Nozīmīgas dienas un lēmumi arī Latvijas drošībai

Latvijas delegāciju NATO samitā vadīs Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Viņu pavadīs aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.

Viens no galvenajiem dienaskārtības jautājumiem NATO samitā Viļņā būs alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana. “Dalībvalstis diskutēs par alianses aizsardzības izdevumu palielināšanu, nosakot nepieciešamību paaugstināt zemāko slieksni NATO valstu minimālajiem nacionālajiem izdevumiem aizsardzībai no iekšzemes kopprodukta,” informē Aizsardzības ministrija.

Samita priekšvakarā Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka Latvija turpinās kāpināt ieguldījumus aizsardzībā un plānots, ka jau 2024. gadā tie sasniegs 3% no IKP.

Tāpat, lai veicinātu reģiona un visas alianses atturēšanas un aizsardzības spējas, Viļņas samitā tiks apspriesti turpmākie soļi, kā sekmēt ātrāku Zviedrijas pievienošanos aliansei (NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs (Jens Stoltenberg) 10. jūlija vakarā sociālās saziņas vietnē “Twitter” informēja, ka starp Zviedriju un Turciju, kas līdz šim ir iebildusi pret Zviedrijas uzņemšanu aliansē, panākta vienošanās – red.).

“Vienlaikus par vienu no Viļņas samita prioritātēm ir noteikta NATO un Ukrainas ilgtermiņa politisko attiecību stiprināšana, kā arī NATO sniegtā praktiskā atbalsta stiprināšana,” informē Aizsardzības ministrija. Samitā valstu un valdību vadītāji pārrunās Ukrainas ceļu uz dalību NATO, kā arī vienosies par ilgtermiņa finansiāla atbalsta nodrošināšanu Ukrainai, sniedzot praktisku atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kā arī veicot ieguldījumu Ukrainas aizsardzības plānošanas procesā.

“Latvijas mērķis ir pastāvīga gaisa un pretraķešu aizsardzības līdzekļu izvietošana Baltijas valstīs. No NATO samita Viļņā sagaidām skaidru ceļvedi turpmākajām NATO un Ukrainas attiecībām,” tikšanās laikā ar Kanādas premjerministru Džastinu Trudo (Justin Trudeau) uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Kanāda dubultos Latvijā izvietoto karavīru skaitu

NATO samita Viļņā priekšvakarā, 10. jūlijā, Latvijā viesojās Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un aizsardzības ministre Anita Ananda (Anita Anand). Vizītes laikā Ādažu militārajā bāzē, kur izvietota Kanādas vadītā NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupa, Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un Kanādas aizsardzības ministre parakstīja ceļa karti, kurā noteikti Latvijas un Kanādas veicamie uzdevumi, lai trīs gadu laikā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Latvijā izveidotu par kaujasspējīgu brigādi, tostarp Kanādas apņemšanos palielināt tās karavīru skaitu Latvijā līdz 2200.

Aizsardzības ministrija informē: “Ceļa karte noteic, ka pakāpeniski tiks palielināts pastāvīgi izvietoto NATO spēku un ekipējuma apmērs Latvijā. Savukārt Latvija apliecina savu apņemšanos ieguldīt resursus turpmākai nacionālo aizsardzības spēju celšanā un nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu sabiedrotajiem, t. sk. izveidot jaunu militāro poligonu “Sēlija”. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam.”

Kanāda jau ir paziņojusi par ievērojamu klātbūtnes stiprināšanu, tostarp apņemoties Latvijā šogad izvietot 15 “Leopard 2” tankus ar atbalstošo personālu, liecina Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija.

Foto: Gatis Rozenfelds, Valsts kanceleja.

Vairāk par tēmu >>

Kariņš: Kanādas lēmums ievērojami palielināt militāro klātbūtni Latvijā ir vēsturisks solis NATO Austrumu flanga stiprināšanā
Aizsardzības ministrija: Kanāda dubultos Latvijā izvietoto karavīru skaitu

Kanāda vada NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kas izvietota Latvijā kopš 2017. gada. Šobrīd to veido vairāk nekā 1700 karavīru no Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Melnkalnes, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas, Islandes un Ziemeļmaķedonijas, kas rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Latvijā.

