaz 129 ANO dalībvalstu atbalstu Latvijas kandidatūrai, ir nepieciešams uzrunāt valstis Āfrikas, Āzijas, Latīņamerikas un Karību reģionos, teikts ziņojumā.
Viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības soļiem savas noturības stiprināšanā bija atbildes reakcija uz Krievijas uzsākto enerģētisko šantāžu, ignorējot ilgtermiņa līgumus un vienpusēji samazinot vai pārtraucot cauruļvadu gāzes piegādes gandrīz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, norādīts ziņojumā.
“Kaut arī, pārsvarā importējot dabasgāzi no Krievijas, Latvija jau laikus sāka strādāt ar reģiona partneriem pie tādas infrastruktūras izveides, kas nodrošinātu alternatīvus piegādes ceļus. Kopš 2020. gada sākuma darbojas Eiropas Savienības regulējumam atbilstošs Latvijas, Igaunijas un Somijas vienotais gāzes tirgus. Izmantojot no Eiropas Savienības budžeta pieejamos līdzekļus, palielināta Latvijas–Lietuvas gāzes starpsavienojuma jauda. Tā rezultātā Latvijai ir izdevies veiksmīgi pārorientēties uz citiem piegādātājiem,” vēstīts ziņojumā.
Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem līdz 2025. gadam turpina būt prioritāra, lai pilnībā izbeigtu Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas.
Patlaban Latvija strādā pie lielākā atjaunojamo energoresursu kopprojekta ar Igauniju – atkrastes vēja parka izveides.
Atteikšanās no fosilajiem resursiem un klimatam neitrālas ekonomikas veidošana ļaus vēl vairāk mazināt Eiropas Savienības un Latvijas atkarību no energoresursu importa, stiprinot mūsu valsts neatkarību, kā arī ierobežot nelabvēlīgo klimata pārmaiņu radīto iespaidu uz iedzīvotāju labklājību un valsts drošību, minēts ziņojumā.
Latvija atbalsta Eiropas Savienības kopējos mērķus līdz 2030. gadam nodrošināt vismaz 55% siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu un ne vēlāk kā 2050. gadā sasniegt klimatneitralitāti. “Lai to īstenotu, visās tautsaimniecības nozarēs būs nepieciešams īstenot ambiciozus klimata politikas pasākumus, tostarp samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinot to piesaisti, vienlaikus nodrošinot ilgtspējas, vides un dabas aizsardzības principu ieviešanu,” paskaidrots ziņojumā.
Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem ir salīdzinoši jauna tradīcija. Pirmās debates notika 2011. gada 27. janvārī, pēc tam, kad Saeimas kārtības rullis 2010. gadā tika papildināts ar 118.3 pantu, kas noteic, ka ārlietu ministrs ne vēlāk kā 16. janvārī iesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā, ietverot šajā ziņojumā arī informāciju par paveikto un iecerēto turpmāko darbību Eiropas Savienības jautājumos. Saeimas sēdē, kurā tiek izskatīts minētais ziņojums, ārlietu ministrs par to ziņo, pēc tam tiek atklātas debates.
