Attēlam ir ilustratīva nozīme.
FOTO: Armīns Janiks, Aizsardzības ministrija.
Lai spētu adekvāti reaģēt uz mūsdienu ģeopolitiskās situācijas izaicinājumiem, Aizsardzības ministrija (AM) veido jaunu vietu, kur trenēties Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) un sabiedroto vienībām, – Sēlijas militāro poligonu –, kas 25 596 hektāru (~ 256 km²) platībā atradīsies Aizkraukles un Jēkabpils novadā. Tā izveidei līdz 2030. gadam plānots tērēt 700 miljonus eiro. Minēto summu veidos valsts un NATO sabiedroto finansējums. Par paveikto un plānoto poligona veidošanā LV portāls vaicāja Aizsardzības ministrijai.
2014. gads, kad Krievija iebruka Ukrainā, bija zīmīgs brīdis Latvijai. Kopš minētā notikuma mūsu valstī palielinājusies sabiedroto klātbūtne un militāro mācību intensitāte. Šim nolūkam aktīvi izmantots Ādažu poligons, kur izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa un citi sabiedroto spēki, norāda Aizsardzības ministrija. Tāpat ir izveidots un attīstīts poligons “Meža Mackeviči” Daugavpils novadā, “Lāčusils” Alūksnes novadā un “Mežaine” Skrundas novadā.
Būtisks pavērsiens bija arī Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā 2022. gada 24. februārī, kā rezultātā mainījās drošības arhitektūra Eiropā. Tā kontekstā sabiedrotie apliecinājuši gatavību aizsargāt Latviju, uz šejieni nosūtot papildu karavīrus un militāro tehniku. Tas savukārt radījis ievērojamu noslodzi esošajos poligonos. Saskaņā ar NATO Madrides samitā pieņemtajiem lēmumiem par lielāku sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, kā arī aizsardzības nozares ambīcijām NBS personāla palielināšanai radās nepieciešamība izveidot jaunu poligonu, kas palīdzētu uzturēt NBS un Latvijā izvietoto sabiedroto spēku kaujas gatavību.
Aizsardzības ministrija akcentē, ka infrastruktūras pieejamība ir uzņemošās valsts atbalsta priekšnoteikums, jo sabiedroto spēku klātbūtne var tikt nodrošināta, ja Latvijā tiem ir pieejama apmācību un izvietojuma infrastruktūra. Tādējādi tai ir tieša ietekme uz kaujas spēju attīstību mūsu valstī.
Vairāk par tēmu LV portālā >>
Topošais militārais objekts būs lielākais mācību poligons Baltijā, kurā tiks nodrošinātas brigādes līmeņa mācības.
Tas nozīmē, ka mācībās vienlaikus varēs iesaistīties 2000–3000 karavīru. Turklāt jau tagad sabiedrotie par konkrēto poligonu izrāda īpašu interesi.
Aizsardzības ministrija pašlaik veic juridiskos un plānošanas darbus, lai no valsts un pašvaldībām pārņemtu NBS rīcībā poligonam paredzēto zemi. Tāpat tiek izstrādāti būvprojekti.
Kaut arī būvniecība Sēlijas poligonā vēl nav uzsākta, NBS to izmanto patlaban notiekošajās militārajās mācībās “Namejs 2024”. Jūnijā poligona teritorijā atklāja dronu mācību un testēšanas poligonu, kas paredzēts Latvijas dronu industrijas pārstāvjiem, lai varētu izmēģināt savas ierīces. Attiecīgajā poligonā notika mācības, kas bija daļa no starptautiskajām militārajām mācībām “Baltic Zenith 2024”. Tajās piedalījās NBS Gaisa spēki kopā ar dronu koalīcijas pārstāvjiem. Viņi testēja bezpilota lidaparātus, lai nodrošinātu to atbilstību Ukrainas bruņoto spēku prasībām.
Poligona izveide iecerēta divās kārtās, proti, pirmā kārta tika uzsākta 2023. gadā, un to plānots pabeigt līdz 2025. gadam, bet otro kārtu – līdz 2030. gadam. Poligona vajadzībām Aizsardzības ministrija iecerējusi pārņemt zemi 25 596 ha (~ 256 km²) kopplatībā, no kuras 1001 ha ir privātpersonām piederoša, bet 24 595 ha ir valsts un pašvaldību zeme.
Šobrīd norisinās pirmā kārta, kas aptver aptuveni 61% no poligona kopējās platības. Atbilstoši tai paredzēta:
2023. gadā Aizsardzības ministrijas valdījumā tika pārņemti pieci privātpersonu nekustamie īpašumi ar kopējo platību 90,3 ha jeb 56 procenti no pirmajā kārtā paredzētās privātpersonu zemes platības.
Atlikušie deviņi privātpersonu nekustamie īpašumi ir dažādās atsavināšanas procesa stadijās. Lai Aizsardzības ministrija pārņemtu 11 Zemkopības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus, sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts par to pārņemšanu.
