Koncepcija paredz attīstīt skaitliski ievērojami lielāku kaujas spējīgu armiju. NBS skaitliskais sastāvs no līdz šim plānotajiem 24 000 karavīru pieaugs līdz 31 000 karavīru. Skaitliskā sastāva palielinājumu papildus sastādīs valsts aizsardzības dienesta karavīri un augstas gatavības rezerves karavīri, kā arī pieaugums profesionālā dienesta un Zemessardzes rindās. Plānots nodrošināt arī 30 000 apmācītu un apbruņotu vispārējās rezerves karavīru. Līdz ar to kopējo plānoto personālsastāvu veidos 61 000 karavīru.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Valdībā 5. septembrī tika atbalstīta jaunā Valsts aizsardzības koncepcija, kas balstīta uz militāro draudu analīzi. Dokuments tapis laikā, kad Krievija izvērš pilna mēroga karu Ukrainā. Koncepcijā akcentēts, ka Krievija ir galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds Latvijas drošībai un ka valsts aizsardzības pamatuzdevums ir teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzība no pirmā centimetra ar visiem iespējamajiem līdzekļiem un resursiem.
“Drošības situācijā ir bijušas tik fundamentālas izmaiņas, ka valsts aizsardzības koncepciju izstrādājām gadu agrāk, nekā tika plānots,” preses konferencē 5. septembrī teica aizsardzības ministre Ināra Mūrniece. “Šo izmaiņu pamatā ir karš Ukrainā un Ukrainas kara mācības.”
Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu jaunā Valsts aizsardzības koncepcija ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā.
Atbilstoši likumam Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina katrs Saeimas sasaukums līdz sava pirmā darbības gada 1. oktobrim.
Jaunās koncepcijas izstrādē ir ņemts vērā militārās un spēka politikas nozīmes pieaugums starptautiskajās attiecībās. Tāpat dokumenta saturu ir būtiski ietekmējis Krievijas izvērstais pilna mēroga karš Ukrainā, kas norāda, ka pat īslaicīga teritorijas zaudēšana uzbrukuma gadījumā noved pie milzīgiem civiliedzīvotāju upuriem, civilās un kritiskās infrastruktūras iznīcināšanas.
Valsts aizsardzības koncepcija ietver divus galvenos valsts aizsardzības stratēģiskos darbības virzienus – aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, kā arī noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana.
Raksturojot situāciju, koncepcijā norādīts, ka Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā ir fundamentāli mainījis Eiropas drošības vidi.
Izmaiņas saglabāsies ilgtermiņā, un kara iznākums noteiks turpmāko Eiropas drošības arhitektūru.
Izvēršot šo karu, Krievija kārtējo reizi ir apliecinājusi gatavību izmantot militāru spēku savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanai. Krievijas autoritārais režīms transformējas totalitārā sistēmā, un šī valsts turpinās būt nedemokrātiska, naidīgi noskaņota un oportūnistiska.
Koncepcijā uzsvērts, ka Krievija ir galvenais ilgtermiņa eksistenciālais drauds Latvijas drošībai. Jaunās koncepcijas darbības laikā (no 2023. līdz 2027. gadam) Krievijas radīto draudu līmenis Latvijas drošībai nesamazināsies, un, mainoties politiskajiem un militārajiem apstākļiem, tas var pieaugt.
Kaut arī karadarbībā Ukrainā tiek ciesti zaudējumi, Krievija saglabās ievērojamu militārā spēka pārsvaru reģionā un pietiekamas militāro resursu rezerves.
Īstermiņā Krievija izmantos hibrīdās karadarbības instrumentus, lai vājinātu Rietumvalstis un šķeltu to vienotību.
Draudus Latvijas drošībai var radīt Krievijas pēkšņs militārs uzbrukums, lai sagrābtu kādu teritoriju, kam varētu sekot draudi pielietot kodolieročus, cenšoties atturēt NATO papildspēku iesaisti.
“Ja Krievija Ukrainā netiks pilnībā sakauta, trīs līdz piecu gadu laikā tā var atgūt militāro spēku un turpināt realizēt ģeopolitiskās ambīcijas,” apgalvoja I. Mūrniece. “Latvijai ir būtiski, lai Ukraina šajā karā uzvarētu. Tas nozīmē papildu drošību Baltijai. Tas nozīmē papildu drošību NATO. Šis laiks – no trim līdz pieciem gadiem – mums ir dots, lai maksimāli stiprinātu savas un sabiedroto atturēšanas un aizsardzības spējas.”
Šis laiks – no trim līdz pieciem gadiem – mums ir dots, lai maksimāli stiprinātu savas un sabiedroto atturēšanas un aizsardzības spējas.
Koncepcijā noteikti aizsardzības stratēģiskie mērķi un pamatprincipi. Latvijas valsts aizsardzības galvenais uzdevums ir teritorijas un visu valsts iedzīvotāju aizsardzība.
Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim.
Koncepcijā minēts, ka rīcības gatavības attīstīšana sākas ar katra indivīda personīgo iesaisti, iniciatīvu un atbildību. Tas nozīmē militārās izpratnes celšanu, prasmi apieties ar ieročiem, aktīvāku iesaisti valsts aizsardzībā, spēju parūpēties par sevi un līdzcilvēkiem, kā arī vēlmi iesaistīties iepriekš apzinātā un apgūtā valsts aizsardzības atbalsta formā.