Pirms gada NATO samitā Madridē tika kopīgi lemts par kaujas grupas stiprināšanu, NATO spēkiem Austrumu flanga valstīs pieaugot līdz kaujasspējīgai brigādei. 2022. gada 29. jūnijā Latvijas tā brīža aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda parakstīja deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un turpmāko attīstību, to palielinot līdz brigādes līmenim.

Parakstot deklarāciju, Kanādas puse apņēmās turpināt vadīt NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu, kā arī sadarboties ar NATO dalībvalstīm nepieciešamās infrastruktūras līdzfinansēšanā, lai nodrošinātu alianses atturēšanas un aizsardzības spēju tālāku stiprināšanu šajā reģionā. Lai nodrošinātu NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, Latvijā izlemts izveidot militāro poligonu (2023. gada 22. jūnijā Saeima pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu).

Uzzini vairāk >>

Latvija un Kanāda paraksta deklarāciju par NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas stiprināšanu un palielināšanu (2022. gada 29. jūnijs)

Sešu valstu spīkeri kopīgi paziņo par atbalstu Ukrainas dalībai NATO

Dienu pirms NATO samita Viļņā Latvijā oficiālās vizītēs ieradās vairāku dalībvalstu vadītāji, lai pārrunātu savstarpējo sadarbību NATO aizsardzības spēju stiprināšanā, kā arī atbalsta turpināšanu Ukrainai.

Vairāk par tēmu >>

Vienlaikus, gatavojoties Viļņā gaidāmajam NATO samitam, Rīgā sešu valstu – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Vācijas parlamentu vadītāji – Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars (Lauri Hussar), Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen), Polijas Sejma maršale Elžbeta Viteka (Elżbieta Witek), Ukrainas Verhovna Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks (Ruslan Stefanchuk) un Vācijas Bundestāga prezidente Berbele Bāsa (Bärbel Bas) – pieņēma kopīgu paziņojumu par atbalstu Ukrainas drošībai un dalībai NATO.

Paziņojumā parlamentu priekšsēdētāji aicina sabiedrotos apņemties nodrošināt to, ka Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti un alianse veic darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu Ukrainas ceļu uz NATO.

Spīkeri kopīgajā paziņojumā aicina atbalstīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska (Volodymyr Zelensky) miera formulu, kuras mērķis ir panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, uzlabojot globālo drošību. Paziņojumā spīkeri uzsver arī nepieciešamību turpināt koordinētus pasākumus, lai apmierinātu Ukrainas neatliekamās vajadzības pēc militārā un aizsardzības aprīkojuma.

Tāpat parlamentārieši aicina palīdzēt Ukrainai stiprināt tās aizsardzības spējas un potenciālu, līdz Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti starptautiski atzītajās 1991. gada robežās, un atbalstīt NATO praktiskās palīdzības sniegšanā Ukrainai, lai panāktu pilnīgu Ukrainas sadarbspēju ar aliansi un visaptverošu pāreju uz NATO standartiem.

Vairāk par tēmu >>

Samita priekšvakarā sešu valstu spīkeri pieņem paziņojumu Ukrainas atbalstam dalībai NATO

Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Polijas Republikas, Vācijas Federatīvās Republikas un Ukrainas parlamentu priekšsēdētāju

KOPĪGAIS PAZIŅOJUMS

(Pieņemts 2023. gada 10. jūlijā Rīgā, Latvijā)

Igaunijas Republikas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Husars, Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns, Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena, Polijas Republikas Sejma maršale Elžbeta Viteka, Vācijas Bundestāga prezidente Berbele Bāsa un Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks sapulcējušies Rīgā 2023. gada 10. jūlijā,

atgādinot, ka Krievija, kas uzsāka savu neprovocēto, nepamatoto un nelikumīgo agresijas karu pret Ukrainu, joprojām ir galvenais drauds ne tikai neatkarīgai un demokrātiskai Ukrainai, bet arī visai eiroatlantiskajai zonai, globālajam mieram un stabilitātei;

atbalstot visus starptautiskās sabiedrības centienus, tostarp Ukrainai sniedzamo būtisko militāro, politisko, humanitāro un finansiālo palīdzību, kuras mērķis ir Ukrainas uzvara, un vienlaikus paužot pārliecību, ka ilgstošs miers ir iespējams tikai tad, ja tiek saglabāta vienotība un stiprinātas alianses un savienības uz kopīgu vērtību un principu pamata;