Pērn tika noslēgts līgums ar AS “Latvijas valsts meži” par Sēlijas militārā poligona būvniecības pirmās kārtas izveidei nepieciešamo zemes vienību lietošanu līdz to valdītāja maiņai (respektīvi, kad tās būs Aizsardzības ministrijas valdījumā).
Līdz ar infrastruktūras attīstību poligonā pieaugs militāro mācību intensitāte. Iecerēts, ka 2028. gadā jaunajā militārajā poligonā dienestu uzsāks valsts aizsardzības dienesta karavīri. Aizsardzības ministrija norāda, ka līdz attiecīgajam brīdim poligonā jābūt gatavām kazarmām un citai karavīriem vajadzīgajai infrastruktūrai.
Pašreiz saskaņā ar militārā poligona “Sēlija” attīstības plāna pirmās kārtas izpildes grafiku uzsākta nesprāgušās munīcijas zonas, tās uzglabāšanas vietas, šautuvju, teritorijas attīstības meta u. c. būvprojektu izstrāde, kā arī ir noslēgti četri būvprojektu izstrādes līgumi. Valstij piederošajās teritorijās, kas paredzētas poligonam, norit pirmie atmežošanas darbi 450 hektāru platībā, kurus plānots paveikt līdz septembra beigām.
Līdztekus tiek strādāts pie poligona otrās kārtas infrastruktūras būvniecības plāna. Nozīmīgākie objekti tajā būs:
Pēc Sēlijas poligona izveides tajā varēs uzturēties un būs iespējams apmācīt brigādes līmeņa NATO sabiedroto spēku militāro vienību, valsts aizsardzības dienesta, kā arī citas NBS vienības.
Saistībā ar poligona izveidi tik plašā teritorijā rodas jautājums, kā minētais objekts un militārās darbības “sadzīvos” ar vietējiem iedzīvotājiem un dabu. Aizsardzības ministrija uzsver, ka nozare darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu cilvēku ikdienu, tomēr aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Vietējie varēs turpināt nodarboties ar lauksaimniecību teritorijās, kas atrodas blakus poligonam, un NBS neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem. Militāro mācību laikā var tikt ierobežota satiksme, par ko sabiedrību informēs. Aizsardzības ministrija pārslēgs ar medību kolektīviem noslēgtos līgumus, lai arī turpmāk varētu notikt medības. Tās būs jāsaskaņo ar NBS un jāievēro poligonā noteiktās drošības prasības.
Lai stiprinātu saikni ar iedzīvotājiem, ministrijas pārstāvji jau viesojušies novados, skaidrojuši informāciju par poligona izveidi un atbildējuši uz interesentu jautājumiem. Sagaidāms, ka minētās tikšanās organizēs arī turpmāk.
Pateicoties poligona tuvumam, vietējiem iedzīvotājiem nākotnē būs iespēja dienēt vienībās netālu no dzīvesvietas.
Aizsardzības ministrija kā labo piemēru mijiedarbībai ar dabu, vietējiem iedzīvotājiem un ietekmi uz reģionālo ekonomiku min Ādažu bāzi un poligonu. Tajā pierādījies, ka periodisku un kontrolētu militāro mācību norise aizsargājamu sugu dzīvotspējai ir daudz pateicīgāka nekā regulāra rūpnieciskā darbība.
Ādažu poligons ir ne tikai NBS mācību vieta, bet arī teritorija, kas ar Eiropas nozīmes dabas vērtībām iekļauta Eiropas vienotajā dabas teritoriju tīklā “NATURA 2000”.
Dabas saglabāšanā militārajos poligonos īpaša uzmanība tiek pievērsta zonām starp infrastruktūras objektiem – dabiskās vides salām –, kas kalpo kā “ekoloģiskās kabatas”.
Darbības Sēlijas militārajā poligonā notiks saskaņā ar Aizsargjoslu likumā noteiktajiem ierobežojumiem. Sēlijas militārā poligona izveidošanas un iespējamā šaušanas trokšņa dēļ netiks apdraudēti mikrolieguma teritorijā aizsargājamie putni un to ligzdvietas, kā arī nebūs nodarīts kaitējums videi un dabas resursiem.
Poligons radīs pozitīvu pienesumu vietējo novadu ekonomikai, ko veidos papildu cilvēku plūsma, ieguldījumi infrastruktūrā un jaunas darbavietas. Aizsardzības ministrija stāsta, ka, piemēram, Ādažu bāzes un poligona attīstība pavērusi iespējas vietējai uzņēmējdarbībai. Vietējie ražotāji un pakalpojumu sniedzēji lieliski apzinājuši karavīru vajadzības un spēj piedāvāt ēdināšanas, sporta un izklaides, skaistumkopšanas u. c. pakalpojumus. Uzņēmēji Ādažos atzinuši, ka sabiedroto valstu karavīri palīdzējuši pārvarēt pandēmijas radīto krīzi, jo karavīru pienesums vietējai uzņēmējdarbībai esot vismaz 30 procenti. Pateicoties ekonomiskajai attīstībai novadā un ieguldījumiem publiskajā infrastruktūrā, novērojama arī nekustamā īpašuma vērtības paaugstināšanās Ādažos.