“Jaunā koncepcija turpina iepriekšējā dokumentā ietverto visaptverošas valsts aizsardzības moduli – ne tikai aizsardzības un atturēšanas spēju stiprināšana, bet arī sabiedrības noturības, rīcībspējas un gribas aizstāvēt valsti stiprināšana. Uzbrukuma gadījumā ir jāpretojas visai sabiedrībai – tā ir visaptverošas valsts aizsardzības esence,” akcentēja ministre.
Lai atturētu pretinieku no nodoma veikt uzbrukumu Latvijas teritorijai un tādējādi izvairītos no kara, Latvija kopā ar sabiedrotajiem uztur un attīsta kaujas spējas, demonstrējot apņemšanos un gatavību aizsargāt Latviju pret jebkura veida apdraudējumu, norādīts koncepcijā.
Latvijas atturēšanas un aizsardzības pamatu veido Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militārās spējas un to izmantošanas stratēģija, NATO kolektīvās aizsardzības mehānismi un stratēģiskās partnerības divpusējā un daudzpusējā līmenī.
“Koncepcijā ir nostiprināts princips, kas ir jauno NATO aizsardzības plānu un Ukrainas kara mācību pamatā: NBS uzdevums ir nodrošināt valsts teritorijas un civiliedzīvotāju aizsardzību no pirmā centimetra, liedzot ienaidnieka iespējas virzīties un nostiprināties Latvijas teritorijā, izmantojot visus nepieciešamos un pieejamos līdzekļus,” sacīja ministre.
Lai nodrošinātu Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra, strauji un neatliekami ir jāveic Latvijas ārējās robežas inženiertehniskā pilnveidošana ar fiziskiem un tehnoloģiskiem risinājumiem.
“Lai nodrošinātu valsts robežu pret visa veida apdraudējumiem, esmu uzdevusi NBS sagatavot pretmobilitātes plānu, tai skaitā izvērtējot prettanku mīnu izvietošanu,” tā aizsardzības ministre.
NBS kaujas spējas veido profesionālā dienesta vienības, Zemessardze jeb teritoriālie spēki, valsts aizsardzības dienests, aktīvā rezerve un vispārējā rezerve.
|
Vairāk par tēmu >>
|
Jaunā koncepcija nosaka, ka prioritāri jāturpina attīstīt pretgaisa aizsardzības, krasta aizsardzības, tālās darbības raķešu artilērijas un bezpilota lidaparātu spējas, kā arī paredz ieviest jaunas kājnieku kaujas bruņumašīnas.
Koncepcijā norādīts, ka nepieciešams investēt un attīstīt skaitliski ievērojami lielāku kaujas spējīgu armiju. NBS skaitliskais sastāvs no līdz šim plānotajiem 24 000 karavīru pieaugs līdz 31 000 karavīru. Skaitliskā sastāva palielinājumu papildus sastādīs valsts aizsardzības dienesta karavīri un augstas gatavības rezerves karavīri, kā arī pieaugums profesionālā dienesta un Zemessardzes rindās, paziņojumā medijiem vēsta Aizsardzības ministrija.
Papildus plānots nodrošināt arī 30 000 apmācītu un apbruņotu vispārējās rezerves karavīru. Līdz ar to kopējo plānoto personālsastāvu veidos 61 000 karavīru.
Latvijas aizsardzība tiek attīstīta NATO kolektīvās aizsardzības ietvaros, kas ir spēcīgākais ienaidnieka atturēšanas instruments.
“NATO sabiedroto militārā klātbūtne Latvijā šobrīd ir daudz svarīgāka nekā pirms pieciem desmit gadiem,” teica I. Mūrniece.
Lai atturētu ienaidnieku no uzbrukuma Latvijai un nodrošinātu aizsardzību no pirmā centimetra, svarīga ir attīstīta un praktiski ieviesta NATO “priekšējās aizsardzības” stratēģija, minēts koncepcijā. Tas nozīmē lielāku NATO militāro klātbūtni Latvijā vismaz brigādes līmenī ar izvietotām materiālajām rezervēm, kas papildināta ar gaisa un jūras komponenšu spējām.
Jau ziņots, ka līdz 2026. gadam Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa Latvijā tiks palielināta līdz kaujas spējīgai brigādei. Līdz 2026. gadam Kanāda ir apņēmusies dubultot karavīru skaitu līdz 2200 karavīru, kā arī jau šoruden Latvijā izvietot 15 “Leopard II” tankus. Tāpat vēl šogad Latvijā tiks izvietoti papildu karavīri no Itālijas, savukārt no 2024. gada vidus savu bataljonu rotācijas kārtībā Latvijā izvietos Dānija.
Lai sasniegtu jaunajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteiktos mērķus, tostarp attīstītu valsts aizsardzības dienestu, NBS rezervi un kaujas spējas, kā arī nodrošinātu nepieciešamās ieroču sistēmas, valsts budžeta finansējumam aizsardzībai ne vēlāk kā 2027. gadā būtu jāsasniedz 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Patlaban tie ir 2,25% no IKP.