ņemot vērā Ziemeļatlantijas līguma organizācijai iesniegto Ukrainas pieteikumu, kurā aicināts pieņemt lēmumu par Ukrainas dalību NATO kā obligātu priekšnoteikumu Ukrainas un visas eiroatlantiskās zonas iedzīvotāju drošības garantēšanai un kuru 2022. gada 30. septembrī parakstīja Ukrainas prezidents, Augstākās Radas priekšsēdētājs un premjerministrs;

ņemot vērā Ukrainas tautas apliecināto apņēmību integrēties eiroatlantiskajā kopienā;

atzīstot, ka jautājums par Ukrainas dalību NATO ir neatgriezenisks un ka Ukraina, tiklīdz apstākļi to pieļaus, būtu jāaicina pievienoties NATO ar politisku lēmumu līdzīgi, kā tas notika Somijas gadījumā;

paužot gandarījumu par plašo atbalstu Ukrainas dalībai NATO, kas, atsaucoties uz priekšsēdētāja secinājumiem, pausti NATO valstu parlamentu priekšsēdētāju augsta līmeņa sanāksmē Viļņā 2023. gada 1.–3. jūnijā;

atzīstot Ukrainas armijas iespaidīgo sniegumu un pieredzi, kas apliecina Ukrainas izredzes kļūt par drošības garantu un nozīmē, ka Ukrainas dalība NATO stiprinātu aliansi kopumā un Ziemeļatlantijas telpas drošību;

atzinīgi vērtējot NATO Parlamentārās asamblejas 2023. gada 22. maija deklarāciju Nr. 482 “Vienoti un apņēmīgi atbalstīt Ukrainu” un Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. jūnija rezolūciju par Ukrainas ilgtspējīgu atjaunošanu un integrāciju eiroatlantiskajā kopienā;

atzinīgi vērtējot Bulgārijas Republikas, Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas un Polijas Republikas parlamentu rezolūcijas, kurās pausts atbalsts Ukrainas eiroatlantiskajiem centieniem;

atzinīgi vērtējot NATO un Ukrainas padomes pirmo, konstitutīvo sanāksmi, kas notiks NATO samitā Viļņā un veicinās mūsu sadarbību nolūkā panākt Ukrainas dalību NATO.

Ņemot vērā gaidāmo NATO samitu Viļņā, mēs aicinām sabiedrotos:

apņemties nodrošināt to, ka Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti un alianse veic darbības, kas nepieciešamas, lai sagatavotu Ukrainas ceļu uz NATO;

cieši sadarboties, lai izstrādātu Ukrainai tādas drošības garantijas, kas nekādā gadījumā nebūs alternatīvas Ukrainas dalībai NATO un nekavēs Ukrainas virzību uz dalību NATO;

atbalstīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska miera formulu, kuras mērķis ir panākt visaptverošu, taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, tādējādi uzlabojot globālo drošību;

turpināt koordinētus pasākumus, lai apmierinātu Ukrainas neatliekamās vajadzības pēc militārā un aizsardzības aprīkojuma, koncentrējoties tieši uz pretgaisa aizsardzības sistēmām, tāldarbības artilēriju un nepieciešamo munīciju, tankiem un kaujas lidaparātiem;

palīdzēt Ukrainai stiprināt tās aizsardzības spējas un potenciālu, tostarp sauszemes, jūras un gaisa komponentus, līdz Ukraina pilnībā atjaunos savu teritoriālo integritāti un suverenitāti starptautiski atzītajās 1991. gada robežās;

izveidot krīzes konsultāciju mehānismu, lai konsultētos ar Ukrainu gadījumā, ja tiek apdraudēta Ukrainas vai kādas NATO dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība;

atbalstīt NATO praktiskās palīdzības sniegšanā Ukrainai, vēl vairāk stiprinot visaptverošās palīdzības paketi, kuras mērķis ir panākt Ukrainas pilnīgu sadarbspēju ar aliansi un visaptverošu pāreju uz NATO standartiem;

pacelt NATO un ES stratēģisko partnerību nākamajā līmenī, uzsverot transatlantiskās vienotības nozīmi, un koncentrēt NATO un ES sadarbību uz taustāmu rezultātu sasniegšanu prioritārajās transatlantiskās drošības jomās, tostarp uz Ukrainas un citu partnervalstu spēju pilnveidošanu.